Rīgas apgabaltiesa apturējusi tiesvedību AS VEF banka likvidācijas lietā līdz brīdim, kad Administratīvajā apgabaltiesā tiks izskatīts VEF bankas lūgums par administratīvā akta apturēšanu, ar kuru bankai anulēta licence kredītiestādes darbībai. Šo Rīgas apgabaltiesas lēmumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā.

Savukārt kā DB uzzināja Administratīvajā apgabaltiesā VEF bankas lūgums šeit tiks skatīts 15. jūnijā.

Jāatgādina, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome maija beigās nolēma anulēt VEF bankai licenci kredītiestādes darbībai.

«Licences anulēšanas iemesls nav saistīts ar bankas maksātnespēju. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz to, ka VEF bankas akcionāri ilgstoši nav saņēmuši komisijas atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai, un banka nav nodrošinājusi Kredītiestāžu likuma prasību ievērošanu, akcionāriem neesot lemttiesīgiem un tādējādi nespējot veikt darbības, lai nodrošinātu piesardzīgu bankas darbību,» skaidroja komisijas biroja vadītāja Anna Dravniece.

Administratīvā apgabaltiesa 15.jūnijā vēl neizlēma vai apturēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumu par licences anulēšanu AS VEF banka, DB informēja tiesas pārstāve Līga Trubiņa. Lietas izskatīšana turpināsies rīt, 16.jūnijā, kad lietas dalībniekiem ir jāiesniedz tiesā papildus pierādījumi.

Jāatgādina, ka savukārt Rīgas apgabaltiesa apturējusi tiesvedību VEF banka likvidācijas lietā līdz brīdim, kad Administratīvajā apgabaltiesā tiks izskatīts šis VEF bankas lūgums par administratīvā akta apturēšanu.

Jāatgādina, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome maija beigās nolēma anulēt VEF bankai licenci kredītiestādes darbībai.

«Licences anulēšanas iemesls nav saistīts ar bankas maksātnespēju. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz to, ka VEF bankas akcionāri ilgstoši nav saņēmuši komisijas atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai, un banka nav nodrošinājusi Kredītiestāžu likuma prasību ievērošanu, akcionāriem neesot lemttiesīgiem un tādējādi nespējot veikt darbības, lai nodrošinātu piesardzīgu bankas darbību,» skaidroja komisijas biroja vadītāja Anna Dravniece.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi anulēt AS VEF bankai licenci kredītiestādes darbībai.

«Licences anulēšanas iemesls nav saistīts ar bankas maksātnespēju. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz to, ka VEF bankas akcionāri ilgstoši nav saņēmuši komisijas atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai, un banka nav nodrošinājusi Kredītiestāžu likuma prasību ievērošanu, akcionāriem neesot lemttiesīgiem un tādējādi nespējot veikt darbības, lai nodrošinātu piesardzīgu bankas darbību,» skaidro komisijas biroja vadītāja Anna Dravniece.

Saskaņā ar pieņemto lēmumu VEF bankai ir aizliegts veikt jebkurus darījumus un naudas norēķinus, kā arī iznīcināt jebkādu tās mantu, arhīva fondus vai atsevišķus dokumentus. Komisijas padome ir pieņēmusi lēmumu iecelt bankā komisijas pilnvarnieku, nosakot, ka tas darbojas līdz likvidatora iecelšanai.

Lai veiktu pilnīgu garantēto atlīdzību izmaksu LAS VEF banka noguldītājiem Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) aicina pieteikties bijušos bankas klientus, kuri atlīdzību vēl nebija saņēmuši LAS VEF bankā kopš 2010. gada maija, informē FKTK.

Tās ir 38 juridiskas personas un 16 fiziskas personas ar kopējo tiem pienākošos garantēto atlīdzību vairāk nekā 45 tūkstošu eiro apmērā.

Šo kopējo atlikušo garantēto atlīdzību summu LAS VEF banka likvidators ir ieskaitījis Noguldījumu garantiju fonda kontā. Turpmāk garantēto atlīdzību izmaksu veiks FKTK, pārskaitot līdzekļus uz noguldītāja norādīto kontu tā izvēlētajā kredītiestādē piecu darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Maksimālā garantētās atlīdzības summa, ko saskaņā ar 2010. gadā spēkā esošo regulējumu bija tiesīgs saņemt katrs noguldītājs, ir 50 tūkstoši eiro.

FKTK nodrošinās izmaksu LAS VEF banka noguldītājiem līdz 2019.gada 13.jūnijam. To nosaka Noguldījumu garantiju likuma grozījumi, kas stājās spēkā 2014. gadā, un paredz, ka garantētās atlīdzības izmaksas termiņš ir pieci gadi.

Administratīvā apgabaltiesa nolēmusi apmierināt AS VEF banka lūgumu un apturēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes lēmumu par licences anulēšanu, DB informēja tiesas pārstāve Mareta Pribila.

Jāatgādina, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome maija beigās nolēma anulēt VEF bankai licenci kredītiestādes darbībai.

«Licences anulēšanas iemesls nav saistīts ar bankas maksātnespēju. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz to, ka VEF bankas akcionāri ilgstoši nav saņēmuši komisijas atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai, un banka nav nodrošinājusi Kredītiestāžu likuma prasību ievērošanu, akcionāriem neesot lemttiesīgiem un tādējādi nespējot veikt darbības, lai nodrošinātu piesardzīgu bankas darbību,» iepriekš skaidroja komisijas biroja vadītāja Anna Dravniece.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata, ka ir pamats iesniegt blakus sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas lēmumu, ar kuru tika apmierināts AS VEF banka lūgumu un apturēts FKTK padomes lēmumu par licences anulēšanu, DB informēja FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece.

Viņa arī vērš uzmanību uz to, ka Administratīvās apgabaltiesas lēmums līdz tā spēkā stāšanās dienai neietekmē komisijas pieņemto lēmumu par licences anulēšanu.

Jāatgādina, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome maija beigās nolēma anulēt VEF bankai licenci kredītiestādes darbībai.

«Licences anulēšanas iemesls nav saistīts ar bankas maksātnespēju. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz to, ka VEF bankas akcionāri ilgstoši nav saņēmuši komisijas atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai, un banka nav nodrošinājusi Kredītiestāžu likuma prasību ievērošanu, akcionāriem neesot lemttiesīgiem un tādējādi nespējot veikt darbības, lai nodrošinātu piesardzīgu bankas darbību,» iepriekš skaidroja komisijas biroja vadītāja Anna Dravniece.

Decembrī notiks likvidējamajai AS VEF banka piederošo Latvijas mākslinieku gleznu izsoles, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izsolē tiks piedāvātas sešas Jura Zvirbuļa, divas Valda Ķikuta un viena nezināma autora glezna. To sākumcena svārstās no 20 līdz 200 latiem.

Maija beigās izsolē tika pārdota bijusī AS VEF banka centrālā ēka. Ēka atrodas Brīvības gatvē 197, un tās sākumcena bija 216 tūkstoši latu. Zināms, ka tā pārdota par augstāku cenu. Īpašumu veido trīsstāvu ēka un zemesgabals 1806 kvadrātmetru platībā.

Db.lv jau rakstīja, ka VEF bankai 2010. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisija anulēja licenci, un tā paša gada novembra beigās tika uzsākts likvidācijas process.

2005.gada aprīlī VEF banku ASV iestādes noteica kā finanšu institūciju, kas rada «primāras bažas par naudas atmazgāšanu». Savukārt 2006.gada jūlijā FinCEN publiskoja galīgo lēmumu, kurā atzina, ka VEF banka ir izstrādājusi atbilstošas politikas un procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai, tomēr secināja, ka bankas akcionāri rada paaugstinātu naudas atmazgāšanas risku, un piemēroja pret banku sankcijas, nosakot aizliegumu ASV finanšu institūcijām atvērt un apkalpot bankas kontus.

AS VEF banka ir iesniegusi Administratīvajā apgabaltiesā pieteikumu, ar kuru pārsūdz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes lēmumu anulēt bankai izsniegto licenci kredītiestādes darbībai.

Kā informēja bankas advokāts Andrejs Guļajevs, lēmums pārsūdzēts, jo «tas ir acīmredzami prettiesisks un faktiski tiek balstīts uz neargumentētiem pieņēmumiem, uz ko ir norādīts pašā pārsūdzētajā lēmumā. Īpaši ir jāatzīmē tas fakts, ka pati FKTK vairakkārt un arī pārsūdzētajā lēmumā norādījusi uz to, ka bankas finanšu līdzekļi ir pietiekami, lai izpildītu pastāvošās bankas saistības.»

Pie šādiem apstākļiem, pastāv pamats uzskatīt, ka FKTK padomes lēmums neatbilst normatīviem aktiem un, līdz ar to, ir pamats šo lēmumu pārsūdzēt.

Pašlaik gan A. Guļajeva rīcībā nav informācijas, vai Administratīvā apgabaltiesa ir pieņēmusi lēmumu par bankas pieteikuma pieņemšanu. Šāds lēmums saskaņā ar Administratīvā procesa likumu administratīvajai tiesai ir jāpieņem septiņu dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

AS Selingas padomes priekšsēdētājs, Baltkrievijas pilsonis Leonīds Minets ir iesniedzis kasācijas sūdzību par Augstākās tiesas (AT) lēmumu, ar kuru tika noraidīta viņa prasība no AS VEF banka piedzīt 500 tūkstošus latus.

Kasācijas sūdzība ir iesniegta šā gada 3.februārī, bet lēmuma par tās pieņemšanu vēl nav, jo tiesnesis vēl izskatīs, vai sūdzība tiks pieņemta un lieta nosūtīta izskatīšanai AT Senātam kasācijas kārtībā, Db pastāstīja tiesas preses sekretāre Baiba Kataja.

Db jau ziņoja, ka gan Rīgas apgabaltiesa, gan AT Civillietu tiesu palāta prasību noraidīja.

L. Minets no VEF bankas vēlējās piedzīt pusmiljonu latu, jo viņam radušies zaudējumi, bankai pirms aizdevuma līguma atmaksas termiņa atļaujot par 705 tūkstošiem latu AS Selingas ieķīlātos nekustamos īpašumus iegādāties uzņēmumam Putna lidojums. Zīmīgi, ka puse Putna lidojuma piederēja VEF bankas padomes loceklim Aleksejam Durandinam.

A/s VEF banka novembra beigās ir uzsākts likvidācijas process, kā arī ir iecelts likvidators Ilze Bagatska, kurai ir tiesības pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi, liecina informācija oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Rīgas apgabaltiesas, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pieteikuma, atzinusi banku par likvidējamu ar šā gada 15.novembri.

No bankas valdes ir atbrīvota Marija Kurkulīte un Karolina Stepena, bet no padomes Oleksandrs Dubinins, Aldis Riekstiņš un Aija Stepanova. Kreditori savus prasījumus var pieteikt triju mēnešu laikā.

Jāatgādina, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome maija beigās nolēma anulēt VEF bankai licenci kredītiestādes darbībai.

VEF banka pēc aktīvu apmēra bija mazākā no Latvijā reģistrētajām kredītiestādēm - tās kopējā tirgus daļa banku sektorā ir 0,02%. Pērno gadu bankas grupa noslēdza ar 751 tūkst. Ls zaudējumiem.

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa nolēmusi iecelt par administratoru AS VEF Radiotehnika RRR, tiesiskās aizsardzības procesā sertificētu administratoru Vigo Krastiņu, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

AS VEF Radiotehnika RRR tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums tika izskatīts rakstveida procesā 2015.gada 5.janvārī.

5.janvārī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa ir apstiprinājusi AS VEF Radiotehnika RRR iesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

Uzņēmums tiesiskās aizsardzības plānā skaidro, ka 2005. gadā komercsabiedrība veica ražošanas iekārtu modernizāciju. Ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu un SEB Bankas kredītu izdevās iegādāties jaunas, modernas ražošanas iekārtas.

Iekārtas ir paredzētas akustisko sistēmu un iespiedplašu ražošanai.

Bankas piešķirto kredītu bija paredzēts atdot līdz 2015. gadam, bet 2008.-2009. gadā, iestājoties ekonomiskai krīzei valstī un pasaulē, banka lika atdot izsniegto kredītlīniju un kredītu viena gada laikā. Šie notikumi kopā ar pieprasījuma pēc komercsabiedrības ražoto preču kritumu izpaudās krasā apgrozījuma līdzekļu kritumā un daļēji paralizēja uzņēmuma darbību.

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa pieņēmusi lēmumu izbeigt AS VEF Radiotehnika RRR tiesiskās aizsardzības procesu, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Tāpat nolemts izbeigt tiesiskās aizsardzības procesā noteiktos rīcības ierobežojumus un piemēroto metožu izmantošanu, izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesa lietu.

AS VEF Radiotehnika RRR TAP laikā ir pilnībā norēķinājusies ar nodrošinātajiem kreditoriem AS SEB banka un VID un sedza arī paredzētos maksājumus nenodrošinātajiem kreditoriem.

Iebildumi vai pretenzijas par kreditoru prasījumu segšanai paredzēto maksājumu veikšanu netika saņemti, skaidrots paziņojumā.

Ņemot vērā šo paziņojumu, Nasdaq Riga valde 2. februārī nolēma nekavējoties atsaukt AS VEF Radiotehnika RRR uzraudzības statusu, jo ir beiguši pastāvēt apstākļi, pamatojoties uz kuriem no 2014. gada 19. septembra sabiedrībai tika piemērots uzraudzības statuss.

Pirms gada, 2011.gada 3.martā, Latvijas Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu lietā pret Latvijas komercbankām1, atbilstoši kuram par aizliegto vienošanos, tirgus dalībniekiem vienojoties par cenām, tika sodītas 22 komercbankas, uzliekot kopējo naudas sodu gandrīz 6 miljonu latu apmērā.

KP konstatējusi, ka daudzpusēja vienošanās par starpbanku komisijas maksu, kuru Latvijas bankas un banku filiāles ir noteikušas kolektīvi par karšu darījumiem POS terminālos un internetā (MIF)² būtiski ierobežoja pieņēmējbanku konkurenci, jo MIF veidoja minimālo tirgotāja komisijas maksu (MSC), ko tirgotājs maksā pieņēmējbankai par karšu maksājumu apkalpošanu³, tādējādi slāpējot motivāciju bankām iesaistīties pieņemšanas tirgū. Tāpat par konkurenci ierobežojošu tika atzīta starpbanku vienošanās par skaidras naudas izsniegšanu ATM un bankas filiālē un konta bilances apskati.

Vēl pirms gada lielos zaudējumos iestigušais Latvijas banku tirgus 2010. gadā nostājies uz kājām.

Arī ar valsts teju miljarda latu atbalstu glābtās, tomēr arvien dziļākos mīnusos slīgstošās Parex bankas sadalīšana labajā un sliktajā bankā paglābusi Latvijas finanšu tirgus no jauniem satricinājumiem.

Tiesa gan, visiem finanšu tirgus dalībniekiem nav paveicies izdzīvot - banku sektorā bez licences palika viena no visu laiku mazākajām Latvijas bankām - VEF banka, bet apdrošināšanas tirgu atstāja Rīgas domei piederošā RSK Apdrošināšanas AS. No tirgus aizgāja arī vairākas apdrošināšanas brokeru kompānijas. Tomēr šo tirgus dalībnieku aiziešana būtisku iespaidu uz kopējo tirgu neatstāja, turklāt 2010. gadā Latvijā atvērtas divas ES dalībvalstu banku filiāles.

Šodien ABLV Bank ir jāiesniedz bankas pašlikvidācijas projekts, kuru vērtēs 30 dienu laikā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija patlaban nesaskata šķēršļus pašlikvidācijas plāna apstiprināšanai. Tomēr savādi signāli nāk no Finanšu ministrijas puses.

Tās parlamentārais sekretārs ir izteicies, ka pastāv iespēja neļaut ABLV Bank pašlikvidēties. «Ja pašlikvidācijas plāns neatbildīs FKTK prasībām un netiks apmierinātas visas kreditoru prasības, tad, protams, pašlikvidācija netiks apstiprināta,» pārliecināts Edgars Putra, uzsverot, ka «citādi man nav nekādas intereses atbalstīt maksātnespējas administratorus». Vai tomēr savāda nav bijusi finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas uzvedība laikā, kad valdībai bija jāmēģina glābt trešā lielākā Latvijas banka? Uzņēmums, kurā strādā 900 darbinieku. Banka, kuras sabrukums, pēc Reuters atzinuma, «rada 8 miljardus eiro vērtu jautājumu valsts finanšu sistēmai». Tikmēr mūsu finanšu ministre stāsta, ka «ABLV Bank nav uzskatāma par sistēmisku banku», nemaz nerunājot par to, ka finanšu ministrei tomēr bija jāizrāda vislielākā politiskā aktivitāte, lai aizstāvētu latviešu banku. Jābrauc uz Eiropu, ASV, jāskaidro, jāpieprasa informācija, jāatbalsta. Zīmīgi, ka 2017. gada oktobrī oficiālās vizītes laikā ASV Dana Reizniece-Ozola aizvadīja tikšanos ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla FinCEN pārstāvjiem. Kā zināms, ABLV Bank pašreizējo sabrukumu aizsāka tieši ASV Finanšu ministra vietnieces Sigalas Mandelkeres asie izteikumi un tiem sekojošais ļoti sasteigtais FinCEN publiskais paziņojums par iespējamajām sankcijām, lai gan tas bija tikai priekšlikums un ABLV Bank bija tiesības sniegt paskaidrojumus 60 dienu laikā. Tieši pēc šī ASV institūcijas paziņojuma dažu dienu laikā ABLV Bank zaudēja 600 miljonus eiro.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2.septembrī plkst.9.30 aiz slēgtām durvīm turpinās skatīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iesniegto «PNB bankas» maksātnespējas pieteikumu.

Bankas pārstāve žurnālistiem pēc stundu ilgušās tiesas sēdes paziņoja, ka banka tiesai lūdza pasludināt pārtraukumu, lai dotu bankai iespēju iepazīties ar visiem lietas materiāliem. Viņa piebilda, ka daļu no materiāliem banka saņēma tikai šodien.

Jau ziņots, ka par bankas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu izraudzīts Vigo Krastiņš.

Komisijā iepriekš informēja, ka FKTK, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir vai nonāks finanšu grūtībās un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes (Single Resolution Board) lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, ir sagatavojusi pieteikumu tiesai par bankas maksātnespējas procesa sākšanu. Pieteikums 22.augustā iesniegts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu lemt par bankas maksātnespējas procesa administratora iecelšanu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien aiz slēgtām durvīm izskatīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iesniegto «PNB banka» maksātnespējas pieteikumu un paziņoja, ka nolēmums šajā jautājumā būs pieejams 12.septembrī tiesas kancelejā.

Šodienas tiesas sēde ilga vairāk nekā piecas stundas, kuras laikā, aiz slēgtām durvīm, tika uzklausīti gan bankas, gan FKTK argumenti.

Pēc tiesas sēdes FKTK pārstāvis žurnālistiem norādīja, ka komisija vēl aizvien uzskata, ka bankā ir iestājusies maksātnespēja. Viņš arī atzina, ka viens no strīdiem bankas un komisijas starpā ir tieši par dažādu bankas aktīvu vērtību. Jau ziņots, ka par bankas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu izraudzīts Vigo Krastiņš.

Komisijā iepriekš informēja, ka FKTK, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir vai nonāks finanšu grūtībās un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes (Single Resolution Board) lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, ir sagatavojusi pieteikumu tiesai par bankas maksātnespējas procesa sākšanu. Pieteikums 22.augustā iesniegts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu lemt par bankas maksātnespējas procesa administratora iecelšanu.

Ņemot vērā medijos izskanējušo informāciju par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) publicēto priekšlikumu, kā arī ap šo gadījumu paustos komentārus, AS ABLV Bank vēlas sniegt papildu informāciju par ABLV darbību Latvijā un tas nozīmi valsts tautsaimniecībā.

ABLV banka ir viens no nozīmīgākajiem finanšu tirgus dalībniekiem, kuru kā sistēmiski nozīmīgu banku uzrauga Eiropas Centrālā banka. Tā koncernā darbojas vairāk nekā 900 darbinieku, kas strādā ne tikai ar Latvijas un ārvalstu apkalpošanu, bet arī nodrošina ieguldījumu pārvaldīšanu, brokeru pakalpojumus, kā arī šobrīd Latvijā aktīvi attīsta darbību nekustamo īpašumu jomā. Līdz 2033.gadam bankas koncerna plānos ir attīstīt jaunu Rīgas darījumu centru New Hanza, kopā ar partneriem tajā ieguldot līdz 1 miljardam eiro.

ABLV bankas koncerns ik gadu tiešā un netiešā veidā Latvijas valsts budžetu papildina ar vairākiem desmitiem miljoniem eiro nodokļu maksājumos. Nozīmīgu ieguldījumu bankas koncerns nodrošina arī Latvijas ekonomikas un tautsaimniecības attīstībai, aktīvi izsniedzot komerckredītus Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, kas ir vadošie savā jomā. Banka kreditējusi viesnīcu būvi, medicīnas centru izveidi, biroja ēku un loģistikas jomā strādājošus uzņēmumus un citas nozares. Tas palīdz piesaistīt arī tiešās ārvalstu investīcijas, attīstīt valsts ekonomiku un eksportspēju. Bankas komerckredītu apjoms uz 2017. gada 31. decembri bija 625 miljoni eiro. Banka veicina arī Latvijas mājsaimniecību labklājību, izsniedzot hipotekāros kredītus mājokļu iegādei. Šobrīd bankas klientu vidū ir 7000 mājsaimniecību, no kurām 120 ir jaunās ģimenes, kuras mājokļus iegādājušās ar valsts atbalsta programmas ALTUM palīdzību.

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka 22 Latvijas komercbankas nespēj sniegt ekonomisku pamatojumu to noteiktajām komisijas maksām, kas nereti bijušas augstākas nekā starptautisko maksājumu karšu organizāciju noteiktās.

Tāpēc KP par aizliegtu vienošanos starp komercbankām par komisijas maksām par karšu norēķiniem un bankomātu pakalpojumiem uzlikusi naudas sodu.

Swedbank uzlikts sods 2,83 milj. Ls apmērā, Citadele bankai – 1,22 milj. Ls, SEB bankai – 558,7 tūkst. Ls, Latvijas Krājbankai – 259 tūkst. Ls, DnB NORD Bankai – 167,5 tūkst. Ls, Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiālei – 158,4 tūkst. Ls, Rietumu Bankai – 103,9 tūkst. Ls, GE Money Bank – 79,4 tūkst. Ls, Latvijas Hipotēku un zemes bankai – 55,6 tūskt. Ls, Norvik bankai – 25,2 tūkst. Ls, Aizkraukles bankai – 15,5 tūkst. Ls, PrivatBank - 5,5 tūkst. Ls, UniCredit Bank – 5,4 tūkst. Ls, Danske Bank filiālei Latvijā – 2,7 tūkst. Ls, Baltic International Bank – 2,7 tūkst. Ls, Trasta komercbankai – 2,6 tūkst. Ls, SMP Bank – 2 tūkst. Ls, Akciju komercbankai Baltikums – 1,4 tūkst. Ls, Reģionālā investīciju bankai – 1,3 tūkst. Ls, a/s Latvijas Biznesa bankai – 728 Ls, LTB Bank - 500 Ls un VEF bankai – 500 Ls.

Rīgas Centra rajona tiesa ir apmierinājusi basketbolista Gata Jahoviča pieteikumu un pasludinājusi viņa maksātnespēju, DB uzzināja tiesā.

Pieteikumā norādīts, ka uz maksātnespējas pieteikuma brīdi G.Jahoviča kopējais parāda saistību apjoms, kurām iestājies apmaksas termiņš bija vairāk nekā 26 tūkst.Ls, bet kopējais parāda saistību apjoms – 415,4 tūkst. Ls.

Saskaņā ar mantas pārdošanas un kreditoru apmierināšanas plānu norādītie kreditori ir AS Aizkraukles banka, SIA Swedbank Līzings, VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka, AS Latvijas Krājbanka, AS „Parex Banka”, Valsts ieņēmumu dienests un kāda privātpersona. Plānā ir ietverta G.Jahovičam piederošās kustamās mantas pārdošana.

Tiesa par maksātnespējas procesa iestāšanās dienu atzīstama pieteikuma iesniegšanas diena, proti, 2010.gada 1.marts.

Pirms diviem gadiem Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs veicis apjomīgus nekustamo īpašumu darījumus ar vienu no Rīgas Vagonbūves rūpnīcas īpašniekiem Aivaru Ločmeli. Taču izrādās, ka dažus gadus iepriekš politiķis daļu no šiem zemesgabaliem te pārdevis, te atkal pircis atpakaļ, turklāt vismaz daļa no aizdomīgajām īpašumu shēmām rada iespaidu par to fiktīvo raksturu, vēsta portāls pietiek.com.

Kā rādot Urbanoviča amatpersonas deklarācija, 2008. gadā viņš no Ločmeļa saņēmis 318 tūkstošus latu, noslēdzot kopumā veselus astoņus pirkuma – pārdevuma līgumus par summām no 14,7 līdz 112,3 tūkstošiem latu. Šie darījumi politiķim ļāvuši nokārtot savas kredītsaistības nepilnu 296 tūkstošu latu apmērā.

Taču, kā liecinot zemesgrāmatu informācija, vismaz no daļas pārdoto īpašumu Urbanovičs vienreiz šķīries jau iepriekš, turklāt darījumi vismaz no formālā viedokļa politiķim nav bijuši izdevīgi.

Tā 9,8 hektārus Rēzeknes novada Verēmu pagastā Urbanovičs 2001 gadā iegādājies par 2000 latu, dažus mēnešus vēlāk pārdevis par divarpus tūkstošiem kādai SIA Reviteko, savukārt pēc trim gadiem, 2005. gadā šo pašu zemi atkal nopircis jau par 29,4 tūkstošiem latu. Vēl trīs gadus vēlāk, 2008. gada februārī, kad nekustamo īpašumu krīze vēl īsti nebija sākusies, Urbanovičs zemesgabalu Ločmelim tomēr pārdevis par precīzi tādu pašu summu – 29,4 tūkstošiem latu.