Latvijā uzkrājumi (depozītos, skaidrā naudā, akcijās, dzīvības apdrošināšanā, u. c. veidos) ir 55% Latvijas iedzīvotāju, kamēr kaimiņvalstīs Igaunijā uzkrājumus veido 73% aptaujāto, bet Lietuvā 81% respondentu.
SEB bankas un E-spy veiktā aptauja liecina, ka visās trīs Baltijas valstīs vīrieši par uzkrājumu veidošanu domā vairāk, attiecīgi 58% respondentu Latvijā, 85% Lietuvā un 77% Igaunijā jau ir kādi uzkrājumi.
Respondentu atbildes uz jautājumu par ieguldījumu veidiem liecina, ka lielākā daļa aptaujāto arī šodien izvēlas veidot uzkrājumu mājās, Latvijā – 26%, Lietuvā – 27%, bet Igaunijā – 10% aptaujāto, liekot naudu aploksnē. Par labu citiem noguldījumu veidiem, piemēram, zeltam, dārgakmeņiem, mākslas darbiem, izvēlējušies 33% respondentu Latvijā, savukārt Igaunijā šāda veida noguldījumi ir tikai 16% respondentu, bet Lietuvā – 17%.
"Aptaujas dati apstiprina, ka Latvijā mājsaimniecības ir mazāk pasargātas no ekonomikas satricinājumiem nekā kaimiņvalstīs, jo līdz šim iedzīvotāji salīdzinoši maz veidojuši uzkrājumi, kas ekonomikas lejupslīdes laikā var kalpot kā drošības spilvens," norāda SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Gados jauni cilvēki (20 – 29 gadi) kā Latvijā un Igaunijā, tā arī Lietuvā, biežāk veido uzkrājumu skaidrā naudā vai citos nebanku piedāvātajos ieguldījumu veidos, attiecīgi 15% un 34% respondentu. Savukārt vecāka gada gājuma cilvēki biežāk iegulda depozītos (22%) un dzīvības apdrošināšanā vai pensiju fondos (30%).