Sankcijām pakļautās Krievijas valsts kontrolētās bankas "Sberbank" banku grupa Eiropā "Sberbank Europe" ir bankrota priekšā, jo noguldītāji no grupas bankām pastiprināti izņem naudu, liecina pirmdien publiskotais Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojums.

Tajā teikts, ka "Sberbank Europe", kuras galvenā mīne atrodas Austrijā, un tās meitasbankas Horvātijā un Slovēnijā "piedzīvojušas būtisku noguldījumu aizplūšanu, ko izraisījusi ģeopolitiskās spriedzes ietekme uz to reputāciju".

Pēc ECB vērtējuma, 'Sberbank Europe" un tās meitasbankas Horvātijā un Slovēnijā "nespēj vai, iespējams, nespēs pildīt savas saistības, ņemot vērā to likviditātes situācijas pasliktināšanos".

"Sberbank Europe" ir arī meitasbankas Bosnijā un Hercegovinā, Čehijā, Serbijā un Ungārijā, taču uz tām neattiecas ECB tiešā uzraudzība.

ASV saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā ceturtdien noteica sankicijas "Sberbank", liedzot tai veikt transakcijas, izmantojot Savienoto Valstu finanšu sistēmu.

Eiropas Savienība (ES) otrdien no starptautiskās maksājumu informācijas nodošanas sistēmas SWIFT atslēdz trīs Krievijas bankas, ieskaitot tās lielāko banku "Sberbank".

Jūnija sākumā pieņemtā sestā sankciju pakete Krievijai par tās iebrukumu Ukrainā paredz no SWIFT atslēgt "Sberbank", Maskavas kredītu banku un "Rosseļhozbank".

Banku pārstāvji, tāpat kā iepriekš, apgalvo, ka atslēgšana no SWIFT ne pārāk spēcīgi ietekmēs to darbību.

Kā vēsta Krievijas mediji, "Sberbank" paziņoja, ka strādā ierastajā režīmā un atslēgšana no SWIFT nemaina situāciju ar starptautiskajiem maksājumiem.

Maskavas kredītu banka pavēstīja, ka operācijas Krievijas iekšienē notiks ierastajā režīmā, taču maksājumi uz ārvalstīm var prasīt vairāk laika.

"Rosseļhozbank" paziņoja, ka Krievijas banku sistēmā radīti nepieciešamie apstākļi nepārtrauktas autonomas darbības nodrošināšanai.

Lielbritānija trešdien noteikusi sankcijas Krievijas lielākajai bankai "Sberbank" un apņēmusies līdz 2022.gada beigām pilnībā pārtraukt Krievijas ogļu un naftas importu, paziņoja Ārlietu ministrija.

"Mūsu jaunākie pasākumi izbeigs Krievijas enerģijas importu Lielbritānijā un nosaka sankcijas vēl vairākām personām un uzņēmumiem, iznīcinot Putina kara mašīnu," paziņoja Lielbritānijas ārlietu ministre Lisa Trasa.

Bez "Sberbank" sankcijām pakļauta arī "Credit Bank of Moscow" un abām bankām tiek iesaldēti aktīvi.

Tāpat tiek pilnībā aizliegtas jebkādas jaunas Lielbritānijas investīcijas Krievijā, kuru apmērs 2020.gadā sasniedza 11 miljardus mārciņu.

Līdz 2022.gada beigām Lielbritānija pārkrauks jebkādu atkarību no Krievijas oglēm un naftas un pēc tam iespējami ātri izbeigs arī gāzes importu, paziņoja Ārlietu ministrija.

No nākamās nedēļas tiks aizliegts svarīgākā naftas pārstrādes aprīkojuma un katalizatoru eksports, samazinot Krievijas spējas ražot un eksportēt naftu, tādējādi vēršoties ne tikai pret nozares finansēm, bet arī tās spējām kopumā.

Eiropas Savienības (ES) sūtņi sanāksmē trešdien Briselē papildināja Maskavai par tās iebrukumu Ukrainā noteiktās sankcijas, cita starpā aizliedzot Krievijas zelta importu un iesaldējot Krievijas lielākās bankas "Sberbank" aktīvus.

"Galvenais mērķis ir būt saskaņā ar G7 partneriem, pastiprināt īstenošanu un aizdarīt spraugas, kur tas ir nepieciešams," tviterī apliecināja ES prezidējošās valsts Čehijas valdība.

ES līdz šim pret Krieviju vērsusi sešas sankciju paketes. Pēdējā tika pieņemta jūnijā, nosakot aizliegumu Krievijas naftas importam.

Ar zelta importa embargo tiek izpildīts lēmums, kas tika pieņemts jūnija beigās G7 valstu sanāksmē. Tajā piedalījās arī ES valstis Francija, Itālija un Vācija.

Iesaldēti tiek arī "Sberbank" aktīvi, un sankciju sarakstam pievienotas vairākas fiziskās un juridiskās personas.

Tajā pašā laikā tiek atbloķēti Krievijas banku aktīvi, kas saistīti ar pārtikas un minerālmēslu tirdzniecību, šādi cenšoties atbildēt uz Maskavas apsūdzībām, ka sankcijas izraisa pārtikas krīzi.

Eiropas Savienība (ES) otrdien paziņoja, ka pagarina Krievijai noteikto sankciju darbības termiņu līdz 2023.gada 31.janvārim.

"Šīs sankcijas, kas sākotnēji tika ieviestas 2014.gadā, atbildot uz Ukrainu destabilizējošajām Krievijas darbībām, ir ievērojami paplašinātas kopš 2022.gada februāra, ņemot vērā neizprovocēto un nepamatoto Krievijas agresiju pret Ukrainu," teikts Eiropadomes paziņojumā medijiem.

Līdz šim noteiktas septiņas sankciju paketes, kas vērstas pret atsevišķiem tautsaimniecības sektoriem un Krievijas pilsoņiem, pārsvarā amatpersonām, kas atbalsta karu.

Pēdējos ierobežojumus ES ieviesa 21jūlijā. Jaunākajā sankciju sarakstā iekļauta banka "Sberbank", organizācija "Jaunarmija", motociklistu klubs "Nakts vilki", Čečenijas pārstāvis Valsts domē Adams Delimhanovs, Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins, aktieri Vladimirs Maškovs un Sergejs Bezrukovs un citi.

Krievijas iebrukums un karš Ukrainā, kas notiek ar Baltkrievijas atbalstu, Eiropas Savienībai (ES), Lielbritānijai un ASV licis noteikt virkni ierobežojumu uzņēmējdarbības veikšanai ar minētajām agresorvalstīm, kā arī šo valstu personu un kapitāla kustībai.

Daudziem ir apgrūtināta piekļuve saviem nekustamajiem īpašumiem un ir vērojama šo īpašumu, piemēram, Jūrmalas mājokļu, nonākšana nekustamo īpašumu tirgū. Un, lai arī cenas dažkārt ir pievilcīgas, potenciālajiem pircējiem jāņem vērā sarežģījumi, kas var rasties darījuma izpildē par šāda īpašuma iegādi. Ar ko būtu jārēķinās, pērkot īpašumu no Krievijas vai Baltkrievijas rezidentiem?

Jāpārbauda īpašuma statuss

Darījums ar Krievijas vai Baltkrievijas rezidentam piederošu nekustamo īpašumu varētu būt aizliegts noteikto sankciju dēļ. Līdzekļu iesaldēšana un aizliegums dot pieeju līdzekļiem ir noteikts saskaņā ar vairākām Eiropas Padomes regulām, kuru mērķis ir iesaldēt līdzekļus un noteikt vispārējus ierobežojumus un sankcijas attiecībā uz Krievijas Federāciju sakarā ar karu Ukrainā.

Krievijas bankas ir sākušas masveidā slēgt savas nodaļas peļņas krituma dēļ, un aprīlī tika slēgta pavisam 101 nodaļa, paziņoja "Bank Korporativnogo Finansirovaņija" (BKF) analītiskās pārvaldes priekšnieks Maksims Osadčijs, atsaucoties uz Krievijas Centrālās bankas datiem.

Saskaņā ar viņa teikto dažādu banku nodaļu skaits Krievijā līdz 1.maijam samazinājies līdz 24 347 galvenokārt "Sberbank Rossiji" dēļ, kura slēgusi 49 nodaļas.

Visvairāk banku nodaļu aprīlī tika slēgtas Tomskas apgabalā - 12, kurai sekoja Tatarstānas Republika ar 10 un Sanktpēterburga ar deviņām nodaļām.

Gada pirmo četru mēnešu laikā tika slēgta 171 banku nodaļa, tostarp 64 nodaļas Stavropoles novadā.

Visa 2023.gada gaitā Krievijā tika atvērta tikai viena jauna bankas nodaļa, tomēr tās tika aktīvi veidotas Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās. "Promsvjazjbank", "CMRBank", "IS Bank" un "Rostfinans" šajās teritorijās atvēra 296 nodaļas, pavēstīja Osadčijs. 1.maijā Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās darbojās pavisam 503 banku nodaļas.

Trešdien līdz ar publicēšanu Eiropas Savienības (ES) oficiālajā vēstnesī stājušās spēkā sankcijas par septiņu Krievijas banku atslēgšanu no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT.

Sankciju ieviešanai noteikts desmit dienu pārejas periods.

Starp šīm bankām iekļautas finanšu institūcijas, pret kurām jau vērstas ES sankcijas, taču starp tām nav Krievijas lielākā banka "Sberbank" un "Gazprombank".

No SWIFT paredzēts izslēgt "VTB Bank", "Rossija", "Otkritije", "Novikombank", "Sovkombank", "Promsvjazjbank" un "VEB.RF".

Kā ziņots, ES, ASV, Lielbritānija un Kanāda sestdien vienojās atslēgt vairākas Krievijas bankas no SWIFT, sodot Krieviju par agresiju Ukrainā.

ASV investors Stīvens Linčs lūdzis Savienoto Valstu valdībai atļauju iegādāties gāzesvadu "Nord Stream 2", ja tas tiktu piedāvāts izsolē bankrota procedūrā Šveicē, ziņo laikraksts "Wall Street Journal".

Linčs laikrakstam sacījis, ka amerikāņu īpašumtiesības uz šo cauruļvadu nodrošinātu ietekmi miera sarunās ar Krieviju par kara izbeigšanu Ukrainā un kalpotu ASV ilgtermiņa interesēm.

"Vissvarīgākais aspekts ir šāds - šāda iespēja rodas reizi paaudzē, lai Amerika un Eiropa pārņemtu kontroli pār Eiropas enerģijas piegādēm atlikušajā fosilo kurināmo laikmetā," uzsvēris Linčs.

Viņam nepieciešams saņemt ASV valdības atļauju, lai veiktu darījumus ar uzņēmumiem, kas pakļauti Savienoto Valstu sankcijām. "Nord Stream 2" operators ir Krievijas valsts kontrolētā gāzes koncerna "Gazprom" struktūrvienība, kurai Šveicē sākta bankrota procedūra.

Uzņēmējs, kurš ir ziedojis nākamā ASV prezidenta Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņai, cer, ka "Nord Stream-2", kura vērtība tiek lēsta 11 miljardu ASV dolāru vērtībā, būs iespējams iegādāties par grašiem.

ASV maksājumu karšu kompānijas "Mastercard" un "Visa" sestdien paziņoja, ka pārtrauc darbību Krievijā, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā.

"Mastercard" norādīja, ka, ņemot vērā "pašreizējā konflikta bezprecedenta raksturu un neskaidro ekonomikas vidi", kompānija "nolēmusi pārtraukt sava tīkla pakalpojumus Krievijā".

Krievijas banku izsniegtajām "Mastercard" kartēm vairs nebūs pieejams "Mastercard" tīkla atbalsts, bet citās valstīs izdotās "Mastercard" kartes nevarēs izmantot tirdzniecības vietās un bankomātos Krievijā, teikts "Mastercard" paziņojumā.

Savukārt "Visa" pavēstīja, ka nekavējoties sāks "sadarboties ar saviem klientiem un partneriem Krievijā, lai tuvāko dienu laikā pārtrauktu visas "Visa" transakcijas".

Kad šis process būs pabeigts, "visas "Visa" karšu iniciētās transakcijas Krievijā vairs netiks īstenotas ārpus šīs valsts un visas "Visa" kartes, kuras izsniegušas finanšu institūcijas ārpus Krievijas, vairs nedarbosies Krievijas Federācijā", teikts "Visa" paziņojumā.

Krievijas bankas svētdien paziņoja, ka plāno izdot maksājumu kartes, izmantojot Ķīnas maksājumu sistēmu "UnionPay", jo ASV maksājumu karšu kompānijas "Mastercard" un "Visa" pārtraukušas darbību Krievijā, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā.

Krievijas banku izsniegtajām "Mastercard" un "Visa" kartēm vairs nebūs pieejams "Mastercard" un "Visa" tīkla atbalsts, bet citās valstīs izdotās "Mastercard" un "Visa" kartes nevarēs izmantot tirdzniecības vietās un bankomātos Krievijā.

Mastercard un Visa pārtrauc darbību Krievijā 

ASV maksājumu karšu kompānijas "Mastercard" un "Visa" sestdien paziņoja, ka pārtrauc darbību...

Krievijas bankas "Sberbank" un "Alfa-Bank" pavēstījušas, ka šobrīd strādā pie iespējas izdot "UnionPay" kartes.

American Express pārtrauc darbību Krievijā un Baltkrievijā 

ASV maksājumu karšu kompānija "American Express" pārtrauc darbību Krievijā un Baltkrievijā, svētdien...

Tikmēr krievu ziņu aģentūras norāda, ka "Rosbank", "Tinkoff Bank" un "Moskovskij Kreditnij Bank" arī plāno izdot maksājumu kartes, izmantojot Ķīnas maksājumu sistēmu "UnionPay".

Austrālija ir noteikusi sankcijas pret 11 Krievijas bankām un valsts struktūrām, kuras pārvalda Krievijas suverēno parādu, kā arī pret diviem oligarhiem, paziņoja Austrālijas Ārlietu ministrija.

"Austrālijas valdība ir noteikusi sankcijas pret vēl 11 Krievijas bankām un valsts iestādēm, tādējādi tagad mūsu sankcijām ir pakļauts vairākums šīs valsts banku aktīvu, kā arī visas organizācijas, kas apkalpo Krievijas suverēno parādu," teikts paziņojumā.

Atjauninātajā sankciju sarakstā ir Nacionālās labklājības fonds un Finanšu ministrija, kā arī "Sberbank", "Gazprombank", VEB, VTB, "Alfabank" un citas bankas.

Tagad Austrālijas sankcijām ir pakļauti 80% no visiem Krievijas banku aktīviem.

Ārlietu ministrija arī paziņoja, ka Austrālija turpina pastiprināt sankciju spiedienu uz oligarhiem, kas ir pietuvināti Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. 41 oligarham un viņu tuvākajiem radiniekiem, pret kuriem Austrālija jau noteikusi finanšu sankcijas un braucienu aizliegumu, tagad ir pievienoti divi miljardieri ar biznesa interesēm Austrālijā - Oļegs Deripaska un Viktors Vekselbergs.

Krievijas akciju birža ceturtdien atsāka ierobežotu tirdzniecību mēnesi pēc tam, kad tajā tika piedzīvots straujš kritums un tā tika slēgta saistībā ar Maskavas īstenoto uzbrukumu Ukrainā.

Tirdzniecība atsākta ar 33 no 50 uzņēmumu akcijām, kas veido MOEX biržas indeksu.

Rīta tirdzniecības sesijā MOEX indekss palielinājās par vairāk nekā 10%.

Tirdzniecība atsākta ar Krievijas enerģētikas gigantu "Gazprom" un "Rosņeftj", kā arī valsts lielākās bankas "Sberbank" akcijām.

Tikmēr fondu biržas indekss RTS ceturtdien samazinājies par 4%.

Akciju tirdzniecība Krievijas akciju biržā pēdējo reizi tika veikta 25.februārī, bet dienu pirms tam MOEX indekss nokritās par 33% pēc Maskavas sāktā uzbrukuma Ukrainai.

Eiropas Komisija (EK) šonedēļ gatavojas ierosināt noteikt pakāpenisku Eiropas Savienības (ES) embargo Krievijas naftas importam, paziņoja avoti diplomātiskajās aprindās.

Pēc diplomātu sacītā, šādu priekšlikumu EK iecerējusi izteikt trešdien.

Vairāki diplomāti norādīja, ka iespējas ES mērogā noteikt embargo Krievijas naftai palielinājušās pēc tam, kad tam piekritusi Vācija, kas iepriekš pret to iebilda, kā iemeslu minot, ka šāds aizliegums nodarītu pārāk lielu kaitējumu tās ekonomikai. Vācijas ekonomikas, enerģētikas un klimata ministrs Roberts Hābeks pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Vācijai astoņu nedēļu laikā izdevies samazināt savu atkarību no Krievijas naftas no 35% līdz 12%.

Pēc diplomātu teiktā, EK plāno ierosināt pārtraukt Krievijas naftas importu sešu līdz astoņu mēnešu laikā, lai dotu iespēju ES dalībvalstīm diversificēt naftas piegādes.

Sankcijas pret Krieviju skar ļoti plašu sfēru loku un to ietekme uz Krievijas ekonomiku ir nopietna, šodien Ukrainas kara upuru piemiņas dienai veltītajā diskusijā vērtēja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Politiķis atzīmēja, ka virkne Krievijas rūpniecības nozaru jau izjūt būtiskas problēmas. Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju ietver plašu eksporta kontroli, liedzot eksportēt, piemēram, augsto tehnoloģiju un duālā pielietojuma preces uz Krieviju. Eksporta kontroli īsteno ne tikai ES, bet arī ASV. Tāpat apjomīgas sankcijas ir transporta jomā.

Arī finanšu sektora sankcijas ir vērienīgas, atzīmēja Dombrovskis, skaidrojot, ka ir aizliegtas jebkādas transakcijas ar Krievijas Centrālo banku. Sestajā sankciju paketē ir paredzēts iekļaut Krievijas lielākās un sistēmiski nozīmīgākās bankas "Sberbank" atslēgšanu no SWIFT sistēmas.

ES pieņemtās sankcijas pret Krieviju ir vērstas arī uz plašu personu loku, kas ir atbildīgas par karadarbību Ukrainā, tostarp pret Vladimiru Putinu. Dombrovskis norādīja uz aprīļa datiem par sankciju apjomu - kopumā ir iesaldēti līdzekļi un apturēti darījumi 33 miljardu eiro apmērā, turklāt šī summa turpina augt.

Paplašinot sankcijas Krievijai saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi pirmdienas vakarā samitā Briselē vienojušies aizliegt vairāk nekā divas trešdaļas Krievijas naftas importa, paziņoja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

"Vienošanās aizliegt eksportēt Krievijas naftu uz ES. Tas tieši attiecas uz vairāk nekā divām trešdaļām importa no Krievijas, atņemot milzīgu finansējuma avotu tās kara mašīnai. Maksimāls spiediens uz Krieviju, lai panāktu kara izbeigšanu," tviterī ierakstījis Mišels.

Avoti diplomātiskajās aprindās ziņu aģentūrai DPA teica, ka līdz gada beigām paredzēts pakāpeniski pārtraukt naftas importu no Krievijas ar tankkuģiem pa jūru.

Savukārt Vācija un Polija solījušas pakāpeniski atteikties no naftas importa pa cauruļvadiem.

"Tas līdz gada beigām faktiski pārtrauks apmēram 90% ES naftas importa no Krievijas," tviterī norādījusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Ungārija bloķē jauno Eiropas Savienības (ES) sankciju Krievijai apstiprināšanu, pieprasot tās neattiecināt uz Krievu pareizticīgās baznīcas patriarhu Kirilu, ziņu aģentūrai DPA pastāstījuši avoti diplomātiskajās aprindās.

Pēc šo avotu teiktā, savus iebildumus Ungārija paudusi trešdien Briselē notikušajā ES valstu vēstnieku sanāksmē, kurā bija paredzēts pabeigt sankciju detalizētu izstrādāšanu.

Kirils, kurš ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina piekritējs, izteicis atbalstu Putina sāktajam karam Ukrainā. Savukārt Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš gan ir nosodījis Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir pazīstams ar savām draudzīgajām attiecībām ar Putinu.

Kad EK maija sākuma ierosināja sesto sankciju paketi, Ungārija iebilda pret Kirila iekļaušanu sankciju sarakstos. Tomēr ES samitā pirmdien, kurā tika panākta vienošanās par šīm sankcijām, jautājums par sankciju attiecināšanu uz Kirilu netika apspriests.

Eiropas Savienība (ES) oficiāli apstiprinājusi sesto sankciju paketi Krievijai par tās iebrukumu Ukrainā.

"Mēs pastiprinām ierobežojumus, kas ietekmē Kremļa spējas finansēt karu, ieviešot jaunas ekonomiskās sankcijas. Mēs aizliedzam Krievijas naftas importu ES un tādējādi samazinām milzīgu ienākumu avotu Krievijai. Mēs no starptautiskās maksājumu informācijas nodošanas sistēmas SWIFT atslēdzam vairāk galveno Krievijas banku. Mēs arī uzliekam sankcijas dezinformācijas izplatītajiem, kas aktīvi līdzdarbojas prezidenta Putina kara propagandā," paziņoja ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels.

Jaunās ES sankcijas aizliedz pirkt un importēt Krievijas jēlnaftu un vairākus naftas produktus. Pakāpeniska atteikšanās no Krievijas naftas prasīs sešus mēnešus jēlnaftai un līdz astoņiem mēnešiem citiem naftas pārstrādes produktiem. Pagaidu izņēmums jēlnaftas importam pa cauruļvadiem attiecināts uz tām ES dalībvalstīm, "kuras savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ cieš no īpašas Krievijas piegāžu atkarības un kurām nav dzīvotspējīgas alternatīvas".