SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) rudenī nedaudz samazinājusies.

Šobrīd tā veido 46,8 punktus, kas ir nedaudz zemāk nekā šī gada pavasarī, tomēr joprojām augstāk nekā pirms gada.

Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozē 53,6% aptaujāto iedzīvotāju. Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars palielinājies nebūtiski un šobrīd veido 6,8%. Neitrāli noskaņoti ir 22,3% iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, kas ir nedaudz vairāk nekā šī gada pavasarī. Savukārt 17,3% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos.

«Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu tuvākajā nākotnē ietekmējis gan iedzīvotāju ienākumu pieaugums, gan labāka kredītu pieejamība. Tomēr sarunas publiskajā telpā par ekonomikas pārkaršanu un iespējamo krīzes atkārtošanos samazina iedzīvotājos pārliecību par nākotni un mazina optimismu par mājokļu cenu izmaiņām. Mājokļu cenu indikators palīdz saprast iedzīvotāju noskaņojumu attiecībā uz savu nākotni un labklājību. Šogad aprīlī indikators ir sasniedzis augstāko vērtību kopš 2009. gada, kad valstī bija krīze un iedzīvotāji nākotnē skatījās ar pesimismu. Toreiz indikatora vērtība bija negatīva – -55,5 punkti,» aptaujas rezultātus komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu tuvākā gada laikā šobrīd prognozē 45% aptaujāto iedzīvotāju un šādu optimistu skaits salīdzinājuma ar iepriekšējo aptauju sarucis par 7 procentpunktiem, liecina jaunākais SEB mājokļu cenu indikatora pētījums.

Savukārt mājokļa cenu krituma prognozētāju skaits palielinājies par četriem procentpunktiem – cenu samazināšanos prognozē 11% iedzīvotāju. 24% no kopējā respondentu skaita ir neitrāli noskaņoti iedzīvotāji, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas.

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība, kas ir starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu, Latvijā sarukusi līdz 35,2 punktiem, kas ir zemākā indikatora vērtība kopš 2013. gada marta aptaujas. Salīdzinājumā ar iepriekšējo vasaras aptauju indikatora vērtība sarukusi par 10 punktiem.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis skaidro, ka iedzīvotāju mazāk pozitīvu skatījumu attiecībā uz nekustamā īpašumu cenu kāpumu varētu sekmējuši vairāki faktori. Gan Latvijā, gan Lietuvā nākotnes prognožu pasliktināšanos ietekmējusi saspīlētā ģeopolitiskā situācija. Latvijā iedzīvotāju noskaņojumu varētu būt ietekmējušas arī likumdošanas izmaiņas, kas saistītas ar uzturēšanās atļauju saņemšanu un arī ar nolikto atslēgu principa ieviešanu maksātnespējas procesā attiecībā uz parādnieka vienīgo mājokli. Savukārt Lietuvā gada pirmajā pusē valdīja liels optimisms par nekustamā īpašuma cenu kāpumu saistībā ar eiro ieviešanu, savukārt patlaban šī eiro eiforija nedaudz mazinājusies, saka eksperts.

Iedzīvotāju pozitīvisms attiecībā uz mājokļu cenu izmaiņām kopš gada sākuma uzrāda arvien pieaugošu tendenci – SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība mēneša laikā pieaugusi par 5.1 punktu, bet kopš gada sākuma tā palielinājusies par 11.1 punktu.

Salīdzinājumā ar augstāko indikatora vērtību, kas tika sasniegta 2011. gada februārī, SEB Mājokļu cenu indikators vēl atpaliek par četriem punktiem.

«Līdz ar pavasara iestāšanos iedzīvotāju noskaņojumā var vērot lielāku pozitīvismu attiecībā uz iespējamo mājokļu cenu pieaugumu, palielinoties nekustamā īpašuma cenu kāpuma prognozētāju un samazinoties cenu krituma prognozētāju skaitam. Noskaņojuma uzlabošanās gan vairāk balstīta uz emocionāliem apsvērumiem, nevis faktiem un racionāli pamatotiem pieņēmumiem,» aptaujas rezultātus komentē SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Salīdzinot Latvijā un Lietuvā veiktās aptaujas rezultātus, abās valstīs iedzīvotāju noskaņojums ir līdzīgs. Latvijā iedzīvotāju skaits, kas sagaida nekustamā īpašuma cenu pieaugumu tuvākā gada laikā mēneša laikā pieaudzis no 30% līdz 36% (2011.gada decembrī cenu pieaugumu prognozēja 28% respondentu), bet Lietuvā mājokļu cenu pieaugumu prognozētāju skaits ir nedaudz lielāks – 39%.

Salīdzinājumā ar gada sākumu ievērojami pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri prognozē, ka tuvākā gadā laikā nekustamā īpašuma cenas pieaugs.

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) ir sasniegusi 46 punktus, kas ir augstākais radītājs kopš 2014. gada sākuma. Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu ietekmējuši gan augošie ienākumi, gan pieejamāki kredīti.

Septembrī nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozēja 52.2% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju skaits krasi samazinājies un šobrīd veido 6.2%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri tuvākā gada laikā sagaida nemainīgas mājokļu cenas, skaits šobrīd veido 23%. Turklāt 18.5% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos.

2017. gadā SEB banka piešķīrusi iedzīvotājiem mājokļa iegādei vairāk nekā 2600 aizdevumus par kopējo summu ap 133 miljoniem eiro. Piešķirtā finansējuma apjoms ir par 23% lielāks nekā 2016. gadā. Ņemot vērā rekordzemās procentu likmes, vidējais ikmēneša maksājums pērn piešķirtajiem kredītiem šobrīd ir ap 260 eiro, informē kredītiestāde.

Vairāk nekā 75% no piešķirtajiem aizdevumiem paredzēti dzīvokļu iegādei vai remontam, apmērām 20% – mājas iegādei vai būvniecībai, bet pārējais – zemes iegādei, teritorijas labiekārtošanai, remontam un citiem mērķiem.

Vidēja piešķirtā aizdevuma summa ir ap 50 tūkstošiem eiro, un vidējais aizņēmuma termiņš ir 20 gadi. Lielākā pircēju aktivitāte gan apstiprināto kredītu skaita, gan arī apjomu ziņā ir Rīgā un tās apkārtnē, kur koncentrējas ap 80% no visa piešķirtā finansējuma. Lielākais darījumu skaits ir sērijveidā dzīvokļu segmentā.

«Piedāvājums jauno mājokļu segmentā atrodas vienā cenas līmenī savukārt stabils pieprasījums nedaudz zemākā. Pēc mūsu vērojumiem, tas ir 1200-1400 eiro par kvadratmetru. Taču jāsaka, ka šādi projekti ir relatīvi maz.Tāpēc ar katru gadu pieaug iedzīvotāju interese iegādāties vai būvēt privātmāju,» stāsta SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.