Tā kā Baltijas jūrā mencu zvejas resursi nav stabili, turklāt ar tendenci samazināties, plānots nodot sagriešanai metāllūžņos kuģus, kas specializējas šīs sugas nozvejā, izmaksājot kompensācijas gan kuģu īpašniekiem, gan zvejniekiem.

To paredz noteikumu projekts Valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā Galīga zvejas darbību pārtraukšana, kuru plānots skatīt nākamajā valdības sēdē 29.septembrī.

Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, divu gadu laikā plānots sagriezt lūžņos piecus kuģus, ar kuriem Baltijas jūrā aiz piekrastes zonas tiek zvejotas mencas. Attiecīgi uz atbalstu pretendēs šo kuģu īpašnieki, kā arī finansiālu kompensāciju par darba zaudēšanu saņems apkalpes locekļi - zvejnieki. Līdz ar to uz atbalstu pretendēs kopumā 35 cilvēki.

Tāpat norādīts, ka kopējais pieejamais atbalsts ir 1 900 000 eiro. Šos finanšu līdzekļus ir plānots apgūt divos gados, ik gadu paredzot 950 000 eiro, tai skaitā 475 000 eiro no Eiropas Savienības Zivsaimniecības fonda un 475 000 eiro - no valsts budžeta.

Kā teikts skaidrojumā, patlaban mencu zvejas kuģu kapacitāte pārsniedz Baltijas jūrā pieejamos mencu krājumus. Tā kā minētie zivju krājumi ir kritiski mazi, netiek nodrošināta tīklu zvejas kuģu darbības rentabilitāte.

Līdz ar to atbalsta sniegšana sekmēs zivju resursu ilgtspējību, jo, izņemot attiecīgos flotes zvejas kuģus, tiks samazināts spiediens uz mencu nozveju, kas savukārt ļaus atjaunoties samazinātajiem zivju resursiem.

Kā ziņots, Eiropas Komisija rosinājusi par 20% - līdz 41 143 tonnām - samazināt Baltijas jūras mencu austrumu krājuma kopējo nozveju, jo dati liecina, ka mencu krājumi ir pārzvejoti un vairs nav drošās bioloģiskās robežās. Turklāt pastiprinājusies zivju migrācija no tradicionālajiem zvejas rajoniem, jo mencu barības objekti - galvenokārt brētliņas un reņģes - vairs neatrodas tajos jūras apgabalos, kurus apdzīvo mencas.

Mencu nozvejas kvota Latvijai šajā sezonā Baltijas jūras rietumu daļā ir 574 tonnas, austrumu daļā - 4393 tonnas.