Šodien SIA Tenisa centrs «Lielupe» ir parakstījis līgumu ar būvfirmu SIA Selva Būve par tenisa centra Lielupe pārbūves pirmo kārtu, kuras ietvaros līdz 2018. gada vasaras sezonai tiks izbūvēti 8 tenisa laukumi, viens cietais tenisa laukums, kā arī tiks izbūvēta saimniecības infrastruktūra, tiks veikta teritorijas labiekārtošana, tiks izbūvēta autostāvvieta un inženierkomunikācijas, informē Tenisa centrs «Lielupe» valdes loceklis Elmārs Martinsons.

Tostarp vienam no jaunajiem tenisa laukumiem tiks izbūvētas arī tribīnes un sacensībām atbilstošs apgaismojums. Šodien noslēgtā būvniecības līguma summa ir 2,347 miljoni eiro bez PVN.

Kopumā tenisa centra Lielupe pārbūve notiks trīs kārtās – pēc šogad uzsāktās pirmās kārtas būvniecības pabeigšanas nākamgad tiek plānota jaunās slēgto laukumu halles būvniecība un tiks turpināta teritorijas labiekārtošana. Paredzēts, ka jaunā tenisa halle tiks pabeigta 2018. gadā. Savukārt trešajā kārtā, kas atkarībā no budžeta iespējām tiks īstenota tuvākajos gados, tiks veikta esošās slēgto laukumu halles pārbūve un tiks savienotas abas – jaunā un pārbūvētā esošā - tenisa halles. Tāpat plānots, ka centrālajam laukumam tiks izbūvētas tribīnes 500 sēdvietām, kuru skaitu ar saliekamu tribīņu palīdzību varēs palielināt līdz 3000 sēdvietām.

Noslēgusies vērienīga tenisa centra "Lielupe" pārbūve - investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro tas kļuvis par modernāko tenisa centru Baltijā.

Jauna, starptautisko sacensību standartiem atbilstoša slēgtā tenisa laukumu halle, atvērtie tenisa laukumi, mūsdienu prasībām atbilstoša infrastruktūra ir daļa no uzlabojumiem, kas ļaus gan organizēt starptautiska mēroga tenisa sacensības, gan ikdienā būs pieejama ikvienam veselīga dzīvesveida entuziastam.

Pēc rekonstrukcijas valsts pārvaldībā esošais tenisa centrs “Lielupe” spēj uzņemt no 400 līdz 500 spēlētāju dienā un nodrošināt vairāk nekā 50 dažāda līmeņa starptautisku turnīru norisi gadā.

Tenisa centra pārbūve veikta četrās kārtās. Otrās un trešās kārtas ietvaros uzbūvēta mūsdienīga slēgtā tenisa laukumu halle, kas savienota ar veco, padomju laikos būvēto, ēku. Jaunuzbūvētajā hallē atrodas 4 tenisa laukumi, 3 skvoša korti, pludmales tenisa laukums un telpas fitnesa un trenažieru zālēm. Rekonstruēta arī 1989. gadā būvētā slēgtā tenisa halle, veicot tās būvkonstrukciju, inženierkomunikāciju un administratīvā korpusa iekštelpu pārbūvi, kā arī energoefektivitātes uzlabošanu.

SIA Tenisa centrs Lielupe piektdien, 2017.gada 1.decembrī noslēdza līgumu ar Personu apvienība VRM par tenisa centra pārbūves otrās un trešās kārtas būvprojekta izstrādi, autoruzraudzību un būvniecību.

Līguma ietvaros tiks izbūvēta jauna tenisa halle, kā arī veikta esošās halles pārbūve. Tenisa centrs pēc pārbūves kļūs par konkurētspējīgu infrastruktūras pakalpojumu sniedzēju ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas līmenī.

Tenisa centrs Lielupe šogad paredz uzsākt otrās un trešā kārtas būvprojekta izstrādi, lai nākošā gada pavasarī uzsāktu būvdarbus, kurus plānots pabeigt līdz 2019.gada aprīlim. Otrajā kārtā tiks izbūvēta jauna un starptautiskiem standartiem atbilstoša tenisa halle, izveidotas koplietošanas telpas, trenažieru zāle, kā arī telpas skvoša un pludmales tenisa vajadzībām. Savukārt trešā kārtā noritēs divos posmos, kur pirmajā posmā tiks veikta esošās slēgto laukumu tenisa halles pārbūve un energoefektivitātes uzlabošana, bet otrajā paredzēta būvkonstrukciju, inženierkomunikāciju pārbūve un administratīvā korpusa iekštelpu pārbūve, kā rezultātā tiks savienotas abas – jaunā un pārbūvētā esošā - tenisa halles. Tāpat plānots, ka centrālajam laukumam tiks izbūvētas tribīnes ar 500 sēdvietām, kuru skaitu ar saliekamu tribīņu palīdzību varēs palielināt līdz 3000 sēdvietām. Pēc pārbūves trešās kārtas tenisa centra Lielupe mērķis ir spēt uzņemt 400 – 500 spēlētājus dienā un nodrošināt līdz 55 starptautisku turnīru norisi gadā.

Tenisa infrastruktūra Latvijā ir samērā attīstīta, tomēr Latvijas Tenisa savienībai trūkst pašai savas nacionālās bāzes

Pēc nesenā Latvijas tenisistes Jeļenas Ostapenko lieliskā snieguma tenisa vārds un viss, kas saistīts ar to, izskan biežāk. Tāpat tiek runāts par tenisa saimniecības attīstību nākotnē, lai Latvijas tenisisti varētu aizvadīt treniņus tepat mājās. Jāmin, ka teniss nav lēts sporta veids, J. Ostapenko mamma un trenere Jeļena Jakovļeva norādījusi, ka ceļš līdz ranga pirmajam simtniekam izmaksājis ap pusmiljonu eiro. Savukārt Latvijas Tenisa savienības ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks iepriekš paudis, lai sāktu spēlēt tenisu un aizvadītu pirmos treniņus, tas nav tik dārgi. Profesionālais teniss, kad bērns saprot, uz ko taisās iet, – tad sākoties izmaksas. Viņš arī piebilst, ka jāstrādā pie tā, lai izveidotos konkrēta sistēma, kas spētu radīt spēlētājus. Tenisa infrastruktūra Latvijā ir pietiekoši attīstīta, jo ir izbūvēti daudzi privātie tenisa klubi un katru gadu pa vienai hallei tiek uzbūvēts no jauna. Protams, ir pilsētas, kur nav tā pieejamība tenisam, taču ar valsts atbalstu šobrīd tiek būvēta tenisa halle Liepājā, kā arī finansiāls valsts atbalsts tiek sniegts Jūrmalas halles rekonstrukcijai. Problēma ir tajā, ka jo mazāks ir tenisa zāles skaits, jo augstāka ir tās cena. Bet tā kā šobrīd norisinās būvdarbi Liepājā, renovācija Jūrmalā, kā arī tiek būvēts vēl viens jauns klubs, tas ļaus nedaudz samazināt konkurenci.

SIA Tenisa centrs Lielupe izsludinājis konkursu tenisa centra Lielupe pārbūves tehniskajai vadībai un būvuzraudzībai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 140 tūkstoši eiro. Līguma darbības laiks ir 20 mēneši.

Db.lv jau rakstīja, ka šogad tiks sākta vērienīga tenisa centra Lielupe pārbūve, kuras ietvaros līdz 2018. gada beigām tiks pilnībā atjaunoti un izveidoti 9 āra tenisa laukumi, kā arī pārbūvēta esošā tenisa halle un uzbūvēta jauna, kopumā piedāvājot 9 slēgtos tenisa laukumus, informē SIA Tenisa centrs Lielupe valdes loceklis Elmārs Martinsons.

Tiks arī labiekārtota tenisa centra teritorija, izveidotas autostāvvietas un nepieciešamā saimniecības infrastruktūra. Visa projekta paredzamais finansējums būs 9,089 miljoni eiro.

Pārbūves rezultātā tiks izveidots nacionālas nozīmes tenisa centrs gan amatieru un profesionāļu treniņiem, gan sacensību rīkošanai.

Liels solis sperts tenisa attīstībā Jūrmalā, ir sākta nacionālā tenisa centra Lielupe rekonstrukcija, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan tenisa infrastruktūra Latvijā ir diezgan attīstīta, Latvijas Tenisa savienībai trūkst pašai savas nacionālās bāzes. Organizācija iepriekš norādīja, ka situāciju varētu pozitīvi ietekmēt rekonstruētais tenisa centrs Lielupe.

Šobrīd tiek pabeigti darbi pie āra kortu izbūves, tostarp ir arī t.s. galvenais korts, kurā starptautiskās sacensības varēs vērot vairāk nekā divi tūkstoši skatītāju, norāda centra valdes loceklis Elmārs Martinsons. Pēc viņa teiktā, pirmos sportistus centrs uzņems jau šonedēļ. Galvenā laukuma segums ir no Itālijas, jo tas ir kvalitatīvāks un arī lētāks nekā Latvijā ražotais.

Kopumā tenisa centra pārbūve iedalīta trīs kārtās. Pagājušajā gadā parakstīts līgums ar SIA Selva Būve par pirmo kārtu, kuras ietvaros izbūvēti deviņi tenisa laukumi, tostarp viens ar cieto tenisa laukuma segumu, saimniecības infrastruktūra, veikta teritorijas labiekārtošana, kā arī izbūvēta autostāvvieta un inženierkomunikācijas; kopējā līgumcena ir 2,35 milj. eiro bez PVN. Pirmās kārtas būvniecības izmaksas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Savukārt pērnā gada nogalē tika parakstīts līgums ar Personu apvienību VRM par tenisa centra pārbūves otrās un trešās kārtas būvprojekta izstrādi, autoruzraudzību un būvniecību. Būvdarbus plānots pabeigt līdz nākamā gada aprīlim, un līgumcena ir 9,13 milj. eiro bez PVN. Otrajā kārtā tiks izbūvēta jauna un starptautiskajiem standartiem atbilstoša tenisa halle, izveidotas koplietošanas telpas, trenažieru zāle, kā arī telpas skvoša un pludmales tenisa vajadzībām. Savukārt trešā kārta noritēs divos posmos, kur pirmajā posmā tiks veikta esošās slēgto laukumu tenisa halles pārbūve un energoefektivitātes uzlabošana, bet otrajā paredzēta būvkonstrukciju, inženierkomunikāciju pārbūve un administratīvā korpusa iekštelpu pārbūve, kā rezultātā tiks savienotas abas – jaunā un pārbūvētā esošā – tenisa halles. Plānots, ka centrālajam laukumam tiks izbūvētas tribīnes ar 500 sēdvietām, kuru skaitu ar saliekamu tribīņu palīdzību varēs palielināt līdz trīs tūkstošiem sēdvietu. Pēc pārbūves trešās kārtas tenisa centra Lielupe mērķis ir spēt uzņemt 400 līdz 500 spēlētāju dienā un nodrošināt līdz 55 starptautisku turnīru norisi gadā.

Izsakot neuzticību, no amata atcelts VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» valdes loceklis Elmārs Martinsons, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Šodien notika VSIA «Kultūras un sporta centrs »Daugavas stadions«» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» ārkārtas dalībnieku sapulces, kurās kapitāla daļu turētāja pārstāvis - IZM valsts sekretāra vietnieks - Sporta departamenta direktors Edgars Severs pieņēma lēmumu atcelt no amata VSIA «Kultūras un sporta centrs »Daugavas stadions«» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» valdes locekli Elmāru Martinsonu sakarā ar uzticības zaudēšanu.

Neuzticība Martinsonam kā kultūras un sporta centra «Daugavas stadions» valdes loceklim izteikta saistībā ar identificētajiem trūkumiem Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansētā projekta «Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē» pārvaldībā.

Noslēdzies SIA Tenisa centrs Lielupe izsludinātais konkurss par tenisa centra pārbūves 2.posma dokumentācijas izstrādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemts viena pretendenta pieteikums, kurš arī atzīts par uzvarētāju - SIA Firma L4.

Uzņēmuma piedāvātā līgumcena ir 38,4 tūkstoši eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka šogad tiks sākta vērienīga tenisa centra Lielupe pārbūve, kuras ietvaros līdz 2018. gada beigām tiks pilnībā atjaunoti un izveidoti 9 āra tenisa laukumi, kā arī pārbūvēta esošā tenisa halle un uzbūvēta jauna, kopumā piedāvājot 9 slēgtos tenisa laukumus, informē SIA Tenisa centrs Lielupe valdes loceklis Elmārs Martinsons.

Tiks arī labiekārtota tenisa centra teritorija, izveidotas autostāvvietas un nepieciešamā saimniecības infrastruktūra. Visa projekta paredzamais finansējums būs 9,089 miljoni eiro.

Noslēdzies konkurss par tenisa centra Lielupe pārbūves 3.posma dokumentācijas izstrādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemts viena pretendenta piedāvājums, kas arī atzīts par uzvarētāju - SIA Firma L4.

Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 40,6 tūkstoši eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka šogad tiks sākta vērienīga tenisa centra Lielupe pārbūve, kuras ietvaros līdz 2018. gada beigām tiks pilnībā atjaunoti un izveidoti 9 āra tenisa laukumi, kā arī pārbūvēta esošā tenisa halle un uzbūvēta jauna, kopumā piedāvājot 9 slēgtos tenisa laukumus, informē SIA Tenisa centrs Lielupe valdes loceklis Elmārs Martinsons.

Tiks arī labiekārtota tenisa centra teritorija, izveidotas autostāvvietas un nepieciešamā saimniecības infrastruktūra. Visa projekta paredzamais finansējums būs 9,089 miljoni eiro.

Kopā ar vairākiem desmitiem viesu – klientiem, partneriem un draugiem – SemaraH Hotel Lielupe SPA & Conferences Jūrmalā 25.maijā svinīgi tika atklāta pēc skaita jau trīspadsmitā, tajā pašā laikā šobrīd pati lielākā pasākumu telpa Jūrmala Hall ne tikai šajā viesnīcā, bet Jūrmalas pilsētā kopumā, tādējādi vēl nopietnāk piesakot SemaraH Hotel Lielupe SPA & Conferences ambīcijas pasākumu rīkošanas jomā gan Latvijas, gan arī Baltijas mērogā.

Nevienā citā Jūrmalas viesnīcā nav lielformāta pasākumiem īpaši piemērotas un ar modernākajām tehnoloģijām aprīkotas zāles 544 kvadrātmetru platībā. Faktiski tā ir halle, kurā var rīkot jebkādus pasākumus – konferences, sporta un deju sacensības, seminārus, izstādes, prezentācijas. Būtībā jebkādu pasākumu, kam nepieciešama liela telpa ar ideālu skaņas un gaismas sistēmu aprīkojumu. Turklāt nepieciešamības gadījumā skaņas un gaismas sistēmu klients var papildināt atbilstoši konkrētā pasākuma specifiskajām tehniskajām vajadzībām.

“Agrāk šeit bija tenisa korts, kas būtībā bija savu laiku nokalpojis un arī īsti vairs neiederējās mūsu viesnīcas šodienas un jo īpaši nākotnes attīstības stratēģijā, vēl jo vairāk ņemot vērā faktu, ka specifiskā aprīkojuma dēļ telpa bija izmantojama tikai vienam šauram mērķim. Tādēļ jau pērn, kad tika veikta viesnīcas rekonstrukcijas pirmā kārta, mēs jau sākām izvērtēt, kādām funkcijām pārveidot arī šo telpu. Pēc tirgus izpētes un ekspertu konsultāciju uzklausīšanas secinājām, ka mūsu piedāvājuma klāstā ir nepieciešama tieši šāda veida un izmēra multifunkcionāla telpa, kas izmantojama visdažādākajām vajadzībām, kādu šodien redzam jauno Jūrmala Hall,” akcentē SemaraH Hotel Lielupe SPA & Conferences vadītājs Juris Baumerts.

Pašmāju sportistiem gūstot starptautiskus panākumus, sabiedrības interese par tenisu pieaug, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ņemot vērā cilvēku pieaugošo interesi par tenisu, Latvijā tiek attīstīti arvien jauni tenisa klubi. Tiesa, tenisa kortu īpašnieki savu nodarbi nedēvē par biznesu tā klasiskā izpratnē un apgalvo, ka šajā jomā darboties var tikai tie, kuriem šis sporta veids ir sirdslieta.

Lielākie ieguldījumi, kādi jebkad veikti šā sporta veida attīstībā, iecerēti SIA Tenisa centrs Lielupe rekonstrukcijā, kam no valsts budžeta līdzekļiem atvēlēti 11,24 milj. eiro. Rekonstrukcijas projektu plānots sākt šā gada rudenī, bet pagaidām vēl nav noslēgta iepirkuma procedūra, kurā pieteikumu iesniegšanas termiņš beidzas 29. augustā. Rekonstrukcijas projektu iecerēts noslēgt līdz 2019. gada rudenim. Latvijas Tenisa savienības (LTS) prezidents Juris Savickis pauž, ka pēc projekta noslēguma tur būs modernākie tenisa korti Baltijā un tajos varēs organizēt apjomīgas starptautiskas sacensības. Arī aptaujātie nozares pārstāvji piekrīt, ka šis projekts varētu dot pamatīgu grūdienu tenisa attīstībai mūsu valstī.

Banka Citadele piešķīrusi SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” (LNSC) aizdevumu 12,8 miljonu eiro apmērā LNSC kultūras un sporta centra “Daugavas stadions” rekonstrukcijai, kā arī sporta centra “Mežaparks” attīstībai.

Finansējums paredzēts sekmīgai LNSC sporta centru būvdarbu norisei Rīgā – daudzfunkcionālās Vieglatlētikas manēžas attīstībai, jaunā Vieglatlētikas laukuma un futbola rezerves laukuma rekonstrukcijai, kur plānots ierīkot piepūšamu futbola halli, un sporta centra “Mežaparks” infrastruktūras attīstībai, modernizējot tenisa kortus, kā arī izbūvējot piekļuves laivu piestātnei.

“LNSC infrastruktūras tālākā modernizācija ļaus sasniegt uzņēmuma stratēģisko mērķi – nodrošināt mūsdienīgu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu LNSC daudzfunkcionālo sporta bāzu pārvaldību un attīstību, radot piemērotus apstākļus dažādiem sporta notikumiem un kultūras pasākumiem nacionālā un starptautiskā mērogā. Ar jauno sporta infrastruktūru mēs, LNSC, turpinām attīstīt sporta vides pieejamību, nodrošinot iespēju ikvienam un visām profesionalitātes un sabiedrības interešu un vecuma grupām iesaistīties sporta aktivitātēs, veicinot veselīgu un aktīvu dzīvesveidu. Esam gandarīti, ka, piešķirot aizdevumu, arī banka Citadele saredz Latvijas Nacionālā sporta centra un sporta infrastruktūras Latvijā izaugsmes potenciālu – ieguldījumu gan amatieru, gan bērnu un jauniešu, gan augsta līmeņa sportistiem nepieciešamās infrastruktūras izveidē,” saka LNSC valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Latvijas Nacionālais sporta centrs ir daudziem, pirmšķietami, neko neizsakošs nosaukums, kas pēc sava fonētiskā skanējuma jau pats pēc definīcijas piešķir zināmu pretenziju uz ko nacionāla līmeņa ievērības cienīgu.

Kas ir Latvijas Nacionālais sporta centrs? Tā ir 100% Izglītības un zinātnes ministrijai piederoša kapitālsabiedrība, kas savu darbību jaunajā veidolā uzsāka tikai 2022. gadā.

2022. gada septembrī pēc ilgas un sarežģītas procedūras tika reorganizētas četras valsts kapitālsabiedrības, proti, SIA Sporta centrs Mežaparks, SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda, SIA Tenisa centrs Lielupe, pievienojot šīs organizācijas VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions, izveidojot kapitālsabiedrību SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs.

Jauns pārvaldības modelis

Kapitālsabiedrības reorganizācijas ietvaros tika izveidots jauns uzņēmuma pārvaldības modelis, realizējot gan kopīgu iepirkumu organizēšanu, gan vienotu administratīvu funkciju nodrošināšanu, t. sk. izveidojot līdz šim faktiski neeksistējošu mārketinga un produktu pārdošanas funkciju. Būtiski, ka reorganizācijas rezultātā tika ieviesti labas korporatīvās pārvaldības principi, veicinot procesu atklātību, nodrošinot vienotas iekšējās dokumentu pārvaldības kontroles sistēmas esamību, vienota iepirkumu ierosināšanas un preču/pakalpojumu iegādes sistēmas ieviešanu u. c. uzņēmuma labas pārvaldības principiem atbilstošu procesu integrāciju uzņēmuma ikdienas darbībā.

Otro personu TOP 5 publikāciju sēriju noslēdzam ar pēdējo jeb piekto ietekmīgāko otrā līmeņa amatpersonu Latvijā – Edgaru Severu, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieku, Sporta departamenta direktoru.

TOP 5 pirmajās četrās vietās, atbilstoši sākot no pirmās, tika ierindots UR otrais cilvēks Sandis Karelis, Konkurences padomes vadītāja vietnieks Māris Spička, IUB vadītāja vietniece Evija Mugina, VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Ja visu pirmo četru vietu nominanti bija iestāžu vadītāju vietnieki, tad E. Severs iezīmē citu otro personu klasi – ministriju darbiniekus, un pagaidām viņš ir vienīgais, kurš Dienas Biznesa uzņēmēju aptaujā ietekmes ziņā izvirzījies vadībā. Atšķirībā no citiem nominantiem tieši E. Severam piedēvē daudz lielāku ietekmi uz praktiskiem procesiem, un to arī apliecina viņa dalība, pārstāvot valsti kapitālsabiedrībās, vadot valsts līdzekļu piešķiršanu sportam un pārraugot sportam domātos nekustamos īpašumus.