Valsts policijas GEkonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (VP GKrPP ENAP) amatpersonas kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekiem novembrī un decembrī veica pārbaudes saistībā ar savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu tirdzniecībā, konstatējot vairākus pārkāpumus.

Proti, vairākas privātpersonas vēlējušās realizēt divus krokodilu kārtas dzīvnieku un lūša izbāžņus, kā arī tirdzniecībā piedāvāti dzīvi eksotiskie dzīvnieki – savvaļas kaķis servals un plīvurpūce. Kopējā dzīvnieku un no tiem izgatavoto izstrādājumu cena bija 15 200 eiro.

Šā gada beigās VP GKrPP ENAP 2. nodaļas amatpersonas sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekiem veica vairākas pārbaudes, kontrolējot savvaļas sugu tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu. To laikā tika konstatēti tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu, kā arī savvaļas dzīvnieku turēšanas nebrīvē pārkāpumi. Veikto pārbaužu laikā likumsargi noskaidroja, ka privātpersonas vēlējušās pārdot divus krokodilveidīgo dzīvnieku izbāžņus, kuru cena par katru bija 100 eiro, dzīvu savvaļas kaķi servalu par 8 000 eiro, 6 000 eiro vērtu krokodila izbāzni, kā arī lūša izbāzni par 500 eiro. Dzīva plīvurpūce tirgota par 500 eiro.

Austrālijas Jaundienvidvelsas štatā savvaļas ugunsgrēki sasnieguši katastrofas līmeni, un situāciju turpina sarežģīt augstā gaisa temperatūra un spēcīgais vējš. Savvaļas ugunsgrēki dēļ jau veiktas iedzīvotāju evakuācijas.

Kopumā Austrālijas visvairāk apdzīvotākajā štatā plosās 140 ugunsgrēki, no kuriem 40 joprojām nav izdevies savaldīt, pavēstījušas vietējās varasiestādes. «Šobrīd ir tik slikti apstākļi, ka vairs nevar kļūt ļaunāk. Mēs esam uz sasnieguši katastrofas līmeni,» sacīja Austrālijas Lauku ugunsdzēsības dienesta pārstāvis Šeins Ficsimons.

Kopš 2009. gada postošā ugunsgrēka Viktorijas štatā, kurā bojā gāja 173 cilvēki, Austrālijā savvaļas ugunsgrēku gradācijai ieviests katastrofas reitings, kas nozīmē, ka ugunsgrēki kļūst nekontrolējami un neprognozējami, un iedzīvotāju evakuācija ir vienīgā drošā iespēja.

Mājputnu novietnē Igaunijā konstatēts augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojums, informē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Ilze Meistere.

Novietnē tiek turēti vairāk nekā 160 dažādu sugu putni, tostarp dējējvistas, pīles, zosis, baloži un pāvi, un patlaban ir uzsākti slimības ierobežošanas un apkarošanas pasākumi.

Ņemot vērā gājputnu pavasara migrāciju un ar to saistītos putnu gripas riskus, PVD aicina mājputnu turētājus stingri ievērot biodrošību un citus noteikumus, lai nepieļautu putnu gripas un citu slimību ievazāšanu novietnē.

Kā norāda PVD, barošana un dzirdināšana jāorganizē mītnē vai norobežotā teritorijā, novēršot savvaļas putnu piekļūšanu barībai un pakaišiem, kā arī darbiniekiem un personām, kuras nonāk kontaktā ar mājputniem, jānodrošina darba vai maiņas apģērbs un apavi, ko lieto tikai mājputnu turēšanas vietā.

Nelielā mājputnu novietnē Lietuvā konstatēts augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojums, informē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvji.

PVD norāda, ka ir sākti slimības ierobežošanas un apkarošanas pasākumi.

Jau ziņots, ka pirms divām nedēļām Igaunijas novietnē, kur tika turēti vairāk nekā 160 dažādu sugu putni, tostarp dējējvistas, pīles, zosis, baloži un pāvi, arī konstatēta putnu gripa.

Ņemot vērā gājputnu pavasara migrāciju un ar to saistītos putnu gripas riskus, PVD aicina mājputnu turētājus stingri ievērot biodrošību un citus noteikumus, lai nepieļautu putnu gripas un citu slimību ievazāšanu novietnē.

Barošana un dzirdināšana jāorganizē mītnē vai norobežotā teritorijā, novēršot savvaļas putnu piekļūšanu barībai un pakaišiem, kā arī darbiniekiem un personām, kuras nonāk kontaktā ar mājputniem, jānodrošina darba vai maiņas apģērbs un apavi, ko lieto tikai mājputnu turēšanas vietā.

Eiropā turpina izplatīties augsti patogēnās putnu gripas (APPG) H5N8 vīruss. Lai gan tas konstatēts savvaļas ūdensputniem salīdzinoši netālajās Zviedrijā un Somijā, Latvijā pagaidām lielam satraukumam nav pamata, tomēr putnu turētāji aicinātie ievērot piesardzību.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina putnu turētājus būt modriem, stingri ievērot biodrošības prasības un nekavējoties ziņot veterinārārstam vai PVD par mājputnu saslimšanas vai nāves gadījumiem vai par vienkopus atrastiem vairākiem (3-5) mirušiem savvaļas putniem.

Putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās un tās klīniskā izpausme atkarīga no ierosinātāja patogenitātes.

Ar putnu gripu slimo mājputni: vistas, pīles, zosis, tītari, paipalas, pāvi, fazāni un strausi, retāk citas putnu sugas. Slimībai izšķir divas formas – zemi patogēna putnu gripa (ZPPG), kas norit ar vispārīgām saslimšanas pazīmēm, kuras ne vienmēr liecina par saslimšanu ar putnu gripu, un augsti patogēna putnu gripa (APPG), kas putnu audzētājiem rada milzīgus zaudējumus, kas saistīti ar putnu likvidēšanu slimības apkarošanas ietvaros.

Vismaz 19 ugunsdzēsēji gājuši bojā cīnoties ar savvaļas ugunsgrēkiem ASV Arizonas štata centrālajā daļā. Ugunsdzēsēji gājuši bojā cenšoties pasargāt no liesmām Jarnelas pilsētu.

Savvaļas ugunsgrēks, kurā dzīvību zaudējuši ugunsdzēsēji, izcēlies piektdien no zibens spēriena, un sācis strauji izplatīties, ko veicinājis reģionā valdošais karstums un spēcīgais vējš. Liesmas Arizonas štata dienvidos iznīcinājušas vairākus simtus mājokļu un nopostījušas pusi Jarnelas pilsētas.

ASV prezidents Baraks Obama bojā gājušos ugunsdzēsējus nosaucis par varoņiem, kuri riskē ar savām dzīvībām, lai aizsargātu savu līdzpilsoņu dzīvības. Ugunsdzēsēji bijuši no speciāli sagatavotas vienības, kas iepriekš cīnījusies ar savvaļas ugunsgrēkiem Ņūmeksikā un Arizonā.

ASV varasiestādes norāda, ka ugunsdzēsējus, visticamāk, liesmas ielenkušas un viņi centušies sevi pasargāt izrokot zemē bedres un tās pārklājot ar speciālu, ugunsdrošu materiālu. Tomēr izrādījies, ka materiāls neesot darbojies kā nākas un neesot spējis izturēt lielo karstumu, raksta BBC. Notikusī traģēdija ir lielākā ASV savvaļas ugunsgrēku dzēšanas vēsturē kopš 1933. gada, kad bojā gāja vismaz 25 ugunsdzēsēji.

Lielā komercnovietnē Zviedrijā, Monsteras reģionā, kurā tiek audzētas aptuveni 1.3 miljoni dējējvistu, konstatēts augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojums, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Uzliesmojuma dēļ Zviedrijas kompetentā iestāde veic slimības apkarošanas pasākumus, tostarp mājputnu likvidēšanu.

Janvāra sākumā augsti patogēnā putnu gripa tika konstatēta arī Lietuvā. PVD atkāroti aicina Latvijas mājputnu turētājus izvērtēt iespēju nelaist mājputnus ārpus telpām vai nožogotām konstrukcijām, nepieļaujot mājputnu kontaktu ar savvaļas putniem, kā arī atlikušajos ziemas un gaidāmajos pavasara mēnešos atturoties no mājputnu iegādes citās Eiropas valstīs.

Lai pasargātu mājputnus no dažādām saslimšanām, ikdienā ir jāievēro stingri biodrošības pasākumi, mājputnu barošanu un dzirdināšanu organizējot mītnē vai norobežotā teritorijā, novēršot savvaļas putnu piekļūšanu barībai un pakaišiem, kā arī nedrīkst pieļaut nepiederošu personu piekļūšanu mājputnu turēšanās vietām.

ASV Kolorādo pavalsti pārņēmušais savvaļas ugunsgrēks sasniedzis štata otras lielākās pilsētas Kolorādospringsas piepilsētas. Dabas katastrofas dēļ tika evakuēti 35 tūkstoši cilvēku. Ugunsgrēks nopostījis 35 ielas un iznīcinājis 346 mājas, kā arī laupījis viena cilvēka dzīvību.

Tādējādi ugunsgrēks kļuvis par postošāko visa štata vēsturē, norāda Kolorādo varasiestādes. Iepriekš ugunsgrēku veicināja stiprais vējš, kas nodrošināja to, ka tam izdevās sasniegt Kolorādospringsu un apdraudēt ASV Gaisa spēku karabāzi.

Laika apstākļi vēlāk mainījās, kas ļāva ugunsdzēsējiem ierobežot savvaļas ugunsgrēka izplatību. Lielākajai daļai evakuēto cilvēku ļauts atgriezties mājās. Savvaļas ugunsgrēki plosās arī citās ASV pavalstīs – Montānā, Jūtā, Nevadā, Dienviddakotā un Kalifornijā. Kolorādo štatā savvaļas ugunsgrēki izcēlās jūnija sākumā. Dabas katastrofas skartās vietas iecerējis apmeklēt arī ASV prezidents Baraks Obama.

Pēdējo septiņu mēnešu laikā desmitgades postošākie savvaļas ugunsgrēki Spānijā iznīcinājuši 140 tūkstošus hektāru meža platību. Valsts spējas cīnīties ar dabas katastrofu ievērojami apgrūtina taupības dēļ samazinātais ugunsdzēsības budžets.

Spānijas ugunsdzēsēji apgalvo, ka finanšu un nepieciešamo iekārtu trūkums pavājina to spējas dzēst ugunsgrēkus. «Ir ugunsdzēsēji, kuri nevar piedalīties ugunsgrēku dzēšanā, jo tiem nav karstuma izturīgu cimdu un zābaku,» sacījis kāds Katalonijas ugunsdzēsējs. Citi ugunsdzēsēji atzīmē, ka viņiem trūkst elpošanas aparātu, vēsta Reuters.

Db.lv jau vēstīja, ka Spānija pieņēmusi apjomīgus taupības pasākumus, kuru rezultātā valsts tēriņiem jāsamazinās par 65 miljardiem eiro, lai tādējādi izvairītos no pilna apmēra starptautiskās palīdzības lūgšanas. Iepriekš Spānija jau lūdza finanšu palīdzību savām bankām.

Augsti patogēnās putnu gripas izplatības dēļ no šodienas, 26.februāra mājputnu turētājiem putni būs jātur slēgtās telpās, vēsta oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām.

Mājputni būs jātur slēgtās telpās, novēršot kontaktu ar savvaļas putniem un dzīvniekiem.

Par slēgtu telpu uzskatāma kūts vai vieglākas konstrukcijas būve, kurai ir pamati vai to nav un kura no augšas un sāniem ir pietiekami labi pasargāta no savvaļas putnu, īpaši ūdensputnu, kā arī citu dzīvnieku piekļūšanas mājputnu turēšanas, dzirdināšanas un barošanas vietai. Telpa var būt norobežota ar smalku sietu un noklāta ar drošu ūdensizturīgu jumtu, kā arī tā var būt slēgta nojume.

Aizliegta arī izbraukuma tirdzniecība ar mājputniem un inkubējamām olām, piedalīšanās tirgos, izstādēs, skatēs un citos pasākumos, kuros iesaistīti mājputni.

Būs arī aizliegts izmantot virszemes ūdenskrātuvēs iegūtu ūdeni mājputnu dzirdināšanai un aizliegta mājputnu izlaišana savvaļā medījamo putnu krājumu atjaunošanai.

Nākamnedēļ valdībā lems par grozījumiem biodrošības noteikumos, lai dotu atļauju mājputnus turēt zem klajas debess, žurnālistiem ceturtdien sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš teica, ka PVD pārstāvji nesen tikās ar ornitologiem, lai pārrunātu savvaļas putnu migrācijas jautājumus. Galvenie putnu gripas pārnēsātāji ir ūdens putni, taču tie jau sākuši ligzdot, līdz ar to putnu gripas draudi ir mazinājušies. Nākamnedēļ otrdien, 2.maijā jautājumu par mājputnu turēšanu ārpus kūtīm plānots pārrunāt valdībā, lai pēcāk maijā tos atkal varētu ļaut turēt zem klajas debess.

Vienlaikus PVD ģenerāldirektors uzsvēra, ka putnu gripas izplatības draudi joprojām pastāv. Piemēram, pirms dažādām dienām putnu gripa uzliesmoja Zviedrijas saimniecībā, kurā tika turētas 50 000 vistu. Līdz ar to biodrošības pasākumi jāturpina ievērot arī Latvijas putnu audzētājiem.

Austrālijas Jaundienvidvelsas štatu piemeklējuši vērienīgi savvaļas ugunsgrēki, kas iznīcinājuši jau simtiem mājokļu. Liesmas pietuvojušās Sidnejas priekšpilsētām.

Ugunsgrēkos dzīvību zaudējis viens cilvēks, atklājušas Austrālijas varasiestādes. Liesmu spēcīgāk skartās vietas atrodas tikai 40 kilometru attālumā no lielpilsētas Sidnejas. Jaundienvidvelsas varasiestādes atzinušas, ka ugunsgrēki ir nopietnākie, kas pieredzēti pēdējā desmitgadē, vēsta BBC.

No ugunsgrēku skartajām vietām evakuēti simtiem cilvēku. Cīņai ar dabas katastrofu mobilizēti vismaz divi tūkstoši ugunsdzēsēju. Tomēr vairākās vietās situācija joprojām ir ārpus kontroles. Saskaņā ar štata varasiestāžu aplēsēm, ugunsgrēku skartajās vietās iznīcinātas aptuveni 200 ēkas.

Sākotnēji ugunsgrēkus veicināja augstā gaisa temperatūra un stiprais vējš reģionā. Lai arī laika apstākļi ir mainījušies, dabas katastrofas apjomi nav samazinājušies un situācija joprojām saglabājas saspringta.

Kalifornijas postošie savvaļas ugunsgrēki ir globālās sasilšanas sekas, atzinušas vietējās varasiestādes. Vērienīgs ugunsgrēks Dienvidkalifornijā jau nopostījis lielas platības un licis mājas pamest 1,5 tūkstošiem cilvēku.

Kalifornijas Vides aizsardzības aģentūras sagatavotajā ziņojumā secināts, pēdējo gadu postošie savvaļas ugunsgrēki ir klimata izmaiņu radītās sekas – ziemās sniegs nokūst ātrāk nekā agrāk, bet vasaras paliek karstākas un garākas, tādējādi novedot pie lielāka sausuma, kas veicinot ugunsgrēkus.

Pētījumā arī secināts, ka Kalifornijas piekrastes okeāna ūdeņos pēdējā pusgadsimta laikā palielinājies skābes līmenis, bet Sierra Nevada kalnu grēdā samazinoties skujkoku skaits. Kokus apdraud arī dažādu kukaiņu savairošanās, ko, savukārt, veicina siltāki laikapstākļi.

Pētījums izstrādāts, lai dokumentētu siltāka klimata ietekmi uz iedzīvotājiem, dzīvniekiem un apkārtējo vidi. Varasiestādes cer, ka tādējādi reģionālās pašvaldības varēs labāk sagatavoties karstākai nākotnei. Pētījumā atzīts, ka pēdējos gados Kalifornijā strādājošie uzņēmumi samazinājuši siltumnīcas gāžu izmešus, tomēr, neraugoties uz to, prognozējams, ka nākamajos gados reģiona iedzīvotājiem būs jāpierod pie garākiem sausuma periodiem un to veicinātiem apjomīgiem savvaļas ugunsgrēkiem.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) informē, ka ir saņemta informācija no Slovākijas veterinārā dienesta par konstatētu augsti patogēnās putnu gripas (H5N8 apakštipa) uzliesmojumu mājputniem vienā piemājas saimniecībā, kurā tika turētas 22 vistas.

Putnu gripas skartā novietne atrodas valsts dienvidrietumos - Nitra reģionā, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Putni slimības skartajā novietnē tika turēti pašu patēriņam. Slovākijas veterinārais dienests putnu gripas skartajā reģionā ir noteicis karantīnu un slimības skartajā novietnē mājputni tiek nogalināti un iznīcināti, kā arī slimības cēloņi un izplatīšanās ceļi tiek noskaidroti.

Jau vēstīts, ka putnu gripa konstatēta arī mājputniem Polijā. Kopš 2019.gada decembra beigām līdz šim brīdim Polijā slimības skartas ir deviņas mājputnu novietnes: 7 komerciālās mājputnu novietnes (5 tītaru novietnes, 1 dējējvistu un 1 pērļu vistiņu novietne) un 2 piemājas saimniecības ar dažādu sugu mājputniem. Slimības skartajās novietnēs iznīcināti ir vairāk kā 128 tūkstoši putnu.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzsācis meža dzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu. Vakcīnu izvietošana, izmantojot mazās aviācijas lidmašīnas, uzsākta šodien, 5.maijā un turpināsies divas nedēļas, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Tā kā jau divus gadus nav konstatēts trakumsērgas gadījums savvaļas dzīvniekiem un no 2013.gada februāra arī mājas dzīvniekiem, vakcinācija tiks veikta Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas pierobežā, teritorijās, kas atrodas 70-100 km attālumā no robežas.

PVD aicina šīs teritorijas iedzīvotājus, kuri pamanījuši vakcīnu - brūnganu kubiņu, nedaudz mazāku par sērkociņu kastīti, to neaiztikt, jo meža dzīvnieki sajutīs cilvēku smaržu un ēsmu neēdīs.

Meža dzīvnieku vakcinācijai tiek izmantota novājināta trakumsērgas vīrusa SAD BERN MSV Bio 10 celmu saturoša vakcīna Lusvulpen, kas iestrādāta zivju miltu, tauku un parafīna maisījuma iekšpusē. Vakcīnas tiks izvietotas vienmērīgi - 20 līdz 25 vakcīnas uz 1 km2, arī apdzīvotu vietu tuvumā.

Pirmdien reģionālo laikrakstu Kursas Laiks uz Rucavas–Papes ceļa apturējuši savvaļas zirgi, kuri vasarās parasti atrodas nožogojumā. Pasaules Dabas fonda pārstāvis Ints Mednis apgalvo, ka līdz ar salu aizsalušas ūdenstilpnes un zirgiem iespējams žogus apiet.

«Gan savvaļas zirgus, gan govis, kuri atrodas nožogojumā, piebaro, tādēļ dzīvnieki vienmēr atgriežas pie barības. Mums nav nepieciešams viņus īpaši dzīt atpakaļ, viņi paši atgriežas, jo ārpus nožogojuma barības nav,» apgalvo I. Mednis.

Līdz ar salu ūdenstilpes, kas norobežoja piekļuvi Papes ceļam, ir aizsalušas un savvaļas zirgi brīvi pastaigājas pa ceļu un otrpus tā, Kursas Laiks novēroja uz vietas. Līdz šim ceļu satiksmes negadījumi, kuri būtu notikuši ārpus nožogojuma izkļuvušu zirgu dēļ, nav bijuši, apgalvo I. Mednis.

Ir sākusies ogu un citu savvaļas velšu lasīšanas sezona, kad daudzi iedzīvotāji papildina savu ģimenes budžetu ar ienākumiem no ogu un citu savvaļas velšu pārdošanas. Ja fiziskas personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro, šīs personas var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēji, tām nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no gūtā ienākuma un tirdzniecībā tām nav jāizmanto kases aparāts, atgādina VID.

Minētie nosacījumi attiecas uz tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no: sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas; ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas; ienākumiem no nemedījamās sugas indivīda - parka vīngliemezis (Helix pomatia) - ieguves.

Taču šīm personām ir jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Tas nepieciešams, jo gadījumā, kad kopējie ienākumi no minētajām darbībām pārsniedz 3000 eiro gadā, personai piecu darba dienu laikā jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai, jāinformē VID par to, kā tiks kārtota grāmatvedības uzskaite (vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā) un turpmāk jāiesniedz Gada ienākumu deklarācija.

ASV Jūtas štatu plosa mežu ugunsgrēki - liesmas nopostījušas jau vairāku Jūtas iedzīvotāju mājokļus, un patlaban policistu uzraudzībā dažiem iedzīvotājiem ļauts uz laiku apmeklēt savas mājvietas, vai to, kas no tām palicis, vēsta Reuters.

Jau pagājušās nedēļas beigās rakstīts, ka meža ugunsgrēki skāruši arī Kolrādo štatu, sasniedzot štata otras lielākās pilsētas Kolorādospringsas piepilsētas. Dabas katastrofas dēļ tika evakuēti 35 tūkstoši cilvēku. Ugunsgrēks nopostījis 35 ielas un iznīcinājis 346 mājas, kā arī laupījis viena cilvēka dzīvību, kļūstot par postošāko ugunsgrēku visa Kolorādo štata vēsturē.

Savvaļas ugunsgrēki plosās arī citās ASV pavalstīs – Montānā, Jūtā, Nevadā, Dienviddakotā un Kalifornijā.

Laikā, kad biržā novērojam vienu elektroenerģijas cenu rekordu pēc otra, būtu īstais brīdis attīstīt vēja elektrostacijas, kuru izbūve diversificētu ražošanas jaudas un ilgtermiņā stabilizētu elektroenerģijas izmaksas, mazinot nekontrolētu elektroenerģijas cenu kāpumu.

Eiropas Savienības (ES) apstiprinātais ES zaļais kurss ietver pasākumu kopumu, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti. Tas paredz elektroenerģijas nozares attīstīšanu, kura galvenokārt izmanto atjaunīgos resursus. Latvijas nacionālais enerģētikas un klimata plāns no 2021. līdz 2030. gadam nosaka skaidrus virzienus Latvijas atjaunīgo energoresursu efektīvai un ilgtspējīgai izmantošanai. Tas prasīs ievērojamu vēja elektrostaciju (VES) jaudu ieviešanu, t.i., ģenerācijas jaudu pieaugumu vismaz 25 %.

Tā kā Latvijā pēdējo 10 gadu laikā nav uzbūvēts neviens VES parks, ir skaidrs, ka VES attīstībai Latvijā ir vairāki nopietni šķēršļi, kas bremzē vēja enerģijas attīstību. AS "Latvenergo" VES pilotprojektā Priekulē un uzsākot darbu ar lieljaudas VES attīstības, konstatējusi šķēršļus, kas sastopami ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūrās. Būtiskākie no tiem – īpaši aizsargājamo savvaļas putnu aizsardzības nodrošināšana un vietējās sabiedrības (t.sk. pašvaldību) noskaņojums. Tomēr šīm problēmām ir iespējami sekmīgi risinājumi.

Sākoties ogu un citu savvaļas velšu lasīšanas sezonai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina - ja fiziskas personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro, šīs personas var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicēji, tām nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no gūtā ienākuma un tirdzniecībā tām arī nav jāizmanto kases aparāts.

Minētie nosacījumi attiecas uz tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no šādām darbībām:

• sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas;

• ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas;

• ienākumiem no nemedījamās sugas indivīda - parka vīngliemezis (Helix pomatia) - ieguves.

Tomēr šīm personām ir jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Tas nepieciešams, jo gadījumā, kad kopējie ienākumi no minētajām darbībām pārsniedz 3000 eiro gadā, personai piecu darba dienu laikā jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai, jāinformē VID par to, kā tiks kārtota grāmatvedības uzskaite (vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā) un turpmāk jāiesniedz Gada ienākumu deklarācija.

Ņemot vērā, ka šobrīd ir sākusies aktīva ogu un sēņu, kā arī ārstniecības augu lasīšanas sezona un daudzi iedzīvotāji papildina savu ģimenes budžetu ar ienākumiem no to pārdošanas, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina samaksāt ienākuma nodokli.

Ogotāji, sēņotāji un savvaļas ārstniecības augu un ziedu vācēji, ja to ienākumi gada laikā nepārsniedz 2000 latu, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji, taču viņiem ir jāveic uzskaite par gūto ienākumu, norāda VID, skaidrojot, ka no viņa gūtajiem ieņēmumiem ir jāatskaita izdevumi, kas radušies sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas gaitā.

Savukārt, ja ienākumi no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, kuri kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas pārsniedz 2000 latu gadā, tie ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, atgādina VID pārstāvji.

Gandrīz vai pašā Jelgavas centrā - praktiski pilsētas teritorijā, nedaudz aiz pils ir 70 ha lielā Pilssala. Tā ietilpst 352 ha plašajā Lielupes palieņu pļavu dabas liegumā, kam šāds statuss jau ir kopš 1999. gada. Liegums ir arī Eiropas mēroga aizsargājama teritorija Natura 2000, kas ir nozīmīgs Eiropas Savienības dabas daudzveidības saglabāšanai izveidoto aizsargājamo teritoriju tīkls, kur mīt īpašas putnu sugas, sastopami reti augi un lepnie, skaistie savvaļas zirgi, kurus Dienai izrādījis teritorijas uzraugs Einārs Nordmanis.

Teritoriju apvij žogs, taču tā nav slēgta - vārtiņi vaļā, un pretī, stumjot savu braucamo, soļo velosipēdists, kas salu šķērsojis no pretējās puses. Tālumā manām sievieti, kas lasa kaut kādus augus, iespējams, zāļu tējām. Turpat netālu mierīgi ganās arī skaistuļu - savvaļas zirgu - bars, novēroto atstāsta laikraksts. Savvaļas zirgi tur ieradušies 2007. gadā no Nīderlandes. Pirmie Latvijā ievestie gan bija jau 1999. gadā Papē. E. Nordmanis lēsis, ka Latvijā varētu būt ap 44 vietām, kur sastopami savvaļas zirgi. Gan dabas liegumos, gan privātās teritorijās.

Sākotnēji Jelgavas pils salā bijuši vien 16, bet nu skaits sasniedzis 55 brašuļus, tai skaitā šopavasar piedzimušos kumeliņus. Zirgi tur nav priekam un izklaidēm, bet gan strādā kā ekoloģiskie zāles pļāvēji, vienlaikus nodrošinot arī augsnei dabisku mēslojumu. Zirgi ir ziņkārīgi, nav agresīvi, un cilvēku tuvums viņus neuztrauc.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) no pirmdienas, 21. oktobra, no medniekiem pieņems nomedītās lapsas un jenotsuņus. Nomedītie dzīvnieki tiks pieņemti, lai pārliecinātos par to, vai bijusi efektīva šā gada pavasarī veiktā vakcinācija pret trakumsērgu.

Jenotsuņus un lapsas PVD no medniekiem pieņems līdz 19. decembrim. Par katru nomedīto, paraugam derīgo, dzīvnieku mednieks saņems septiņus latus.

Kopumā PVD plāno pieņemt un izmeklēt 2 560 dzīvniekus.

Savvaļas dzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu PVD veic kopš 2005. gada. Pēdējo sešu gadu laikā konstatēto trakumsērgas gadījumu skaits ir samazinājies – 2005. gadā tika konstatēts 421 dzīvnieku saslimšanas gadījums ar trakumsērgu, bet kopš 2012. gada februāra saslimšana nav reģistrēt, informē dienesta pārstāvji. Saskaņā ar trakumsērgas apkarošanas programmu, savvaļas dzīvnieku vakcinācija pret trakumsērgu jāveic vēl divus gadus pēc pēdējā reģistrētā trakumsērgas gadījuma valstī.

Akciju sabiedrības «Balticovo» tuvumā dzīvojošie stāsta, ka jau nedēļu no ražotnes teritorijas atskan šāvieni, to troksnis traucē cilvēkiem un mājdzīvniekiem, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

«Balticovo» ražošanas direktors Verners Rinkovičs skaidro, ka troksni rada gāzes lielgabali, kurus ražotnē izmanto savvaļas putnu atbaidīšanai, lai novērstu dējējvistu inficēšanās risku ar Eiropā klejojošo putnu gripu.

«Putnu gripas infekcijas draudu dēļ kopš 2016. gada novembra «Balticovo» ir spēkā papildu biodrošības pasākumi. Sagaidot pavasari, kad palielināsies gājputnu pārvietošanās, ražošanas teritorijā ir uzstādītas papildu savvaļas putnu atbaidīšanas ierīces – profesionālie gāzes lielgabali, kas ar gāzes palīdzību rada šāvienu troksni dažādos virzienos, atbaidot savvaļas putnus no īpaši aizsargājamās ražošanas teritorijas,» stāsta V. Rinkovičs.

Briežu dārzu bizness nav atspēries uz maksas medību tramplīna, bet potenciāls ir; galvenais ienākumu avots – dzīvu dzīvnieku eksports, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan augumā par dambriežiem ievērojami raženāko un gaļīgāko staltbriežu skaits ik gadu kāpj aptuveni par tūkstoti un aug arī saimniecību skaits, kas nodarbojas ar savvaļas dzīvnieku audzēšanu, tomēr nozare ir neliela. Ik gadu klāt nāk aptuveni piecas jaunas savvaļas dzīvnieku saimniecības. Tomēr pašlaik visi Latvijā esošie aptuveni simt savvaļas dzīvnieku audzētāji kopā nespētu apmierināt pat viena nopietna ārvalstu sadarbības partnera pasūtījumu pēc briežu gaļas. To apgalvo biedrības Bioloģisko lauksaimnieku un savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācija (BLSDAA) valdes priekšsēdētājs un briežu dārza Saulstari vadītājs Dainis Paeglītis.