Būvkompānija «Selva Būve» ekspluatācijā nodevusi daļu no «Mežaparka Rezidences» kompleksa, investīcijām projekta attīstībā sasniedzot 2 miljonus eiro, informē «Selva Būve».

«Selva Būve» veica četru «Mežaparka Rezidences» privātvillu būvniecību.

«Mežaparka Rezidences» projekts tapis iedvesmojoties no Mežaparka vēsturiskā un dabas mantojuma. Kompleksa 1. kārtu veido trīs villas, sešas dvīņu villas, septiņas rindu mājas, trīs mazstāvu, 2 dzīvokļu mājas un biroju ēka. Villu konceptus izstrādājuši arhitekti - Andris Kronbergs, Reinis Liepiņš, Gatis Didrihsons un citi.

««Mežaparka Rezidences» ir viens no arhitektūras un būvniecības projektiem, kur savijas vairāku nozares profesionāļu kopdarbs,» komentēja «Selva Būve» valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis.

Projekta ietvaros «Selva Būve» nodrošināja četru villu būvniecības darbus – «Villa Helenia» ar vairāk nekā 410 kvadrātmetru platību, «Villa Lavanda», kuras kopējā platība sasniedz 366 kvadrātmetrus, kā arī dvīņu villas «Camellia», vienas puses platībai sasniedzot 285 kvadrātmetrus, bet otrai – 254 kvadrātmetrus. Katras villas projekts veidots pēc individuāla arhitekta «rokraksta».

Būvkompānija Selva Būve pērno gadu noslēgusi ar 18 035 982 EUR apgrozījumu, kas ir pieaudzis, salīdzinot ar 2012. gadu, par 27%. Pērn uzņēmumam uzlabojušies arī peļņas rādītāji, kas ir 621 727 EUR vai par 25% vairāk nekā 2012. gadā.

Rolands Orlovskis, Selva Būve valdes priekšsēdētājs, gan norāda: «Neskatoties uz to, ka būvniecības apjomi pieaug, tie joprojām atpaliek no pirmskrīzes līmeņa. Domāju, ka celtniecības nozarē tie zelta gadi, kādus visa nozare piedzīvoja burtiski pirms pieciem gadiem, neatgriezīsies vairs nekad. Šodien milzu apjomi un nepārdomātas būves nomainījusi kvalitāte, pārdomāti projekti un ekonomiskajai situācijai atbilstošas cenas.»

Viņš pauž gandarījumu, ka pērn Selva Būve «piedzīvojusi lielāko uzrāvienu savā pastāvēšanas vēsturē».

Ņemot vērā pērnā gada rezultātus, kā arī šobrīd jau uzsāktos projektus, plānots, ka Selva Būve apgrozījuma apjoms 2014. gadā pieaugs vidēji par 40 %, salīdzinot ar pērno gadu.

Šodien SIA Tenisa centrs «Lielupe» ir parakstījis līgumu ar būvfirmu SIA Selva Būve par tenisa centra Lielupe pārbūves pirmo kārtu, kuras ietvaros līdz 2018. gada vasaras sezonai tiks izbūvēti 8 tenisa laukumi, viens cietais tenisa laukums, kā arī tiks izbūvēta saimniecības infrastruktūra, tiks veikta teritorijas labiekārtošana, tiks izbūvēta autostāvvieta un inženierkomunikācijas, informē Tenisa centrs «Lielupe» valdes loceklis Elmārs Martinsons.

Tostarp vienam no jaunajiem tenisa laukumiem tiks izbūvētas arī tribīnes un sacensībām atbilstošs apgaismojums. Šodien noslēgtā būvniecības līguma summa ir 2,347 miljoni eiro bez PVN.

Kopumā tenisa centra Lielupe pārbūve notiks trīs kārtās – pēc šogad uzsāktās pirmās kārtas būvniecības pabeigšanas nākamgad tiek plānota jaunās slēgto laukumu halles būvniecība un tiks turpināta teritorijas labiekārtošana. Paredzēts, ka jaunā tenisa halle tiks pabeigta 2018. gadā. Savukārt trešajā kārtā, kas atkarībā no budžeta iespējām tiks īstenota tuvākajos gados, tiks veikta esošās slēgto laukumu halles pārbūve un tiks savienotas abas – jaunā un pārbūvētā esošā - tenisa halles. Tāpat plānots, ka centrālajam laukumam tiks izbūvētas tribīnes 500 sēdvietām, kuru skaitu ar saliekamu tribīņu palīdzību varēs palielināt līdz 3000 sēdvietām.

Latvijas Jūras medicīnas centrs investēs 1,11 miljonus eiro Radioloģijas nodaļas būvniecībā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Turpmāko gadu laikā ieguldot vēl papildu līdzekļus dažādu medicīnas iekārtu iegādē un speciālistu apmācībā, centrs uzsāk inovatīvu ļaundabīgo audzēju diagnostikas un terapijas centru Austrumeiropā.

Sadarbībā ar Kodolmedicīnas klīniku ir izveidota arī Baltijas līmenī vienīgā Radiofarmācijas laboratorija.

Projekta mērķis ir veicināt onkoloģisko izmeklējumu un ārstniecības pakalpojumu pieejamību Latvijā, kā arī attīstīt valsts un privātā sektora sadarbību medicīnas pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem, tādējādi veicinot onkopacientu kvalitatīvas un darbspējīgas dzīves pagarināšanu.

Latvijā ik gadu ļaundabīgi audzēji tiek atklāti aptuveni 11 000 iedzīvotāju, bet aptuveni 6 000 cilvēku ik gadu mirst no onkoloģiskām saslimšanām. Augstās mirstības dēļ Latvija katru gadu zaudē aptuveni par 3,9% vairāk darbspējīgu cilvēku, nekā tas ir vidēji Eiropas Savienībā. Tas liecina par vēža diagnostikas un terapijas pakalpojumu aktualitāti. Līdz ar LJMC projekta īstenošanu Latvijas iedzīvotājiem konkrētas grupas onkoloģiskie izmeklējumi būs finansiāli pieejamāki, kā arī nebūs jāmēro ceļš uz citām Eiropas valstīm.

Murjāņu sporta ģimnāzijā (MSĢ) piektdien svinīgā ceremonijā tika atklāta rekonstruētā sporta halle.

Halles renovācijas darbi tika sākti 2015.gada jūlijā, un tos veica būvuzņēmums Selva būve, kas rekonstruēja arī skolas fasādi. Halles būvniecībā ieguldīti aptuveni 2,5 miljoni eiro, bet kopā ar fasādes rekonstrukcijas darbiem izmaksas bija nedaudz virs trīs miljoniem eiro.

Renovācijas projektu izstrādāja 5.iela projektētāja Jeļena Krasnorucka.

Tāpat pie skolas galvenās ieejas ir izveidota olimpiešu plāksne, uz kuras iegravēti to MSĢ audzēkņu vārdi un uzvārdi, kuri piedalījušies olimpiskajās spēlēs.

Atklāšanas pasākumā piedalījās izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), Saeimas sporta apakškomisijas pārstāvis Jānis Upenieks (V), aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) un Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs, kā arī "Selva būve" valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis un projekta vadītājs Gints Caunītis.

Saldus novada dome un SIA "Selva Būve" parakstījusi būvdarbu līgumu par Saldus pamatskolas piebūves būvniecību, informē Saldus novada pašvaldība.

Tuvākajā laikā tiks uzsākti piebūves būvdarbi.

Plānotajā projektā Saldus pamatskolai tiks būvēts jauns skolas korpuss ar savienojumu uz esošo ēku, demontētās ēkas vietā. Jaunajā ēkā tik izveidots telpu bloks ar dabaszinību, moderno tehnoloģiju/valodu kabinetiem, praktisko darbu laboratorijām un mājturības telpām.

Pēc būvdarbu pabeigšanas, jaunizbūvētajā ēkā būs nodrošināta vides pieejamība, ēka aprīkota ar ergonomiskām mēbelēm, moderniem IT risinājumiem un tehnoloģijām.

Būvdarbu rezultātā tiks uzbūvēta zema enerģijas patēriņa ēka un uz ēkas tiks uzstādītas arī saules baterijas. Projekta laikā tiks veikta arī apkārtnes labiekārtošanas darbi.

Būvdarbus veiks SIA "Selva Būve", autoruzraudzību nodrošinās SIA "Baltex Group" un būvuzraudzību - SIA "Būves birojs".

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinājusi jaunu iepirkumu prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" izveidei, jo pretendenti - SIA "Selva būve", SIA "Reaton", personu apvienība "P un P" un AS "UPB" ir atteikušies no ieceres īstenošanas neparedzēti straujo būvmateriālu cenu un darbu izmaksu kāpuma dēļ, informē VNĪ.

Šogad izsludinātajā iepirkumā par prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" izveidi tika saņemti 11 būvnieku piedāvājumi. Par iepirkuma uzvarētāju ar līgumcenu 6,37 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), tika atzīta "Selva būve", taču būvuzņēmējs atteicās no tiesībām slēgt līgumu par ieceres īstenošanu, savu lēmumu pamatojot ar izmaiņām tirgus situācijā.

Cenu kāpuma dēļ UPB un Pillar Contractor atteikušies no Tabakas fabrikas projekta 

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina jaunu iepirkumu Tabakas fabrikas kvartāla 1.posma...

Piedāvājumus ir atsaukuši arī citi pretendenti, kuri piedāvājuši saimnieciski visizdevīgākos piedāvājumus - "Reaton", personu apvienība "P un P" un "UPB". Kā iemesli piedāvājumu atsaukšanai tiek minēti izmaksu neatbilstība faktiskajai tirgus situācijai, kā rezultātā atklātā konkursa nolikumā paredzētos darbus par būvnieku iepriekš piedāvātajām cenām nav iespējams īstenot.

Iepirkuma komisija nolēma pārtraukt iepriekš izsludināto iepirkumu un izsludināt jaunu. Jaunajā iepirkumā būvdarbu izpildes termiņš ir 18 kalendārie mēneši no iepirkuma līguma noslēgšanas dienas.

Kādreizējo Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēku Aristida Briāna ielā 13, Rīgā, iecerēts pielāgot kopumā sešu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Latvijas Mākslas akadēmijas izglītības programmu vajadzībām, izveidojot atbilstošas jaunu produktu paraugu izgatavošanas jeb prototipēšanas darbnīcas, kas ļaus nodrošināt skolēniem un studentiem kvalitatīvu un konkurētspējīgu mācību procesu. Papildus tam tiks ierīkotas mūsdienīgas telpas semināriem un cita veida pasākumiem.

Pagājušajā nedēļā jauns iepirkums izsludināts arī par Tabakas fabrikas kvartāla pirmā posma būvniecības darbiem, jo esošie divi pretendenti - AS "UPB" un SIA "Pillar Contractor" secīgi ir atteikušies no ieceres īstenošanas neparedzēti straujo būvmateriālu cenu kāpuma, būtisko energoresursu izmaksu kāpuma un inflācijas dēļ.

Trijos no četriem pārējiem VNĪ pavasarī izsludinātajiem iepirkumiem ir noslēgti būvniecības līgumi (Leļļu teātra energoefektivitātes paaugstināšana, VSIA "Latvijas Nacionālā opera un balets" dekorāciju darbnīcu un mēģinājumu zāļu kompleksa izveide un Dailes teātra skvēra labiekārtošanas darbi). VNĪ vadībā norit darbs pie 54 valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu vairāk nekā 193 miljoni eiro.

Atkārtotajā iepirkumā piedāvājumus prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" izveidei Aristida Briāna ielā 13, Rīgā, iesnieguši deviņi būvuzņēmēji, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi"(VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piedāvātās līgumu cenas ir sākot no 6,8 miljoniem eiro līdz 8,2 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), pirms aritmētisko kļūdu pārbaudes. Iepirkuma uzvarētāju VNĪ varēs paziņot pēc piedāvājumu izvērtēšanas 2022.gada sākumā.

Augošo būvizmaksu dēļ četri būvnieki atsakās arī no Riga Makerspace projekta 

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinājusi jaunu iepirkumu prototipēšanas darbnīcas...

Piedāvājumus prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" izveidei ir iesnieguši SIA "Bildberg", "Eltex un Laguta", pilnsabiedrība "P un S būvniecība", personu apvienība "Multicentrs BL", piegādātāju apvienība "BBA, Tilts, PMK", SIA "Pillar Contractor", pilnsabiedrība "SBSC", SIA "Reaton, LTD" un SIA "Selva būve". Atkārtoti piedāvājumus ir iesnieguši četri būvuzņēmēji, kuri piedalījušies iepriekšējā iepirkumā.

Griškevičs norāda, ka šogad pieredzētais negaidīti straujais izejmateriālu cenu kāpums visus būvniecības procesa dalībniekus pārsteidzis nesagatavotus. Atkārtotais iepirkums ir iespēja būvuzņēmējiem iesniegt piedāvājumus, ņemot vērā izmaiņas tirgus situācijā. VNĪ vēlme ir sākt būvniecību visos trīs radošajos kvartālos iespējami drīz.

Pirmajā prototipēšanas darbnīcas izveides iepirkumā bija pieteikušies 11 būvuzņēmēji. Par iepirkuma uzvarētāju, ar līgumcenu 6,37 miljoni eiro bez PVN, tika atzīta "Selva būve", taču būvuzņēmējs atteicās no tiesībām slēgt līgumu par ieceres īstenošanu, savu lēmumu pamatojot ar izmaiņām tirgus situācijā.

Cenu kāpuma dēļ UPB un Pillar Contractor atteikušies no Tabakas fabrikas projekta 

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina jaunu iepirkumu Tabakas fabrikas kvartāla 1.posma...

Piedāvājumus atsauca arī citi pretendenti, kuri piedāvāja saimnieciski visizdevīgākos piedāvājumus - "Reaton", personu apvienība "P un P" un "UPB", izvēli pamatojot ar izmaksu neatbilstību faktiskajai tirgus situācijai, kā rezultātā iepirkumā paredzētos darbus par būvnieku iepriekš piedāvātajām cenām nebija iespējams īstenot.

Kādreizējo Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēku Aristida Briāna ielā 13 pielāgos kopumā sešu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Latvijas Mākslas akadēmijas izglītības programmu vajadzībām, izveidojot atbilstošas jaunu produktu paraugu izgatavošanas jeb prototipēšanas darbnīcas, kas ļaus nodrošināt skolēniem un studentiem kvalitatīvu un konkurētspējīgu mācību procesu. Papildus tam tiks ierīkotas telpas semināriem un cita veida pasākumiem.

Jau ziņots, ka 14.decembrī tika atvērti arī Tabakas fabrikas kvartāla pirmā posma attīstības atkārtotā iepirkuma iesniegtie 12 piedāvājumi. Atkārtotajā iepirkumā septiņi no 12 būvuzņēmējiem bija pieteikušies arī pirmajā iepirkumā. Piedāvātās līgumu cenas ir sākot no 3,7 miljoniem eiro līdz 5,4 miljoniem eiro bez PVN.

Paralēli prototipēšanas kompleksa izveidei un Tabakas fabrikas pirmā posma attīstībai, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu, VNĪ Šķirotavas apkaimē - Meirānu ielā 2, veido VSIA "Latvijas Nacionālās operas un baleta" kultūras telpu un skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu kompleksu, kurā šobrīd aktīvi norisinās būvniecības darbi.

Prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" attīstības projekta īstenošanai sadarbībā ar Kultūras ministriju piesaistīts finansējums no Eiropas Savienības fondu Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" un specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas, kā arī valsts budžeta līdzekļi, tostarp Covid-19 finansējums ekonomikas sildīšanai ar ieguldījumiem būvniecībā.

Šis gads Zemgalē būvniecībā aizvadīts salīdzinoši aktīvi, pabeigti gan pērn, gan arī šogad iesākti projekti.

Jau otro gadu būvniecības attīstības tempi Latvijā ir diezgan strauji. Tā, piemēram, lielākajā reģiona pilsētā Jelgavā šogad līdz 1. decembrim ir izsniegtas 196 būvatļaujas, savukārt pagājušajā gadā kopējais izsniegto būvatļauju skaits bija 208. Kopumā reģionā realizēti vairāki pašvaldībām nozīmīgi sporta un kultūras projekti. Zemgalē kopumā ir reģistrēti vairāk nekā astoņi procenti no visiem Latvijas būvniecības uzņēmumiem, liecina Lursoft informācija.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Viens no lielākajiem projektiem, kas šajā gadā pabeigts Zemgalē, ir jaunā Tukuma sporta halle. Kopējās būvniecības izmaksas ir 3,8 milj. eiro. Projekta autors ir SIA Skonto būve, bet būvnieks – SIA Selva būve. Sporta zāle tika nodota ekspluatācijā šā gada augusta beigās. Projekta gaitā ir tapusi jauna sporta halle, kas savienota ar esošo skolas ēku, rekonstruēts stadions, izbūvēts mākslīgā seguma futbola laukums, skrejceļš un ierīkotas vingrošanas iekārtas.

Būvniecības tirgū pērn izvirzījies jauns līderis – ilggadējo līdzšinējo pirmās vijoles spēlētāju Skonto būvi no troņa pērn gāzis Re&Re. Tā apliecina 2013. gada būvuzņēmumu darbības rezultātu operatīvie dati.

Lai arī pērn pār būvniecības nozari krita vairākas tumšas ēnas, lielākoties skaitļi uzrāda pozitīvas tendences, tiesa, netrūkst arī zaudētāju. Vairāku kompāniju apgrozījums ir būtiski pieaudzis, sasniedzot pirmskrīzes rādītājus vai pat pārsniedzot visu iepriekšējo gadu līmeni. Zīmīgi, ka būvnieku peļņas rādītājos mīnusu pērn nav vispār – visi TOP 25 uzņēmumi ir strādājuši ar peļņu.

Kāpumi un kritumi

Izvērtējot pagājušā gada rezultātus, straujāko kāpumu apgrozījumā pārliecinoši uzrāda divi uzņēmumi – a/s LNK Industries (+183,8%), vienā piegājienā pakāpjoties topā no 20. uz 7. vietu, un SIA Re&Re (+107,2%), kas pacēlusies no 7. uz 1. vietu.

Apbalvojuma "Būvindustrijas lielā balva 2020" galveno balvu kategorijā "Gada arhitekts" saņēmuši Ilze un Reinis Liepiņi no SIA "Sudraba arhitektūra," informē Latvijas Būvinženieru savienība.

Viņi arī apbalvoti kategorijā "Gada inženieris". Kopumā būvindustrijas lielo balvu – "Pamatakmeni" - saņēma 12 būvniecības nozares profesionāļi.

Kategorijā "Mūža ieguldījums būvindustrijā" balvu saņēma: pensionēts arhitekts, arhitektūras doktors Gunārs Asaris; SIA "Celmiņa būvkonstrukciju projektēšanas birojs" valdes priekšsēdētājs Valters Celmiņš; Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Arhitektūras un būvniecības katedras asociētais profesors Andris Šteinerts; SIA "Inženierbūve" valdes loceklis, tiltu inženieris Andris Gailis; Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes priekšnieka vietnieks, galvenais būvuzraugs Leonards Dubkevičs; Rīgas Celtniecības koledžas kursa Būvkonstrukcijas docētāja, studentu pētījumu vadītāja, būvnieku grupu kuratore Rūta Vanaga.

Ceremonijā VEF Kultūras pilī 3.septembra vakarā 12 būvniecības nozares profesionāļi saņēmuši Būvindustrijas lielo balvu – «Pamatakmeni».

Simboliskās balvas darinājuši māksliniece Katrīna Vasiļevska un arhitekts Andris Vītols. «Te viss ir īsts. Latvijas laukakmeņi, kurus palīdz lasīt mazie talcinieki, egles pamatne, uz kuras stiprināts akmens. Tikpat īsts un pamatīgs kā balvu saņēmēji – gan seniori, gan gada titula ieguvēji,» saka Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

Kategorijā «Mūža ieguldījums būvindustrijā» «Pamatakmeni», diplomu un nozīmīti saņēma: Jānis Krastiņš, Dr. habil. arch, RTU Arhitektūras fakultātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras profesors; Andris Krēsliņš, RTU Būvniecības un inženierzinātņu fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedras vadošais pētnieks; Ija Niedole, „IMINK» un „IMINK1» valdes locekle; Juris Tervits, «LBS – konsultants» izpilddirektors, prokūrists; Sergejs Gridņevs, «TILTS» valdes priekšsēdētājs; Andrejs Magaznieks, «Būvalts R» valdes priekšsēdētājs.

Šodien, 7. aprīlī, noslēgusies piedāvājumu iesniegšana starptautiskās lidostas Rīga izsludinātajam konkursam par Rīgas lidostas paplašināšanas darbu pirmo kārtu.

Konkurā «VAS Starptautiskā lidosta Rīga pasažieru termināļa paplašināšana 5. kārta – Ziemeļu piestātne, būvniecības 1. kārta» saņemti pieci piedāvājumi no pieciem pretendentiem. Konkursā savus piedāvājumus iesnieguši šādi pretendenti: PA FCC, Selva būve un Principle Energy, PA HOCHTIEF Solutions, ACB, SIA Arčers, SIA Skonto Būve un SIA Re&Re.

«Pēc iesniegto piedāvājumu atvēršanas lidostas Rīga iepirkumu komisija ir sākusi to vispusīgu izvērtēšanu, kas ietver detalizētu tehniskā un finanšu piedāvājuma analīzi un novērtējumu atbilstoši pasūtītāja tehniskā projekta prasībām,» teikts lidostas Rīga pārstāvju paziņjumā.

Kultūras pilī "Ziemeļblāzma" sadalītas konkursa "Latvijas Būvniecības Gada balva 2019" godalgas.

Lielākajam būvju izvērtēšanas konkursam Latvijā bija iesniegti 162 pieteikumi 10 nominācijās. Konkursā piedalījās arī ārzemju objekti, kuru tapšanā iesaistīti Latvijas pilsoņi - būvniecības speciālisti.

Balvas ieguvušos objektus, kā arī GRAND PRIX balvas ieguvējus skatiet raksta galerijā!

Konkursā tika noskaidroti arī Latvijas gada inženieri būvniecībā. Nominācijā "Jaunais speciālists" 1.vietā Mārtiņš Šahno, Firma L4; 2.vietā Ivars Vemanis, Rīgas tilti; 3.vietā Viktors Borisovskis, Skonto būve.

Nominācijā "Būvdarbu vadītājs" 1.vietā Arnis Rietums, KOOL Construction; 2.vietā Ivars Kājiņš, LNK Industries; 3.vietā Uldis Griķis, Pillar

Atzinība Māris Rorbahs, Pretpils.

Topošais Maxima lielveikals Mežciemā Rīgā jau kopš pašiem pirmsākumiem ir bijis milzīgu kaislību objekts. Lai gan lielveikala ēka Biķernieku ielā 121 vēl ne tuvu nav nodota ekspluatācijā, tirgotāji ar darba sludinājumiem jau ir sākuši meklēt kasierus, pārdevējus un apkopējus, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Veikalu ķēdes Maxima pārstāvis Jānis Beseris sacījis, ka darbinieku meklēšana esot ilgstošs process. Tomēr ēkas nodošana ekspluatācijā nebūt nav akmenī iecirsta, jo Rīgas pilsētas būvvalde jau otro mēnesi gaida, kad tiks sakārtota ēkas dokumentācija, norāda laikraksts. Kas un kad sakārtos dokumentus, nezinot arī pati Maxima, kas ar nenotveramajiem ēkas investoriem kontaktus uzturot tikai pa epastu.

Lielveikals Maxima telpas Biķernieku ielā 121 nomās, savukārt būves attīstītājs un investors ir SIA Homburg Bikernieku Properties. Kad pēc Zolitūdes traģēdijas visos Maxima veikalos tika veikta pastiprināta kontrole, Rīgas pilsētas būvvalde pērnā gada decembrī Mežciema jaunbūvē atklāja vairākas nepilnības. Toreiz būvobjektā nebija atrodams ne autoruzraudzības žurnāls, ne būvskrūvju montāžas savienojumu kvalitātes kontroles rezultāti. Attīstītājiem un būvniekiem tika uzdots sakārtot trūkstošos dokumentus, lai pēc tam vērstos būvvaldē ar iesniegumu par būves gatavību nodošanai ekspluatācijā. Kā Neatkarīgā noskaidrojusi būvvaldē, laiks, līdz kuram bija jāprecizē dokumentācija, ir atkārtoti pagarināts līdz 7. februārim. Diemžēl paskaidrot to, kas notiek ar dokumentāciju, nespējot arī Maxima pārstāvji. Visa komunikācija ar SIA Homburg Bikernieku Properties notiekot caur epastu, un vienīgais uzvārds, kas zināms attīstītāju pusē, ir lietuvietis Arturs Šuķis (Arturas Šukys), noskaidrojis laikraksts.

Nedaudz vairāk nekā pirms gada Mežaparkā starp Kokneses prospektu un Gustava Zemgala gatvi nekustamā īpašuma attīstītājs SIA DOMUSS bija pabeidzis dzīvojamo ēku kompleksa Mežaparka Rezidences pirmās kārtas izveidi, veicot labiekārtošanas darbus 31 hektāra platībā: izbūvējot infrastruktūru un apzaļumojot teritoriju, izveidojot jaunas, bruģētas un apgaismotas ielas un gājēju celiņus, ierīkojot komunikācijas.

Jūnijā tiks pabeigta pirmās villas – Villa Corylus - būvniecība, kuras autors ir Vladimirs Arsene (Westfourth Architecture, ASV), bet patlaban pamati tiek likti vēl trīs vietējo arhitektu - Gata Didrihsona (Didrihsons Arhitekti), Reiņa Liepiņa (Sudraba Arhitektūra) un Ata Caunes (CORE projekts) - projektētām villām.

Šobrīd uzsākto 3 villu būvniecība uzticēta SIA SELVA BŪVE. Tā īstenojusi vienu no attīstītāja projektiem Felicity Apartments.

To, kā topošo villu autori īsi raksturo izvēlēto arhitektonisko formu un stila sasaisti ar vēsturisko Mežaparku, lasiet raksta galerijā!

2017. - 2018. gada ietvaros plānots uzbūvēt 4 villas, 2 dvīņu villas, 2 mazstāvu daudzdzīvokļu mājas un 7 rindu māju sekcijas, kā arī privātai apbūvei tiek piedāvāti 49 zemesgabali.

Projekta Mežaparka Rezidences latviešu arhitektu izstrādāto villu pamatos iemūrētas tradicionālās laika kapsulas ar vēstījumiem nākamajām paaudzēm.

Pasākumā piedalījās projekta attīstītāja Domuss SIA direktors Ralfs Jansons ar komandu, villas CAMELLIA arhitekts Gatis Didrihsons, villas LAVANDA arhitekts Atis Caune un villas HELENIA arhitekts Reinis Liepiņš ar savām komandām, villu būvnieka Selva Būve SIA valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis, Būvuzraugs LV vadītājs Sergejs Frolovs un Ilze Mazurenko, Sotheby's International Realty valdes locekle.

Mežaparka Rezidences top starp Kokneses prospektu un Gustava Zemgala gatvi. Kompleksa kopējā platība ir 31 ha.

Šobrīd pabeigti pirmās kārtas labiekārtošanas darbi: izbūvējot infrastruktūru un apzaļumojot teritoriju, izveidojot jaunas, bruģētas un apgaismotas ielas un gājēju celiņus, ierīkojot komunikācijas.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātajā būvniecības konkursā VSIA "Latvijas Nacionālā opera un balets" dekorāciju darbnīcu un mēģinājumu zāļu kompleksa izveidei Meirānu ielā 2, Rīgā, Šķirotavas apkaimē pieteikušies 14 pretendenti. VNĪ uzsāk vērtēšanas procesu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Latvijas Nacionālās operas un baleta personālam tiks radītas telpas 5 700 m2 apjomā dekorāciju glabāšanai, izgatavošanai un mēģinājumiem, vienlaikus labiekārtojot un apzaļumojot apkārtējo teritoriju.

Piedāvājumus iesnieguši liels skaits būvuzņēmēju – SIA "AIMASA", SIA "AMATNIEKS", SIA "BūvKORE", SIA "Lagron", SIA "Merks", PS "MMG", piegādātāju apvienība "3A", piegādātāju apvienība "BBA, TILTS, AE", SIA "Pillar Contractor", pilnsabiedrība "SBSC", SIA "PRO DEV", SIA "Selva Būve", personu apvienība SIA "Eltex" un SIA "LAGUTA"",SIA "VELVE". Piedāvājumu summas – no 5,9 miljoniem eiro līdz 7,46 miljoniem eiro. Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Topošajā Maxima XX lielveikalā Biķernieku iela 121 tērauda nesošo konstrukciju savienojumu vietās izmantotas neatbilstošas skrūves un uzgriežņi, kas var būtiski ietekmēt būves stabilitāti, šodien žurnālistus informēja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa.

PTAC Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktores vietniece Svetlana Mjakuškina norādīja, ka nesošajām konstrukcijām paredzētajām skrūvēm ir jābūt marķējumam SB, kā arī atbilstošam skrūvju stiprības rādītājam, taču šajā objektā izmantotajām skrūvēm nav šāda marķējuma.

Pārbaudes laikā būvlaukumā šīm skrūvēm arī nebija pieejama ražotāja deklarācija, kas saskaņā ar Eiropas Komisijas regulu ir vienīgais likumīgais dokuments, kas apliecina būvmateriāla atbilstību prasībām.

«Mums uzrādīja piegādātāja atbilstības deklarāciju. Veicām pārbaudi pie piegādātāja, taču nekādu informāciju par šo skrūvju ražotāju nesaņēmām. Šīs skrūves nav izmantojamas tērauda nesošo konstrukciju stiprināšanai,» uzsvēra Mjakuškina.

Latvijas Jūras medicīnas centrā (LJMC) trešdien, 24.maijā atklāta jaunā Diagnostiskās radioloģijas nodaļa, kuras izveidē ieguldīti 2,23 miljoni eiro.

Tā veidota kā viens no mūsdienīgākajiem un inovatīvākajiem ļaundabīgo audzēju diagnostikas un terapijas centriem Austrumeiropā. Jaunizveidotajā nodaļā pacientiem ir pieejami jaunākās paaudzes onkoloģiskie izmeklējumi, kā arī magnētiskā rezonanse, datortomogrāfija, digitālā rentgenogrāfija, ultrasonogrāfija.

Latvijā ik gadu ļaundabīgi audzēji tiek atklāti aptuveni 11 000 iedzīvotāju, bet aptuveni 6 000 cilvēku ik gadu mirst no onkoloģiskām saslimšanām. Augstās mirstības dēļ Latvija katru gadu zaudē vidēji par 3,9% vairāk darbspējīgu cilvēku, nekā tas ir Eiropas Savienībā. Tas liecina par nepieciešamību uzlabot vēža slimnieku diagnostiku un ārstēšanu.

Pārbūvējot kādreizējo Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēku Rīgā, A. Briāna ielā 13, šovasar tiks uzsākta modernas prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace’’ izveide, pielāgojot telpas Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Latvijas Mākslas akadēmijas vajadzībām.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) būvniecības iepirkumā pieteikušies 11 pretendenti. VNĪ uzsāk vērtēšanas procesu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Attīstāmajās ēkās plānots izvietot sešas minēto skolu izglītības programmām atbilstošas jauna produkta parauga izgatavošanas jeb prototipēšanas darbnīcas, kas ļaus nodrošināt skolēniem un studentiem kvalitatīvu un konkurētspējīgu mācību procesu. Papildus tam tiks ierīkotas mūsdienīgas telpas semināriem un cita veida pasākumiem. Būvdarbus plānots pabeigt 2023. gada vasarā.

Piedāvājumus iesnieguši būvuzņēmēji: PS "CES Group", PS "MMG", "Kvintets M – FALKORS Building Industry – Ramda C", Personu apvienība "P un P", piegādātāju apvienība 3A, piegādātāju apvienība "BBA, TILTS,PMK", pilnsabiedrība "SBSC", SIA "REATON, LTD", PS "RERE MEISTARI 1", SIA "Selva Būve" un AS "UPB". Piedāvājumu summas – no 5,3 miljoniem eiro līdz 7,75 miljoniem eiro. Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

«SIA Maxima Latvija nav tirdzniecības centra Rīgā, Biķernieku ielā 121, attīstītājs vai īpašnieks, bet līdzīgi kā vairāki citi uzņēmumi ir potenciālais telpu īrnieks, ja projekta attīstītājs – Homburg Bikernieku Properties - varēs nodrošināt visu nepieciešamo darbu un ēkas būvniecības kvalitāti un varēs apliecināt ēkas drošību, saņemot visas nepieciešamās atļaujas un drošības atzinumus,» šodien izplatītā paziņojumā norāda mazumtirgotājs.

SIA Maxima Latvija nesāks darbu šajā Homburg Bikernieku Properties attīstītajā projektā, kamēr attīstītājs nebūs kvalitatīvi un atbilstoši visām normatīvo aktu prasībām pabeidzis visus būvniecības darbus un saņēmis nepieciešamos atbildīgo iestāžu atzinumus un atļaujas, ka ēka ir pieņemta ekspluatācijā un tā ir droša cilvēkiem. Pēc tam, kad attīstītājs būs nodevis ēku ekspluatācijā, SIA Maxima Latvija piesaistīs arī neatkarīgus būvekspertus, lai papildu pārliecinātos par ēkas drošību cilvēkiem, apgalvo mazumtirgotājs.

Kā vēstīts, Rīgas pilsētas būvvalde uzdevusi Maxima XX lielveikala Biķernieku ielā būvniekiem nomainīt tērauda nesošo konstrukciju savienojumu vietās izmantotās neatbilstošās skrūves un uzgriežņus, kas var būtiski ietekmēt būves stabilitāti, aģentūrai LETA pastāstīja būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Mežaparkā ceturtdien, 15.jūnijā atklāta projekta Mežaparka Rezidences pirmā savrupmāja Villa Corylus.

To projektējis ASV atzītais arhitekts Vladimirs Arsene. Villa veidota ar atsauci uz Mežaparkam raksturīgo funkcionālisma stilu. Nama arhitektūra atklāj modernisma pamatvērtības: ārējā forma seko ērtai un pārdomātai iekšējai funkcijai, bez liekām ārišķībām.

Projekta attīstītāja – SIA Domuss- vadītājs Ralfs Jansons norādīja, ka projekta attīstītāja mērķis ir radīt klientiem tādu nākamā īpašuma vērtību, kas ir pieaugoša un likvīda. Villas būvnieks ir SIA Merks, projekta pārdevēji Baltic Sotheby`s International Realty.

Mežaparka Rezidences 31 ha platībā ir dzīvojamo ēku projekts Mežaparkā (pie Kokneses prospekta, starp Ķīšezera ielu un Gustava Zemgala gatvi). Projekta ietvaros top izsmalcinātas villas, dvīņu villas, rindu mājas un mazstāvu ēkas ar premium klases apartamentiem, kā arī biroju ēka.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātājā būvniecības konkursā Valmieras drāmas teātra Lāčplēša ielā 4, Valmierā ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai pieteikušies 9 pretendenti. VNĪ uzsāk vērtēšanas procesu. Būvdarbi tiks uzsākti šoruden un tiks īstenoti paralēli teātra darbībai, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piedāvājumus iesnieguši būvuzņēmēji: SIA "AIMASA", SIA "Ostas celtnieks", personu apvienība "S-BPB", pilnsabiedrība "SBSC", "Renesanse-Rubate", SIA "Selva Būve", AS "UPB", SIA "VELVE" un SIA "WOLTEC". Piedāvātās līgumu cenas - sākot no 6,56 miljoniem eiro līdz 8,63 miljoniem eiro (bez PVN). Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Valmieras drāmas teātra atjaunošanas projektu plānots īstenot līdz 2022.gada nogalei. Projekta rezultātā tiks atjaunots teātra ārējais veidols un sasniegts 50% apkures enerģijas patēriņa un izmaksu ietaupījums. Vienlaikus tiks papildus izbūvēta vēl viena zāle teātra izrāžu baudīšanai un nodrošināts ērts apmeklējams arī personām ar īpašām vajadzībām. Īstenoto būvdarbu gaitā papildus tiks stiprināti ēkas pamati, lai nodrošinātu teātra esošo funkcionalitāti un uzlabotu ēkas ilgmūžību.

Ipirkumā modernas prototipēšanas darbnīcas “Riga Makerspace’’ izveidei, pārbūvējot kādreizējo Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēku A. Briāna ielā 13 Rīgā, starp 11 pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko kritērijiem atbilstošo piedāvājumu atzīts SIA “Selva būve” ar piedāvāto līguma summu – 6,37 miljoni eiro (bez PVN), informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Ja nebūs pārsūdzību, līgums ar uzvarētāju tiks slēgts tuvākā mēneša laikā. Būvdarbus, pielāgojot telpas Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Latvijas Mākslas akadēmijas vajadzībām plānots uzsākt līdz rudenim, informē VNĪ NĪ attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

Attīstāmajās ēkās tiks izvietotas sešas minēto skolu izglītības programmām atbilstošas jauna produkta parauga izgatavošanas jeb prototipēšanas darbnīcas, kas ļaus nodrošināt skolēniem un studentiem kvalitatīvu un konkurētspējīgu mācību procesu. Papildus tam tiks ierīkotas mūsdienīgas telpas semināriem un cita veida pasākumiem.

Prototipēšanas darbnīcas “Riga Makerspace” attīstības projekta īstenošanai sadarbībā ar Kultūras ministriju piesaistīts finansējums no Eiropas Savienības fondu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu” un 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās” 4.2.1.2. pasākuma “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas, kā arī valsts budžeta līdzekļus (tostarp Covid-19 finansējums ekonomikas sildīšanai caur ieguldījumiem būvniecībā).