2016. gada 18. jūlijā stājās spēkā Ministru kabineta rīkojums par Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu iecelšanu amatā, vienlaikus mainās arī atsevišķi noteikumi apelāciju par Patentu valdes lēmumiem un iebildumu pret preču zīmju un dizainparaugu reģistrāciju izskatīšanai, vienkāršojot un saīsinot procedūru, kas uzlabos uzņēmēju strīdu izskatīšanu.
Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome (RIAP) saskaņā ar jaunajiem noteikumiem būs pastāvīgi strādājoša struktūrvienība, kuras pienākums ir izskatīt uzņēmēju - preču zīmju un dizainparaugu īpašnieku strīdus. Līdz šim ar to nodarbojās Patentu valdes Apelācijas padome (AP) - Tieslietu ministra apstiprināta lēmējinstitūcija, kuras sastāvā bija neatkarīgi eksperti un Patentu valdes darbinieki, kuri darbu Apelācijas padomē darīja papildus savam pamatdarbam.
Jaunā RIAP priekšsēdētāja ir Dace Liberte. «Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē darbosies četri cilvēki – priekšsēdētāja un trīs RIAP locekļi. Lai novērstu iespējamos interešu konfliktus, piemēram, izskatot uzņēmēju pretenzijas par Patentu valdes lēmumiem, RIAP locekļu atbilstība amatam tika izvērtēta speciālā eksaminācijas komisijā un tie tika apstiprināti ar Ministru kabineta rīkojumu – līdz ar to faktiski Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome ir ieguvusi pilnībā neatkarīgas institūcijas statusu,» par jauno RIAP darba formu stāsta RIAP priekšsēdētāja, kura tāpat kā pārējie RIAP locekļi ir apstiprināta amatā uz septiņiem gadiem.
Kā liecina statistika, līdz šim lielākā daļa AP izskatīto lietu ir saistīta ar gadījumiem, kad uzņēmējs apstrīd preču zīmes reģistrāciju tādēļ, ka reģistrētā zīme atdarina viņam piederošo preču zīmi. Mazāk ir iebildumu pret dizainparaugu reģistrāciju. Vienlaikus AP izskata arī uzņēmēju sūdzības (apelācijas) par Patentu valdes lēmumiem, kas parasti saistīti ar atteikšanos reģistrēt iesniegtās preču zīmes, dizainparaugus vai izgudrojumus. Kā stāsta D. Liberte, vairumā gadījumu lietas ir visai komplicētas un prasa iedziļināšanos katrā konkrētā gadījumā: «Vidēji AP izskata vairāk nekā 100 iebildumu lietas gadā, pārsvarā tās saistītas ar pretenzijām pret kādas konkrētas preču zīmes reģistrāciju. Vēl nedaudz vairāk nekā desmit lietas gadā saistītas ar apelācijas sūdzību izskatīšanu.»
Līdz ar pašas Apelācijas padomes padarīšanu par daudz neatkarīgāku struktūru, nedaudz mainās arī kārtība, kā turpmāk notiks lietu izskatīšana. D. Liberte skaidro: «Būtiska noteikumu maiņa saistīta ar RIAP lietu pārskatīšanas kārtību tiesā. Līdz šim Apelācijas padome bija sākotnējā strīdu izskatīšanas instance, kuras lēmumu varēja pārsūdzēt Administratīvajā tiesā trijās instancēs. Jaunā kārtība nosaka, ka šis process saīsināsies – pati Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome, kas kļuvusi būtībā neatkarīga institūcija, būs gluži kā pirmā tiesu instance, bet tālāk – ja neapmierinās RIAP lēmums –, varēs saistībā ar šo lēmumu vērsties (proti, to «pārsūdzēt») vispārējās jurisdikcijas tiesā, proti, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, bet pēc tam – Rīgas apgabaltiesā, kuras lēmums būs galīgs. Tātad – process kļūs uzņēmējiem ērtāks un raitāks, kā arī saīsināsies lietu izskatīšanas laiks.»
«Līdztekus atsevišķām citām izmaiņām, noteikti jāmin arī lietas izskatīšanas forma. Līdz šim pamatā visas lietas tika izskatītas klātienē, proti, mutvārdu procesā, kas nereti gan sadārdzināja, gan arī palēnināja lietas virzību (piemēram, lietas dalībnieku neierašanās utt.), tagad noteikumi paredz pamatā lietas izskatīšanu rakstveidā, bet klātienē lietas tiks izskatītas tikai pēc pušu speciāla lūguma (par to gan ir noteikta papildmaksa) vai pēc RIAP ieskata. Vienlaikus nedaudz mainīsies arī izmaksas par iesnieguma iesniegšanu: par apelācijas iesniegšanu maksa ir samazināta, bet par iebilduma iesniegšanu – nedaudz palielināta, taču gadījumos, ja puses operatīvi vienosies par izlīgumu, tad puse no samaksātās naudas tiks atlīdzināta. Iesniegšanas termiņi, tāpat kā dokumentu iesniegšanas kārtība nav mainījušies,» informē D. Liberte.
Viņa norāda: «Pats galvenais pluss jaunajai kārtībai ir Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes neatkarīgais statuss, jo saskaņā ar jauno kārtību RIAP locekļi tajā pašā laikā vairs nav Patentu valdes darbinieki, kas varēja radīt šaubas par AP lēmumu neatkarību. Tagad padomi veido pēc profesionāliem kritērijiem izvērtēti un Ministru kabineta iecelti eksperti, kuri savos lēmumos būs absolūti patstāvīgi.»