Foto: GIVEN

Kurš ir viens no pirmajiem lielajiem izaicinājumiem pāra attiecībās? Daudzi piekritīs, ka runa ir par gredzena izvēli laulībām, jo tas ir lēmums, kur jāsasniedz vienprātība neskatoties uz stila, modes un citām gaumes atšķirībām. Galu galā – laulību gredzens tiek izvēlēts visam kopdzīves laikam, tāpēc tam ir jābūt tādam, kas, ikreiz to ieraugot, priecē acis un sirdi. Reizēm pāra laulības gredzeni un to izvēle kļūst par interesantu tematu ne tikai pašam pārim, bet arī tuviniekiem, padarot izvēles procesu vēl sarežģītāku. Lai izvēli atvieglotu, jau laikus ir jāzina, tieši ko mēs vēlamies. Vai zini, kāds ir Tavs perfektais laulību gredzens? Ja ne – lasi tālāk un uzzini, kādi tie mēdz būt un izvērtē kuri no tiem ir tuvāki Tavai sirdij.

Lai arī kopējais laulību skaits 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājās par 0,7%, laulību noslēgušo senioru skaits pieauga 1,7 reizes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Šādu pieaugumu veicināja grozījumi likumā «Par valsts pensijām».

Pērn laulību noslēdza 1054 vīrieši un 791 sieviete vecumā no 60 gadiem (gadu iepriekš – 668 vīrieši un 442 sievietes). No visiem gada laikā laulātajiem 7,1% bija seniori. Salīdzinājumā 2015. gadā tie bija 3,8% un nākamajos gados – 4,1% un 4,2%.

74% senioru līgavu un līgavaiņu noslēdza laulību gada otrajā pusē, visvairāk – jūnijā, ko ietekmēja jaunās likuma normas pieņemšana aprīlī. Parasti no kopējā laulību skaita gada otrajā pusē tiek reģistrēts ap 66% laulību.

Laulību skaita pieaugums gados vecākiem iedzīvotājiem mainīja arī laulāto vidējā vecuma rādītāju: salīdzinājumā ar 2017. gadu vīriešiem tas pieauga par 1,4 gadiem (no 36,3 gadiem līdz 37,7) un sievietēm par 1,5 gadiem (no 33,8 līdz 35,3).

Laulību līgumu reģistrācija pēdējos gados ievērojami sarukusi, un visaugstākā popularitāte laulību līgumiem Latvijā bija laika posmā no 2004. līdz 2009. gadam, novērojis Lursoft.

Pērn tika reģistrēti 832 laulību līgumi iepretim 2009. gada rekordam – 1411 laulību līgumiem. 2010. gadā laulību līgumu skaits sarucis teju uz pusi, salīdzinot ar 2009. gadu, un turpmākajos gados laulību līgumu skaitam bija tendence samazināties.

Savu aktualitāti ir zaudējusi arī laulāto mantisko atiecību līgumu reģistrācija starp pāriem, kur viens no laulātajiem ir ārvalstnieks. Pērn nav reģistrēts neviens šāda veida līgums. Visvairāk laulību līgumi ar ārvalstniekiem reģistrēti 2006. gadā (26) un 2005. gadā (25), informē Lursoft.

Kopumā Latvijā reģistrēti vairāk 13 704 laulāto mantisko līgumi. Visvairāk no tiem – 12 828 – nosaka mantas atšķirību, kas paredz, ka katrs laulātais ne vien patur viņam pirms laulības piederējušo mantu, bet arī laulības laikā var to patstāvīgi rīkoties neatkarīgi no otra laulātā.

Reģistrēto laulību līgumu rekordskaits Latvijā fiksēts tieši pirms ekonomiskās krīzes un pašā tās karstumā, kad strauji palielinājās arī fizisku personu maksātnespējas lietu skaits. Bieži maksātnespējas procesi sākti tieši pēc tam, kad noslēgts līgums, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Notāri norāda, Latvijā laulību līgumu slēgšana kopumā nav populāra. Zvērināts notārs Jānis Skrastiņš atzīmē, ka pēdējos gados cilvēki ir sākuši interesēties par šādu iespēju. Vairumā gadījumu tā ir vēlme izvairīties no neveiksmēm biznesā. «Laulības līgums gan nav radīts šādiem mērķiem. Atsevišķos gadījumos iznāk, ka sievai uzticas vairāk nekā biznesa partnerim. Tomēr kur gan ir garantija, ka sieva kļuvusi bagāta, neaizies pie cita?» vaicā notārs. Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece atzīmē, ka krīzē šādu līgumu skaits bija krietni lielāks, jo daudzi izvēlējās spert šo soli, lai saglabātu ģimenes īpašumu. Viņa arī piebilst, ka laulību līgums nedala mantu, un tas kļūst saistošs trešajām personām tikai tad, kad ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā un publicēts Latvijas Vēstnesī. Tomēr daļa pāru galu galā līgumu tā arī nepiereģistrējot.

Latvijas Centrālais depozitārijs no šā gada 1.septembra plāno uzsākt laulību reģistrāciju internetā, db.lv informēja depozitārija valdes loceklis Indars Aščuks.

Klientu autorizācija un identifikācija notiks caur depozitārija dalībniekiem - bankām -, izmantojot klientu internetbankas.

Maksa par attālinātu laulību reģistrāciju depozitārijā būs tikai pieci lati, bet laulību slēdzējiem vairs nebūs nepieciešama tā sauktā svinīgā ceremonija dzimtsarakstu nodaļā, kuras izmaksas sasniedz pat 30 latus.

Papildus laulību reģistrācijai depozitārijs piedāvās elektronisku šķiršanās iespēju. Lai tas notiku, Saeimai vēl nepieciešams nobalsot par izmaiņām likumā «Par laulībām un šķiršanos».

Centrālais depozitārijs sola nodrošināt arī laulības reģistrēšanai vai šķiršanai atbilstošu muzikālo noformējumu, kuru darījuma veicēji varēs klausīties procedūras laikā savā datorā.

Gandrīz par desmito daļu šogad audzis noslēgto laulību skaits gada pirmajos 11 mēnešos, un augšupejoša tendence novērota arī iepriekšējos gados. Tikmēr Labklājības ministrija (LM) turpina strādāt pie plāna, lai stiprinātu laulību institūciju un izglītotu sabiedrību par laulību nozīmi. Šobrīd pat tiek veikts pētījums par jauniešu attieksmi par kopdzīves jautājumiem, jo līdz šim viedoklis bijis pretrunīgs. Lielas maiņas ministrijas politikā gan pētījuma rezultāti nenesīšot, taču sabiedrībā varētu atkal aktualizēties jautājums par partnerattiecību sakārtošanu, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Ja nav laulības apliecības, valsts acīs tu otram cilvēkam, ar kuru kopā esi dzīvojis pat gadiem ilgi un gatavojies precēties, neesi nekas - šī skaudrā Zolitūdes traģēdijas izgaismotā patiesība bijis viens no iemesliem, kāpēc Madonas novada dzimtsarakstu nodaļā šogad laulību skaits ir audzis. To nodaļas vadītājai Vinetai Lambertei atklājuši vairāki pāri, kuri pēc traģēdijas apzinājušies, cik liela nozīme ir juridiskajam statusam. Tas mudinājis attiecības oficiāli sakārtot.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada vienpadsmit mēnešos noslēgtas 11 647 laulības, tas ir par 916 laulībām jeb gandrīz 9% vairāk nekā 2013. gada vienpadsmit mēnešos. Attiecīgi novembrī noslēgtas 640 laulību - par 40 laulībām vairāk nekā šajā mēnesī pirms gada. Un līdzīga tendence ir iepriekšējos gados ar izteiktu kāpumu 2011. gadā, kad noslēgto laulību skaits 11 mēnešos attiecībā pret iepriekšējo gadu auga gandrīz par ceturto daļu.

2016. gadā noslēgto laulību līgumu skaits ir līdz šim lielākais pēdējo sešu gadu laikā, liecina Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) dati.

Iespēju šādi parūpēties par savas ģimenes mantiskajām attiecībām Latvijā izvēlas arvien vairāk laulāto. 2016. gadā pie notāriem laulību līgumu noslēguši 1160 pāri.

«Sabiedrībā nostiprinās apziņa, ka arī mantiskās attiecības ir jākopj. Visbiežāk tiek slēgti laulības līgumi par mantas šķirtību, kas nozīmē, ka laulības šķiršanas gadījumā katram paliek tas, kas viņam piederējis, un otrs laulātais nevar no tā neko prasīt, pat ja ir piedalījies attiecīgās mantas iegādē. Arvien vairāk cilvēki vēršas pie notāriem, lai noslēgtu laulību līgumu arī tāpēc, ka viens no pāra ir uzņēmies lielas kredītsaistības vai uzsācis biznesu. Tādējādi parādi, kas uzņemti vai var rasties nākotnē, nevar tikt attiecināti uz abu laulāto kopīgo mantu vai to, kas iegādāts pirms laulībām,» stāsta Sandra Stīpniece, LZNP priekšsēdētāja.

Lai arī nedaudz pieaudzis, aizvadītajā gadā reģistrēto laulāto mantisko attiecību līgumu skaits nav spējis pietuvoties 2009. gada rekordam, kad tika reģistrēti 1 410 laulību līgumi.

Pagājušajā gadā Latvijā reģistrēti 872 laulāto mantisko attiecību līgumi. Visaktīvāk jauni līgumi reģistrēti vasaras izskaņā un rudens sākumā, kad to skaits atsevišķos mēnešos pārsniedzis pat 80. Vismazākais laulību līgumu skaits aizvadītajā gadā fiksēts jūnijā, kad reģistrēti vien 50 jauni līgumi, liecina Lursoft dati.

Lielākā daļa jeb 95,48% no visiem noslēgtajiem aktuālajiem līgumiem paredz mantas šķirtību. Lursoft pārstāvji skaidro, ka šāda līguma noslēgšana nosaka, ka katrs laulātais patur ne tikai viņam pirms laulībām piederējušo mantu, bet arī laulību laikā ar to var pastāvīgi rīkoties neatkarīgi no otra laulātā. Kā liecina prakse, šādu laulību līgumu bieži vien izvēlas slēgt personas, kuras iesaistījušās biznesā, lai tādejādi pasargātu otru no riska zaudēt savu mantu biznesa neveiksmes gadījumā. 2013. gadā no visām personām, kuras noslēgušas laulāto mantisko attiecību līgumu, 627 personas ieņēmušas amatus vai arī bijušas kāda Latvijā reģistrēta uzņēmuma dalībnieces.

Dzimstības un laulību skaits Vācijā pērn sarucis līdz zemākajam līmenim pēdējās desmitgades laikā, liecina ceturtdien publicētie Federālās statistikas pārvaldes ("Destatis") dati.

2023.gadā Vācijā dzimuši aptuveni 693 000 bērnu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2013.gada. Salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu, kad piedzima 738 819 bērni, dzimstība samazinājusies par 6,2%.

Tikmēr Austrumvācijā, salīdzinājumā ar 2012.gadu dzimstība pērn sarukusi par 9,2%, dzimušo skaitam sarūkot no 86 227 līdz aptuveni 78 300. Tas ir daudz krasāks kritums nekā Vācijas rietumos, kur dzimstība samazinājusies pa 5,9% no 616 863 līdz apmēram 581 000 dzimušo.

Martā Federālais Populācijas pētījumu institūts paziņoja, ka bērnu skaits uz vienu sievieti laikā no 2021. līdz 2023.gadam sarucis no 1,57 līdz 1,36.

Neskatoties uz dzimstības samazināšanos, imigrācijas rezultātā Vācijas iedzīvotāju skaits 2023.gadā pieaudzis par 300 000 cilvēku, un gada beigās sasniedza 84,7 miljonus, norāda "Destatis".

Mirušā uzņēmēja Ādolfa Sadauska dēla Viāra mēģinājums caur tiesu atgūt visu tēva mantojumu pirmajā instancē cietis neveiksmi.

Db jau vēstīja (22.04.2009.), ka divpadsmit gadus pēc autotirgotāja Ādolfa Sadauska bojāejas autokatastrofā viņa dēls Viārs nolēmis mēģināt caur tiesu atgūt arī to mantojuma daļu, kas ar tiesas spriedumu tika nodota Benitai Sadauskai – bojāgājušā uzņēmēja dzīvesbiedrei, pašreizējai uzņēmuma Domenikss īpašniecei un Latvijas trešajai bagātākajai sievietei.

Pēc ilgām mantinieku domstarpībām un strīdiem par apšaubāmo testamentu 2003. gadā Jūrmalas pilsētas tiesa beidzot nolēma, ka Ā. Sadauska atstātais mantojums sadalāms četrās daļās – viņa bērniem no iepriekšējās laulības Viāram Sadauskim un Kristiānai Blūmai, kā arī pēdējai dzīvesbiedrei Benitai Sadauskai (dzimušai Bebrei) un viņas un Ā. Sadauska meitai Elizabetei Mersedesai. Šāds spriedums tika pamatots ar lietā esošajām laulību un dzimšanas apliecību kopijām.

Turpmāk laulību varēs šķirt ne tikai tiesā, kā tas ir pašlaik, bet arī pie zvērināta notāra vai dzimtsarakstu nodaļā, kas faktiski nozīmē vienkāršāku un lētāku laulību laušanu.

Minētās izmaiņas paredz varas gaiteņos virzību uzsākušie grozījumi Civillikumā, Notariāta likumā un Civilstāvokļa aktu likumā, kuru mērķis ir atslogot tiesas no tām neraksturīgiem pienākumiem.

Pērn pirmās instances tiesās saņemts 5621 laulības šķiršanas pieteikums, un aptuveni puse no visām lietām bijušas bezstrīdus, liecina Tieslietu ministrijas dati. Turpmāk šādos gadījumos – kad starp pusēm nepastāv strīds – laulību šķirtu zvērināts notārs vai dzimtsarakstu nodaļas amatpersona.

Pēdējos gados jaunie pāri laulību gredzenus izvēlas rūpīgāk un ir gatavi par tiem maksāt vairāk – vidēji ap 500 eiro.

Aktuāli ir tādi gredzeni, kas izceļ individualitāti, tomēr visvairāk pirktie joprojām ir klasiski laulību gredzeni, kuri pārsvarā atšķiras ar krāsu un platumu, norāda DB aptaujātie juvelierizstrādājumu ražotāji un tirgotāji. Aktuāli ir arī baltā, dzeltenā un kombinētā zelta gredzeni ar dārgakmeņiem, kā arī dažādu zelta krāsu salikumi.

Modes tendences šajā jomā lielā mērā nosaka kino industrija un mediji, kas atspoguļo, kādus juvelierizstrādājumus izvēlas slavenības, tādējādi zināmā mērā veidojot sabiedrības viedokli, gaumi, kā arī tendences tirgū, atklāj Grenardi produktu attīstības vadītāja Alīna Spriņģe. «Agrāk visbiežāk pāri izvēlējās vienas zelta krāsas stīpiņu, bet tagad priekšroka nereti tiek dota laulību gredzeniem ar briljantiem. Tāpat novērojama tendence, ka klienti savās kāzu jubilejās izvēlas gredzenus atjaunot. Šobrīd laulību gredzens vairs nav tikai simbols, bet arī ilgtermiņa mūža investīcija,» pauž A. Spriņģe.

Latvija ir ierosinājusi veikt izmaiņas Īrijas Civilstāvokļa aktu likumā, lai laulību reģistrētājiem un policijas pārstāvjiem tiktu dotas pilnvaras apturēt fiktīvo laulību norisi, informē Ārlietu ministrija.

Tāpat Latvija paudusi uzskatu, ka nepieciešmas veikt grozījumus Īrijas likumdošanā, paredzot kriminālatbildību fiktīvo laulību organizatoriem un noteikt, ka fiktīvo laulību upuri ir atzīstami par cilvēktirdzniecības upuriem.

Latvija savas rekomendācijas sniegusi Īrijas nacionālajam ziņojumam par cilvēktiesību situācijas izvērtējumu valstī, tas noticis ANO Cilvēktiesību padomes Vispārējās periodiskā pārskata darba grupas 12. sesijā.

Sesijas laikā Īrijas tieslietu ministrs Alans Šaters (Alan Shatter) atzinis, ka minētā problēma ir būtiska abām valstīm un norādījis uz savas valsts apņēmību risināt fiktīvo laulību problēmu, kā arī sagatavot un tuvākajā laikā pieņemt būtiskus labojumus likumdošanā, norāda ministrija.

Neskatoties uz brīdinājumiem un preventīviem pasākumiem, fiktīvo laulību upuru skaits turpina augt. Pērn tikai sabiedriskajā organizācijā Patvērums. Drošā māja vien pēc palīdzības vērsās 86 meitenes - šogad dažos mēnešos to jau ir 35.

Pēc diviem gadiem fiktīvā laulībā Dublinā uz mājām kādā no Kurzemes pilsētām atbēgusi latviete Anna. Viņas stāsts ir līdzīgs daudzu latviešu sieviešu piedzīvotajam, kas devušās meklēt labāku dzīvi uz Īriju, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.

Arī Annai kāds paziņa ekonomiskās krīzes laikā solījis, ka Dublinā atradīšot darbu. Parādos iestigusī Anna, paņēmusi piecus gadus veco meitu, devās uz Īriju. Lidostā viņu sagaidījuši divi pakistāņi, kas aizdevuši uz māju, kur dzīvojuši vēl astoņi vīrieši.

Sākumā pakistāņi viņu ēdinājuši. Meitai atraduši skolu. Darba atrašanu apgrūtināja fakts, ka Anna nezināja angļu valodu. Pēc pāris mēnešiem viņai pakistāņi likuši parakstīt papīrus un paziņojuši, ka ar vienu no viņiem būs jāprecas. Laulību pēc tam varēšot šķirt un par darījumu viņa saņemšot naudu.

Gandrīz puse – 45% no visām personām, kas noslēgušas laulību līgumus, pieder savs uzņēmums, bet lielākā daļa laulību līgumu slēdzēju mīt Rīgā, liecina Lursoft apkopotie dati.

Biežāk laulības līgumu personas (37,7% sievietes un 37,7% vīrieši) noslēdz 31 līdz 40 gadu vecumā.

Lai iedzīvotājiem dotu uzskatāmu redzējumu, kā Latvijā tiek reģistrēti laulību līgumi, Lursoft sagatavojis infografiku. Tajā iespējams gūt priekšstatu, kāda ir noslēgto līgumu dinamika, kādā vecumā visbiežāk laulību līgumi tiek slēgti, kā arī uzzināt, cik bieži pēc līguma noslēgšanas personai tiek ierosināta maksātnespēja.

Šā gada pirmajos četros mēnešos Latvijā noslēgti 588 laulību līgumi. Tas varētu būt saistīts ar parādnieku skaita palielināšanos, raksta laikraksts Telegraf.

Laulību līgumu «mode», skatot to kopā ar statistikas datiem par īpašumu pārformēšanu uz citām personām, liecina nevis par laulāto draugu savstarpējo mīlestību vai tās trūkumu, bet drīzāk par vēlēšanos atrisināt savas finansiālās problēmas uz citu rēķina, pieļauj tiesību eksperts Aleksandrs Judins.

Viena no drošākājām pazīmēm šādai versijai ir laulību līgumu skaita palielināšanās, uzskata A. Judins.

Turklāt kopš gada sākuma reģistrēts 2401gadījums, kad firmas maina īpašniekus.

Ministru kabinets otrdien, 19.janvārī atbalstīja grozījumus Civillikumā, Notariāta likumā un Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā, kas noteic zvērinātu notāru tiesības reģistrēt laulības un paredz atteikties no divu liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas procesā gan pie zvērināta notāra, gan dzimtsarakstu nodaļā, informē Tieslietu ministrijā.

Ar izstrādāto regulējumu paredzēts veicināt laulību reģistrāciju, piedāvājot alternatīvu iespēju tās reģistrēšanai, tādējādi stiprinot ģimenes institūtu. Iespēja laulāties pie zvērināta notāra saistāma ar iespēju iegūt paplašinātu juridisku konsultāciju par normatīvo regulējumu, kas attiecas uz laulāto personiskajām un mantiskajām attiecībām. Proti, personām tiks izskaidrots un piedāvāts sakārtot mantiskās attiecības ar laulības līgumu par mantisko attiecību režīma noteikšanu laulāto starpā un nodrošināts attiecīgu ierakstu veikšanu valsts publiskajos reģistros.

Grozījumi paredz iespēju atteikties no liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas procesā, jo mūsdienās šādai prasībai vairs nav juridiska pienesuma, tas ir vēsturisku tradīciju jautājums. Liecinieku aicināšana tiek atstāta to personu ziņā, kuras vēlas izmantot šo simbolisko iespēju un noslēgt laulību liecinieku klātbūtnē, regulējumā paredzot personām tiesību pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus.

Trešdien, 9.decembrī, Tieslietu ministrija iesniedza Ministru kabinetā grozījumus Civillikumā, Notariāta likumā un Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā, kas noteic zvērinātu notāru tiesības reģistrēt laulības un paredz atteikties no divu liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas procesā gan pie zvērināta notāra, gan dzimtsarakstu nodaļā, informē ministrija.

Ar izstrādāto regulējumu paredzēts veicināt laulību reģistrāciju, piedāvājot alternatīvu iespēju tās reģistrēšanai, tādējādi stiprinot ģimenes institūtu. Iespēja laulāties pie zvērināta notāra saistāma ar iespēju iegūt paplašinātu juridisku konsultāciju par normatīvo regulējumu, kas attiecas uz laulāto personiskajām un mantiskajām attiecībām. Proti, personām tiks izskaidrots un piedāvāts sakārtot mantiskās attiecības ar laulības līgumu par mantisko attiecību režīma noteikšanu laulāto starpā un nodrošināts attiecīgu ierakstu veikšanu valsts publiskajos reģistros.

Grozījumi paredz iespēju atteikties no liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas procesā, jo mūsdienās šādai prasībai vairs nav juridiska pienesuma, tas ir vēsturisku tradīciju jautājums. Liecinieku aicināšana tiek atstāta to personu ziņā, kuras vēlas izmantot šo simbolisko iespēju un noslēgt laulību liecinieku klātbūtnē, regulējumā paredzot personām tiesību pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus.

Latvijas iedzīvotāju skaits gada laikā, salīdzinot ar 2010. gadu, būs samazinājies par 23 tūkstošiem cilvēku. Salīdzinājumam: 2010.gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 18,7 tūkstošiem, liecina Centrālā statistikas biroja dati par šā gada pirmajiem desmit mēnešiem un novērtējums par novembri un decembri.

Iedzīvotāju skaits gada laikā dabiskās kustības dēļ (mirušo skaitam pārsniedzot jaundzimušo skaitu) samazināsies par gandrīz 10 tūkstošiem un starptautiskās reģistrētās ilgtermiņa migrācijas rezultātā – par 13 tūkstošiem. Iedzīvotāju skaita samazinājuma temps pēdējos gados aizvien palielinās.

Pēdējos trīs gados Latvijā vērojama dzimstības samazināšanās. Desmit mēnešos dzimušo skaits - 15,7 tūkstoši - ir par 500 jaundzimušajiem jeb 2,9% mazāks nekā 2010.gada desmit mēnešos.

Salīdzinājumam: 2010.gada desmit mēnešos jaundzimušo skaits bija par 12,7% mazāks nekā 2009.gada desmit mēnešos. Provizoriskie dati liecina, ka 2011.gadā jaundzimušo skaits sasniegs 18,7 tūkstošus, kas ir par 2,6% mazāks nekā 2010.gadā.

Pasaules bagātāko laulāto pāru laulību līguma neesamība var rezultēties ar miljonos ASV dolāru mērāmu naudas apjomu, kas uzņēmējdarbības magnātiem un slavenībām pēc laulības šķiršanas jāatvēl savām bijušajām sievām.

2013. gadā šķīrušies divi ietekmīgi pāri, kuru šķiršanās tiem izmaksājusi krietnu naudas summu.

Martā ziņu aģentūra Reuters ziņoja par Continental Resources vadītāja Harolda Hamma (Harold Hamm) un viņa sievas Sjū Annas Hammas (Sue Ann Hamm) laulības šķiršanu. H. Hamma bagātība tiek lēsta 11 miljardu ASV dolāru apmērā. Ja patiesi ir minējumi, ka Continetal Resuorces šefam un viņa sievai nav bijis noslēgts laulību līgums, šķiršanās uzņēmējam varētu būt bijusi dārgākā, kāda jebkad bijusi, raksta CNBC.

Savukārt šā gada jūnijā par šķiršanos no trešās sievas Vendijas Dengas (Wendi Deng) paziņoja miljardieris un mediju magnāts Rūperts Mērdoks (Rupert Murdoch). Tiek ziņots, ka R. Mērdokam ir noslēgts laulību līgums, kas samazinās mediju magnāta šķiršanās izmaksas. R. Mērdoka šķiršanās ar otro sievu Annu, ar kuru laulībā aizvadīti vairāk nekā 30 gadi, bagātniekam izmaksāja 1,7 miljardus ASV dolāru.

Laulību šķiršana bezstrīdus gadījumos no nākamā gada februāra būs jāveic pie notāra, paredz Saeimas galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi virknē likumu.

Sākotnēji tika paredzēts, ieviest normu, kas ļautu šķirties arī dzimtsarakstu nodaļā, tomēr šāda iespēja netiks ieviesta.

Pēc aptuveniem aprēķiniem jaunā norma padarīs laulību šķiršanu lētāku. Proti, tagad bezstrīdus gadījumos tas izmaksā aptuveni 100 Ls, bet turpmāk šī summa varētu būt 65 Ls.

Gadījumos, kad abi dzīvesbiedri nav vienisprātis, laulību tāpat kā pašlaik šķirs tiesa. Iecerēts, ka šīs izmaiņas atslogos tiesas.

Kā ziņots, pērn pirmās instances tiesās saņemts 5621 laulības šķiršanas pieteikums, un aptuveni puse no visām lietām bijušas bezstrīdus, liecina Tieslietu ministrijas dati. Turpmāk šādos gadījumos – kad starp pusēm nepastāv strīds – laulību šķirtu zvērināts notārs.

Grieķijā vairs salaulāties nevarēs, jo jaunie pāri laulību salās uztver kā romantisku piedzīvojumu, nevis kā garīgu vērtību, raksta travelnews.lv.

Jau vairākus gadus Egejas jūras salas vilina jaunus cilvēkus, kuri vēlas noslēgt laulību skaistu ainu fonā vai pludmalē. Visbiežāk ar šādu mērķi uz Grieķijas salām tūristi atbrauc no ASV, Lielbritānijas, Austrijas un pat no Ķīnas. Vien Santorini salās katru gadu tiek noslēgtas ap 500 laulības.

Izstrādāti pat speciāli laulību piedāvājumi, kuru vērtība sniedzas līdz pat četriem tūkstošiem EUR.

Bīskaps norādījis, ka jaunie pāri ne vienmēr iesniedz visus nepieciešamo dokumentu komplektu un daži pat slēpj, ka jau laulājušies baznīcā iepriekš.

Grieķijas avīze Elefteros Tipos gan norāda, ka šādas laulības tiek aktīvi atbalstītas no valdības puses, jo ienes budžetā nozīmīgas naudas summas un veicina tūrisma nozares attīstību.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

2015. gada pirmajā pusgadā reģistrētas 4 765 laulības, kas ir par 544 laulībām jeb par 13% vairāk nekā 2014. gada pirmajos sešos mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie demogrāfiskie rādītāji.

Pēdējos četros gados ir vērojams laulību skaita pieaugums – no 10,8 tūkstošiem laulību 2011. gadā līdz 12,5 tūkstošiem laulību 2014. gadā.

2015. gada pirmajā ceturksnī turpinājās arī dzimstības pieauguma tendence – piedzima par 155 bērniem vairāk nekā pērn šajā periodā. Tomēr otrajā ceturksnī jaundzimušo skaits samazinājās par 302, salīdzinot ar 2014. gada attiecīgo periodu. Kopā 2015. gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 511 jaundzimušie, kas ir par 147 bērniem jeb 1,4% mazāk nekā 2014. gada attiecīgajā periodā.

2015. gada pirmajā pusgadā ir pieaudzis mirušo skaits. Šajā periodā ir reģistrēti 14 729 mirušie, kas ir par 526 cilvēkiem jeb 3,7% vairāk nekā 2014. gada pirmajos sešos mēnešos.

Vēstniecība Īrijā informē, ka sadarbībā ar Īrijas centrālo Dzimtsarakstu biroju iegūta statistika par 2013. gada pirmajā pusgadā Īrijā reģistrētām Latvijas valstspiederīgo personu laulībām. Gada pirmo sešu mēnešu laikā reģistrētas 86 laulības, no kurām 55 laulības ar trešo valstu pilsoņiem, kuriem Īrijā ir nepieciešama vīza/uzturēšanās atļauja, – no tām 33 laulības ar Pakistānas pilsoņiem, raksta Baltic Ireland.

Ievērojama daļa laulību ar Latvijas pilsoņiem, uz kuru pamata trešo valstu pilsoņiem Īrijā tiek pieprasītas Īrijas uzturēšanās atļaujas un brīvas pārvietošanās tiesības Eiropas Savienības teritorijā, tiek slēgtas arī citās valstīs – Pakistānā, Indijā, Nigērijā, Zviedrijā, Dānijā, Francijā, Spānijā, Kiprā, Tanzānijā, Taizemē, Libānā, kā arī Latvijā. Šajā gadā trijos gadījumos Īrijas institūcijas arī veic pārbaudes par iespējami dubulti noslēgtām laulībām Latvijā un Īrijā.

Vēstniecība atgādina, ka šā gada 1. aprīlī Latvijā stājās spēkā Krimināllikuma grozījumi, kas paredz kriminālatbildību par ļaunprātīgu personas nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties (arī fiktīvu laulību ceļā) ne tikai Latvijas Republikā, bet arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tai skaitā Īrijā, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā.