"Kāpēc Reira demisija, šeit ir jāprasa premjera demisija! Reirs viens pats nepieņem šādus lēmumus, un mēs redzējām Saeimā... Opozīcijas deputāti mēģināja vest pie prāta, labot kļūdu, pateikt, ka pieņēmām nepareizu lēmumu. Koalīcija nodemonstrēja pilnīgu ignoranci šajā jautājumā. Vienu uztaisīt par grēkāzi – es nepiekrītu!"

Tā pēc nodokļu reformas stāšanās spēkā TV24 tiešraidē raidījumā Dienas personība ar Veltu Puriņu sacīja Grāmatvežu asociācijas locekle un ZZS biedre Lienīte Caune.

Pēc būtības šī ir viena no pirmajām skaidrajām norādēm par premjera demisijas nepieciešamību, kas balstīta finanšu apsvērumos, nevis strīdos par vakcinācijas kārtību, masku valkāšanu vai citiem valsts ne saimnieciskas darbības jautājumiem, kas nereti tiek izcelti kā primārie, lai arī nekādi neietekmē Latvijas finanšu stāvokli un stabilitāti.

Tādēļ Dienas Bizness lūdza skaidrojumus par pašreizējo situāciju un dziļāku pamatojumu, kādēļ kardināli jāmaina valdības vadības stils kopumā.

Pastāv teiciens, labi zināms mākslas kritiķu rindās - konteksts ir karalis. Lietas pašas par sevi ir vienkārši lietas. Viss pārējais ir kontekstā jeb, kā māca katrs glancēts žurnāls - mūsu galvās.

Piemēram, okupācija ir vienkāršs tehnisks termins. Tā mums liekas slikta Padomju Savienības kontekstā, bet diez vai kāds latvietis naktīs neguļ aiz tā, ka mēs jau kuro gadu paši veidojam okupācijas karaspēku kaut kur tālu austrumos. Tātad ir arī laba okupācija. Tāpat politiķa demisija - vienkārši runājot, tā ir aiziešana no darba pēc paša vēlēšanās. Pretēji masu medijos un publikas atpziņā atstātajam nospiedumam, demisija pati par sevi nav ne vainas, ne atbildības cēla uzņemšanās. Tā nav kāds īpašs apliecinājums, kuru paveikt var tikai īsts valstsvīrs, un nekad ne parasts politiķis. Tā var tāda būt - noteiktā kontekstā. Bet var arī nebūt. Dombrovska gadījumā šāda cēla konteksta, protams, nav.

Latvijas premjerministra Valda Dombrovska pēkšņā demisija Eiropā ir uztverta ar neviltotu neizpratni. Latvijas valdības krišana, kas notikusi mēnesi pirms eiro ieviešanas, nav nākusi par labu arī Latvijas tēlam, kārtējo reizi aktualizējot jautājumu par mūsu valsts prognozējamību.

Tā rezonansi, ko V. Dombrovska demisija ir radījusi Briselē, laikrakstam Neatkarīgā aizkulišu sarunās raksturojuši vairāki Eiropas Parlamenta politiķi.

Viena no trim figūrām, kas nosaukta kā potenciālais valdības vadītājs, ir Eiropas Parlamenta deputāts, Vienotības politiķis Krišjānis Kariņš. Viņa kandidatūra – līdztekus Artim Pabrikam un Intam Dālderim – tiek apspriesta starppartiju pārrunās, atgādina laikraksts.

K. Kariņš sarunā ar Neatkarīgo apliecinājis, ka būtu gatavs atteikties no daudziem tik tīkamā eiroparlamentārieša mandāta, lai uzņemtos valdības veidošanu nebūt ne vieglajos politiskajos apstākļos. K. Kariņš arī neesot slēpis, ka V. Dombrovska atkāpšanās no amata Eiropas Parlamentā ir raisījusi ļoti daudz neatbildētu jautājumu.

«Tas bija iespaidīgi, ka [Latvijas premjers Valdis Dombrovskis] Dombrovskis atkāpās. Neesmu pārliecināts, vai demisija bija nepieciešama, bet tas noteikti ir nostādījis Rīgas mēru Nilu Ušakovu starmešu gaismā,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis britu laikraksta The Economist Starptautiskās nodaļas redaktors Edvards Lūkass.

«Nav noslēpums, ka korupcija Rīgas pašvaldībā ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki celtniecībā taupa uz kvalitātes rēķina. Neapsūdzu Ušakova kungu pārkāpumos, bet domāju, ka nepieciešama plaša tīrīšana Rīgas administrācijā,» viņš norādījis.

Lūkass par Baltijas jautājumiem interesējas kopš 1990. gada un savulaik ir dzīvojis Tallinā.

Jautāts, kādu redz nākamo Latvijas valdību – vai tajā varētu ietilpt ZZS un Saskaņas centrs, Lūkass Latvijas Avīzei teicis: «Par to jāspriež Latvijas iedzīvotājiem. Kā ārzemju draugs domāju, ka partijai, kura regulāri vēlēšanās un sabiedriskās domas aptaujās iegūst vairāk nekā 30 procentu atbalstu, jābūt iespējai būt pārstāvētai valdībā. Ilgtermiņa stratēģiskā prioritāte Latvijai ir rūpēties, lai Latvijas krievi justos integrēti politiskajā sistēmā, un tas nozīmētu arī padarīt viņus atbildīgus. Ja SC tur ārpus valdības kā mūžīgo opozīciju, tas rada risku vietējiem krieviem justies, ka viņi ir opozīcijā valstij.»

Ļoti gribētos cerēt, ka tuvāko divu trīs nedēļu laikā jaunā valdība varēs sākt darbu, un jaunās valdības vadītāja kandidāta izraudzīšanās ir viens no pirmajiem šogad darāmajiem darbiem, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja demisionējušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Esot pilnīgi skaidrs, ka premjera amata kandidāts tiks nominēts līdz Valsts prezidenta nosauktajam termiņam - 7.janvārim.

Dombrosvkis intervijā Latvijas Radio atteicās atklāt, kurš no līdz šim izskanējušajiem premjera amata kandidātiem viņam šķiet visreālākais. «Es pašreiz nesaukšu konkrētus uzvārdus. Tieši tāpēc mums ir jāpanāk šī vienošanās, jāsakoordinē arī ar Reformu partiju (RP). Kad šis jautājums būs faktiski izlemts, tad to arī publiski komentēsim.»

Premjers uzsvēra, ka kandidāts būs Vienotības un RP kopīgi izraudzīts. «Protams, mēs strādājam [arī] pie tā, lai mūsu virzītajam kandidātam būtu gan Saeimas vairākuma, gan arī Valsts prezidenta atbalsts,» sacīja Dombrovskis.

Diskutējot par nākamo satiksmes ministra kandidātu, visticamāk, tiks meklēts līdzīgs risinājums, kāds tas ir patlaban, proti, šim amatam varētu virzīt kādu jomas profesionāli, aģentūrai LETA sacīja Saeimas priekšsēdētāja un Vienotības līdere Solvita Āboltiņa.

«Vienotība nevirzīs ne Dzintaru Zaķi, ne kādu citu savas partijas pārstāvi par ministra kandidātu,» sacīja Āboltiņa, piebilstot, ka pēc iepriekšējām sarunām ar neatkarīgo deputātu līderi Klāvu Olšteinu, visticamāk, meklēs līdzīgu risinājumu, kāds ir patlaban.

Āboltiņa uzsvēra, ka satiksmes ministra Aivja Roņa demisija vēl nav nedz iesniegta, nedz pieņemta, bet nav arī pamata to apšaubīt, ja ministrs pats to publiski paudis. Runājot par nākamā ministra izvirzīšanu, atbilde esot meklējama koalīcijas līgumā, kur sadalītas atbildības sfēras un noteikts, ka par Satiksmes ministriju atbildību uzņemas Vienotība un neatkarīgie deputāti, skaidroja Āboltiņa.

Šā gada oktobrī sarukuši ir ne tikai pa dzelzceļu pārvadāto un ostās pārkrauto ogļu apjomi, samazinājums vērojams arī citos kravu veidos, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vēl septembrī, salīdzinot šā un pērnā gada rādītājus mēnešu griezumā, uz pusi vairāk pārvadāto naftas produktu dēļ kravu apjomi kopumā pieauga par 8,1% – līdz 4,08 milj. t, bet oktobrī līdztekus akmeņogļu kravu kritumam par 6,8%, līdz 1,31 milj. t pazeminās arī pārvadāto naftas produktu apjomi par 2,8% līdz 1,49 milj. t, liecina Latvijas dzelzceļa dati. Tas apliecina atsevišķu termināļu iepriekš pausto DB, ka oktobra rezultāti ir sliktāki par septembra rādītājiem.

Jau vēstīts, ka Latvijas tranzīta nozares spēlētāji norāda uz septembrī un oktobrī piedzīvoto, ka Krievijas dzelzceļš «spēlējas» ar t.s. kravu pārvadājumu apjomu papildplāniem, te tos apstiprinot, te noraidot. Tā rezultātā ostu termināļi saņem līdz pat 50% mazāk kravu, nekā iecerēts, oglēm un naftas produktiem dažādu iemeslu dēļ (tostarp kopējā kaimiņvalsts transporta stratēģija, brīvas dzelzceļa un ostu jaudas, norēķini rubļos par naftas produktu pārkraušanu ostu termināļos) tiekot novirzītiem uz Krievijas ostām. Gan atsevišķi komersanti, gan nozaru asociāciju pārstāvji norādījuši, ka problēmas sarunās ar Krievijas dzelzceļu rada arī pirmās personas trūkums Latvijas dzelzceļā. Turklāt situāciju vēl tikai pasliktina satiksmes ministra demisija.

Neņemot vērā skaļus strīdus un demisijas pieprasījumus, veselības un labklājības ministres turpina strādāt, bet tieslietu ministrs pamanījies nevienu nenokaitināt – DB izvērtējis, ko gada laikā paveikusi Ingrīda Circene, Ilze Viņķele un Jānis Bordāns.

Savukārt turpmākajos DB numuros varēsiet lasīt par pārējo ministru darbiem, kā arī paust savu viedokli, cik ražīgi ir strādājušas amatpersonas. Šonedēļ vērtējam izglītības, kultūras un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru paveikto – novērtēt ministrus varat šeit.

DB secina, ka padarīto darbu saraksts ministriem ir krietni pieaudzis un, tuvojoties vēlēšanām, var pieļaut, ka runas par paveikto izskanēs arvien skaļāk. Nepaveikto darbu ministriju skatījumā tikpat kā nav, jo visi esot iesākti vai atrodas izstrādes procesā. Tomēr tas, ka kaut kas tiek iesākts, nenozīmē, ka tas tiks pabeigts. Turklāt beigās rezultāts var būtiski atšķirties no sākotnēji paredzētā, tāpēc šos pasākumus iekļaujam nepadarīto darbu sarakstā.

Zemnieku Saeimas kongresā piektdien ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piedāvāja vairākus risinājumus OIK sloga samazināšanai lauksaimniekiem.

Ražojošie zemnieki gan pauda lielu neapmierinātību ar piedāvājumu.

A. Ašeradens informēja lauksaimniekus, ka šobrīd tiek meklēti risinājumi kopējā OIK sloga samazināšanai. Viens no variantiem ir OIK diferenciācija, kā arī Latvenergo virspeļņas 79 miljonu eiro apmērā novirzīšana OIK samazināšanai.

Daļu no šīs naudas plānots novirzīt arī uzņēmējiem, lai samazinātu OIK slogu. A. Ašeradens pauda uzskatu, ka jāatbalsta rūpniecība, jo tās pieaugumam ir strauja attīstības dinamika. Turklāt rūpniecība stabilizē iedzīvotāju skaitu, pieaug nodarbinātība un tāpēc tiek meklēta iespēja rūpniecības atbalstam. Diferencējot OIK pēc pieslēguma veida, lielākie ieguvēji varētu būt kokapstrāde un pārtikas rūpniecība.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns neizslēdz, ka viņa izslēgšana no nacionālās apvienības Visu Latvijai – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) un atsaukšana no amata varētu būt saistīta ar kādu svarīgu ekonomisko interešu aizskaršanu.

«Kas ir patiesie iemesli, var tikai minēt,» intervijā TV3 raidījumā Nekā personīga sacīja Bordāns.

Pēc viņa teiktā, varētu būt vairāki iemesli šādai nacionālās apvienības rīcībai – iespējamie lēmumi saistībā ar jaunā cietuma būvniecību, Rīgas Apgabaltiesas priekšsēdētāja konkurss, kā arī jau plaši minētās reformas maksātnespējas administratoru jomā, kā arī kādu krimināllietu, par kuru informēta Ģenerālprokuratūra un Drošības policija un kura izgaismojot nepatīkamā gaismā konkrētas personas.

Iespējams iemesls, pēc Bordāna teiktā, varētu būt arī kāda Lietuvas banka, kura maksātnespējas administratoru un tiesu sadarbības rīcības dēļ varētu zaudēt aizdoto kredītu vairāku miljonu apmērā. Bordāns esot lūdzis Tieslietu ministrijas darbiniekus noskaidrot, vai pret kādu Liepājas tiesas tiesnesi nav nepieciešams rosināt disciplinārlietu. Ministrs materiālus nodevis arī Ģenerālprokuratūrai.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien ar lielu balsu vairākumu zaudējusi izšķirošajā balsojumā par «Breksita» vienošanos.

Mejas panākto vienošanos par izstāšanās nosacījumiem no Eiropas Savienības (ES) atbalstīja tikai 202 deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja.

Tā ir smagākā sakāve, kādu visā Lielbritānijas vēsturē piedzīvojusi jebkura pie varas esoša valdība.

«Apakšnams ir runājis, un valdība to ņems vērā,» pēc balsojuma atzina premjere. «Ir skaidrs, ka apakšnams neatbalsta šo vienošanos, taču šī vakara balsojums mums neko nepasaka par to, ko tas atbalsta.»

Viņa piebilda, ka nav skaidrs pat tas, vai parlaments cienīs britu tautas lēmumu par izstāšanos no ES.

Tikmēr opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins jau iesniedzis pieprasījumu balsot par neuzticības izteikšanu Mejai, jo viņas valdība cietusi «katastrofālu» sakāvi.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) pagaidām neprasīs tieslietu ministra Jāņa Bordāna demisiju, jo uzskata, ka ir svarīgi turpināt virzīt ministra pieteiktās reformas, par ko paredzēts vienoties koalīcijas darba grupā.

V. Dombrovskis pēc tikšanās ar nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) žurnālistiem sacīja, ka ir spēkā koalīcijas līgums, kas paredz, ka Tieslietu ministrija (TM) ir nacionālās apvienības pārziņā. "Šo uzstādījumu esmu gatavs respektēt, bet tajā pašā laikā ir svarīgi redzēt to, kādā veidā tiek nodrošināta ministra pieteikto reformu virzība," norādīja premjers.

Nolemts izveidot koalīcijas darba grupu, kurā Bordāns prezentēs reformu piedāvājumu, lai maksimāli ātrā laikā varētu lemt par šo izmaiņu virzību.

Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars savukārt uzsvēra, ka VL-TB/LNNK interpretācija par šo sarunu ir citādāka. Politiķis uzsvēra, ka atbilstoši koalīcijas līgumam nacionālā apvienība ir uzņēmusies atbildību par tieslietu un kultūras jomu. Savukārt patlaban valdības vadītājs nav gatavs nodrošināt šo pārstāvniecību, bet vien piedāvā par to diskutēt pēc laika.

Ja pēc ierobežojumu mīkstināšanas saslimstības ar Covid-19 rādītāji palielināsies, Ministru prezidentam būs jāprasa atsevišķu ministru demisija, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) preses konferencē žurnālistiem pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Tāpat Valsts prezidents norādīja, ka situācija valdībā ar lēmumu pieņemšanu un Covid-19 krīzes menedžmentu ir neapmierinoša. Viņa ieskatā, nav pieļaujams, ka ministri uzstājas kā savas nozares lobiji. Levits uzsvēra, ka Ministru kabinets ir atbildīgā institūcija, kurā ir jālemj par valsti kopumā, nevis par atsevišķām nozarēm.

Ar drošu varbūtību var paredzēt pakalpojumu slēgšanu 

Ja Covid-19 izplatība Latvijā nemazināsies, tad dažādu pakalpojumu slēgšanu var paredzēt ar...

"Katra nozare savus jautājumus virza uz priekšu, piemēram, šajā gadījumā attiecībā uz ierobežojumu atcelšanu, neraugoties uz to, kādas būs sekas valstij," patlaban notiekošo komentēja valsts pirmā persona.

Levits norādīja, ka, lemjot par ierobežojumu mīkstināšanu, jāņem vērā epidemioloģiskā situācija un ekspertu paustais, kuri skaidri brīdinājuši, ka ierobežojumu mazināšana radīs lielu veselības sistēmas krīzi.

"Ja tomēr tiek pieņemti šādi lēmumi, balstoties uz atsevišķu ministru priekšlikumiem, tad pēc tam, ja saslimstības līmenis būs augsts vai ievērojami palielinājies, tad šiem ministriem būtu jāuzņemas personiskā atbildība," uzsvēra Levits.

LETA jau rakstīja, ka Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu atļaut strādāt tirdzniecības vietām ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, bet gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 25.februārī.

Plānots, ka tirdzniecības vietās ar individuālu ieeju līdz 300 kvadrātmetriem visas preču grupas varētu tirgot no pirmdienas, 1.marta. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka datums, no kura mazie veikali varēs atsākt darbu, tiks noteikts pēc diskusijām valdības sēdē ceturtdien.

Lai arī Veselības ministrija iebilst pret ierobežojumu mīkstināšanu tirdzniecības nozarē, tomēr virkne ministru EM priekšlikumam pauda atbalstu. Ņemot to vērā veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka valdībā atbalstītais risinājums ir mazāk riskantākais no pārējiem EM piedāvātajiem variantiem tirdzniecības nozares atvēršanai.

EM valdībai otrdien piedāvāja lemt par kādu no pieciem variantiem tirdzniecības pilnīgai atjaunošanai ārkārtējās situācijas laikā, tostarp atcelt preču tirdzniecības ierobežojumus pavisam vai turpināt ierobežojumus tikai brīvdienās.

Par Gada vārdu kļuvis vārds «glābējsilīte», par nevārdu - «saīsināt», bet par Gada spārnoto teicienu - veselības ministres Baibas Rozentāles (TP) frāze: «Un ko jūs saprotat ar politisku atbildību?»

Šodien tika paziņoti Latvijas Rakstnieku savienības, LZA Terminoloģijas komisijas un Rīgas Latviešu biedrības rīkotā konkursa par 2009.gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu rezultāti.

Par Gada nevārdu kļuvušais «saīsināt», stāsta filologs Aldis Lauzis, mūsdienās tiek daudzviet lietots - saīsināti ir darbinieki, štati, laiks u.c. Vārds «saīsināt» latviešu valodā ienācis no krievu sarunvalodas, kas būtu aizstājams ar vārdiem «sašaurināt», «atlasīt» u.c.

Gada spārnotajam teicienam esot bijuši trīs favorīti – Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles teiciens «Valsts vadītāji nedrīkst izskatīties pēc sabraukta ezīša», kas esot kolorīts, taču ne tik ļoti, lai kļūtu par gada teicienu, norādīja rakstniece Ieva Kolmane. Savukārt ZZS Saeimas deputāta Ingmāra Līdakas teiciens «Aizver muti!» noteikti bijis favorītu augšgalā. Tomēr žūrija par Gada teicienu izvēlējusies veselības ministres B.Rozentāles atbildi uz žurnālistu jautājumu, proti, «Un ko jūs saprotat ar politisko atbildību?.»

Par demisiju paziņojušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) ir labākais Latvijas premjers kopš neatkarības atjaunošanas un viņš būtu vajadzīgs Latvijas ekonomikas stiprināšanai, sacīja Pītersona Starptautiskā ekonomikas institūta vecākais līdzstrādnieks Anderss Oslunds.

Viņš atzina, ka nekādas katastrofālas sekas premjera demisija uz Latvijas ekonomisko stāvokli neatstās, jo Latvijas ekonomika patlaban ir stipra un nav risku tās stabilitātei, ja vien tiek īstenota saprātīga politika.

Tomēr A. Oslunds pauda pārliecību, ka Dombrovskis ir vajadzīgs Latvijas ekonomikas tālākai stiprināšanai, piemēram, joprojām risināmi ir korupcijas jautājumi.

Ekonomists domā, ka premjera atkāpšanās no amata ir skumjš notikums, ņemot vērā V. Dombrovska lielo ieguldījumu Latvijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. «Nav šaubu, ka V. Dombrovskis ir paveicis labu darbu,» sacīja ekonomists, paužot viedokli, ka V. Dombrovskis ir labākais Latvijas premjers kopš neatkarības atgūšanas.

Valdībai ir jāvienojas par tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšanas datumu, aģentūrai LETA atzina ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV).

Vaicāts, vai pēc Valsts prezidenta Egila Levita paustās kritikas par ministriju iecerēm mazināt ierobežojumus Vitenbergs joprojām uzskata, ka uz Ministru kabinetu būtu virzāms Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikums ļaut strādāt mazajiem veikaliem, ekonomikas ministrs atbildēja apstiprinoši.

Trešdien EM priekšlikums tiek apspriests Operatīvās vadības grupā un aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, iespējams, EM priekšlikumu varētu arī nevirzīt izskatīšanai ceturtdien gaidāmajā Ministru kabineta sēdē.

Vitenbergs nepiedalās Operatīvās vadības grupas sanāksmē, tomēr aģentūrai LETA uzsvēra, ka EM priekšlikums valdībā ir jāskata un ministriem ir jāvienojas par izmaiņu ieviešanas datumu.

Jūtos droši, ka turpināšu darbu iekšlietu ministra amatā, dažas stundas pirms balsojuma Saeimā intervijā LNT 900 sekundēm sacīja Linda Mūrniece.

Parlamentā šodien notiks balsojums par neuzticības izteikšanu L. Mūrniecei saistībā ar policijas veikto kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas mājās Neo lietas ietvaros, raksta Diena.lv.

«Demisija ir Tautas partijas histērisks mēģinājums atriebties par to, ko esmu darījusi Veselības ministrijā un pēc būtības Tautas partiju neinteresē motivācija manām darbībām. (…) TP atriebjas un vienlaikus mēģina ieriebt valdībai,» uzsver L. Mūrniece.

Cik viņai zināms, Saeimā vakar nav notikušas sarunas starp Jauno laiku un citiem partiju deputātiem. L. Mūrnieces izredzes amatā tiek vērtētas kā 50/50, norādīja LNT. Uz to ministre atbildēja, ka neskaita balsis un tās nemeklē, jo «esmu izdarījusi visu, kas man darāms, jo atlaist ministri par to, ka policija labi dara savu darbu ir diezgan absudri.»

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) nolēmis izstāties no Reformu partijas.

Sprūdžs jau iesniedzis attiecīgu iesniegumu partijas valdei.

Pagaidām gan nav zināms, vai ministrs plāno pievienoties kādam citam politiskajam spēkam, aģentūrai LETA sacīja ministra preses sekretāre Maija Pētermane.

Iesniegumā Sprūdžs raksta, ka Latvija patlaban piedzīvo traģisku periodu un vēsturiski tādos brīžos latvieši ir parādījuši izlēmību un spēju nostāties taisnības pusē arī nozīmīga pārspēka priekšā. Tieši šo brīdi Sprūdžs uzskata par piemērotu, lai norobežotos no Reformu partijas vadības īstenotās politikas. «Uzskatu, ka tas neatbilst tām idejām, ar kurām 2011.gadā kopīgi izveidojām partiju un ieguvām labu rezultātu Saeimas vēlēšanās. Nenesot tieši toreiz pieteikto reformu karogu un salūstot zem nelabvēļu spiediena, partija nodod tai dāvāto vēlētāju uzticību,» pauž ministrs.

Latvijas Zivsaimnieku asociācija (LZA) valdības vadītājam Valdim Dombrovskim nosūtījusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa demisijas pieprasījumu.

LZA prezidents Inārijs Voits pastāstīja, ka ministra demisija tiek prasīta saistībā ar viņa priekšlikumu aizliegt izkraut zivis nakts stundās. I. Voits norāda, ka, ieviešot šādu normu zaudēs zvejnieki, jo ir svarīgi pēc nozvejas zivis ātri izkraut un atvēsināt.

«Zvejas kuģis nav atpūtas kuģis, kuram pēc nozvejas būtu jāgaida, kad Vējonim labpatiksies atļaut izkraut zivis,» sašutis zivsaimnieku boss. Viņš šo priekšlikumu salīdzina ar atgriešanos sociālisma laikos un komandanta stundas ieviešanu, kas var traucēt zvejnieku biznesu. Jau šobrīd zvejniekiem ir daudz stingrāki zvejas noteikumi un liegumi nekā Baltijas jūrā pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tāpēc citi ierobežojumi biznesu bremzēšot. I. Voits arī atgādina, ka pēdējo desmit gadu laikā zvejas kuģu skaits aiz piekrastes joslas būtiski samazinājies.

Pēc vairāku nedēļu ilgušiem nemieriem Ēģiptē, vēlā pēcpusdienā par atkāpšanos no amata paziņojis Ēģiptes prezidents Hosni Mubaraks, ziņo BBC.

Par šo soli nelielā TV uzrunā paziņojis viceprezidents Omārs Seleimans.

Protestētāji šo soli sveica ar sajūsmas saucieniem, vicinot karogus un signalizējot ar auto taurēm. «Tauta ir gāzusi režīmu,» skandēja ļaudis.

O. Seleimans un H. Mubaraks nodevuši varu Bruņoto spēku augstākajai padomei. «Lai Dievs ir žēlīgs un līdzjūtīgs pilsoņiem šajā sarežģītajā laikā, kādu piedzīvo Ēģipte. Prezidents H. Mubaraks ir nolēmis atkāpties un nolēmis vadības grožus nodot bruņoto spēku vadībai,” viceprezidents teica uzrunā: «Lai Dievs palīdz visiem.»

Medijs Al Jazeera ziņo, ka protestētāju prieks nav aprakstāms - simti tūkstošu līksmo visās Ēģiptes pilsētās. Cilvēku lielākās cerības ir piepildījušās: Miljoniem ēģiptiešu tagad tic, ka lielvalsts atdzims no jauna.

Patlaban uzņemties ministru prezidenta amata pienākumus būtu neprāts, eirokomisārs Andris Piebalgs pauda LTV Rīta Panorāmā.

A. Piebalgs skaidroja – šobrīd viņš nedarbojas Latvijas politikā, tāpat viņam nav arī tautas dota mandāta vēlēšanās. Savukārt jaunajam ministru prezidentam būtu jābūt no Saeimas deputātu vidus.

Jāatgādina, ka pēc neoficiālām ziņām Valsts prezidenta Andris Bērziņš uzrunāja A. Piebalgu kā iespējamo nākamo ministru prezidentu. Pirmdienas Rīta Panorāmā A. Piebalgs atzina, ka prezidents ar viņu sazinājies, tomēr, nevis uzrunājot viņu kā iespējamo premjera amata pienākumu pildītāju, bet gan drīzāk «zondējot situāciju».

Tāpat A. Piebalgs arī norādīja, ka viņam jāpabeidz iesāktais savā amatā.

Eirokomisārs Andris Piebalgs pieļauj, ka līdzšinējais premjers Valdis Dombrovskis varētu turpināt darbu Eiropas Komisijā. «V. Dombrovskim ir milzīga autoritāte Eiropā. Viņš ir atstājis ļoti nopietnu iespaidu Eiropā kā ļoti labs kolēģis,» situāciju raksturoja A. Piebalgs, piebilstot, ka V. Dombrovska demisija nebūs mazinājusi viņa labo reputāciju.

Valdošajā koalīcijā ietilpstošās ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pēc tam, kad Saeima Valsts prezidenta amatā apstiprināja vairāku ZZS deputātu virzīto Andri Bērziņu, žurnālistiem atzina, ka pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera runā par Saeimas atlaišanu bijis «daudz patiesu vārdu».

Viņaprāt, esošajai Saeimai vēl atlikušajos darba mēnešos daudz aktīvāk jāstrādā ar jautājumiem, kas saistīti ar tiesiskumu. Valdības demisija, pēc A. Brigmaņa teiktā, nebūtu saprātīgs risinājums.

Vaicāts par to, vai izjūt gandarījumu par ZZS deputāta ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā, A. Brigmanis sacīja: «Bērziņš tagad atrodas tādā pašā situācijā kā Zatlers pirms četriem gadiem.»

Pats A. Brigmanis esot izpildījis iepriekš solīto un abās Valsts prezidenta vēlēšanu kārtās balsojis par V. Zatleru.

«Ja valsts savas akcijas airBaltic pārdotu, būtu iespējams iegūt finanšu līdzekļus un nodrošināt kvalitatīvus aviopārvadājumus. Turpretī, paturot daļas aviokompānijā, jārēķinās ar vismaz 90 miljoniem latu lieliem ieguldījumiem, lai uzņēmums varētu pastāvēt,» tā raksta satiksmes ministrs Uldis Augulis savā ziņojumā valdībai par situāciju airBaltic, kas nonācis raidījuma Nekā personīga rīcībā.

Viņam piebalso Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. «Ja viss menedžments atrodas mazākuma rokās, tad, ja tās lietas nav pietiekami atrunātas, kas nodrošina vairākuma kaut kādu ietekmi, tādā gadījumā tur ir jāsit gaisā un miers,» saka Ventspils domes priekšsēdētājs, kura īpašumā Puzē KNAB izmeklētāji atrada valdībā iesniegto ziņojumu par situāciju airBaltic.

Situācijas glābšanai Fliks ierosinājis pārdot airBaltic piederošu kravu termināli. Cena - 800 000, lai arī termināļa vertība ir vismaz trīs reizes lielāka. Satiksmes ministrs Uldis Augulis termināļa pārdošanu noraidījis.

Finanšu tirgus strauji reaģē uz Monti stāšanos Itālijas priekšgalā.

Lai gan kopš 1994. gada Itālijas politikā dominējošā Silvio Berluskoni aiziešanai politikas otrajā plānā daudzi netic, līdzšinējā premjera demisija un politiski neitrālā Mario Monti stāšanās viņa vietā tūdaļ ir izraidījusi finanšu tirgus pozitīvu reakciju. Līdz ar divkāršā ES komisāra M. Monti nominēšanu par valdības vadītāju Itālijas parādzīmju ienesīgums no katastrofāli augstā 7,4% ienesīguma pagājušajā nedēļā pirmdien bija nokritis līdz 6,37%, kas ir krietni zem kritiskā 7% sliekšņa, virs kura pēc vispārēja pieņēmuma valstij savu parādu apsaimniekot ir neiespējami.

Monti, kas ir bijis ES konkurences un iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs un baudījis ekonomikas izglītību Itālijas un ASV prestižās augstskolās, tiek raksturot kā diena pret nakti, salīdzinot ar Berluskoni, momentā saņemot arī lielu uzticības kredītu. Tā likšana lietā gan būs smaga, jo Itālija ir aizņēmusies gandrīz ceturtdaļu no eirozonas valstu kopējā parāda, un nākamgad valstij būs jāpārfinansē 15% savu obligāciju. Monti ir ķēries pie vairākuma atbalsta nodrošināšanas parlamentā savai jaunajai valdībai, kuras pamatā būs viņam līdzīgi tehnokrāti, jo visa spektra politiķi gaidāmo nepopulāro taupības pasākumu priekšā valdībā iet atteicās.

Gada beigas parasti tiek uzskatītas par sava veida atskaites punktu, kad izvērtēt, kas ir noticis noteiktā laika periodā, kas labs ir paveikts, bet kas – nav paveikts.

Runājot ekonomiskās kategorijās, aizvadīto droši vien var nosaukt par mērenas izaugsmes gadu, savukārt, vērtējot situāciju valstī kopumā, vairāk prātā nāk tādi termini kā «mīņāšanās», «muļļāšanās», «tundu stāvu domādama» un tamlīdzīgi.

Vajadzētu pārāk ilgu laiku un par daudz sleju vienā avīzē, lai uzskaitītu visus notikumus, kas ļauj izvēlēties tieši minētos apzīmējumus, taču ļoti labi notikušo valstī kopumā var raksturot caur bēdīgi slavenās a/s Liepājas metalurgs (LM) prizmu. Vēl gada sākumā bija dzirdami teju vai bravūrīgi paziņojumi par vienu no Latvijas ekonomikas flagmaņiem, trešās lielākās pašvaldības būtiskāko kompāniju utt., savukārt viss pārējais ļoti uzskatāmi liecināja, ka pāris izmanīgu vīru mūsu valstī var darīt, ko vien grib, tostarp liekot valstij samaksāt viņu parādus daudzu miljonu eiro apmērā, bet valsts viņiem nevar izdarīt vispār neko. Tas gan nav nekas jaunas – tieši tāds pats scenārijs pirms dažiem gadiem bija ar nu jau nebūtībā aizgājušo Parex banku un abiem tās dibinātājiem. Faktiski var teikt, ka šis gads ir bijis vērsts nevis uz attīstību vai ko tamlīdzīgu, bet gan gatavošanos nākamajām Saeimas vēlēšanām. Protams, tā tas ir bijis pirms katrām vēlēšanām, taču šoreiz reklāmas pauze ir sākusies pamatīgi par agru. Redz, gatavošanās tām sākās jau šā gada pirmajā pusē, bet kārtējās vēlēšanas ir nākamā gada rudenī. Neskaidrības ir gan ar jau minēto LM, gan joprojām ar aviokompānijas airBaltic turpmāko likteni, gan pasažieru vilcienu iepirkumu vai nomu. Vienīgais, par ko tiešām ir skaidrība – nākamo gado sāksim ar jaunu valūtu, taču arī to nevar nodēvēt par šā gada sasniegumu. Ritenis, lai Latvija šogad saņemtu uzaicinājumu iestājai eirozonā, realitātē bija iegriezts jau iepriekšējos gados.