Atvērta pieteikšanās ALTUM “Daudzdzīvokļu māju remonta aizdevuma programmā”, kuras kopējais finansējums ir 31 miljons eiro, kas iedzīvotājiem pieejams aizdevuma veidā.

Finansējums paredzēts daudzdzīvokļu māju koplietošanas telpu remontam un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai, tādiem darbiem kā, piemēram, ūdensvada vai jumta nomaiņa, bērnu vai sporta laukuma ierīkošana, mājas fasādes atjaunošana un citiem darbiem, kas uzlabo mājas stāvokli un veido patīkamāku dzīves vidi.

“Ievērojami lielākā daļa Latvijas daudzdzīvokļu ēku ir uzceltas līdz 1993. gadam, un tajās jāveic uzlabojumi. Aptuveni 70% no Latvijas namiem var atjaunot izmaksu efektīvā veidā, taču te nepieciešams kopdarbs: dzīvokļu īpašnieku, namu pārvaldnieku un banku savstarpēja sadarbība,” uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Syfud, kas strādā ar zīmolu Port Lite, ir noslēdzis sadarbības līgumu ar Lietuvas būvkompāniju Kalvasta par jaunas zivju pārstrādes rūpnīcas izbūvi Liepājas ostas teritorijā.

Jaunās paaudzes zivju pārstrādes rūpnīcas izbūves konkursā pavisam piedalījās septiņas būvkompānijas no Latvijas un Lietuvas. Kopējās investīcijas jaunajā rūpnīcā pārsniegs 6 miljonus eiro.

Liepājā uzsāk krabju nūjiņu ražošanu 

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Syfud uzsācis pirmo krabju nūjiņu partiju ražošanu jaunizveidotajā...

“Būvkompāniju konkurss ilga aptuveni pusgadu, un esam pilnībā vienojušies par mums izdevīgu cenu, gala termiņiem un rūpnīcas izbūves procesa pārvaldību. Jaunajai rūpnīcai jābūt gatavai jau nākamvasar. Pēc jaunās rūpnīcas izbūves līdzšinējie ražošanas apjomi palielināsies trīs reizes. Tāpat varēsim palielināt gan sortimentu, gan dažādot iepakojuma veidus,” SIA Syfud īpašnieks Sigits Ambrazevičs.

SIA Syfud 2020. gadā iegādājās bijušās Liepājas zivju konservu rūpnīcas zemi, sākotnēji teritorijas labiekārtošanā un zivju pārstrādes ražotnes izbūvē investējot 10 miljonus eiro. Rūpnīcas kopējā teritorija pārsniedz sešus hektārus. Līdz ar jaunās rūpnīcas izbūvi noslēgsies teritorijas labiekārtošanas pirmais posms. Pēc tā noslēgšanās uzreiz tiks sākts otrais posms, kas paredz tālāku teritorijas labiekārtošanu, ražošanas jaudu un efektivitātes kāpināšanu. Trīs gadu investīciju plāns paredz teritorijas labiekārtošanā ieguldīt 35 miljonus eiro.

“Runājot par pārtikas nozari, jārēķinās, ka skaistas ēkas un kvalitatīvi būvmateriāli ir tikai neliela daļa no ražošanas procesa. Daudz svarīgāk ir nodrošināt augstus pārtikas ražošanas standartus visā ražošanas cikla laikā, kā arī saražotās produkcijas loģistiku,” norāda S. Ambrazevičs.

Pagājušā gada beigās Liepājas ražotnē ar Port Lite zīmolu tika uzsākta zivju un krabju nūjiņu, kā arī citu zivju produktu ražošana, ko uzņēmums eksportē uz Ukrainu, Poliju, Saūda Arābiju un citām valstīm.

Tirdzniecības centrā “Spice” noslēgušies teritorijas labiekārtošanas darbi pie A ieejas, ievērojami uzlabojot gājēju un satiksmes drošību. Projekta īstenošanā ieguldīti 537 286 eiro.

Teritorijas labiekārtošanas darbi pie A ieejas ilga sešus mēnešus, vienlaikus veicot arī stikla fasādes izbūvi veikalam “Sportland”.

Pārmaiņu galvenais mērķis bija gājēju un satiksmes drošības uzlabošana. Lai atvieglotu apmeklētāju piekļuvi tirdzniecības centram, ir ievērojami paplašināta gājēju zona. Šo teritoriju no brauktuves norobežo mazas arhitektoniskas formas – soliņi un puķu kastes, radot estētiski pievilcīgu un funkcionālu vidi. Savukārt brauktuves krustojums izbūvēts paaugstinājumā, lai samazinātu transportlīdzekļu braukšanas ātrumu, tādējādi ievērojami uzlabojot gājēju drošību, un, samazinot negadījumu risku.

Teritorijas labiekārtošana un gājēju zonas paplašināšana ne tikai uzlabo tirdzniecības centra “Spice” apmeklētāju pieredzi, bet arī demonstrē uzņēmuma apņemšanos veicināt ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbību, kas ir saskaņā ar ESG (vide, sociālā joma, pārvaldība) principiem.

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Jau tuvāko gadu laikā Andrejsala var kļūt par dinamiskāko attīstības vietu, jo ostas kravas pamet pilsētas centru. Ir visi priekšnoteikumi šo vietu padarīt par īstu pilsētas pērli.

Īpašnieku intereses gan Andrejsalā, gan Andrejostā, gan Rīgas Pasažieru terminālī pārstāv SIA Riga Port City. Uzņēmums norāda, ka Andrejsalai jābūt dzīvai un ilgtspējīgai pilsētas apkaimei, kas pievelk cilvēkus – dzīvošanai, darbam, izklaidei.

Riga Port City mērķi saskan ar Rīgas pašvaldības attīstības nostādnēm.

Andrejsala strauji mainīsies no industriālas zonas uz sabiedrisku, Dienas Biznesam apstiprināja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora biroja Sabiedrisko attiecību vadītāja Solvita Brence.

«Andrejsalas un Andrejostas teritorijas mēs saredzam kā apkaimi ar lielu potenciālu, kurai nepieciešama tās identitātes izkopšana. Andrejsalai ir divi lieli trumpji: pirmais – ūdensmala, kas, kā zinām, ir viena no nozīmīgākajām Rīgas telpiskajām struktūrām, un otrais – teritorijas atrašanās Rīgas vēsturiskā centrā tiešā tuvumā, tātad viegli un ērti sasniedzama,» norādīja S. Brence.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” izsludina iepirkumu Dailes teātra priekšlaukuma sakārtošanai saskaņā ar “MADE arhitekti” izstrādāto būvprojektu.

Teritorijas sakārtošanas darbi tiks uzsākti šovasar un noritēs trijos posmos. Pirmo posmu – Dailes teātra priekšlaukuma atjaunošanu plānots pabeigt līdz 2022. gada rudenim, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Šobrīd aktīvi notiek Dailes teātra un tā apkārtnes kompleksa sakārtošana. Vēsturiskās ēkas energoefektivitātes projekts sākās pērn un tuvojas noslēgumam. Būvdarbi veikti, saglabājot 1976. gadā pēc arhitektes Martas Staņas projekta celtā teātra arhitektūru.

“Vēsturiskajai teātra ēkai nosiltinātas ēkas ārsienas, skatuves tornis un jumti, nodrošinot nepieciešamo komfortu gan teātra darbiniekiem, gan skatītājiem un vienlaikus būtiski samazinot elektroenerģijas un apkures izmaksas. Pārbūvēta apkures sistēma un pilnveidots aprīkojums apgaismojumam uz skatuves, nodrošinot “gudros” prožektorus. Ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī saistībā ar COVID-19 izplatību, darbs notika īpašā piesardzības režīmā, ievērojot noteiktos ierobežojumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs. Projekts pilnībā tiks pabeigts līdz Dailes teātra simtgadei šoruden,” norāda R. Griškevičs.

Šodien SIA Tenisa centrs «Lielupe» ir parakstījis līgumu ar būvfirmu SIA Selva Būve par tenisa centra Lielupe pārbūves pirmo kārtu, kuras ietvaros līdz 2018. gada vasaras sezonai tiks izbūvēti 8 tenisa laukumi, viens cietais tenisa laukums, kā arī tiks izbūvēta saimniecības infrastruktūra, tiks veikta teritorijas labiekārtošana, tiks izbūvēta autostāvvieta un inženierkomunikācijas, informē Tenisa centrs «Lielupe» valdes loceklis Elmārs Martinsons.

Tostarp vienam no jaunajiem tenisa laukumiem tiks izbūvētas arī tribīnes un sacensībām atbilstošs apgaismojums. Šodien noslēgtā būvniecības līguma summa ir 2,347 miljoni eiro bez PVN.

Kopumā tenisa centra Lielupe pārbūve notiks trīs kārtās – pēc šogad uzsāktās pirmās kārtas būvniecības pabeigšanas nākamgad tiek plānota jaunās slēgto laukumu halles būvniecība un tiks turpināta teritorijas labiekārtošana. Paredzēts, ka jaunā tenisa halle tiks pabeigta 2018. gadā. Savukārt trešajā kārtā, kas atkarībā no budžeta iespējām tiks īstenota tuvākajos gados, tiks veikta esošās slēgto laukumu halles pārbūve un tiks savienotas abas – jaunā un pārbūvētā esošā - tenisa halles. Tāpat plānots, ka centrālajam laukumam tiks izbūvētas tribīnes 500 sēdvietām, kuru skaitu ar saliekamu tribīņu palīdzību varēs palielināt līdz 3000 sēdvietām.

Vietējā kapitāla nekustamā īpašuma attīstītājs “Tepat Grupa” noslēdzis vienošanos ar projektu “Mežaparka Rezidences” par zemesgabala iegādi 1,18 miljonu eiro vērtībā projekta jaunajā kārtā, un šis darījums ir solis uz priekšu apjomīgas teritorijas attīstībā un ilgtspējīgu būvprojektu realizēšanā Mežaparkā.

“Mežaparka Rezidencēs” turpinās pagājušā gada rudenī uzsāktie infrastruktūras izbūves darbi, lai īstenotu projekta jauno kārtu. Atbilstoši attīstības iecerei ir plānota apbūves zemesgabalu labiekārtošana kopumā 21 hektāra platībā.

“Tepat Grupa” uz iegādātā zemesgabala, kura kopējā platība ir 5500 kvadrātmetru, plāno izbūvēt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, tādējādi papildinot Mežaparka dzīvojamo fondu ar energoefektīviem, moderniem un kvalitatīviem mājokļiem. Pašlaik notiek ēku projektēšana, un būvdarbus plānots uzsākt nākamā gada pirmajā pusē.

“Ir prieks redzēt, ka nekustamo īpašumu attīstītāju vidū ir interese par “Mežaparka Rezidences” un ieguldītais darbs ir novērtēts. Esam pagodināti, ka “Tepat Grupa” ir izvēlējusies šo vietu vienam no saviem nākamajiem projektiem. Galvaspilsētas iedzīvotāji ir pelnījuši laikmetam atbilstošu un piemērotu pilsētvidi – ne tikai Rīgas centrā, bet arī apkaimēs, tādēļ piedāvājam labiekārtotu infrastruktūru nekustamo īpašuma attīstītājiem, kas vēlas Mežaparkā būvēt dzīvokļu mājas, biroju ēkas vai veidot cita veida komercapbūvi,” pauž projekta “Mežaparka Rezidences” attīstītāja “Domuss” vadītājs Ralfs Jansons.

Ventspils brīvostas industriālajā teritorijā Talsu ielā 200 biedrība «Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija» pabeigusi zivju saldētavas ēkas būvdarbus. Vēl turpinās teritorijas labiekārtošana un ēkas aprīkošana ar saldēšanas iekārtām. Saldētava darbu sāks nākamā gada pavasarī.

7,3 hektārus plašā teritorija Talsu ielā 200, kur padomju laikā darbojās zvēraudzētava, jau ilgstoši netiek izmantota. Šī gada februārī Ventspils brīvostas pārvalde sāka teritorijas sakārtošanas darbus – nojauca vecos graustus, izveda būvgružus un nolīdzināja teritoriju tādā apjomā, lai varētu sākt saldētavas būvniecības darbus.

Biedrība «Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija» saldētavu ēkas vajadzībām nomā 1,6 hektārus no bijušās zvēraudzētavas teritorijas. Ēkas būvdarbi ir pabeigti, bet vēl turpinās saldētavai pieguļošās teritorijas labiekārtošanas darbi. Tuvāko mēnešu laikā ēkā tiks pabeigta saldēšanas iekārtu uzstādīšana un ieregulēšana. Biedrības pārstāvji ir gandarīti par paveikto un cer, ka saldētava būs nozīmīgs palīgs visa reģiona zivsaimniekiem. Saldētavas būvniecībai piesaistīts Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējums, un projekta kopējās izmaksas ir 2,1 miljons eiro.

Plānojot 2018.gada vasaras sezonu uzsākt trīs atjaunotajās Siguldas pils kompleksa ēkās, nolemts, ka pašvaldībai piederošās telpas būs iespējams nomāt uzņēmējdarbībai, informē Siguldas novada pašvaldībā.

Īstenojot Siguldas pils kompleksa attīstības stratēģiju, šā gada februārī tika uzsākta vēsturisko ēku pārbūve, lai, noslēdzoties būvniecības darbiem, iegūtu nomas platības vairāk nekā 1370 kvadrātmetru platībā. Telpu nomas tiesību izsole trīs atjaunotajās ēkās plānota 2018.gada pavasarī, kopumā nodrošinot vismaz 56 jaunas darbavietas. Pēc veiktā teritorijas labiekārtojuma apmeklētājiem tiks atvērts arī pils dārzs, kur nomas platības pēc pārtraukuma būvniecības laikā atgūs suvenīru tirgotāji jau iepriekš uzstādītajos kioskos. 2018.gada pavasarī plānots rīkot nomas tiesību izsoli uz vienu kiosku, kas būs pieejams mazumtirdzniecības pakalpojumu nodrošināšanai ar bezalkoholisko dzērienu un pārtikas piedāvājumu.

Līdz ar straujo biznesa kvartāla attīstību, Mūkusalas Biznesa Centra vadība pirms gada uzsāka daudzstāvu autostāvvietas projektu, kura būvniecībā un tai piegulošās teritorijas labiekārtošanā kopumā ieguldīti aptuveni 4,5 miljoni eiro.

Ekspluatācijā nodotā autostāvvieta atrodas Dēļu ielā 6 un tā ir piecus stāvus augsta, četri no kuriem atrodas virszemē un viens – pazemē. Celtnē ir paredzētas 371 stāvvieta – tai skaitā 19 stāvvietas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un 11 elektrisko automobiļu uzlādes stacijas, kā arī 48 velosipēdu novietnes. Tāpat veikti arī apkārtējās teritorijas labiekārtošanas darbi. Daudzstāvu autostāvvietas būvdarbus īstenojis būvniecības un projektēšanas uzņēmums Pillar Contractor, savukārt atbalstu procesā sniedzis arī inženieruzņēmums BLV Advisory Group.

“Strauji augot ne tikai teritorijas lietotāju skaitam, bet arī vispārējiem standartiem par to, ko nozīmē pilsētvides mobilitāte un cilvēkiem piemērota vide, daudzstāvu autostāvvietas būvniecība daudzējādā ziņā bija nākamais loģiskais solis,” stāsta Mūkusalas Biznesa Centra valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane. “Tikai nodrošinot biznesa centra iemītnieku pamatvajadzības mēs varam runāt par turpmāku teritorijas attīstību – galu galā mēs redzam, ka nomnieki pārmaiņas uztver ļoti pozitīvi. Tieši tāpēc neplānojam apstāties pie jau paveiktā un attīstība noteikti turpināsies,” viņa stāsta.

Pašvaldības SIA "Rīgas centrāltirgus" (RCT) sācis labiekārtot krāmu tirgu "Latgale", apstiprināja RCT pārstāve Renāta Petrova.

Ņemot vērā, ka no šī gada 1.janvāra tirgus "Latgale" teritorija ir RCT pārziņā, esot nolemts lauzt līgumu ar iepriekšējo teritorijas nomnieku SIA "Nakts tirgus".

Petrova uzsvēra, ka pašlaik tiek īstenoti tikai paši nepieciešamāki darbi - nojauktas atsevišķas tirdzniecības vietas un teritorija iztīrīta. Pēc tam RCT izvietos citus tirdzniecības galdus, lai nodrošinātu iespēju tirgotājiem strādāt. Krāmu tirgus funkcija šajā vietā pagaidām tiks saglabāta.

Petrova norādīja, ka pagaidām nav zināmas izmaksas, cik RCT maksās teritorijas iztīrīšana un labiekārtošana. Taču plānots, ka šos darbus varētu pabeigt pāris nedēļu laikā.

Tie esot īstermiņa pasākumi situācijas uzlabošanai. Savukārt ilgtermiņa plāno esot saistīti ar kopējo teritorijas attīstību, piebilda Petrova.

Iestājoties siltākam laikam, mājsaimniecību un publisko vietu labiekārtošana ir darāmo darbu sarakstā. Rezultātā bruģēšanas nozarei šobrīd ir karstākā sezona, piedāvājot patērētājiem visdažādākās iespējas un risinājums.

Kā stāsta nozares eksperti, šobrīd uzmanība tiek pievērsta gan seguma izmēram, gan krāsām un funkcionalitātei. Kā vienmēr to ietekmē vairāki faktori, tai skaitā vēlme mainīt vidi, to padarot nedaudz neparastāku, futūristiskāku.

Tumšo krāsu vai krāsu kombināciju ienākšana nozarē

Kā stāsta SIA "Betono Mozaika" pārdošanas nodaļas vadītājs Olafs Sima, bruģēšanas nozarē cilvēki meklē jaunus risinājums, vienlaikus domājot par praktiskumu un kvalitāti.

“Novērojam, ka pēdējā laikā cilvēki iegādājas tumšās seguma krāsas, elastīgāka ir palikusi arī izvēle formās – drosmīgie pērk ne tikai klasiskās, bet pavisam jaunas, inovatīvākas plāksnes. Krāsu ziņā sarkanais vairs nav tik populārs kā agrāk, taču nereti kā labāko risinājumu konkrētajai zonai iesakām, piemēram, daudzkrāsu jeb ColorMix risinājumus, kas apvieno vairākus krāsu pigmentus, radot piemērotu un estētisku vidi. Šādi risinājumi padara bruģa klājumu interesantāku, ļaujot apvienot tumšos un gaišos toņus,” stāsta O. Sima.

Augustā tiks uzsākti būvniecības darbi Dailes teātra energoefektivitātes palielināšanai, vienlaikus uzlabojot ēkas vizuālo izskatu. Darbi tiks veikti paralēli teātra izrāžu sezonai, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica.

Projekta ietvaros tiks siltinātas ārsienas, mainītas ārdurvis, logi, vārti, jumts, pārbūvēta apkures sistēma, kā arī pilnveidots apgaismojums gan uz skatuves, gan ēkā kopumā. Kopējais projekta budžets ir 1,714 miljoni eiro.

Šobrīd izsludināts iepirkums būvdarbu veikšanai. Pieteikumi no potenciālajiem būvdarbu veicējiem tiks gaidīti līdz 19. augustam.

«Dailes teātra energoefektivitātes uzlabošanai VNĪ piesaistījusi ES struktūrfondu finansējumu. Būvniecības darbus veiksim paralēli teātra darbības sezonai, netraucējot teātrim un skatītājiem. Projektu pilnībā plānots pabeigt līdz 2020. gada rudenim, lai teātris savu simtgadi varētu sagaidīt atjaunotajās mājās,» norādīja K. Gruškevica.

Rīgas pašvaldība atradusi iespēju piesaistīt Aldara parka atjaunošanai 2,4 miljonu eiro lielu Eiropas struktūrfondu finansējumu, un jau tuvāko nedēļu laikā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā plānots piedāvāt deputātiem atbalstīt projekta realizāciju, informē komitejas priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs.

Aldara parks ir viens no vecākajiem Rīgā. Jau 2016. gadā Rīgas dome solīja realizēt parka labiekārtošanu, bet trūkstošā finansējuma dēļ projekts netika īstenots, norāda A. Rosļikovs.

«Jāatgādina, ka parka teritorija atrodas Rīgas 28. vidusskolas teritorijā un skolnieku vecāki jau ilgu laiku lūdz sakārtot parka infrastruktūru. Par šo ieceri Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā pat tika iesniegta kolektīva vēstule ar 116 vecāku parakstiem. Kopējās plānotās investīcijas Aldara parka sakārtošanai ir aptuveni 4 miljoni eiro. Plānots ne tikai sakārtot esošo infrastruktūru, bet arī izveidot pilnīgi no jauna mūsdienīgu velo parku, izbūvēt skatuvi, izveidot vietas vasaras kafejnīcām un izveidot jaunu un mūsdienīgu bērnu laukumu,» informē komitejas priekšsēdētājs.

Lai uzlabotu ēkas tehnisko stāvokli un vizuālo izskatu, daudzdzīvokļu māja Salaspilī, Skolas ielā, kā pirmā māja Latvijā izmantojusi Attīstības finanšu institūcijas Altum aizdevumu atbalsta programmā daudzdzīvokļu māju remontiem.

Aizdevuma apjoms ir 130 000 eiro un mājas iedzīvotāji ar tā palīdzību plāno atjaunot ēkas balkonu margas, nomainīt aukstā un karstā ūdens stāvvadus, remontēt kāpņu telpu un ārdurvju remontu, kā arī atjaunot pagraba apgaismojumu.

Ēkā ir 90 dzīvokļi, un papildu maksājums iedzīvotājiem par remontdarbu veikšanu būs 0,19 eiro uz vienu dzīvokļa kvadrātmetru.

Kopumā šobrīd daudzdzīvokļu māju remonta aizdevumu programmā iesniegti astoņi projekti ēku uzlabošanai Varakļānos, Limbažu novadā, Rīgā un tās apkārtnē. Pieci no iesniegtajiem projektiem ir saistīti ar ēku labiekārtošanu, kas iepriekš saņēmušas daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes aizdevumu, bet pārējie trīs saistīti ar jumta un kāpņu remontu, apkures sistēmas pārbūvi, lifta nomaiņu.

Rīgas Centrāltirgus turpmākai attīstībai, saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu un tradicionālo tirdzniecību, nepieciešamas jaunas papildu funkcijas un pakalpojumi, tostarp vairāk vietas un telpas atvēlot mākslas un kultūras notikumiem.

To paredz Rīgas Centrāltirgus telpiskās attīstības koncepcija, kuru pēc tirgus pārvaldnieka SIA “Rīgas nami” pasūtījuma izstrādāja SIA “Wealth.Investments” sadarbībā ar arhitektu biroju SIA “Teeja arhitekti”.

Koncepcijā iekļauti konkrēti soļi un termiņi Rīgas Centrāltirgus attīstībai, energoefektivitātes uzlabošanai, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, jaunu funkciju ieviešanai un tirdzniecības vietu koncentrēšanai noteiktās tirgus teritorijās. Ievērojot pasaulē atpazīstamāko tirgu praksi, tirgum ir jāpiedāvā mākslas baudīšanas un izklaides iespējas, kam piemērots būtu Gaļas paviljons un tam blakus esošais Benjamiņas laukums. Tirgus apmeklētāju plūsmu palielinātu zaļo zonu un skvēru labiekārtošana, tirdzniecības gājēju ielas izveide Spīķeru ielā, biroju telpu noma un citi jaunievedumi.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja nolēmusi piešķirt no Infrastruktūras fonda vairāk nekā 650 000 eiro Aldara parka atjaunošanai.

Par minēto summu līdz nākamā gada vidum parkā plānots izveidot inženiertīklu pieslēgumus, izbūvēt labierīcības un labiekārtot teritoriju ap veloparku.

Aldara parka rekonstrukciju paredzēts veikt vairākās kārtās. Pirmajā kārtā paredzēta veloparka izveide, otrajā kārtā – komunikāciju izbūve un teritorijas labiekārtošana, bet trešajā kārtā – mākslīgo pilsdrupu atjaunošana un pārējās parka teritorijas izbūve. Pārbūves gaitā paredzēta mākslīgo pilsdrupu un kādreizējās ūdenstilpnes funkcionalitātes risinājumu izstrāde, dārznieka mājas un labierīcību izbūve, brīvdabas amfiteātra un vietas vasaras kafejnīcai izbūve.

Tāpat tiks nodrošināti labiekārtojuma elementi, vides pieejamības risinājumi. Īpaša uzmanība tiks pievērsta apstādījumu veidošanai. Paredzēts risināt arī nožogojuma jautājumu, ņemot vērā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderi nodaļas teritoriju un dzelzceļa sliedes. Visu parka teritoriju plānots norobežot tumšajās diennakts stundās.

Īstenojot “Latvijas Finiera” kokaudzētavas “Zābaki” attīstības projektu, tās teritorijā turpinās unikālā koka ēku kompleksa būvniecība.

Objektā ir noslēgusies ārējo inženiertīklu izbūve un pilnā apjomā pabeigtas monolītā dzelzsbetona konstrukcijas. Šajās nedēļās aktīvi norit nesošo koka konstrukciju un jumta seguma būvniecība noliktavas–dzesētavas ēkai. Uzsākta arī koka konstrukciju montāža pārējām kompleksa ēkām. Līdz ziemai plānots pilnībā pabeigt visu ēku būvniecību un uzsākt iekšdarbus, kā arī iekšējo komunikāciju izbūvi.

FOTO: Latvijas Finieris uzsāk unikāla koka ēku kompleksa būvniecību  

Lai nodrošinātu stādu uzglabāšanu ziemas periodā un labiekārtotu kopējo infrastruktūru, "Latvijas...

Investīcijas šajā projektā ir aptuveni 5 miljoni eiro.

“Jaunā kompleksa būvniecība “Zābakos” norit plānotajā grafikā un ir gandarījums sekot līdzi, kā, sadarbojoties tik plašam iesaistīto pušu lokam, koka ēkas top dienu no dienas, teritorijā un ainavā jau iezīmējot jauno skatu un teritorijas plānojumu,” komentē AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis Aigars Veitmans.

Neskatoties uz to, ka individuālo koka ēku būvniecība Latvijā pakāpeniski pieaug, rūpniecisko objektu kategorijā Latvijā šādu projektu nav daudz.

“Koksne “Zābaku” projektā tiek izmantota ne tikai konstrukcijās, bet arī ēkas iekšējās un ārējās apdarēs. Ārējās koka apdarēs mēģināts mācīties no Latvijas lauku arhitektūras iespējams aizmirstām zināšanām, ļaujot tām būt dabīgām un elpojošām. Projektēšanā ļoti svarīga bija kompleksa funkcionalitāte un iekšējā loģistika, sakārtota vide, ēku izvietojums un to plānojums, ēku un telpu savstarpējais izvietojums un teritorijas labiekārtošana, lai padarītu plānoto izmantošanu ērtāku un piemērotāku gala izmantotājam. Priecājamies par pasūtītāja vēlmi un uzdrošināšanos veidot videi atbildīgu kompleksu, kas gan būvniecībā, gan tālāk arī ēkas dzīves ciklā izmantotu atjaunojamos resursus. Novērtējam, ka “Latvijas Finieris”, kas jau ilgstoši izmantojis koksni būvniecībā, bija ieinteresēts veidot un atrast labākos risinājumus, iesaistot ekspertus un daloties ar zināšanām un pieredzi,” stāsta “Mark Arhitekti” arhitekts Jānis Gertmanis.

Koka ēku kompleksa projektēšana un būvniecība “Zābakos” notiek ciešā sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem, jo tajā tiek ieviesti jauni koka būvniecības risinājumi netradicionālam izmantošanas veidam. Viens no projekta partneriem ir Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts (MeKA). Tā direktors Andrejs Domkins teic: “Lai arī pastāv uzskats, ka mēs mākam strādāt ar koku, tas tomēr mūsdienu būvniecībā ir jauns un daudziem svešs materiāls, kas rada daudz nezināmā un pat bailes projektētājiem un būvniekiem. Mēs novērtējam “Latvijas Finiera” uzdrošināšanos ne vien īstenot šādu projektu, bet darīt to kopā ar pētniekiem. “Zābakos” koks tiek izmantots neierastā vidē un apstākļos, tāpēc pētniecība šī projekta laikā sniegs būtisku pienesumu turpmākais koksnes izmantošanai būvniecības projektos Latvijā un ne tikai.Šis objekts ir unikāls ar to, ka koks tiek izmantots arī agresīvā vidē – aukstumā. Tāpat mēs pētām, kā koksne reaģēs apgrieztajā būvfizikā un kā tā “uzvedīsies” ar citiem materiāliem šajā vidē.”

Jauno kokaudzētavas ēku kompleksu plānots pabeigt 2025. gadā, un to būvē kompānija “UPB”, sadarbojoties ar apakšuzņēmējiem.

“Mēs esam gandarīti būt par partneriem šī unikālā koka ēku kompleksa tapšanā, nodrošinot gan nepieciešamo CLT (cross laminated timber) masīvkoka paneļu ražošanu, gan to montāžu. Šis projekts noteikti ir nozīmīgs solis Latvijas būvniecības nozares attīstībā, un mēs ticam, ka tas ne tikai parādīs koksnes potenciālu, bet arī kļūs par piemēru visai pasaulei,” dalās “CLT Profi” valdes loceklis un īpašnieks Andris Dlohi.

Jau ziņots, ka, lai nodrošinātu stādu uzglabāšanu ziemas periodā un labiekārtotu kopējo infrastruktūru, “Latvijas Finieris” uzsācis vērienīgu kokaudzētavas “Zābaki” (Siguldas novadā) attīstības projektu. Jaunais koka apbūves komplekss apvienos vairākas funkcionalitātes: tā būs bērza stādu noliktava-dzesētava, kas samazinās gatavās produkcijas zudumus un nodrošinās klientiem stādu saņemšanu viņiem vēlamajā laikā pavasara periodā, kā arī veidos mūsdienīgu darba vidi kokaudzētavas darbiniekiem. Taču – būtiskākais – jaunā dzesētavas ēka būs pirmais piemērs šāda veida dzesēšanas telpas risinājumam koka būvniecības formā.

Teritorijas labiekārtošanas darbu ietvaros pie Rīgā topošās pasākumu norises vietas Hanzas Perona nekustamā īpašuma attīstītājs Pillar iestādījis dažādu veidu kokus gar teritorijai pieguļošajām Hanzas un Pulkveža Brieža ielām.

Iestādītie koki ir tikai sākums jauna ainaviska atpūtas parka izveidei.

Hanzas Perona ārtelpā projektēti daudzveidīgi koku stādījumi, veidojot zaļu joslu, kas nākotnē varētu ieskaut visu New Hanza kvartālu. Plānotais augu un kokaugu sortiments paredzēts no Latvijas klimatiskajiem apstākļiem atbilstošām augu un kokaugu sugām ar sezonālo daudzveidību.

Šonedēļ teritorijā iestādīti jau 20 jauni lielāka izmēra koki, tostarp liepas, kļavas un priedes, un tuvākajā laikā tos papildinās vēl 13 ābeles. Kā īpaši interesantus un Rīgas pilsētvidei netradicionālus var atzīmēt arī Amūras korķa koku, Japānas katsuras un magnoliju stādījumus.

Turpmākā Hanzas Perona teritorijas labiekārtošana notiks pakāpeniski, vienlaikus ar ēkas būvniecības darbu pabeigšanu. Apstādījumos plānots iekļaut ziemciešu un graudzāļu grupas, pa vidu paredzot atsevišķus krūmu stādījumus. Celiņiem un laukumiem paredzēts izmantot tonētas betona plāksnes, bet atsevišķās zonās tiks ieklāts laukakmens segums, tā veidojot sasaisti ar ēkas vēsturisko apjomu.

Projekta “Preses Nama Kvartāls” attīstītājs “Lords LB Special Fund V” būvniecības pirmajā kārtā investēs vairāk nekā 2,1 miljonu eiro.

No 2023. gada vasaras ikvienam Rīgas iedzīvotājam un viesim Daugavas kreisā krasta apkārtnē būs publiski pieejamas atpūtas zonas ar koka un betona dizaina mēbelēm, bērnu rotaļu laukumu un sporta aprīkojumu uz multifunkcionālā centra ēkas jumta.

Savukārt skeitborda aktivitātēm paredzēts izbūvēt 26 metru garu L formas solu no izturīga materiāla centrālā laukuma malā, bet laukuma vidusdaļā iekārtot baseinu un daudzstumbru papīra bērzu birzi.

Lai veicinātu augu daudzveidību, “Preses Nama Kvartāla” teritorijā plānots iestādīt aptuveni 70 vidēja un liela izmēra lapu kokus un 215 dažādu sugu krūmus. Ņemot vērā, ka teritorijā būs integrēti daudzpakāpju stādījumu principi, kompozīciju veidos periodiski ziedošas ziemcietes, dekoratīvās graudzāles un vīteņaugi.

Rēzeknē apturēta rekreācijas centra būvniecība Kovšu ezera krastā un lauzts līgums ar būvnieku, informē pilsētas pašvaldībā.

Rēzeknes pašvaldība un SIA "Arčers" parakstīja vienošanos par 2020.gada 29.septembrī noslēgtā līguma "Rekreācijas centra būvdarbiem, autostāvvietu un piebraucamo ceļu izbūvi, teritorijas labiekārtošanu un inženierkomunikāciju izbūvi, Kovšu ezera krastā, Rēzeknē" izbeigšanu.

Vietvara norāda, ka būvniecības nozare ir dramatiski izmainījusies pēc 2022.gada 24.februāra saistībā ar Krievijas sākto karadarbību Ukrainā. Proti, pret Krievijas un Baltkrievijas juridiskajām un fiziskajām personām tika piemērotas plaša spektra starptautiskās sankcijas, kuras regulāri tiek papildinātas, būtiski ietekmējot tirdzniecības un preču piegādes procesus ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā un pasaulē, it īpaši būvniecības jomā.

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA «Domuss» projektā «Mežaparka rezidences» sācis septiņu sekciju rindu māju, mazstāvu dzīvokļu ēkas ar 22 dzīvokļiem un divu dvīņu māju būvniecību, kopumā ieguldot 11 miljonus eiro.

«Domuss» Mežaparkā starp Kokneses prospektu un Gustava Zemgala gatvi attīsta dzīvojamo ēku kompleksu «Mežaparka rezidences». Kompleksa koncepcijas autors ir arhitekts Andris Kronbergs, koncepcijas pamats - apvienot Mežaparka esošo apbūvi ar mūsdienīgu dizainu un komfortu.

«Mežaparka rezidences» attīstībā kopumā jau ieguldīti 25 miljoni eiro. Pabeigta kvartāla teritorijas labiekārtošana un apzaļumošana, ielu, celiņu un komunikāciju izbūve un pirmā savrupmāja. Vēl divu savrupmāju un dvīņu ēkas būvniecība ir procesā - ekspluatācijā nodošana plānota šā gada jūnijā.

Šā gada vasarā plānots uzsākt nākamo dzīvokļu un rindu māju būvniecību, kā arī nelielas biroju ēkas būvniecību, kurā atradīsies kafejnīca, restorāns un citi pakalpojumi.

Zvejniekciemā ielikts pamatakmens jaunam veikalam ELVI veikalam pašā Baltijas jūras krastā. Tuvākajos mēnešos plānota veikala ēkas būvniecība un apkārtējās teritorijas labiekārtošana, lai veikals apmeklētājus varētu uzņemt jau 2024. gadā.

Šī tirdzniecības vieta tiks izvietota vēsturiski nozīmīgā vietā, kur savulaik atradies Zvejniekciema zivju kopžāvētas komplekss “Ikriņi”.

“Jaunais veikals būs Latvijas mērogam unikāla tirdzniecības vieta pašā jūras krastā, kas tiks būvēta, respektējot gan kāpu zonas tuvumu, gan šī objekta vēsturisko mantojumu. Mēs labi apzināmies, ka lielai daļai Zvejniekciema iedzīvotāju un vēstures zinātāju šī vieta asociēja ar vietējās rūpniecības uzplaukumu un sasniegumiem, tāpēc attīstīt šo teritoriju mums ir liels gods un atbildība vienlaikus. ELVI ir Latvijas uzņēmēju veidots veikalu tīkls un es ticu, ka ar savu jaudu, pieredzi un izpratni par latviskajām vērtībām, mēs spēsim iedot jaunu elpu pēdējos gadu desmitos degradētam kvartālam,“ stāsta SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Jūs vakarā iebraucat pazemes stāvvietā un dažu centimetru attālumā no jūsu mašīnas no ārsienas nokrīt liels apmetuma gabals. Vēlāk dzīvokļu īpašnieku sapulcē atklājas, ka ir bojāts stāvvietas hidroizolācijas slānis.

Pārvaldnieks saka, ka konkrētais remonts nebūs dārgs - mēnesī katram īpašniekam tikai 0,60 eiro par m2, taču ir nopietni jāsāk domāt par uzkrājumu veidošanu.

Pirmajā mirklī varētu šķist šokējoši - kā tad tā? Nu un kas, ja tur kaut kas mazliet pil un apmetums krīt – māja taču kopā vēl nebrūk? Nesen celta ēka, augsta cena par kvadrātmetru – gribētos izbaudīt dzīvi skaistā mājoklī un gadus desmit vai pat piecpadsmit ne par ko neraizēties. Turklāt – vai tad būvnieki nekādas garantijas neuzņemas?

Jāatzīst, šī situācija ir izdomāta tikai daļēji. Kopš 2000. gada Rīgā ir uzbūvētas 656 jaunas dzīvojamās ēkas. Redzot, kāda situācija veidojas ar vairāk nekā desmit gadus vecām mājām, mājas apsaimniekotāji t.s. “jauno projektu” dzīvokļu īpašniekiem patiešām spiež iedziļināties lietās, par kurām tiem bieži vien negribas domāt.