Patlaban cenšos lauzt stereotipus, ka Chillout chair iederas tikai vasarā kā krēsls «ar skatu uz jūru». Tā DB atklāj krēslu gatavotājs Zigurds Penkulis. Katrs darinājums ir unikāls un tai arī turpmāk jābūt ekskluzīvai precei, savu ražojumu – šūpuļkrēslu pozicionē Zigurds.
Prototips un brunči
Kā svarīgāko jaunumu, kas tapis pēdējos divos gados kopš iepriekšējās sarunas ar DB, Zigurds Penkulis min jaunumu sortimentā, kas patlaban iegūst taustāmu veidu – šūpuļkrēsla radinieks. Taču oriģinālo ideju, kurai prototips jau gatavs un tikai gatavošanas vaina, meistars vēl neatklāj, jo konkurenti nesnaužot. Kaut ko sākt darināt esot mazākā bēda, svarīgākais un laikietilpīgākais ir tieši izstrādāt prototipu. Piemēram, šūpuļkrēsla ideja briedusi gadu. Turklāt vēl aizvien atrodas kāds knifs, ko pilnveidot. Tagad gan izmaiņu jau ir pavisam maz, jo, kā uzskata Zigurds, visas kļūdas un nepilnības novērstas. Kādas – to jau nu neteikšot gan. Idejas jaunumiem pasaka priekšā arī pircēji, piemēram, vēloties iegādāties mazākus krēsliņus bērniem. Lai gan esošais der arī mazuļiem, bērnu variantu var ielikt mazākā telpā.
Otrs jaunums, kas patlaban realizējas, ir šūpuļkrēsla auduma dažādošana. Klasiskajos dabīgajos toņos, kādi bija līdz šim, rastas jaunas nianses, audumiem piemeklējot atšķirīgas faktūras, arī Latvijā ražotu linu ar latviskām zīmēm. Kā pietiekoši izturīgs materiāls, kas krēslu gatavošanā ir viena no svarīgākajām prasībām, atzīta arī tautastērpu brunčiem austā drāna. Tas ļaus precei piešķirt pavisam citu izskatu un pat dažādiem novadiem raksturīgo krāsainību.
Lai īstenotu savu ieceri – paplašināt krēsla pielietojumu un padarīt to par moderna interjera sastāvdaļu –, šūpuļkrēsla pircējiem tiek piedāvāta palīdzība tā piestiprināšanā. Zigurdam ir praktiska pieredze krēsla iekāršanā arī standarta apdares dzīvokļos ar plākšņu griestiem.
Bail no kukaiņiem
Trešā lieta, kas šobrīd aktuāla, ir eksporta tirgu meklējumi. «Ārzemnieki mūs atrada paši, laikam internetā angliskā nosaukuma dēļ – Chillout Chair,» stāsta Zigurds. «Tā kā pirkt gribētāju kļūst arvien vairāk, ir arī iespēja piedāvāt lielāku partiju, esam nopietni ķērušies pie darba.» Ārzemju tirgus iekarošanā Zigurdam palīdz pārdošanas menedžere Diāna Bergmane. Lielākā interese esot no Amerikas, Austrālijas, arī no Grieķijas, Francijas. It kā šķiet, ka šāds dizains varētu interesēt Skandināvijas valstis, taču no tām pagaidām atsaucība esot maza. Patlaban uzņēmējs domā, kā darīt par sevi zināmu tieši viņiem. Tas būtu izdevīgāk arī tāpēc, ka tuvāk – izdevīgāk sūtīt, jo eksportējamā kaste iznāk liela un smaga.
Tikai, sākot kaut ko darīt, parādoties visi zemūdens akmeņi. Piemēram, kā ekonomiski iepakot, jo šūpuļkrēsla komplektā esošie mīkstie spilveni aizņem daudz vietas. Ja lielāko daļu problēmu varot risināt paši, tad birokrātijas prasības reizēm liekot atsisties kā pret sienu. Piemēram, no jūras izskalotajiem kokiem, kas ir krēsla dizaina odziņa, ir reljefa virsma, caurumiņi, kuros, ierēdņuprāt, varētu slēpties kāds kukainis, karantīnas objekts. Meistars gan skaidro, ka pati jūra koksni iztīrijusi, arī apstrādes procesā, ja kas dzīvs bijis, beigts tapis. Taču prasības ir prasības, un uz Austrāliju, kur būtu pieprasījums, krēsli pagaidām netiek. Apzvanītas ir Latvijas vēstniecības, lai palīdz atrisināt šo lietu un paskaidro, kādas izziņas būtu vajadzīgas muitai vai kādas apstrādes jāveic, bet atbildes neesot. Taču riskēt un sūtīt partiju, kuru var nākties zaudēt, uzņēmējs nevēlas. Eiropas Savienības robežās veikt darījumus ir vieglāk. Vismaz kukaiņu ziņā, joko Zigurds.
Tādēļ patlaban tiek plānots arī mazliet zaudēt no ekskluzivitātes un dizaina smalkuma – daļai ražojumu atteikties no dabas vecinātā koka, aizvietojot to ar pulētu koku, metāla stieni u.c. Šādu pavērsienu diktē arī Latvijas tirgus, kad pircēji vēlas nevainojami saskaņotu interjeru.
Materiāli dārgāki
No krēsliem izmantotajiem materiāliem dārgākais ir audums. Līdz šim produktam izdevies cenu noturēt nemainīgu. Taču tosaglabāt grūti, jo kokvilnas un līdz ar to auduma cenas aug. Ja process turpināsies, cenu krēslam nāksies celt, turklāt izvēlēties Latvijā ražotu audumu esot vēl dārgāk. Tomēr ekonomēt uz materiāliem tikai cenas dēļ viņš nevēlas, jo tā var zaudēt kvalitāti, tikt pie lētas preces un nonākt citā cenu segmentā.
Tagad, rudenī, sākas galvenais krēslu gatavošanas laiks. Kad vasara izbaudīta, prece realizēta, var atkal iepirkt materiālu un ķerties pie darba. Pieprasījumu Zigurds raksturo kā ne pārāk lielu, bet sezonāli stabilu. Pirkšana galvenokārt ir pavasarī, vasarā, kad sākas dārzu sezona. Rudenī un ziemā pērk pa retam.
Dienā meistars var izgatavot divus, trīs krēslus. Ja radīsies eksporta pieprasījums, tad, protams, nāksies meklēt palīgus. Par to jau tiekot domāts. Tad nāksies arī mainīt uzņēmējdarbības formu no pašnodarbinātas personas statusa uz SIA. Bijis plānots kļūt par mikrouzņēmumu, taču tagad, kad procentu likme varētu tikt paaugstināta līdz 15%, vēlreiz jāskaita visi par un pret.
Pēdējo gadu laikā šūpuļkrēsla idejai radušies kopētāji. To Zigurds manījis, apmeklējot dažādas izstādes. Taču viņš par konkurentiem neuztraucas, jo atdarinājums no oriģināla vienmēr atšķiras, turklāt ne jau par labu kopētājam, bet nosargāt autortiesības ir veltas cerības. Katrs kaut ko ir mazliet pamainījis un var to saukt par jaunu preci, spriež Zigurds un uzskata, ka vienīgā izeja ir iet uz priekšu jaunos meklējumos un piedāvāt nevainojamu kvalitāti.
Tepat mazajā Latvijas tirgū ievērojami palielināt saražoto skaitu meistars nevēlas: «Šūpuļkrēsliem vēlos saglabāt ekskluzīvas preces statusu. Tādu, kas ir tikai vienā eksemplārā, nav visur arī viegli pieejams.» Tāda bija Zigurda pārliecība pirms diviem gadiem. Šūpuļkrēslus viņš vairs nepiedāvā mazajās bodītēs. Veiksmīga sadarbība ir izveidojusies ar veikalu Alan Deko. Liela daļa pircēju krēslus atrod internetā. Par labākajām vietām meistars uzskata vietnes meistardarbs.lv un originali.lv.
Savulaik Zigurds piedalījies arī gadatirgos, taču atdeve nav cerētā, šai precei tas neder. Tādēļ tagad aktīvi tiek popularizēti šūpuļkrēsli sociālajos tīklos – tā ir laba bezmaksas reklāmas iespēja, lieliski darbojas. Lai gan efektīvākā reklāma ekskluzīvai precei vēl aizvien esot princips «draugam redzēju, izmēģināju, man arī vajag». Savu rosīšanos jaunu tirgu apgūšanā un sevis popularizēšanā Zigurds dēvē par taustīšanos pēc izjūtas, mācoties arī no citu pieredzes. Pašam šīm lietām laika pietrūkstot, tādēļ priecājas, ka atradis sabiedroto – Diānu.
Krēsliem meistars šķērskokus salasa jūrmalā vai pie Gaujas. Taču laba un piemērota manta ir deficīts. Ziemas sezonai sagādāti 150 koki. Tātad tik krēslu Zigurds gatavojas darināt. Ja gadīsies vairāk gribētāju – viņiem nāksies gaidīt pavasari, kad nokusīs sniegs.