Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi būvatļauju projekta “Preses Nama Kvartāls” būvniecības 2. kārtai.
Saskaņā ar attīstības ieceri 2023. gada sākumā Daugavas kreisajā krastā paredzēta daudzfunkcionāla biroju centra būvniecība, 10 stāvu ēkā integrējot arī izglītības iestādi.
Arhitektoniskās vīzijas autori daudzfunkcionālajam biroju centram, kurā atradīsies moderna izglītības iestāde, ir starptautiski atzīti arhitektu biroji – dāņu speciālisti “PLH Arkitekter” un Andra Kronberga vadītais “Arhis Arhitekti”.
Otrajā projekta attīstības kārtā arhitektu birojam “PLH Arkitekter” līdz 2022. gada septembrim uzticēts izveidot būvprojektu daudzfunkcionālam biroju centram, kam plānots atbilst BREEAM “Outstanding” un nZEB jeb gandrīz nulles enerģijas ēku standartiem. Centra konceptā būs ietvertas divas A klases biroju ēkas ar dubultfasādi, ko savienos iekšējais pagalms ar apzaļumotām terasēm. Tādējādi Daugavas kreisajā krastā, labiekārtotā Zunda kanālmalā, atradīsies A klases biroju telpas 26 600 m2 platībā.
Nekustamo īpašumu projektu attīstītāja “Lords LB Asset Management” pārstāvis Giedrius Bernotas skaidro, ka projekta realizācijas plāns ir izveidot metapilsētu jeb “pilsētu pilsētā” iepretim Rīgas vēsturiskajam centram: “Projekta atrašanās vieta “Zināšanu jūdzē” sniedz priekšrocību kļūt par vidutāju starp topošajiem speciālistiem un biznesa vidi. Mūsu ambīcija ir padarīt šo vietu par centrālo biznesa rajonu Rīgā ar modernu un attīstītu infrastruktūru, kā arī daudzveidīgu pakalpojumu klāstu.”
Paralēli arhitektu birojs “Arhis Arhitekti” izstrādā būvprojektu, lai daudzfunkcionālā biroju centra ēkā integrētu 5000 m2 plašu, mūsdienīgu izglītības iestādi. To plānots projektēt atbilstoši BREEAM “Very Good” principiem. Izglītības iestāde būs aprīkota ar plašām terasēm divos līmeņos un sporta zāli.
“Šobrīd norit aktīvas pārrunas ar potenciālajiem nomniekiem. Strādājot pie projekta, mēs uzņemamies atbildību par sabiedrību, vēsturi un pilsētas attīstību kopumā, lai palīdzētu iniciēt jaunus paradumus, funkcijas un vērtības, bet svarīgākais – Rīgas sirdī radīt mūsdienīgu izglītības iestādi. To ieskaus labiekārtota apkaimes infrastruktūra, tostarp Zunda kanālmala, ko iedzīvotāji un uzņēmumi novērtēs kā neatsveramu pienesumu, jo Rīga ar šādu projektu arvien vairāk līdzināsies Kopenhāgenai,” uzskata nekustamo īpašumu projektu attīstītāja “Lords LB Asset Management” pārstāvis Giedrius Bernotas.
Projekta “Preses Nama Kvartāls” attīstība Daugavas kreisajā krastā iecerēta trīs kārtās. No tām 1. kārtā saskaņā ar attīstības ieceri būvē A klases biroju centru 26 500 m2 platībā un 40 000 m2 plašu multifunkcionālu centru, ēkas savienojot caurstaigājamam ātrijam.
Multifunkcionālajā centrā būs apvienoti mazumtirdzniecības, sporta un medicīnas pakalpojumi, ēdināšanas zonas un unikāls futbola laukums uz ēkas 5. stāva jumta. To papildinās bērnu rotaļlaukums un publiski pieejamas atpūtas vietas. Trīs līmeņos virszemes stāvlaukumā kopumā būs pieejamas 1000 autostāvvietas gan darbiniekiem, gan viesiem, elektroauto uzlādes stacijas un 300 apsargājamas velonovietnes.
1. kārtas attīstības vīzijas autors ir prestžais arhitektu birojs “Arhis Arhitekti” sadarbībā ar “Arrow Architects” no Dānijas. Savukārt būvniecību par 76,8 miljoniem eiro īsteno pieredzes bagātais uzņēmums “UPB”. Abu objektu celtniecība uzsākta 2021. gadā, un tiek plānots, ka projekta “Preses Nama Kvartāls” 1. kārtas realizācija noslēgsies 2023. gadā.
Projektā “Preses Nama Kvartāls” būtisks akcents pievērsts energoefektivitātei un infrastruktūrai, dabai draudzīgu materiālu izvēlei, vides pieejamībai, ilgtspējīgai apsaimniekošanai un veselīgas darba vides radīšanai. Tādējādi no 2023. gada Daugavas kreisā krasta apkārtnē cilvēkiem būs publiski pieejamas fizisku aktivitāšu zonas, brīvā laika pavadīšanas iespējas un apzaļumota pilsētvide.
Pirmās kārtas kopējās izmaksas būs vairāk nekā 100 miljoni eiro. Nākamajām būvniecības un attīstības kārtām projekta attīstītāji konkrētus ieguldījumu apmērus pagaidām neatklāj, bet aprēķini liecina, ka projekta “Preses Nama Kvartāls” realizācijai no projektēšanas līdz trešās kārtas realizācijai būs nepieciešams teju pusmiljards eiro.