Būvkompānija «Selva Būve» ekspluatācijā nodevusi daļu no «Mežaparka Rezidences» kompleksa, investīcijām projekta attīstībā sasniedzot 2 miljonus eiro, informē «Selva Būve».

«Selva Būve» veica četru «Mežaparka Rezidences» privātvillu būvniecību.

«Mežaparka Rezidences» projekts tapis iedvesmojoties no Mežaparka vēsturiskā un dabas mantojuma. Kompleksa 1. kārtu veido trīs villas, sešas dvīņu villas, septiņas rindu mājas, trīs mazstāvu, 2 dzīvokļu mājas un biroju ēka. Villu konceptus izstrādājuši arhitekti - Andris Kronbergs, Reinis Liepiņš, Gatis Didrihsons un citi.

««Mežaparka Rezidences» ir viens no arhitektūras un būvniecības projektiem, kur savijas vairāku nozares profesionāļu kopdarbs,» komentēja «Selva Būve» valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis.

Projekta ietvaros «Selva Būve» nodrošināja četru villu būvniecības darbus – «Villa Helenia» ar vairāk nekā 410 kvadrātmetru platību, «Villa Lavanda», kuras kopējā platība sasniedz 366 kvadrātmetrus, kā arī dvīņu villas «Camellia», vienas puses platībai sasniedzot 285 kvadrātmetrus, bet otrai – 254 kvadrātmetrus. Katras villas projekts veidots pēc individuāla arhitekta «rokraksta».

Būvkompānija Selva Būve pērno gadu noslēgusi ar 18 035 982 EUR apgrozījumu, kas ir pieaudzis, salīdzinot ar 2012. gadu, par 27%. Pērn uzņēmumam uzlabojušies arī peļņas rādītāji, kas ir 621 727 EUR vai par 25% vairāk nekā 2012. gadā.

Rolands Orlovskis, Selva Būve valdes priekšsēdētājs, gan norāda: «Neskatoties uz to, ka būvniecības apjomi pieaug, tie joprojām atpaliek no pirmskrīzes līmeņa. Domāju, ka celtniecības nozarē tie zelta gadi, kādus visa nozare piedzīvoja burtiski pirms pieciem gadiem, neatgriezīsies vairs nekad. Šodien milzu apjomi un nepārdomātas būves nomainījusi kvalitāte, pārdomāti projekti un ekonomiskajai situācijai atbilstošas cenas.»

Viņš pauž gandarījumu, ka pērn Selva Būve «piedzīvojusi lielāko uzrāvienu savā pastāvēšanas vēsturē».

Ņemot vērā pērnā gada rezultātus, kā arī šobrīd jau uzsāktos projektus, plānots, ka Selva Būve apgrozījuma apjoms 2014. gadā pieaugs vidēji par 40 %, salīdzinot ar pērno gadu.

Latvijas Jūras medicīnas centrs investēs 1,11 miljonus eiro Radioloģijas nodaļas būvniecībā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Turpmāko gadu laikā ieguldot vēl papildu līdzekļus dažādu medicīnas iekārtu iegādē un speciālistu apmācībā, centrs uzsāk inovatīvu ļaundabīgo audzēju diagnostikas un terapijas centru Austrumeiropā.

Sadarbībā ar Kodolmedicīnas klīniku ir izveidota arī Baltijas līmenī vienīgā Radiofarmācijas laboratorija.

Projekta mērķis ir veicināt onkoloģisko izmeklējumu un ārstniecības pakalpojumu pieejamību Latvijā, kā arī attīstīt valsts un privātā sektora sadarbību medicīnas pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem, tādējādi veicinot onkopacientu kvalitatīvas un darbspējīgas dzīves pagarināšanu.

Latvijā ik gadu ļaundabīgi audzēji tiek atklāti aptuveni 11 000 iedzīvotāju, bet aptuveni 6 000 cilvēku ik gadu mirst no onkoloģiskām saslimšanām. Augstās mirstības dēļ Latvija katru gadu zaudē aptuveni par 3,9% vairāk darbspējīgu cilvēku, nekā tas ir vidēji Eiropas Savienībā. Tas liecina par vēža diagnostikas un terapijas pakalpojumu aktualitāti. Līdz ar LJMC projekta īstenošanu Latvijas iedzīvotājiem konkrētas grupas onkoloģiskie izmeklējumi būs finansiāli pieejamāki, kā arī nebūs jāmēro ceļš uz citām Eiropas valstīm.

Šodien SIA Tenisa centrs «Lielupe» ir parakstījis līgumu ar būvfirmu SIA Selva Būve par tenisa centra Lielupe pārbūves pirmo kārtu, kuras ietvaros līdz 2018. gada vasaras sezonai tiks izbūvēti 8 tenisa laukumi, viens cietais tenisa laukums, kā arī tiks izbūvēta saimniecības infrastruktūra, tiks veikta teritorijas labiekārtošana, tiks izbūvēta autostāvvieta un inženierkomunikācijas, informē Tenisa centrs «Lielupe» valdes loceklis Elmārs Martinsons.

Tostarp vienam no jaunajiem tenisa laukumiem tiks izbūvētas arī tribīnes un sacensībām atbilstošs apgaismojums. Šodien noslēgtā būvniecības līguma summa ir 2,347 miljoni eiro bez PVN.

Kopumā tenisa centra Lielupe pārbūve notiks trīs kārtās – pēc šogad uzsāktās pirmās kārtas būvniecības pabeigšanas nākamgad tiek plānota jaunās slēgto laukumu halles būvniecība un tiks turpināta teritorijas labiekārtošana. Paredzēts, ka jaunā tenisa halle tiks pabeigta 2018. gadā. Savukārt trešajā kārtā, kas atkarībā no budžeta iespējām tiks īstenota tuvākajos gados, tiks veikta esošās slēgto laukumu halles pārbūve un tiks savienotas abas – jaunā un pārbūvētā esošā - tenisa halles. Tāpat plānots, ka centrālajam laukumam tiks izbūvētas tribīnes 500 sēdvietām, kuru skaitu ar saliekamu tribīņu palīdzību varēs palielināt līdz 3000 sēdvietām.

Murjāņu sporta ģimnāzijā (MSĢ) piektdien svinīgā ceremonijā tika atklāta rekonstruētā sporta halle.

Halles renovācijas darbi tika sākti 2015.gada jūlijā, un tos veica būvuzņēmums Selva būve, kas rekonstruēja arī skolas fasādi. Halles būvniecībā ieguldīti aptuveni 2,5 miljoni eiro, bet kopā ar fasādes rekonstrukcijas darbiem izmaksas bija nedaudz virs trīs miljoniem eiro.

Renovācijas projektu izstrādāja 5.iela projektētāja Jeļena Krasnorucka.

Tāpat pie skolas galvenās ieejas ir izveidota olimpiešu plāksne, uz kuras iegravēti to MSĢ audzēkņu vārdi un uzvārdi, kuri piedalījušies olimpiskajās spēlēs.

Atklāšanas pasākumā piedalījās izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), Saeimas sporta apakškomisijas pārstāvis Jānis Upenieks (V), aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) un Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs, kā arī "Selva būve" valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis un projekta vadītājs Gints Caunītis.

Saldus novada dome un SIA "Selva Būve" parakstījusi būvdarbu līgumu par Saldus pamatskolas piebūves būvniecību, informē Saldus novada pašvaldība.

Tuvākajā laikā tiks uzsākti piebūves būvdarbi.

Plānotajā projektā Saldus pamatskolai tiks būvēts jauns skolas korpuss ar savienojumu uz esošo ēku, demontētās ēkas vietā. Jaunajā ēkā tik izveidots telpu bloks ar dabaszinību, moderno tehnoloģiju/valodu kabinetiem, praktisko darbu laboratorijām un mājturības telpām.

Pēc būvdarbu pabeigšanas, jaunizbūvētajā ēkā būs nodrošināta vides pieejamība, ēka aprīkota ar ergonomiskām mēbelēm, moderniem IT risinājumiem un tehnoloģijām.

Būvdarbu rezultātā tiks uzbūvēta zema enerģijas patēriņa ēka un uz ēkas tiks uzstādītas arī saules baterijas. Projekta laikā tiks veikta arī apkārtnes labiekārtošanas darbi.

Būvdarbus veiks SIA "Selva Būve", autoruzraudzību nodrošinās SIA "Baltex Group" un būvuzraudzību - SIA "Būves birojs".

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinājusi jaunu iepirkumu prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" izveidei, jo pretendenti - SIA "Selva būve", SIA "Reaton", personu apvienība "P un P" un AS "UPB" ir atteikušies no ieceres īstenošanas neparedzēti straujo būvmateriālu cenu un darbu izmaksu kāpuma dēļ, informē VNĪ.

Šogad izsludinātajā iepirkumā par prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" izveidi tika saņemti 11 būvnieku piedāvājumi. Par iepirkuma uzvarētāju ar līgumcenu 6,37 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), tika atzīta "Selva būve", taču būvuzņēmējs atteicās no tiesībām slēgt līgumu par ieceres īstenošanu, savu lēmumu pamatojot ar izmaiņām tirgus situācijā.

Cenu kāpuma dēļ UPB un Pillar Contractor atteikušies no Tabakas fabrikas projekta 

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina jaunu iepirkumu Tabakas fabrikas kvartāla 1.posma...

Piedāvājumus ir atsaukuši arī citi pretendenti, kuri piedāvājuši saimnieciski visizdevīgākos piedāvājumus - "Reaton", personu apvienība "P un P" un "UPB". Kā iemesli piedāvājumu atsaukšanai tiek minēti izmaksu neatbilstība faktiskajai tirgus situācijai, kā rezultātā atklātā konkursa nolikumā paredzētos darbus par būvnieku iepriekš piedāvātajām cenām nav iespējams īstenot.

Iepirkuma komisija nolēma pārtraukt iepriekš izsludināto iepirkumu un izsludināt jaunu. Jaunajā iepirkumā būvdarbu izpildes termiņš ir 18 kalendārie mēneši no iepirkuma līguma noslēgšanas dienas.

Kādreizējo Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēku Aristida Briāna ielā 13, Rīgā, iecerēts pielāgot kopumā sešu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Latvijas Mākslas akadēmijas izglītības programmu vajadzībām, izveidojot atbilstošas jaunu produktu paraugu izgatavošanas jeb prototipēšanas darbnīcas, kas ļaus nodrošināt skolēniem un studentiem kvalitatīvu un konkurētspējīgu mācību procesu. Papildus tam tiks ierīkotas mūsdienīgas telpas semināriem un cita veida pasākumiem.

Pagājušajā nedēļā jauns iepirkums izsludināts arī par Tabakas fabrikas kvartāla pirmā posma būvniecības darbiem, jo esošie divi pretendenti - AS "UPB" un SIA "Pillar Contractor" secīgi ir atteikušies no ieceres īstenošanas neparedzēti straujo būvmateriālu cenu kāpuma, būtisko energoresursu izmaksu kāpuma un inflācijas dēļ.

Trijos no četriem pārējiem VNĪ pavasarī izsludinātajiem iepirkumiem ir noslēgti būvniecības līgumi (Leļļu teātra energoefektivitātes paaugstināšana, VSIA "Latvijas Nacionālā opera un balets" dekorāciju darbnīcu un mēģinājumu zāļu kompleksa izveide un Dailes teātra skvēra labiekārtošanas darbi). VNĪ vadībā norit darbs pie 54 valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu vairāk nekā 193 miljoni eiro.

Atkārtotajā iepirkumā piedāvājumus prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" izveidei Aristida Briāna ielā 13, Rīgā, iesnieguši deviņi būvuzņēmēji, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi"(VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piedāvātās līgumu cenas ir sākot no 6,8 miljoniem eiro līdz 8,2 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), pirms aritmētisko kļūdu pārbaudes. Iepirkuma uzvarētāju VNĪ varēs paziņot pēc piedāvājumu izvērtēšanas 2022.gada sākumā.

Augošo būvizmaksu dēļ četri būvnieki atsakās arī no Riga Makerspace projekta 

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinājusi jaunu iepirkumu prototipēšanas darbnīcas...

Piedāvājumus prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" izveidei ir iesnieguši SIA "Bildberg", "Eltex un Laguta", pilnsabiedrība "P un S būvniecība", personu apvienība "Multicentrs BL", piegādātāju apvienība "BBA, Tilts, PMK", SIA "Pillar Contractor", pilnsabiedrība "SBSC", SIA "Reaton, LTD" un SIA "Selva būve". Atkārtoti piedāvājumus ir iesnieguši četri būvuzņēmēji, kuri piedalījušies iepriekšējā iepirkumā.

Griškevičs norāda, ka šogad pieredzētais negaidīti straujais izejmateriālu cenu kāpums visus būvniecības procesa dalībniekus pārsteidzis nesagatavotus. Atkārtotais iepirkums ir iespēja būvuzņēmējiem iesniegt piedāvājumus, ņemot vērā izmaiņas tirgus situācijā. VNĪ vēlme ir sākt būvniecību visos trīs radošajos kvartālos iespējami drīz.

Pirmajā prototipēšanas darbnīcas izveides iepirkumā bija pieteikušies 11 būvuzņēmēji. Par iepirkuma uzvarētāju, ar līgumcenu 6,37 miljoni eiro bez PVN, tika atzīta "Selva būve", taču būvuzņēmējs atteicās no tiesībām slēgt līgumu par ieceres īstenošanu, savu lēmumu pamatojot ar izmaiņām tirgus situācijā.

Cenu kāpuma dēļ UPB un Pillar Contractor atteikušies no Tabakas fabrikas projekta 

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina jaunu iepirkumu Tabakas fabrikas kvartāla 1.posma...

Piedāvājumus atsauca arī citi pretendenti, kuri piedāvāja saimnieciski visizdevīgākos piedāvājumus - "Reaton", personu apvienība "P un P" un "UPB", izvēli pamatojot ar izmaksu neatbilstību faktiskajai tirgus situācijai, kā rezultātā iepirkumā paredzētos darbus par būvnieku iepriekš piedāvātajām cenām nebija iespējams īstenot.

Kādreizējo Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēku Aristida Briāna ielā 13 pielāgos kopumā sešu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Latvijas Mākslas akadēmijas izglītības programmu vajadzībām, izveidojot atbilstošas jaunu produktu paraugu izgatavošanas jeb prototipēšanas darbnīcas, kas ļaus nodrošināt skolēniem un studentiem kvalitatīvu un konkurētspējīgu mācību procesu. Papildus tam tiks ierīkotas telpas semināriem un cita veida pasākumiem.

Jau ziņots, ka 14.decembrī tika atvērti arī Tabakas fabrikas kvartāla pirmā posma attīstības atkārtotā iepirkuma iesniegtie 12 piedāvājumi. Atkārtotajā iepirkumā septiņi no 12 būvuzņēmējiem bija pieteikušies arī pirmajā iepirkumā. Piedāvātās līgumu cenas ir sākot no 3,7 miljoniem eiro līdz 5,4 miljoniem eiro bez PVN.

Paralēli prototipēšanas kompleksa izveidei un Tabakas fabrikas pirmā posma attīstībai, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu, VNĪ Šķirotavas apkaimē - Meirānu ielā 2, veido VSIA "Latvijas Nacionālās operas un baleta" kultūras telpu un skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu kompleksu, kurā šobrīd aktīvi norisinās būvniecības darbi.

Prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" attīstības projekta īstenošanai sadarbībā ar Kultūras ministriju piesaistīts finansējums no Eiropas Savienības fondu Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" un specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas, kā arī valsts budžeta līdzekļi, tostarp Covid-19 finansējums ekonomikas sildīšanai ar ieguldījumiem būvniecībā.

Šis gads Zemgalē būvniecībā aizvadīts salīdzinoši aktīvi, pabeigti gan pērn, gan arī šogad iesākti projekti.

Jau otro gadu būvniecības attīstības tempi Latvijā ir diezgan strauji. Tā, piemēram, lielākajā reģiona pilsētā Jelgavā šogad līdz 1. decembrim ir izsniegtas 196 būvatļaujas, savukārt pagājušajā gadā kopējais izsniegto būvatļauju skaits bija 208. Kopumā reģionā realizēti vairāki pašvaldībām nozīmīgi sporta un kultūras projekti. Zemgalē kopumā ir reģistrēti vairāk nekā astoņi procenti no visiem Latvijas būvniecības uzņēmumiem, liecina Lursoft informācija.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Viens no lielākajiem projektiem, kas šajā gadā pabeigts Zemgalē, ir jaunā Tukuma sporta halle. Kopējās būvniecības izmaksas ir 3,8 milj. eiro. Projekta autors ir SIA Skonto būve, bet būvnieks – SIA Selva būve. Sporta zāle tika nodota ekspluatācijā šā gada augusta beigās. Projekta gaitā ir tapusi jauna sporta halle, kas savienota ar esošo skolas ēku, rekonstruēts stadions, izbūvēts mākslīgā seguma futbola laukums, skrejceļš un ierīkotas vingrošanas iekārtas.

Būvniecības tirgū pērn izvirzījies jauns līderis – ilggadējo līdzšinējo pirmās vijoles spēlētāju Skonto būvi no troņa pērn gāzis Re&Re. Tā apliecina 2013. gada būvuzņēmumu darbības rezultātu operatīvie dati.

Lai arī pērn pār būvniecības nozari krita vairākas tumšas ēnas, lielākoties skaitļi uzrāda pozitīvas tendences, tiesa, netrūkst arī zaudētāju. Vairāku kompāniju apgrozījums ir būtiski pieaudzis, sasniedzot pirmskrīzes rādītājus vai pat pārsniedzot visu iepriekšējo gadu līmeni. Zīmīgi, ka būvnieku peļņas rādītājos mīnusu pērn nav vispār – visi TOP 25 uzņēmumi ir strādājuši ar peļņu.

Kāpumi un kritumi

Izvērtējot pagājušā gada rezultātus, straujāko kāpumu apgrozījumā pārliecinoši uzrāda divi uzņēmumi – a/s LNK Industries (+183,8%), vienā piegājienā pakāpjoties topā no 20. uz 7. vietu, un SIA Re&Re (+107,2%), kas pacēlusies no 7. uz 1. vietu.

Ceremonijā VEF Kultūras pilī 3.septembra vakarā 12 būvniecības nozares profesionāļi saņēmuši Būvindustrijas lielo balvu – «Pamatakmeni».

Simboliskās balvas darinājuši māksliniece Katrīna Vasiļevska un arhitekts Andris Vītols. «Te viss ir īsts. Latvijas laukakmeņi, kurus palīdz lasīt mazie talcinieki, egles pamatne, uz kuras stiprināts akmens. Tikpat īsts un pamatīgs kā balvu saņēmēji – gan seniori, gan gada titula ieguvēji,» saka Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

Kategorijā «Mūža ieguldījums būvindustrijā» «Pamatakmeni», diplomu un nozīmīti saņēma: Jānis Krastiņš, Dr. habil. arch, RTU Arhitektūras fakultātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras profesors; Andris Krēsliņš, RTU Būvniecības un inženierzinātņu fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedras vadošais pētnieks; Ija Niedole, „IMINK» un „IMINK1» valdes locekle; Juris Tervits, «LBS – konsultants» izpilddirektors, prokūrists; Sergejs Gridņevs, «TILTS» valdes priekšsēdētājs; Andrejs Magaznieks, «Būvalts R» valdes priekšsēdētājs.

Apbalvojuma "Būvindustrijas lielā balva 2020" galveno balvu kategorijā "Gada arhitekts" saņēmuši Ilze un Reinis Liepiņi no SIA "Sudraba arhitektūra," informē Latvijas Būvinženieru savienība.

Viņi arī apbalvoti kategorijā "Gada inženieris". Kopumā būvindustrijas lielo balvu – "Pamatakmeni" - saņēma 12 būvniecības nozares profesionāļi.

Kategorijā "Mūža ieguldījums būvindustrijā" balvu saņēma: pensionēts arhitekts, arhitektūras doktors Gunārs Asaris; SIA "Celmiņa būvkonstrukciju projektēšanas birojs" valdes priekšsēdētājs Valters Celmiņš; Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Arhitektūras un būvniecības katedras asociētais profesors Andris Šteinerts; SIA "Inženierbūve" valdes loceklis, tiltu inženieris Andris Gailis; Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes priekšnieka vietnieks, galvenais būvuzraugs Leonards Dubkevičs; Rīgas Celtniecības koledžas kursa Būvkonstrukcijas docētāja, studentu pētījumu vadītāja, būvnieku grupu kuratore Rūta Vanaga.

Kultūras pilī "Ziemeļblāzma" sadalītas konkursa "Latvijas Būvniecības Gada balva 2019" godalgas.

Lielākajam būvju izvērtēšanas konkursam Latvijā bija iesniegti 162 pieteikumi 10 nominācijās. Konkursā piedalījās arī ārzemju objekti, kuru tapšanā iesaistīti Latvijas pilsoņi - būvniecības speciālisti.

Balvas ieguvušos objektus, kā arī GRAND PRIX balvas ieguvējus skatiet raksta galerijā!

Konkursā tika noskaidroti arī Latvijas gada inženieri būvniecībā. Nominācijā "Jaunais speciālists" 1.vietā Mārtiņš Šahno, Firma L4; 2.vietā Ivars Vemanis, Rīgas tilti; 3.vietā Viktors Borisovskis, Skonto būve.

Nominācijā "Būvdarbu vadītājs" 1.vietā Arnis Rietums, KOOL Construction; 2.vietā Ivars Kājiņš, LNK Industries; 3.vietā Uldis Griķis, Pillar

Atzinība Māris Rorbahs, Pretpils.

Šodien, 7. aprīlī, noslēgusies piedāvājumu iesniegšana starptautiskās lidostas Rīga izsludinātajam konkursam par Rīgas lidostas paplašināšanas darbu pirmo kārtu.

Konkurā «VAS Starptautiskā lidosta Rīga pasažieru termināļa paplašināšana 5. kārta – Ziemeļu piestātne, būvniecības 1. kārta» saņemti pieci piedāvājumi no pieciem pretendentiem. Konkursā savus piedāvājumus iesnieguši šādi pretendenti: PA FCC, Selva būve un Principle Energy, PA HOCHTIEF Solutions, ACB, SIA Arčers, SIA Skonto Būve un SIA Re&Re.

«Pēc iesniegto piedāvājumu atvēršanas lidostas Rīga iepirkumu komisija ir sākusi to vispusīgu izvērtēšanu, kas ietver detalizētu tehniskā un finanšu piedāvājuma analīzi un novērtējumu atbilstoši pasūtītāja tehniskā projekta prasībām,» teikts lidostas Rīga pārstāvju paziņjumā.

Pēc vairākus gadus ilgušiem vērienīgiem rekonstrukcijas darbiem, Medicīnas sabiedrība “ARS” vēra durvis jaunajām stacionāra telpām un konsultāciju nodaļai renovētajā Sarkanā Krusta slimnīcā Grīziņkalnā.

Pirms vairāk nekā 110 gadiem celtās ēkas rekonstrukcijas 1. kārta veikta, ieguldot SIA "Medicīnas sabiedrība "ARS"" privātos līdzekļus un sadarbojoties ar valsts attīstības finanšu institūciju “Altum” un Swedbank. Tas ir pirmais solis daudzfunkcionāla slimnīcas kompleksa izbūvei nākotnē.

Šobrīd, ievērojot Eiropas standartus un tendences pacientu un darbinieku labbūtības nodrošināšanai ārstniecības procesā, arhitektoniski vērtīgā ēka, kurai piešķirts Reģionālas nozīmes kultūras pieminekļa statuss, atdzimstot ieguvusi gan visaugstākā līmeņa medicīnas tehnoloģijas un pacientam draudzīgu interjeru, gan Zaļajam kursam atbilstošus, Latvijā medicīnas būvēs iepriekš nelietotus inženiertehniskos risinājumus.

Ar apbalvošanas ceremoniju kultūras pilī Ziemeļblāzma noslēdzies konkurss Latvijas Būvniecības gada balva 2018, kurā pasniegtas divas grand prix balvas un apbalvoti labākie objekti 10 kategorijās

Konkursam tika iesniegti kopumā 143 pieteikumi, tai skaitā arī ārzemju objekti, kuru tapšanā iesaistīti Latvijas būvniecības speciālisti.

Būvniecības gada balvas ieguvējus skatiet galerijā!

Vienlaicīgi norisinājās arī konkursa Gada būvinženieris Latvijā 2018 rezultātu paziņošana, kura mērķis ir apzināt labākos gada būvniecības speciālistus Latvijā:

Gada Jaunais speciālists 2018:

1.vieta Dmitrijs Aņisko, AS BMGS

2.vieta Aiga Daumane, SIA Firma L4

3.vieta Jānis Ziediņš, SIA Velve

Atzinība Sofija Griņevska, SIA BICP

Gada būvdarbu vadītājs 2018:

1.vieta Juris Latvels, AS LNK Industries

2.vieta Didzis Ķezberis, SIA Norma-S

3.vieta Lolita Koļcova, SIA Selva Būve

2017. gada pavasarī Latvijas Jūras medicīnas centrā (LJMC) darbību uzsāks Radioloģijas nodaļa, kuras būvniecības posms tikko piedzīvojis Spāru svētkus, informē LJMC.

LJMC Radioloģijas nodaļa būs viens no inovatīvākajiem ļaundabīgo audzēju diagnostikas un terapijas centriem Austrumeiropā. Tā izveidē ieguldīti 1,11 miljoni eiro, bet turpmāko gadu laikā, attīstot darbību onkoloģisko saslimšanu diagnostikā, ārstniecībā un rehabilitācijā, paredzēts ieguldīt vēl ievērojamus papildu līdzekļus.

Projekta mērķis ir veicināt onkoloģisko izmeklējumu un ārstniecības pakalpojumu pieejamību Latvijā un tuvākajā reģionā, kā arī attīstīt valsts un privātā sektora sadarbību medicīnas pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem, tādējādi veicinot onkopacientu kvalitatīvas un darbspējīgas dzīves pagarināšanu.

Jau šobrīd sadarbībā ar Kodolmedicīnas klīniku LJMC darbību uzsākusi Radiofarmācijas laboratorija, kas kā pirmā Baltijas reģionā ražo radioaktīvā gallija mērķfarmakonus, nodrošinot efektīvu noteiktas klases vēža slimību diagnostiku, izmantojot PET/CT vizualizācijas metodi. Radioaktīvā lutēcija analogie mērķfarmakoni ļaus uzsākt mūsdienīgu prostatas vēža slimnieku metastāžu ārstēšanu sadarbībā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas onkocentru. LJMC pozitronu emisijas tomogrāfa un datortomogrāfa (PET/CT) izmeklējumi būs daudz precīzāki par līdz šim Latvijā pieejamajām izmeklēšanas metodēm. Tā ļaus identificēt slimību agrīnā posmā, kas bieži vien ir izšķiroši cīņā ar ļaundabīgiem audzējiem. Līdz ar Radioloģijas nodaļas atvēršanu 2017. gada pavasarī Latvijā būs iespēja veikt arī pavisam maza izmēra (~3mm) ļaundabīgu audzēju (prostatas audzēji, neiroendokrīnie audzēji un citi) un metastāžu diagnostiku, savlaicīgi konstatēt slimības recidīva attīstību, kā arī plānot optimālu operatīvo un ārstniecisko terapiju.

SIA Domuss attīstītā dzīvojamā ēkā Felicity Aparments pirmā no mājokļu projektiem Baltijā ir ieguvusi starptautisko ilgtspējas sertifikātu BREEAM

Projekta būvniecība sākta 2013.gada nogalē un ēka tika nodota ekspluatācijā 2015.gada septembrī. Ēkas autori ir ASV arhitektu birojs Westfourth Architecture, bet būvdarbus veica SIA Selva Būve. Kopējās investīcijas projektā ir 11 milj. eiro.

Pasaulē BREEAM (British Research Establishment Enviromental Assesment Method) sertificētas ēkas tiek atpazītas kā videi un lietotājam draudzīgas, resursu efektīvas būvniecības piemēri. Pārdomāta plānošana, būvniecība, materiālu, tehnoloģiju un sistēmu izvēle nodrošina to, ka ēka darbojas kā vienota, efektīva sistēma, demonstrējot labāko praksi, virs likumā noteiktā, skaidro Domuss valdes priekšsēdētājs Ralfs Jansons. Salīdzinājumā ar parastām ēkām ilgtspējīgi būvētu ēku tirgus vērtība var būt par pat 16% augstāka, to apsaimniekošanas izmaksas – par 8–10% zemākas, īres maksa – par 4% augstāka, šāda ir pasaules prakse. Ēkās ir arī veselīgāks mikroklimats un tās ir videi draudzīgākas. Sertificētām ēkām ir augstāka īpašuma vērtība un likviditāte.

Ekspluatācijā nodots sporta nama komplekss Saldū, Jelgavas ielā 6. Kopumā būvniecības darbos ieguldīti 2 miljoni eiro, informē būvuzņēmējs Selva Būve.

Saskaņā ar projekta plānojumu gandrīz visa ēka tika rekonstruēta. Līdztekus demontāžai veikta arī jaunu konstrukciju būvniecība – pārsegumu, griestu, mūra un ģipškartona sienu izbūve, iekšējo inženiertīklu, logu un durvju izbūve. Projekta laikā veikta arī jumta izbūve un fasādes nosiltināšana.

Tāpat tika panākta ēkas kopējās platības optimizācija. Tas ļaus sporta namā uzņemt ne tikai reģionāla, bet arī nacionāla un starptautiska līmeņa sporta pasākumus.

Sporta nama ēkas spārnos izbūvētas sportistu garderobes, sadzīves telpas, kā arī viesnīca sportistu izmitināšanai. Ēkas kopējā platība ir 1633 kvadrātmetri.

SIA Selva būve nodevusi ekspluatācijā jauno AS Latvijas Valsts meži reģionālo klientu centru Dundagā, informē uzņēmums.

Ēkas konstrukcijas ir veidotas no eksponēta līmēta koka, siltinājums no koksnes šķiedras, sienu, griestu un grīdu apdares no koksnes materiāliem. Koka konstrukcijas un koka apdare iekļauj modernus, ekonomiskus un ekoloģiskus inženiertehniskos risinājumus.

Apkure un dzesēšana ir veidota no zemes siltumsūkņiem, ēkas ventilācijas sistēma izveidota ar gaisa kvalitātes kontroli un gaisa siltuma rekuperāciju, stiklotās konstrukcijas radītas ar īpaši augstu siltuma pretestību.

Būvdarbu plānošanas un organizēšanas instruments – BIM. Ēkas arhitektonisko veidolu un inženiertehniskos risinājumus projektētāja SIA 5. iela.

Saldū sestdien atklāta atjaunotā sporta skolas halle, kuras būvniecības darbos ieguldīti divi miljoni eiro.

Saldus sporta skolas direktors Madars Roga ir gandarīts par projekta rezultātu un informēja, ka nākamais projekts, kas tiks īstenots būs skeitparka izveide pie Saldus sporta nama.

Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts uzsvēra, ka šis ir vēsturisks mirklis un šī sporta halle paver jaunas iespējas mūsu novadam: «Desmit gadus mēs plānveidīgi esam virzījušies uz šo mērķi, sākot ar sporta kompleksu, stadionu un ar šo skaisto ēku un viesnīcu. Līdz ar sporta infrastruktūras attīstību novadā, mēs kļūstam pievilcīgāki profesionālajām komandām, izlašu treniņu spēlēm, treniņu nometnēm, kā arī tas būs neatsverams atbalsts mūsu sportistiem – jaunas modernas telpas, kur sevi pilnveidot, lai sasniegtu vēl augstākus rezultātus».

Latvijas Jūras medicīnas centrā (LJMC) jau no pavasara būs iespējams veikt vēža diagnostiku (neiroendokrīnie audzēji, prostatas audzēji, metastatiskais kaulu vēzis u.c.), izmantojot vienu no mūsdienu precīzākajiem izmeklējumu veidiem – pozitronu emisijas tomogrāfu un datortomogrāfu (PET/CT), liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

LJMC šobrīd uzsācis jauno iekārtu uzstādīšanu topošajā Radioloģijas nodaļā, kas būs viens no mūsdienīgākajiem un inovatīvākajiem ļaundabīgo audzēju diagnostikas un terapijas centriem Austrumeiropā. Kopējā iekārtu vērtība ir 1,4 miljoni eiro. Sadarbībā ar Kodolmedicīnas klīniku ir izveidota arī Radiofarmācijas laboratorija. Tas veicinās onkoloģisko izmeklējumu un ārstniecības pakalpojumu pieejamību Latvijā un tuvākajā reģionā, kā arī ļaus attīstīt valsts un privātā sektora sadarbību medicīnas pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem.

Jānis Birks, LJMC valdes priekšsēdētājs: «Onkoloģisko saslimšanu skaits diemžēl visā pasaulē un arī Latvijā ir ar pieaugošu tendenci. Pēdējo 10 gadu laikā onkoloģisko slimību terapijā ir sasniegti ievērojami panākumi, tomēr Latvijā mēs pagaidām atpaliekam ne tikai Eiropas līmenī, bet arī Baltijā. Tādēļ LJMC, investējot lielus resursus Radioloģijas nodaļā, nodrošinās Latvijas iedzīvotājiem jaunākās izmeklēšanas metodes, kas ļauj konstatēt pat ļoti niecīga izmēra (~3mm) ļaundabīgos audzējus, slimības recidīva un metastāžu gadījumus.»

Grausta stāvoklī esošais nekustamais īpašums Rīgā, Iļģuciemā, Lidoņu ielā 27 - bijusī kinoteātra Ilga ēka - tikko no apkārtējās teritorijas nodalīts ar sētu, kā arī izvietota informācija par iecerētajiem būvdarbiem.

Kā db.lv ziņoja pērn oktobrī, īpašums patlaban pieder juridiskai personai, ar lielveikaliem Rimi saistītajai SIA Plesko Real Estate.

Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite informēja, ka šogad bijušā kinoteātra vietā tiks atvērts Rimi lielveikals. Uz db.lv lūgumu pirms nojaukšanas aplūkot īpašumu no iekšpuses Rimi neatbildēja.

Kā liecina informācija uz būvtāfeles, projekta «Esošās ēkas nojaukšana, tirdzniecības ēkas jaunbūve» Rīgā, Lidoņu ielā 27 pasūtītājs ir SIA Plesko Real Estate, būvuzraugs - Firma L4, savukārt būvdarbu ģenerāluzņēmējs - SIA Selva Būve.

Topošais Maxima lielveikals Mežciemā Rīgā jau kopš pašiem pirmsākumiem ir bijis milzīgu kaislību objekts. Lai gan lielveikala ēka Biķernieku ielā 121 vēl ne tuvu nav nodota ekspluatācijā, tirgotāji ar darba sludinājumiem jau ir sākuši meklēt kasierus, pārdevējus un apkopējus, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Veikalu ķēdes Maxima pārstāvis Jānis Beseris sacījis, ka darbinieku meklēšana esot ilgstošs process. Tomēr ēkas nodošana ekspluatācijā nebūt nav akmenī iecirsta, jo Rīgas pilsētas būvvalde jau otro mēnesi gaida, kad tiks sakārtota ēkas dokumentācija, norāda laikraksts. Kas un kad sakārtos dokumentus, nezinot arī pati Maxima, kas ar nenotveramajiem ēkas investoriem kontaktus uzturot tikai pa epastu.

Lielveikals Maxima telpas Biķernieku ielā 121 nomās, savukārt būves attīstītājs un investors ir SIA Homburg Bikernieku Properties. Kad pēc Zolitūdes traģēdijas visos Maxima veikalos tika veikta pastiprināta kontrole, Rīgas pilsētas būvvalde pērnā gada decembrī Mežciema jaunbūvē atklāja vairākas nepilnības. Toreiz būvobjektā nebija atrodams ne autoruzraudzības žurnāls, ne būvskrūvju montāžas savienojumu kvalitātes kontroles rezultāti. Attīstītājiem un būvniekiem tika uzdots sakārtot trūkstošos dokumentus, lai pēc tam vērstos būvvaldē ar iesniegumu par būves gatavību nodošanai ekspluatācijā. Kā Neatkarīgā noskaidrojusi būvvaldē, laiks, līdz kuram bija jāprecizē dokumentācija, ir atkārtoti pagarināts līdz 7. februārim. Diemžēl paskaidrot to, kas notiek ar dokumentāciju, nespējot arī Maxima pārstāvji. Visa komunikācija ar SIA Homburg Bikernieku Properties notiekot caur epastu, un vienīgais uzvārds, kas zināms attīstītāju pusē, ir lietuvietis Arturs Šuķis (Arturas Šukys), noskaidrojis laikraksts.