Kādas leikēmijas slimnieces mēģinājums panākt, lai valsts pilnā mērā apmaksā tai nepieciešamos medikamentus cietis sakāvi. Satversmes tiesa atzinusi, ka šādi pastāvošie ierobežojumi atbilst Satversmei.
Lietu Satversmes tiesa ierosināja pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Tā izskatīja lietu, kurā paciente lūdza noteikt viņai nepieciešamo zāļu iegādes izdevumu kompensāciju 100% apmērā. Starpība starp zāļu izmaksu un kompensācijas apmēru esot lielāka par diviem tūkstošiem latu, turklāt zāles nepieciešamas pacientes dzīvības uzturēšanai. Pacientei esot izveidojusies rezistence pret lētākām zālēm, kuru iegādes izdevumi tiek kompensēti pilnā apmērā, tādēļ dārgāko zāļu lietošana esot vienīgā alternatīva.
Paciente uzskatīja, ka šobrīd spēkā esošās normas, kas nosaka, ka pacientam noteiktos gadījumos tiek kompensēti zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumi, bet ne vairāk kā 10 000 latu apmērā vienam pacientam 12 mēnešu periodā, ir pretrunā ar valsts pamatlikumā noteiktajām vienlīdzības tiesībām.
Savukārt Satversmes tiesa secinājusi, ka zāļu iegādes kompensācijas sistēma ir vērsta uz to, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu ierobežotos resursus un sniegtu palīdzību pēc iespējas vairāk cilvēkiem.
Tiesa norādīja, ka valsts nevar pilnībā uzņemties atbildību par indivīda iespējām sasniegt visaugstāko veselības līmeni. Arī starptautiskā cilvēktiesību normu piemērošanas prakse neuzliek valstij par pienākumu nodrošināt nepieciešamās zāles ikvienam bez maksas. Zāļu nodrošināšanas pienākuma apjoms ir atkarīgs no valsts rīcībā esošajiem resursiem. Līdzekļu piešķiršana vienai pacientu grupai vienlaikus nozīmē to, ka citai pacientu grupai šie līdzekļi tiek liegti. Tāpēc faktiski ikvienai valstij nākas saskarties ar grūto uzdevumu sadalīt resursus un līdz ar to noteikt, kam, kādos apstākļos un kāda veida ārstēšana tiks apmaksāta.
Satversmes tiesa norādīja, ka sociālo tiesību jomā nedrīkst pieļaut situāciju, ka jebkura sabiedrības grupa, pieprasot, lai valsts tai nodrošina noteiktus medicīnas pakalpojumus bez maksas, iegūst priekšrocības salīdzinājumā ar citām sabiedrības grupām. Ja valsts finanšu resursi ir ierobežoti, uzmanība pievēršama visas sabiedrības labklājībai.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.