Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā jūlija beigās ir izbeigusi izklaides un kultūras centra "Sapņu fabrika" tiesiskās aizsardzības procesu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Kā skaidro Sapņu fabrikas pārstāve Kristīne Neimane, tiesiskās aizsardzības plāna saskaņošanas termiņš bija beidzies un plāns netika saskaņots.

Tagad zvērināts tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs 9.septembrī ir paredzējis pirmajā izsolē pārdot Sapņu fabrikai piederošo nekustamo īpašumu Lāčplēša ielā 101, Rīgā. Pirmās izsoles sākumcena ir 721 000 latu.

Kā norādīja Neimane, izsole tika nozīmēta, līdz ko tiesa izbeidza tiesiskās aizsardzības procesu. Tomēr viņa papildināja, ka Sapņu fabrikas īpašnieki par piedziņas atjaunošanu patlaban kontaktējas ar Rīgas domi, kuras interesēs piedziņa tiek veikta. Esot cerība piedziņu izbeigt, jo patlaban uzņēmumam notiek investīciju piesaiste.

Šodien izsolē ir pārdots nekustamais īpašums, kurā atrodas izklaides komplekss Sapņu fabrika, informēja tiesu izpildītāja Andra Spores birojā. Savukārt Sapņu fabrika izsoles likumību un rezultātus jau tuvākajā laikā apstrīdēs civilprocesa kārtībā.

Nosolīto cenu tiesu izpildītāji neatklāj, kā arī neatklāj, kas īpašumu ir iegādājies. Mēneša laikā izsoles uzvarētājam ir jānorēķinās par iegādāto objektu.

Sapņu fabrikas līdzīpašnieks Dainis Vītols acīja, ka izsolē piedalījās tikai viens solītājs - SIA Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra un Sapņu fabrika tika nosolīta par 600 500 latiem.

D. Vītols sacīja, ka jau tuvākajā laikā Sapņu fabrika civilprocesa kārtībā apstrīdēs notikušās izsoles likumību un rezultātus.

«Mūsuprāt, izsole ir nelikumīga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, izsoles cena ir mākslīgi pazemināta, jo īpašumam bija divi vērtējumi. Viens, ko pasūtīja Rīgas domes nozīmēts tiesu izpildītājs, īpašuma vērtību noteica 824 000 latu apmērā. Otrs vērtējums, ko mūsu kreditora Latvijas Hipotēku un zemes bankas uzdevumā pasūtīja Spore, vērtību noteica 570 500 latu apmērā,» norādīja D. Vītols.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā ierosināta SIA Sapņu fabrika maksātnespējas procesa lieta, liecina informācija Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Kā aģentūru LETA informēja tiesā, lieta ir ierosināta 11.jūlijā, savukārt sēde, kurā vērtēs uzņēmuma maksātnespēju, nozīmēta uz 24.jūliju. Ar pieteikumu tiesā vērsās Valsts ieņēmumu dienests.

Pagaidām maksātnespējas procesa administratora kandidāts ir Uldis Bērziņš.

Jau ziņots, ka Latgales priekšpilsētas tiesa pērn izbeidza Sapņu fabrikas tiesiskās aizsardzības procesu. Kā aģentūrai LETA toreiz paskaidroja Sapņu fabrikas pārstāve Kristīne Neimane, tiesiskās aizsardzības plāna saskaņošanas termiņš bija beidzies un plāns netika saskaņots.

Savukārt Rīgas apgabaltiesa pērn novembrī pilnībā noraidīja Sapņu fabrikas prasību pret Finanšu ministriju (FM) un VAS Valsts nekustamie īpašumi par nomas līgumu, ar kuru uzņēmumam iznomāts zemesgabals Rīgā, Lāčplēša ielā.

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

Izsolē trešdien pārdots izklaides un kultūras centrs Sapņu fabrika, informēja tās līdzīpašnieks Dainis Vītols.

Īpašumu iegādājusies SIA Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra. Nekustamā īpašuma novērtējums ir 717 tūkstoši latu. Zemesgabala kopējā platība ir 5064 kvadrātmetri, un uz tā atrodas četras ēkas.

D. Vītols gan pauda neizpratni, kādēļ valstij piederošā kompānija piedalījusies izsolē, ja Sapņu fabrikas īpašnieki ir piedāvājuši savu risinājumu, kā atgūt naudu, iznomājot telpas muzejam, tomēr juridiski šķēršķi nepieļāva šādu iespēju.

D. Vītols norāda, ka izsoles rezultāti visdrīzāk tiks apstrīdēti. Uzņēmums jau ir iesniedzis sūdzību Ģenerālprokuratūrā par nelikumīgu rīcību, savukārt policijā izmeklē divus kriminālprocesus.

Privātmājas būvniecība «uz papīra» vienmēr izskatās lieliska ideja, taču realitātē mājas uzcelšana sagādā ne mazums raižu un problēmu. Nepārdomāti lēmumi, pieredzes trūkums un neiedziļināšanās procesa niansēs vēlāk var nesakrist ar gaidīto par sapņu mājas uzbūvēšanu un tās nodošanu ekspluatācijā. Tie ir tikai daži no riskiem, ar ko var saskarties ikviens, kas nolēmis sev uzbūvēt māju, stāsta Arco Real Estate valdes loceklis Aigars Šmits.

«Privātmājas būvniecības iecere visbiežāk sākas ar apbūves zemes meklēšanu konkrētā vietā. Kad prasībām atbilstošs zemes gabals atrasts, cilvēks izvērtē savu maksātspēju un secina, ka konkrētas zemes iegādei un sapņu mājas būvniecībai nepieciešams aizdevums bankā,» klasisku situāciju privātmāju būvniecības jomā raksturo Aigars Šmits.

Ja potenciālais hipotēkas ņēmējs atbilst kreditēšanas nosacījumiem un viņa ienākumu līmenis ir pietiekams, lai uzņemtos saistības, viņam mutiski tiek apstiprināta iespēja saņemt aizdevumu. Bet, lai to noformētu, klientam vispirms jāiegādājas zeme, uz kuras plānota dzīvojamās mājas celtniecība. Atsevišķos gadījumos banka zemes iegādei var piešķirt aizdevumu 50 % apmērā, taču tas pārsvarā notiek gadījumos, kad klients zemi pērk vietā, kur ir attīstīta infrastruktūra. Banka pirms aizdevuma piešķiršanas var noteikt mājas pamatu iebetonēšanu vai pat ēkas karkasa uzbūvēšanu un jumta seguma ieklāšanu. Šādas darbības kredītiestāde kvalificē kā pašfinansējumu. Pēc zemes iegādes ar arhitekta palīdzību jāsagatavo mājas projekts. Ņemot vērā, ka cilvēks būvē savu sapņu māju un pilnībā uzticas arhitektam, bieži vien mākslinieka idejas var apburt klienta prātu, kā rezultātā sapņu mājas skicēs tiek iekļauti sarežģīti būvniecības mezgli un neadekvāti liela platība. Būvējot savu sapņu māju, cilvēks biezi vien izvēlas dārgus būvniecības un apdares materiālus, kas ir viena no izplatītākajām problēmām un kas ievērojami kāpina būvniecības izmaksas. Pirms atkārtotas došanās uz banku tāpat jāsagatavo arī pilna būvniecības tāme mājas celtniecības pabeigšanai. Esošajos apstākļos kvalitatīvas mājas celtniecības izmaksas sasniedz 1000 – 1100 eiro par kvadrātmetru, norāda Arco Real Estate eksperts.

Pērkot Latvijas mākslinieku darbus, stāvus bagāts neviens nav kļuvis. Ja kāds savus brīvos līdzekļus vēlas ieguldīt mākslas darbos, ir jāpievēršas starptautiskajiem ūdeņiem

Tā sarunā DB atzīst Latvijas azartspēļu biznesa smagsvars, fonda Mākslai vajag telpu valdes priekšsēdētājs un mākslas mecenāts Jānis Zuzāns, kurš tikko kā ir iegādājies Sapņu fabriku. Tuvākajos pāris gados šo ēku plānots pārveidot par laikmetīgās mākslas centru, kura kodolu veidos paša uzņēmēja ģimenes mākslas darbu kolekcija.

Fragments no intervijas:

Kā sākās jūsu apsēstība ar mākslas darbu kolekcionēšanu?

Tas sakņojas manā ģimenē. Manam tētim bija mākslas darbu kolekcija. Pirmo darbu ar mērķi veidot pašiem savu kolekciju mēs ar sievu Dinu iegādājāmies pagājušā gadsimta 90. gadu beigās. Rīgas komercbankā bija Induļa Zariņa izstāde, mēs nopirkām viņa darbu Mākslinieka darbnīcā un mērķtiecīgi sākām veidot savu kolekciju.

Balkons, lodžija vai terase – tos kā neatņemamu sastāvdaļu savam sapņu mājoklim ir norādījusi lielākā daļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neatkarīgi no dzīvesvietas. Taču tālāk DNB bankas veiktajā aptaujā iezīmējas nianses – Vidzemes un Zemgales iedzīvotājiem pie sapņu mājokļa būtisks ir dārzs, bet Latgalē un Kurzemē augstu tiek vērtēts mājoklis ar garāžu.

Kā vēlama sapņu mājokļa komponente tiek minēts arī ūdenstilpnes un meža vai parka tuvums.

Jautājot, kāda tipa mājoklī gribētu dzīvot, Zemgalē, Latgalē un Kurzemē pirmās divas izvēles ir privātmāja un dzīvoklis. Savukārt Vidzemē – privātmāja un viensēta.

Neatkarīgi no mājas tipa visos reģionos vairums cilvēku gribētu dzīvot divstāvu mājoklī. Visdedzīgākie divstāvu mājokļa piekritēji mīt Kurzemē, bet vienstāvu mājoklim visvairāk – katrs ceturtais – priekšroku dotu Zemgalē.

Visos reģionos aptaujātie Latvijas iedzīvotāji savam sapņu mājoklim visbiežāk vēlētos telpas 101 līdz 150 m2 platībā. Katrs piektais Latgales iedzīvotājs vēlētos vēl plašāku mājokli – 151 līdz 200 m2. Citos reģionos mājoklī ar šādu platību gribētu dzīvot aptuveni katrs ceturtais aptaujātais iedzīvotājs.

Pēc mēneša, 17.jūlijā, plānota nekustamā īpašuma, kurā atrodas izklaides komplekss "Sapņu fabrika", izsole.

Kā liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis, izsolē tiek piedāvāts objekts, kurā ietilpst 5064 kvadrātmetrus liels zemesgabals Lāčplēša ielā 101, kā arī četras ēkas. Izsoli rīko tiesu izpildītājs Andris Spore un sākumcena noteikta 570 500 latu apmērā, raksta laikraksts Bizness&Baltija.

Izsolē iegūtos līdzekļus plānots novirzīt Latvijas Hipotēku un zemes bankā izsniegtā kredīta dzēšanai.

Sapņu fabrikas līdzīpašnieks Dainis Vītols sarunā ar laikrakstu atzinis, ka vēl plānotas sarunas ar banku: «Ceram atrast kaut kādu risinājumu.»

Uzņēmējs skaidro, ka problēmas ar parādu atgriešanu saistītas ar vairākiem faktoriem, tostarp servitūtu, kas liedz Sapņu fabrikai izmantot 300 kvadrātmetrus kompleksa teritorijā. «Mums jau desmit gadus ir tiesvedība ar "Valsts nekustamajiem īpašumiem". Servitūts ir būtiski ierobežojis mūsu iespējas īstenot uzņēmējdarbību,» apgalvo Vītols.

Vai Tev ir apnicis darbs birojā? Varbūt Tu vēlies gūt papildu ienākumus, strādājot no mājām? Tendences liecina, ka, attīstoties tehnoloģijām, aizvien populārāks kļūst attālinātais darbs. Turklāt tas ir piemērots dažādām profesijām, ne tikai radošās sfēras pārstāvjiem. Aizdevējs Ondo.lv aicina – uzzini, kā atrast piemērotāko ārštata vakanci un noformēt darba devējam saistošu CV!

Vai ārštata darbs ir piemērots man?

Plānojot darba vides maiņu, pārdomā, vai attālināts darbs būs piemērots Tavam dzīves ritmam un personībai?

Darbs ārštatā būs Tev kā radīts, ja Tu:

Sapņu fabrikā šovakar, 1. jūlijā, ar vienīgo koncertu Baltijā uzstāsies amerikāņu alternatīvā roka meistari - grupa Faith No More.

Faith No More tikai pirms neilga laika paziņoja par atkalapvienošanos un koncerta apmeklētāji Sapņu fabrikā šovakar redzēs grupu tādā pat sastāvā kā 1998. gadā, kad Faith No More pārtrauca savu darbību, informēja koncertaģentūra FBI.

Grupa šogad kā galvenie mākslinieki uzstājas lielākajos Eiropas rokfestivālos, kā arī sniedz atsevišķus koncertus.

Pēc koncerta Rīgā grupa šovasar vēl uzstāsies vairākos lielos festivālos – Roskildes festivālā Dānijā, Open’er Polijā, Sziget Ungārijā, Pukkelpop Beļģijā un citos.

Sapņu fabrikas durvis koncerta apmeklētājiem šovakar tiks atvērtas plkst. 19.30. Koncerta īpašais viesis Kid606 uz skatuves kāps plkst. 20.00. Faith No More savu uzstāšanos sāks plkst. 21.00.

Visu sapņu apmierināšanai mēnesī iedzīvotājiem nepieciešami vidēji 3378 eiro, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Šogad jūlijā veiktajā aptaujā iedzīvotājiem tika lūgts vērtēt, cik viņiem vajadzētu pelnīt mēnesī, lai viņi varētu apmierināt visus savus sapņus. Šogad fiksētais rezultāts ir par 176 eiro zemāks nekā pērn, sasniedzot 3378 eiro.

Pagājušajā gadā, kad visu sapņu īstenošanai iedzīvotāji mēnesī vidēji vēlējās pelnīt 3554 eiro, tika sasniegts vēsturiski augstākais rādītājs. Pieticīgākās vēlmes viena mēneša ienākumiem iedzīvotāju vidū fiksētas 2000.gadā, kad visu sapņu piepildīšanai mēnesī bija nepieciešami vidēji 1164 eiro.

Turpmāk nepieciešamās summas apjoms kāpa, 2008.gadā sasniedzot 2434 eiro, tomēr līdz ar ekonomiskās krīzes iestāšanos sarukusi arī sapņu piepildīšanai vajadzīgā summa mēnesī, 2012.gadā sasniedzot 1930 eiro.

Dārzniecības foruma "Sapņu Dārzs" izveidotāja Linda Vorkule radījusi dārza dienasgrāmatu "Iestādi savus sapņus".

Dārza dienasgrāmatas tapšanā palīdzējuši "Sapņu Dārzs - dārznieku forums" grupas biedri, atļaujot publicēt attēlus no saviem dārziem, kā arī padaloties ar savām atziņām un ieteikumiem, veidojot dārza dienasgrāmatu personīgāku. Forumam ir vairāk nekā 35 tūkstoši dalībnieku un tieši iesūtīto foto attēlu apkopošana izrādījusies laikietilpīgākais plānotāja radīšanas posms, atklāj L.Vorkule.

Dienasgrāmatas "Iestādi savus sapņus" tapšana lielā mērā izdevusies, pateicoties paziņu atbalstam, pauž Linda Vorkule. "Maziem uzņēmējiem tieši tas visvairāk palīdz," viņa pauž. Pateicoties labai komunikācijai ar SIA "Jelgavas Tipogrāfiju" un kalendāru ražotāju SIA "BALTA eko", plānotāji tapuši vien četru nedēļu laikā.

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Tikai retais darba meklētājs, aizpildot savu darba pieteikuma formu jeb CV, pievērš uzmanību tādai detaļai pašā CV nobeigumā kā datorprasmes. Allaž tās ir vairāk kā pietiekamas – Microsoft Office programmas un kvalitatīva interneta piedāvāto iespēju spektra apzināšana it kā nesagādā nevienam problēmas. Tomēr pieredze rāda, ka šī komponente visbiežāk klibo darba ņēmējiem. Pārsteidzoši ir tas, ka izpratne par meklēšanas rīkiem internetā ir visai virspusēja, kas ikdienas darbā var sagādāt problēmas. Jāatceras, ka pārbaudes laikā darba devējs pārbaudīs darbinieka kompetenci visās viņa pieteikumā atzīmētajās komponentēs – arī datorprasmēs.

Tāpat būtiski saprast, ka datorprasmes nesākas un vienlaikus arī nebeidzas ar teksta uzrakstīšanu un tā noformēšanu. Lielākas problēmas sāk parādīties, kad darba devējs lūdz izpildīt nedaudz sarežģītākus uzdevumus – dažādu tabulu ievietošanu, kvalitatīvu prezentāciju izveidošana un elementāra PVN aprēķināšana, uzrādot arī formulu, kas palīdzēja veikt aprēķinu. Daļa darba devēju, lai novērtētu darbinieka paveikto konkrētā laika griezumā vai kāda projekta ietvaros, izmanto pašnovērtēšanas metodi, kur pašam darbiniekam ir jānorāda pilnīgi viss, kas veikts attiecīgajā laika posmā. Izmaksas, patērētais laiks, veikto darbu uzskaitījums uz laika ass, izpildes termiņi un citas novērtēšanas metodes, kas darba devējam palīdz gūt plašāku ieskatu par paveikto darbu un konkrētā darbinieka kompetences līmeni. Problēma nav to uzrakstīt, bet gan pasniegt saprotami un pārskatāmi, kam nepieciešams attiecīgs e-prasmju zināšanu līmenis. Tā, lai darba devējam nerodas jautājums – kāpēc mums tas bija vajadzīgs?

Darba sludinājumos turpmāk būs jānorāda arī attiecīgā amata darba algas amplitūda; viedokļi par šādu kārtību dalās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Personāla atlases un konsultāciju uzņēmuma DarbaGuru vadītāja Inga Daliba piekrīt, ka darba sludinājumos jānorāda atalgojums vai vismaz tā robežas, kas atkarīgas no kandidāta iepriekšējās pieredzes, prasmēm, kompetencēm. «Sludinājums pēc būtības jāuztver kā reklāma, kur kandidāts ir pircēja lomā, bet darba devējs ir pārdevējs, kura uzdevums ir pietiekami korekti, aizraujoši, uzmanību piesaistoši izstāstīt stāstu – ko šobrīd meklē un kāpēc vajadzētu nākt šajā uzņēmumā strādāt. Skatoties uz nākotnes prognozēm par darbaspēka pieejamību Latvijā un Eiropā, cīņa par labiem kandidātiem kļūs arvien saspringtāka. Darba devēja gatavība atklātai un caurspīdīgai sarunai būs kritiski svarīga. Nozīmīgs aspekts darbinieku piesaistē būs ne tikai uzņēmuma zīmolam, bet arī tā vadītāja un personāla speciālista personīgajam zīmolam,» viņa spriež. Algas norādīšana sludinājumos ir atklātas un uzticamības pilnas komunikācijas sastāvdaļa, pauž I. Daliba. Tāpat tiks ietaupīti resursi – netiks tērēts nedz darba devēja, nedz kandidāta laiks un nauda neproduktīvām tikšanās reizēm, kurās finālā tiek noskaidrots, ka kandidāts nav gatavs strādāt par tādu atalgojumu, kādu uzņēmums nosauc.

Mūsdienu saspringtajā situācijā, kad katrs uzņēmums cīnās par izmaksu samazināšanu un dažkārt pat par izdzīvošanu, noteikti nedrīkst aizmirst arī par drošību uzņēmumā un katra nodarbinātā darba vietā. Līdzekļu taupīšana uz darbinieku drošības rēķina nebūs nedz efektīvs, nedz ilgtermiņā pārdomāts risinājums, lai arī nereti notiek savādāk un līdzekļi tiek taupīti arī uz darba aizsardzības izmaksu samazināšanas rēķina. Turklāt atbildību par sekām, kas var rasties šādas rīcības rezultātā (nelaimes gadījumi darbā, iekārtu bojājumi, uzņēmuma darbības apturēšana u.c.), protams, būs jāuzņemas darba devējam.

No darba devēja puses nereti izskan apgalvojumi, ka Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti dažkārt ir nepārdomāti, nav savstarpēji saskaņoti un lielai daļai uzņēmumu tādēļ rodas lieki izdevumi. Turklāt nereti šiem apgalvojumiem ir pamats. Kā situācijas uzlabojums vērtējams 2010.gada 25.martā Saeimā pieņemtie un 28.aprīlī spēkā stājušies grozījumi Darba aizsardzības likumā (turpmāk tekstā grozījumi), kas būtiski atvieglos uzņēmumu darbību un samazinās izdevumus.

Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra

Būtiskākās izmaiņas minētajā normatīvajā aktā ir saistītas ar grozījumiem likuma 9.pantā «Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra». Tie nosaka, ka iespējama situācija, kad pats darba devējs ir darba aizsardzības speciālists uzņēmumā.

Atklājot ceturto inovatīvo biznesa ideju konkursu «Ideju kauss 2010», organizatori aicina Latvijas iedzīvotājus iesaistīties ideju ģenerēšanā un kļūt par jaunās paaudzes uzņēmējiem. Lai gūtu atbalstu iecerētā biznesa īstenošanai, ikviens pilngadīgs Latvijas iedzīvotājs līdz š.g. 31.jūlijam konkursam var iesniegt savu biznesa ideju. Konkursā tiek ievērota konfidencialitāte un biznesa ideju aizsardzība.

Konkursa nolikums mājaslapā: www.idejukauss.lv.

Konkursus «Ideju kauss 2010» norisināsies no 2010.gada 15.jūnija līdz 6.oktobrim. To organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar rīkotājpartneri Rīgas Tehniskās universitātes Studentu parlamentu.

15.jūnijā preses konferencē konkursu atklāja LIAA direktors Andris Ozols, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Ivars Knēts, kompetences partnera - biedrības Līdere valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna, RTU Studentu parlamenta prezidents Artūrs Zeps un konkursa «Ideju kauss 2009» fināliste Zane Lase-Lasmane.

Ideju iesūtīšanas posms inovatīvo biznesa ideju konkursam Ideju kauss 2012, kura ietvaros ikviens pilngadīgs Latvijas iedzīvotājs var iegūt galveno balvu – piecus tūkstošus latu –, noslēgsies svētdien, 16. septembrī, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Lai piedalītos LIAA rīkotajā konkursā, nepieciešams aprakstīt savu ideju uz vienas A4 lapas, reģistrēties mājas lapā idejukauss.lv un iesniegt savu ideju elektroniski līdz 16. septembra plkst. 23.59.

Kopējais konkursa naudas balvu fonds ir desmit tūkstoši latu. Pirmās vietas ieguvējs saņems piecus tūkstošus latu, otrās vietas ieguvējs – trīs tūkstošus latu, trešās vietas ieguvējs – tūkstoš latu. Tiks piešķirta arī specbalva - Eko-inovatīvākā ideja, šīs nominācijas ieguvējs saņems tūkstoš latu.

Konkursa gaitā, izmantojot pieredzējušu ekspertu, mentoru un lektoru palīdzību, dalībniekiem būs iespēja iegūt arī nepieciešamās zināšanas veiksmīgas uzņēmējdarbības uzsākšanai.

Šogad inovatīvo biznesa ideju konkursā Ideju kauss 2012 liels skaits iesniegto ideju saistītas ar bērnu precēm un pakalpojumiem bērniem, informē konkursa organizatori. Kopumā konkursā iesniegtas 490 idejas.

Daudzi autori iesnieguši vairākas idejas par dažādām tēmām – sākot ar ikdienas pakalpojumiem līdz pat inženiertehniskām konstrukcijām rūpnieciskai ražošanai. Visvairāk ideju iesnieguši Rīgas iedzīvotāji, aktīvi bijuši arī Vidzemes un Kurzemes reģiona iedzīvotāji.

Biznesa ideju iesniegšana konkursā Ideju kauss 2012 noslēdzas svētdien, 16. septembrī. Savukārt līdz 30. septembrim iesniegtās idejas izvērtēs profesionāli eksperti un labākās no tām iekļūs konkursa otrajā kārtā, kuras dalībniekiem būs iespēja iegūt zināšanas semināros un saņemt individuālus, praktiskus padomus no mentoriem. Biznesa plāni jāsagatavo un jāiesniedz līdz 31. oktobrim.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Lai muitas kontroles pasākumu īstenošanas procesā nodrošinātu iespēju optimāli iesaistīt muitas kinologus ar darba suņiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad turpina veikt pakāpenisku novecojušo darba suņu nomaiņu ar jauniem. Šī gada oktobrī iegādāti trīs jauni darba suņi, kas tiks apmācīti narkotisko vielu un tabakas izstrādājumu meklēšanā un pēc pamatapmācības kursa beigšanas kinologu vadībā uzsāks darbu Latvijas muitas kontroles punktos, informē VID.

Jaunie darba suņi publiskā iepirkuma konkursa ietvaros tika iegādāti Nīderlandē, noslēdzot līgumu ar uzņēmumu K9 Group Holland B.V. VID Muitas pārvaldes amatpersonas – darba suņu apmācības instruktori – veica uzņēmuma piedāvāto suņu testēšanu, pārbaudot to atbilstību VID izvirzītajām prasībām, lai tos būtu iespējams atbilstoši apmācīt un izmantot darbā dienestā, t.i., darbspējas dažādās vidēs, vēlmi rotaļāties, meklēt un atrast motivācijas priekšmetu, nervu sistēmas stabilitāti un vispārējo veselības stāvokli, fizisko formu, kā arī socializācijas līmeni.

Darba suņiem ir jābūt izteiktai vēlmei pēc mantiņas, un šai interesei ir jābūt noturīgai. Tāpat suņiem ir jāspēj aktīvi spēlēties un ilgstoši meklēt motivācijas priekšmetu, jābūt fiziski aktīviem, jāspēj labi izturēt ilgstošu slodzi, kā arī viņi nedrīkst izrādīt bailes vai agresiju pret šāvieniem.