Kopstrādes telpas Double 9 un Magnēts ir tikai sākums plašāka tīkla izveidei Rīgā.

Nedaudz vairāk nekā gada laikā Ruslans Straķis, Romans Bagdons (Romanas Bagdonas) un Jānis Viņķis izveidojuši divus kopstrādes birojus – Double 9 pērnvasar durvis vēra Rīgas centrā, Alojas kvartālā, bet pirms divām nedēļām rezidentus savās telpās sāka uzņemt Magnēts Āgenskalnā. Ar šiem projektiem viņu ieceres šajā biznesā nebūt neapraujas. Attīstītāji lēš, ka šobrīd Latvijā pieprasījums pēc kopdarba telpām krietni vien pārsniedz piedāvājumu.

«Līdz ar Rīgas IT parku kopumā nodrošināsim aptuveni 2000 darba vietas, bet tas ir tuvāko triju līdz piecu gadu plāns, jo investīciju apjoms šim projektam ir milzīgs – ap 10 milj. eiro. Piemērotu vietu jau esam izraudzījušies, un šo projektu vēlamies attīstīt Klijānu ielā, paplašinot tā saucamās Rīgas Silīciju ielejas teritoriju. Meklējam investorus, daži jau ir gatavi ieguldīt mazākas summas – ap vienu milj. eiro. Izstrādājam detalizētas tāmes projekta pakāpeniskai realizācijai, bet pārliecināt investorus nav viegli. Redzam, ka projektu realizēt izdosies pakāpeniski. Investori atzīst, ka projekts ir interesants un Rīgai šādu parku pavisam noteikti vajag, bet būtu gatavi tajā iesaistīties, kad projekts iegūs taustāmākas aprises. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ar mums sazinājusies un atbalstījusi ideju, ir gatava palīdzēt ar investoru piesaisti no ārvalstīm. Šobrīd jau ar esošajiem birojiem (Double 9 un Magnēts), kā arī tām kopstrādes telpām, kas tuvākajā laikā tiks attīstītas, piemēram, pie Spices, Vecrīgā un VEF teritorijā, piedāvāsim 1000 darba vietas,» stāsta Double 9 un Magnēts līdzīpašnieks Ruslans Straķis.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sodījis uzņēmumu Super magnēts, jo secinājis, ka tas reklāmā aicina magnētus izmantot ūdensskaitītāju rādījumu ietekmēšanai, liecina paziņojums centra mājaslapā.

PTAC pēc savas iniciatīvas veicis SIA Super magnēts izplatītās reklāmas izvērtēšanu. Konstatēts, ka bezmaksas reklāmas avīzē Rīgas Santīms sniegta reklāma ar tekstu: «Spēcīgs magnēts - super. Pamēģini, nebaidies! Tavai mājai. Plaša pielietojuma magnēti saimnieciskām vajadzībām.» Reklāma ir gan latviešu, gan krievu valodā.

Līdzīga satura reklāmas sniegšana konstatēta arī laikrakstā Čas, kā arī citos medijos. Vienlaicīgi PTAC konstatējis interaktīvās saites uz vietnēm, kurās tika sniegta informācija par to, kā izmantot magnētus.

Skrīveru pārtikas kombināts saņems Latvijas kultūras zīmi Latviskais mantojums. To piešķir uzņēmumiem, kuros var pierādīt sendienu tradīciju saglabāšanu, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Kā izdevies saglabāt ražošanu uzņēmumā, kurš daudziem jau šķita neglābjami zudis, portālam daugavasbalss.lv stāsta tā īpašnieks Aigars Lūsis.

«Protams, vairums saldummīļu zina, ka Skrīveros darbojas uzņēmums Skrīveru saldumi, kurā arī ražo piena konfektes. Tomēr tas ir jauns uzņēmums, kurš savu vēsturi vēl tikai veido, izmantojot Skrīveru vārdu. Savukārt mēs esam pārņēmuši senās konfekšu vārīšanas tradīcijas, kuras Skrīveru pārtikas kombinātā izveidotas teju pirms sešdesmit gadiem. Te konfektes Gotiņa tiek vārītas pēc receptēm, kuras radītas pagājušā gadsimta vidū.

Par pirmo pakāpienu ceļā uz lielražotāja statusu Mars Lietuva kļuva jaunievedums – vienreizlietojamie porciju iepakojumi kaķu barībai.

Atšķirībā no savām «māsām» – Mars Latvia un Mars Eesti – lietuviešu uzņēmums nodarbojas ne tikai ar mātesuzņēmumā ražoto produktu izplatīšanu, bet apsaimnieko arī vērienīgu ražošanas kompleksu aptuveni 15 km no Lietuvas ostas pilsētas Klaipēdas. No mātes tiek importēti saldummīļu iecienīti produkti ar populāriem nosaukumiem – Mars, Twix, M&M, Snickers, Bounty un citi, bet rūpnīcā top tikpat pazīstamu nosaukumu produkti mājas mīluļiem – kaķiem.

Mars Lietuva ir lielākais dzīvnieku barības ražotājs Baltijas valstīs un viens no nopietnākajiem spēlētājiem Eiropā. Uzņēmums nodarbina 800 cilvēku, kurus principiāli dēvē par līdzstrādniekiem, nevis darbiniekiem. Gargždu rūpnīcas saimnieciskā darbība šobrīd veido lielāko daļu no uzņēmuma apgrozījuma, ražots tiek četrās maiņās un 24 stundas diennaktī. Ik dienas, ieskaitot nedēļas nogales, tiek saražotas 250 tonnas dzīvnieku barības. Kopējais konveijera lenšu garums sasniedz divus kilometrus. Šogad uzņēmums plāno sagatavot 80 tūkstošus tonnu produkcijas. Kopš rūpnīcas pirmsākumiem saražots jau vairāk nekā miljons tonnu dzīvnieku pārtikas, ieguldot ap 360 miljoniem litu (104,5 milj. eiro). Gatavo produkciju lietuvieši eksportē uz vairāk nekā 30 valstīm Eiropā.

Rakstu sērijas noslēgumā laikraksts Diena pēta, kuri ir ieguvēji un kuri – zaudētāji, Baltkrievijai organizējot nelegālās imigrācijas plūsmu uz kaimiņvalstīm.

Vismaz 5000 nelegālajiem migrantiem 2021. gadā saskaņā ar oficiālajiem datiem tranzītā caur Baltkrieviju izdevies nokļūt Vācijā. Tomēr reālie skaitļi, visticamāk, ir ievērojami lielāki nekā oficiālie un plašsaziņas līdzekļos minētie.

"Turcijas teritorijā ir ļoti daudz sīriešu, kuri uzskata – viņi varētu dzīvot arī labāk, taču nevis Turcijā, bet gan Eiropā," laikrakstam Novaja Gazeta pauž tūrisma firmas darbiniece. "Zinu, ka kopš maija Baltkrievijas konsulāts Ankarā pieņēma no viņiem pa 800 iesniegumiem dienā vīzu saņemšanai. Atteikumu vispār nebija. Un kad saka, ka bēgļu nometnē pie robežas ir divi tūkstoši cilvēku, man smieklīgi to klausīties. Kādi divi tūkstoši?! Ļoti daudz cilvēku līdz šim brīdim dzīvo hoteļos un nogaida. Milzīgs daudzums jau pārgājis robežu bez jebkādiem pavadoņiem, caur purviem. Un cik daudzi palikuši šajos purvos – baidos, ka nekad nesaskaitīsim. Tikai vienam manam partnerim, ar kuru strādāja firma, nomira septiņi cilvēki pēdējos divos mēnešos, neņemot vērā tos, kuri vienkārši vairs neizgāja uz sakariem – vai nu nomira, vai arī tomēr pārgāja robežu. Un kad piezvanīju šim cilvēkam, kurš pie mums sūtīja klientus, un teicu: "Klausieties, varbūt tomēr viņus sūtīt legāli, bet nevis caur purviem – droši vien varianti pastāv?" viņš atbildēja: "Man nospļauties, vai viņi nomirst vai ne, naudu viņi jau samaksājuši."

Politiķiem jāmeklē «burkāni» nospraustās industrializācijas īstenošanai, te lieti noderētu valsts politika trešo valstu investorus vedināt ieguldīt tieši rūpniecībā

Latvija pirms kāda laika izvirzīja ambiciozu mērķi – līdz 2020. gadam rūpniecības īpatsvaram IKP jāpieaug līdz 20%. Pērnruden arī Eiropas Komisija nāca klajā ar tieši tādu pašu iniciatīvu, bet jau visā ES. Tomēr viens ir noteikt jaukus un saulainus mērķus, bet pavisam kas cits – tos iedzīvināt. Turklāt ar lozungiem un uzrunām vien nekas nebūs līdzēts, ir vajadzīgi būtiski «burkāni» šādiem ieguldījumiem. Diemžēl pašlaik par 2014.–2020. gada ES struktūrfondu programmām runāt vēl nav iespējams, turklāt akcentu maiņa tajās, kā arī investīciju sliekšņa vairāk nekā divkārša pacelšana no 3 milj. Ls pērn līdz 7,1 milj. Ls šogad ieguldītājiem, lai tie varētu pretendēt uz 25% atlaidi no sākotnējiem ieguldījumiem līdz 35 milj. Ls, daudziem ražotājiem nebūt neveicina vēlmi investēt. Vēl gan no 2007.–2013. gada ES struktūrfondu atbalsta programmas ir atlikusi viena – pēdējā – augstas pievienotās vērtības investīciju kārta, kurā būšot pieejami vismaz 41,5 milj. eiro.

Luksemburgas Clear Energy Holdings S.A. pārdevis sev piederošās kokskaidu granulu ražotāja SIA NewFuels kapitāldaļas Taer Fze no Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), piektdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

Informācija SIA Lursoft datubāzē liecina, ka veiktas izmaiņas Rēzeknes (Latgales) speciālajā ekonomiskajā zonā strādājošā SIA NewFuels dalībnieku un vadības sarakstā. Komercķīlu reģistrā redzams, ka Taer Fze ir devis komercķīlu Zviedrijas Nordea banka AB par nodrošināto prasījuma summu 16,9 milj. eiro. Tādējādi gada laikā īpašnieku nomaiņa notikusi jau otrajā strauji augošās nozares uzņēmumā Latvijā.

Vairāki DB aptaujātie meža nozares uzņēmēji uzskata, ka kokskaidu granulas, kas ir viens no biokurināmā veidiem, ir labs magnēts, lai šajā sektorā investētu.

Plašāk lasiet rakstā Arābu investors nopērk granulu rūpnīcu Rēzeknē 8. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Jomas iela Jūrmalā ir populārs tūrisma objekts, kā arī pakalpojumu centrs iedzīvotājiem un viesiem. Uz tās atrodas dažādi restorāni, mazas un lielas kūrortviesnīcas, suvenīru bodītes un veikali. Jomas iela ir tūrisma magnēts un gājēju iela ar senu vēsturi, jo šāds statuss tai ir kopš 1987. gada. Jomas iela ir kūrortpilsētas sirds un centrs, kuru gadā apmeklē vairāki miljoni vienas dienas viesu, biznesa portālam db.lv stāsta Jūrmalas domes pārstāve Zane Leite.

«Pēdējais lielākais jaunums Jomas ielā bija pērn, kad atvērās tirdzniecības centrs Korso, kur atrodas veikali, restorāns ar jumta terasi, kinoteātris un zinātkāres centrs Zili Brīnumi. Jomas iela arī ir viena no centrālajām pasākumu norises vietām, jo šeit notiek dažādi pilsētas pasākumi, piemēram, vasaras sezonas atklāšanas pasākuma Kūrorta svētki dienas programma maijā un ikgadējie Jomas ielas svētki jūlijā. Te arī atrodas Jūrmalas Kultūras centrs, kur visu gadu ir plašs kultūras piedāvājums, Horna dārzā pie Kultūras centra vasarā brīvdienās tiek rīkoti brīvdabas koncerti,» skaidro Z. Leite.

Pirms diviem gadiem tika apstiprināts lokālplānojums, lai regulētu arī Jomas ielas izskatu. Lokālplānojumā precizētas gan reklāmu, gan sezonas un īslaicīgas lietošanas būvju izvietojuma prasības pilsētā, lai vizuāli sakārtotu Jomas ielas telpu.

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild privātās vidusskolas Patnis valdes priekšsēdētāja Zane Ozola.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pedagoģija ir mana izglītība un arī profesija. Izvēlējos to apzināti, jo man jau sen, sen bija skaidrs, ka pedagoģija ir mans ceļš. Uzreiz pēc augstskolas sāku strādāt par latviešu valodas un literatūras skolotāju; tas bija pats deviņdesmito gadu sākums, jaunas iespējas un izaicinājumi, iespaidi no izglītības sistēmām citās Eiropas valstīs, un man gribējās strādāt citā izglītības vidē, ar citām pedagoģijas metodēm. Tāpēc nolēmu veidot pati savu, privāto skolu, kur varu īstenot savas idejas par to, kā skolai ir jādarbojas un kā jāsadarbojas skolotājiem, skolēniem un vecākiem.

Lenovo IdeaPad Miix 700 ir īsts atradums visiem, kuri vēlas vienlaikus lietot gan ierasto klēpjdatoru, gan skārienjutīgu plāksni

Planšetdatoru tirgus jau pāris gadu atrodas brīvajā kritienā, un tā vien šķiet, ka skārienjutīgās plāksnes ieņems vietu blakus neskaitāmiem cilvēces daudzsološajiem izgudrojumiem, kuri nepiepildīja uz tiem liktās cerības, ja nu vienīgi ražotājiem kaut kādā veidā izdosies tās padarīt lietotājiem noderīgākas. Šobrīd meklējumi ved planšetdatoru un klēpjdatoru apvienošanas virzienā, paņemot labāko no abiem un savienojot to vienā ierīcē. Runa ir par tā dēvētajiem atdalāmajiem datoriem jeb ierīcēm, kurās ekrānu var atvienot no tastatūras. Viena no šīs kategorijas cerībām ir Lenovo IdeaPad Miix 700.

Lenovo ir starp jaunā viļņa hibrīddatoru celmlaužiem. Lai atceramies tā lunkano modeli Yoga, kas savulaik parādīja, ka vienā ierīcē var sadzīvot klēpjdators ar planšeti. Miix 700 ekspluatē citādu, senāku konceptu, taču ienesis dažas jaunas vēsmas.

Nolūkā vairot klientu pulku skatloga iekārtošanā ir vērts nežēlot nedz līdzekļus, nedz izdomu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Skatlogs ir kā magnēts, kas ne vien mudina pircēju iegriezties veikalā, bet arī sniedz vēstījumu, piemēram, par aktualitātēm modes jomā vai to, kādi produkti atrodami veikala plauktā. Galvenais ir prast gudri izmantot šo reklāmas rīku. Aptaujātie veikalnieki un skatlogu noformētāji DB atzīst, ka Latvijā šajā jomā vēl ir izaugsmes iespējas, jo vēl aizvien lielai daļai veikalu skatlogi ir bezpersoniski un tie nepilda svarīgāko funkciju – reklāmu.

Skatloga iekārtojums noteikti ir ne tikai veikala rakstura un vērtību parādīšana un klientu pieskaitīšanas veids, bet arī daļa no interjera. «Cilvēki šobrīd ir izteikti «vizuāļi», viņiem patīk baudīt ar acīm, tāpēc, lai apmeklētājs pārtaptu par klientu, nepieciešams to uzrunāt un aizraut no pirmā skata,» stāsta dizaina papīrlietu veikala Manilla īpašniece Linda Lukstiņa. Manilla skatlogu iekārtojumu maina četras reizes gadā, tādējādi pielāgojoties sezonālām sajūtām. Parasti tiek nomainīts tikai vizuālais noskaņojums, bet pamata uzbūve paliek nemainīga. «Manuprāt, liels skatlogs ir vērtība un labs klientu piesaistīšanas veids pat neatkarīgi no tā, kā tas ir iekārtots. Manilla veikala jaunajās telpās Tērbatas ielā esam tikuši pie plašiem skatlogiem un izteikti jūtam impulsīvo apmeklētāju un tūristu pieaugumu. Esmu pārliecināta, ka vislielākais nopelns ir tieši plašajiem skatlogiem, nevis veikala atrašanās vietai,» pārliecināta L. Lukstiņa.

Rīgai ir neizmantots potenciāls ielu tirdzniecības jomā, kuras ietvaros pilsētai būtu lieliska iespēja saviem iedzīvotājiem sniegt un saņemt labāko un kvalitatīvāko produkciju no pašmāju ražotājiem un audzētājiem.

Tā uzskata Latvijas lauksaimniecības mežsaimniecības kamera (AgriChamber). Apzinot savus biedrus, secināts, ka lauksaimnieki var un vēlas paši pievest pārtikas produktus un dažādu mājražotāju produkciju uz dažādām Latvijas, it īpaši, Rīgas centru un Rīgas apkaimēm.

Esošās pozitīvās tendences, kuras ir novērojamas publiskajā vidē saistībā ar Rīgas pilsētas būvvaldes darbu, Rīgas attīstības stratēģijas izstrādi un ieviešanu dzīvē, vides pieejamību dažādām sabiedrības grupām, vides kvalitātes uzlabošanu, veselīgas pārtikas pieejamību iedzīvotājiem liecina, ka pilsēta būtu gatava arī daudz dziļākai un efektīvākai lauku un pilsētas iedzīvotāju mijiedarbībai.

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

Daži politiķi uzstājīgi brēkā par potenciālo militāro intervenci, turpinot raisīt jautājumus par jēgu investēt gandrīz karadarbības zonā, kamēr citi kvēli slavē dažādus sajūtu un noskaņojuma mērījumus

Eirozonas investoru pārliecība sasniegusi augstāko līmeni kopš pērnā rudens, liecina tirgus izpētes uzņēmuma Sentix veiktās aptaujas rezultāti. Labās vēstis no eirozonas aizēno tendence ārvalstu tiešo investīciju apmēram sarukt. Tas parāda nevis to, ar kuru kāju no gultas izkāpis investors, bet iezīmē investoru paveikto. Noplakušie dati signalizē par lielām problēmām un nebūt neliecina par labu noskaņojumu. Lai arī te netrūktu salīdzinoši lēta darbaspēka, jaunas ražotnes mūsu zeme nepievelk kā magnēts. Notiek pretējais – darbaspēks no šejienes ir ievērojami aizplūdis. Kaut gan pat Igaunijas jaunā prezidente Kersti Kaljulaida, viesojoties Latvijā, norādīja, ka zemākais atalgojuma līmenis Latviju padara pievilcīgāku tiešajām ārvalstu investīcijām par citām valstīm, tostarp Igauniju. Neskatoties uz to, mūsu valsts tautsaimniecības izaugsme, pēc Latvijas Bankas prognozēm, šogad varētu būt nīkulīgākā piecu, sešu gadu laikā, jo sevišķi zemā investīciju pienesuma dēļ.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) aicinās valdību atkārtoti skatīt darba grupas iesniegtos piecus Vāgnera zāles iespējamos attīstības scenārijus un lemt par finansējuma piesaisti, informē VNĪ.

Ir noslēdzies noteiktais izsoles pieteikšanās termiņš vēsturiskā Vāgnera nama iespējamai nomai. Pēc valdības lēmuma izsoles ceļā piedāvāt Vāgnera namu privātam nomniekam, VNĪ valdības uzdevumā izsludināja divas pieteikšanās vēsturiskās ēkas nomas tiesībām uz 30 gadiem, saglabājot nosacījumu – ēkai pēc nomas tiesību beigām jāpaliek valsts īpašumā un tajā jāsaglabā un jāīsteno kultūras funkcija. Pretendents, kurš Vāgnera namā būtu gatavs piedāvāt vēsturiskās ēkas mantojuma saglabāšanu un valsts noteiktās kultūras funkcijas īstenošanu, līdzšinējā izsoļu termiņā pagaidām nav pieteicies.

«Ēka ir kultūrvēsturiski saistošs stāsts. Ir skaidrs, ka valstij tik vērtīgs nams nevar tikt izsolīts kā īpašums ar zemu «ieejas» slieksni, un atdots, piemēram, kādas viesnīcas vai tamlīdzīgas nomas mērķim. VNĪ ir jāsaglabā šis īpašums Latvijas valstij un vienlaikus jārod saprātīgs risinājums no uzņēmējdarbības vai pielietojuma viedokļa - nomniekam jānāk ne tikai ar ekonomisku aprēķinu, bet ar pievienoto saturisko vērtību», uzskata Ronalds Neimanis, VNĪ valdes priekšsēdētājs.

Pavisam nesen Rīgas Centrāltirgū tika atvērts Rūpniecības preču paviljons, kurā pārcēlusies liela daļa preču, kas iepriekš tika tirgotas nojumēs Gogoļa laukumā. Turpinoties drēbju bodīšu un importēto augļu uzvaras gājienam Centrāltirgū, Rīga neatgriezeniski zaudēs ne tikai vērienīgu tūrisma objektu, bet arī vietu, kur rīdzinieku ģimenes varētu iegādāties pašmāju zemnieku un amatnieku produkciju.

Aicinu Rīgas domes un tirgus vadību sēsties pie saruna galda un definēt vienotus tirgus attīstības mērķus un stratēģiju.

Situācijā kļūst aizvien sliktāka

Kamēr daudzās vecās Eiropas valstīs tirgus joprojām ir vieta, kuru apmeklē tūristi, lai iepazītu tradicionālās garšas, kā arī iegādātos zemnieku un amatnieku produkciju, kā arī vieta, kur brīvdienās var doties ģimenes, kas dod priekšroku pašmāju produktiem, situācijā Rīgā kļūst aizvien sliktāka. Vairāk nekā desmit gadus Rīgas Centrāltirgus soli pa soli degradējas, degradējot vidi un apdraudot tirgus kultūru kopumā.

No vēstures mantojuma par lupatu bodi

Centrālais tirgus nav tikai vieta, kur iepirkties – tas ir UNECSO mantojums. Tie ir paviljoni ar interesentu vēsturi, kuros nav vietas veikalu tīkliem, nekvalitatīviem apģērbiem vai lētām precēm no Ķīnas. Nav māksla pārvērst vēstures mantojumu par lupatu bodi, bet attīstīt, lai tas būtu ne tikai atbalsts Latvijas zemniekiem un ražotājiem, bet arī tūristu magnēts. Šaubos, vai tūristi vēlēsies apskatīt drēbju bodes un augļus no vairumtirdzniecības bāzēm?!

Pa kaklu no pasūtītājiem Latvijā labi pazīstamais reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks neesot dabūjis, taču atzīst ka vienkāršāk būtu bijis sabiedrībai «pārdot» vienu pašu Šķēli, vienu pašu Šleseru, vai vienu pašu Gunti Ulmani.

Tomēr, pēc viņa domām, nevar rēķināt naudas daudzumu uz deputātu mandātu skaitu, jo partijas atrodas pilnīgi dažādās sabiedrības mīlestības un naida nogriežņa vietās.

Savukārt, ja pirms nākamajām vēlēšanām viņam piedāvātu veidot kampaņu kādai citai partijai, Ē. Stendzenieks vispirms par to apvaicātos A. Šleseram.

Meklē, eksperimentē un uzsit punus

Latvijas uzņēmējiem piederošais SIA Draugiem, kura populārākais biznesa attīstības virziens ir portāls draugiem.lv, vienlaikus nemitīgi mēģina realizēt arī citus projektus gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Tiesa, lai gan kompānija pērn strādāja ar peļņu un pat nolēma izmaksāt dividendes, ne visas iepriekš veiktās lielās investīcijas attīstībā atmaksājušās, tādējādi nedaudz «iebuksējot» uzņēmuma finanšu stabilitāti.

Eiropā augstāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiek piemērota summām, kas būtiski pārsniedz Latvijas vairuma strādājošo algu

To liecina SIA BDO Tax pētījums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmēm un to lielumu no darba un citiem ienākumiem, kā arī diferenciācijas gradāciju.

Kā grib, tā dara

«ES nav vienotas nostādnes par IIN, tāpēc ir valstis, kur neatkarīgi no darba algas apmēra tā tiek aplikta ar vienu IIN likmi, un ir valstis, kur IIN likme ir atkarīga no algas lieluma – jo lielāka alga, jo ar lielāku IIN likmi tā tiek aplikta,» skaidro nodokļu eksperte un SIA BDO Tax valdes locekle Marina Bič- kovska. Piemēram, Baltijas valstīs – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā – visas darba algas tiek apliktas ar vienu – standarta IIN likmi, savukārt Skandināvijā – Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, arī Vācijā, Spānijā, Polijā un Slovēnijā ir diferencēta IIN likme. «Latvijā ik pa brīdim gan klusāk, gan skaļāk tiek runāts par IIN diferencēšanu, taču, paraugoties uz tām valstīm, kurās šāda sistēma pastāv, jāsecina, ka tajās ir ļoti liels ar šo nodokli neapliekamais minimums, kāda nav Latvijā,» norāda M. Bičkovska. Gan viņa, gan vairāki aptaujātie uzņēmēji uzskata, ka, pirms ieviest diferencēto IIN darba samaksai Latvijā, būtu rūpīgi jāizvērtē situācija valstī un nevajadzētu balstīties tikai uz matemātisko aprēķinu, novērtējot iespējamo ietekmi uz budžeta ienākumiem. Proti, Latvijā vidējā darba alga 2013.gadā bija 716 eiro. Aptuveni 63% no visiem darbspējīgajiem darba alga pirms nodokļu nomaksas nav lielāka par 700 eiro. Gandrīz 30% darbspējīgo iedzīvotāju saņem algu, kas pirms nodokļu nomaksas ir 700 – 1500 eiro. «Latvijā pastāvošajā ekonomiskajā situācijā, kad lielākās daļas Latvijas iedzīvotāju vienīgais ienākumu avots ir alga, diferencētās IIN likmes ieviešana samazinās iedzīvotāju jau tā ļoti viduvējos vai pat drīzāk – pieticīgos ienākumus un iedzīvotāji būs spiesti meklēt iespējas, kā ietaupīt uz nodokļu izmaksām. Rezultātā diferencētās IIN likmes ieviešanas sekas būs vai nu aplokšņu algu palielināšanās vai pat emigrācija, nevis papildu pienesums budžetā, kā uz to varētu norādīt matemātiskie aprēķini, ieviešot diferencēto IIN likmi darba samaksai,» brīdina M. Bičkovska. Viņa neredz fiskālus ieguvumus no IIN diferencēšanas Latvijā jo tas nozīmētu tikai to, ka ar lielāku IIN likmi jāapliek ienākumi, kas ir lielāki par 500 eiro, jo lielo algu – 2500 eiro mēnesī un vairāk – saņēmēju skaits Latvijā, salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm ir niecīgs (tādas nesaņem pat ministri un augstākie valsts ierēdņi).

Lai kāds būtu sauklis, aiz tā jābūt stratēģijai, pamatojumam un stāstam. Ārpus konteksta pats par sevi tas ir tikai burtu un vārdu virknējums, ko cilvēki var nesaprast vai tulkot dažādi. Piemērs tam ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītāja Andra Ozola nupat paustā kritika par mūsu aģentūras izstrādāto devīzi «Best enjoyed slowly», sakot, ka saukļi nestrādā, turklāt šis konkrētais radot negatīvu priekšstatu, ka dibināt uzņēmumu vai arī saņemt būvatļauju Latvijā prasa pārāk ilgu laiku.

Pirmkārt, ir jābūt apveltītam ar ļoti bagātu iztēli, lai savilktu paralēles starp vārdu «enjoy» (baudīt) un būvniecību, uzņēmumu dibināšanu vai būvatļauju saņemšanu – šis vērtējums, maigi izsakoties, ir neprofesionāls.

Otrkārt, ziņa «Best enjoyed slowly» tika vēstīta konkrētai mērķa auditorijai – tūristiem, kuri ierodas atpūsties, nevis sākt Latvijā uzņēmējdarbību. Sauklis tika rūpīgi izstrādāts sadarbībā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūru (TAVA), balstoties uz konkrētiem izaicinājumiem, piemēram, to, ka liela daļa tūristu Latvijā pavada parāk īsu laiku un bieži neizbrauc no Rīgas nekur tālāk, lai gan Latvijā ir vēl daudz citu skaistu vietu un pilsētu, ne tikai Rīga.

Latvijas labākie restorāni ir izlauzušies no Vecrīgas mūriem. Cēsis, Kuldīga un tagad arī Valmiera – tie ir karstākie Latvijas gastronomiskā tūrisma galamērķi

Dienas Bizness septembra beigās un oktobra sākumā sociālajos tīklos aicināja sabiedrību vērtēt labākos reģionu restorānus. Balsojuma rezultātā izveidojām restorānu TOP 15, kas pirmo reizi tika publicēts žurnālā Horeka, kas pie lasītājiem devās 18. oktobrī (elektronisko versiju var iegādāties: https://www.dbhub.lv/horeka).

Topa līderi

Reģionu restorānu topa pirmajā vietā Dienas Biznesa lasītāji, aktīvi balsojot, ierindojuši Valmieras Vecpuisi. Britu uzņēmēja valmierieša Maikla Braisa restaurētais senais paviljons Vecpuišu parkā pilnībā atguvis vēsturisko godu, pat vēl vairāk, jo lielākā Vidzemes pilsēta ieguvusi ne tikai cienījamu restorānu, bet arī modernu koncertzāli un telpas konferencēm. Lielisks tandēms!

Turpmāk sāksies diskusijas par arhitektu piedāvātajām trīs Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamajām novietnēm, kuru laikā jānonāk līdz vienam izsvērtam risinājumam, ceturtdien potenciālo novietņu izvērtējuma prezentācijā sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Ministrs prognozēja, ka katrai no izraudzītajām novietnēm - Andrejsalai, Rīgas Kongresu namam un Rūpniecības preču tirgus teritorijai - būs savi kvēli aizstāvji un pretinieki, bet diskusijās un kompromisos būs jānonāk līdz vienai konkrētai vietai.

Jau tuvākajā laikā kultūras ministrs plānojis tikties ar Mūzikas padomes pārstāvjiem un Rīgas domi. Tāpat Puntuļa ieskatā nepieciešama plašāka publiska sabiedrības aptauja par piemērotāko koncertzāles vietu.

Puntulis atzina, ka visām trīs piedāvātajām novietnēm ir savi izaicinājumi, jo neviena no tām nav ideāla.

Jautāts, vai vēl ir iespējama atgriešanās pie Kultūras ministrijas izraudzītās un valdībā apstiprinātās novietnes Elizabetes ielā 2, Puntulis sacīja, ka gadījumā, ja turpmākajās diskusijās nebūs iespējams pārvarēt trīs patlaban piedāvāto novietņu izaicinājumus, iespējams, nāksies atgriezties pie izvērtējuma pēdējam posmam virzītajām sešām novietnēm, starp kurām ir arī Elizabetes iela 2.

RTU zinātnieki atklājuši, kā savākt cilvēka radīto enerģiju, lai ar to uzlādētu mobilo telefonu vai darbinātu sensorus, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Roku kustināšana staigāšanai nav nepieciešama, bet tās tik un tā kustas. Vai tilta margas, kas kustas vējā. Ir tūkstošiem vietu, kur kustības notiek, bet tām nav pielietojuma. Savukārt dažādām ierīcēm nepieciešamais enerģijas daudzums arvien samazinās. Zinātnieki uzskata, ka daudzas mazās ierīces varētu barot ar kustību enerģijas atkritumiem.

Tieši jēdziens enerģijas atkritumu savākšana tiek lietots saistībā ar RTU zinātnieku jauno atklājumu. Viņi asociētā profesora Jura Blūma vadībā Tehniskās fizikas institūtā radījuši tādas iekārtas, kas spēj savākt cilvēka kustību enerģiju. Līdz ar to vairs nebūtu nepieciešams iepriekš uzlādēt dažādas iekārtas no elektrības tīkla, bet pietiks tikai staigāt, kustinot rokas, ko tāpat būtu darījuši.

Ikoniskā ēka Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, kuru divus gadu desmitus bija okupējuši mākslinieciski noskaņoti skvoteri, par 150 miljoniem eiro pārdota ASV investīciju fondam, ziņo thelocal.de.

Piecstāvu Tacheles ēku, kas līdz slēgšanai 2012. gadā bija tūristu magnēts, pārdevusi Vācijas Jagdfeld grupa. Pircējs ir Ņujorkā bāzētais Perella Weinberg Partners.

Izpostītā, ar grafiti pārklātā ēka tiks renovēta. Tajā plānots izveidot dzīvokļus un veikalus, kā arī tai pievienot jaunas celtnes. Bijušajā universālveikalā arī plānots rīkot kultūras pasākumus.

«Mēs esam priecīgi par to, ka pamodināsim šo vietu no miega un sāksim jaunu nodaļu tās stāstā,» sacījis Leons Bresslers, ASV fonda pārstāvis. Viņš esot pārliecināts par Vācijas galvaspilsētas potenciālu.

Glītajā, spīdīgajā Samsung planšetē Galaxy Tab S3 var vērties savā atspulgā gluži kā spogulī, turklāt uz tās ekrāna var rakstīt ar digitālo irbuli

Bēdīgi slaveno atgadījumu ar uzliesmojošiem Samsung lielizmēra viedtelefonu Note 7 akumulatoriem dēļ digitālo pierakstu blociņu cienītāji pērnajā rudenī palika ar garu degunu. Daudzās valstīs Note tika izņemti no tirdzniecības, vēl pat nepagūstot nonākt veikalos. Tagad lielākais mobilo tālruņu ražotājs cenšas kompensēt šo iztrūkumu, Pasaules mobilajā kongresā Barselonā februāra nogalē prezentējot Samsung «augšējā gala» sērijas Tab S 3. paaudzes planšetdatoru, kas saprotas ar S Pen digitālo irbuli.

Dizains

Gaumīgu lietu cienītāji noteikti nebūs vīlušies. Lai arī galvenajās dizaina līnijās Tab S3 no sava priekšteča Tab S2 būtiski neatšķiras, dažas nianses tam liek izskatīties elitārāk. Tab S3 no abām pusēm klāj tik spīdīgs stikls, ka tajā tīri labi var spoguļoties. Savukārt abas plāksnes savieno matēta, glīti noslīpēta metāla līste, veidojot stingru viengabala korpusu. Planšetes ārieni var diezgan viegli iztēloties, iedomājoties krietni piepūstu Galaxy S7 viedtelefonu ar visām tā labajām un sliktajām pusēm. Pie pēdējām jāpieskaita ļoti labi redzamie pirkstu nospiedumi uz spīdīgās virsmas. Tomēr jaunāko viedtelefonu var noskalot ūdenī, bet «plāksni» no šķidrumiem jātur pa gabalu un jāizlīdzas ar lupatiņu.