Valdība sniegs atbalstu siltumizolācijas materiālu ražošanas kompānijai Saint-Gobain un vērsīsies pie attiecīgajām pašvaldībām ar vēstuli, kurā paudīs savu nostāju, ka šādu apjomīgu investīciju ienākšana Latvijā un eksportspējīgu ražotņu darbība ir Latvijas un attiecīgo pašvaldību interesēs.

Turklāt siltumizolācijas materiālu ražošana būs nozīmīgs ieguldījums Latvijas valstij un pašvaldībām energoefektīvas būvniecības attīstīšanā Latvijā, informē premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis.

28.martā Ministru prezidents Ivars Godmanis tikās ar vienu no pasaules vadošās siltumizolācijas materiālu ražošanas kompānijas Saint-Gobain pārstāvi Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā Jorma Toivonens (Jorma Toivonen), lai pārrunātu nepieciešamo valdības atbalstu kompānijas ražotnes darbības uzsākšanai Latvijā. Sanāksmē piedalījās arī ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols un Saint-Gobain Ģipša un izolācijas nozares Baltijas reģionālais direktors Sīmo Tunkelo.

Ceturtdien, 20.decembrī uzņēmuma Saint-Gobain pārstāvji tikās ar iedzīvotāju grupu, kas pie Ogres novada domes bija sanākuši piketēt pret ieceri Ikšķilē būvēt ISOVER izolācijas materiālu ražotni, liecina uzņēmuma sniegtā informācija medijiem.

Uzklausot iedzīvotāju jautājumus, Saint-Gobain pēc svētkiem plāno rīkot virkni informatīvu pasākumu, lai detalizēti izskaidrotu plānotās ražotnes ietekmi uz vidi un infrastruktūru. Sanākušos ogrēniešus Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkēvičs un Saint-Gobain pārstāvji aicināja uz diskusiju Ogres novada kultūras namā. Uzklausīt iedzīvotājus bija ieradies arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvis Ralfs Dakters.

„Mēs saprotam, ka vietējā sabiedrība vēlas dzirdēt skaidru un izsmeļošu informāciju par iecerēto ISOVER ražotnes būvniecību Ikšķilē. Šīrīta tikšanās ar piketa dalībniekiem mums ir devusi labāku priekšstatu par to, ko cilvēki vēlas zināt un kas viņus satrauc. Jau pavisam drīz mēs aicināsim visus interesentus uz tikšanos, kur izskaidrosim, kādas tehnoloģijas tiks izmantotas ražotnē un kādā veidā tiks garantēta vides aizsardzības prasību ievērošana,“ pēc tikšanās ar piketa dalībniekiem sacīja SIA Saint-Gobain Celtniecības Produkti izpilddirektors Normunds Mitko.

Turpmāk viens no Latvijas vadošajiem būvmateriālu tirgotājiem maxit darbosies Saint-Gobain grupas sastāvā.

Šī gada 4.martā Eiropas Komisija apstiprinājusi maxit grupas un franču uzņēmuma Saint-Gobain apvienošanos. Pamatojoties uz šo lēmumu, 13.martā līdzšinējais maxit grupas mātes uzņēmums Heidelberg Cement to oficiāli nodeva Saint-Gobain īpašumā. Izmaiņas skars arī Latvijas tirgu, kur turpmāk maxit darbosies būvmateriālu nozarē Saint-Gobain grupas sastāvā un ģeogrāfiski ietilps ziemeļu un Baltijas valstu reģionā. Kopā ar maxit Latvijas tirgū Saint-Gobain būvmateriālu sektoru pārstāv arī SG Celtniecības Produkti, kas piedāvā dažādas izolācijas sistēmas, liecina sniegtā informācija medijiem.

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) šodien uz tikšanos bija aicinājis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu, lai pārrunātu masu medijos izskanējušo neoficiālo informāciju par franču koncerna Saint-Gobain plāniem pārtraukt investīciju projektu Latvijā.

Tikšanās laikā LIAA direktors informēja, ka Saint–Gobain ir saskāries ir projekta ieviešanas grūtībām, tomēr oficiālu atteikumu investīcijām Latvijā LIAA nav saņēmis.

K. Gerhards un Ozols vienojās, ka jau šodien LIAA tikties ar uzņēmuma Saint-Gobain pārstāvjiem, lai pārrunātu izveidojušos situāciju un investīciju projekta tālāko attīstību.

Kā zināms, Saint Gobain ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras piesaistītais investīciju projekts, pie kura Latvijas ekonomiskā pārstāvniecība Francijā sāka strādāt jau 2005.gadā.

Franču koncerns Saint-Gobain drīzumā atteiksies no ieceres pie Ikšķiles būvēt Isover siltumizolācijas materiālu ražotni, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, ziņo laikraksts Telegraf.

Tā kā Saint-Gobain apnikušas birokrātiskās barjeras Latvijā, valsts zaudēs investīcijas 80 miljonu EUR (56 miljonu latu) apmērā.

Saint-Gobain Latvijas pārstāvniecībā SIA Saint-Gobain celtniecības produkti laikrakstam pastāstīja, ka tiek gaidītas instrukcijas no Parīzes, kā rīkoties tālāk. Plānots, ka norādījumi tiks saņemti pēc aptuveni divām nedēļām.

Telegraf rīcībā esošā neoficiāla informācija liecina, ka Saint-Gobain savu ieceri īstenos citā, investīcijām labvēlīgākā valstī.

Uzņēmums Saint-Gobain rīt, 6.decembrī, plkst. 17:00 Ogres novada domē iepazīstinās sabiedrību ar ieceri Ikšķilē izveidot ISOVER minerālvates siltumizolācijas materiālu ražotni, kuras celtniecību plānots uzsākt 2008. gada vasarā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Saint-Gobain siltumizolācijas materiālu ražotni paredzēts būvēt teritorijā uz Ogres un Ikšķiles novadu robežas, Saskaņā ar projekta īstenošanas grafiku, siltumizolācijas materiālu ražošanu plānots uzsākt 2009. gada rudenī, izmantojot utilizētos un otrreizējai pārstrādei paredzētos stikla izstrādājumus, kā arī kvarca smiltis.

„Pēdējo gadu laikā pieaugošie būvniecības apjomi ir palielinājuši Saint-Gobain ražoto ISOVER izolācijas materiālu noietu Baltijā / Latvijā, un saskaņā ar mūsu aprēķiniem pieprasījums pēc kvalitatīviem būvniecības materiāliem saglabāsies arī turpmāk. Ražojot materiālus tepat uz vietas, mēs spēsim piedāvāt tos vietējā tirgū par labākām cenām nekā importējot no ražotnēm citviet Eiropā,“ norāda SIA Saint-Gobain Celtniecības Produkti izpilddirektors Normunds Mitko.

Franču koncerns Saint-Gobain varētu būvēt sauso būvmaisījumu ražotni Latvijā ne ātrāk kā 2013. gadā, Db pastāstīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols.

Viņš teica, ka Francijas koncernam tagad prioritāri ir citi plāni, proti, rūpnīca Ukrainā, un tā kā rūpnīcas būvē viena komanda, tad arī Latvijas kārta varētu pienākt pēc Ukrainas. A. Ozols komentēja, ka Latvija ir palaidusi garām īsto momentu, kad investoram bija vēlme ienākt Latvijā, bet tagad pieprasījums būvmateriālu nozarē ir krities un investoriem vairs nav tik liela interese. Arī Saint-Gobain meitasuzņēmuma Latvijā SIA Saint-Gobain celtniecības produkti vadītājs Normunds Mitko Db apstiprināja, ka franču koncerns no plāniem būvēt rūpnīcu Latvijā nav atteicies un darbs pie projekta turpinās, taču tagad rūpnīcas būvniecība atlikta uz daudz vēlāku laiku.

Par SIA Saint-Gobain celtniecības produkti valdes priekšsēdētāju kļuvis Somijas iedzīvotājs Johaness Holms, bet par valdes locekli - Mārtiņš Misa, liecina Lursoft dati.

Savukārt līdzšinējais SIA Saint-Gobain celtniecības produkti valdes priekšsēdētājs Heikki Simo Tunkelo darbu turpinās kā valdes loceklis, bet kompānijas valdi ir atstājusi Antoņina Šumova.

Db jau vēstīja, ka SIA Saint-Gobain celtniecības produkti un sauso būvmaisījumu izplatītājs SIA maxit pilnībā apvienosies šā gada 1.jūlijā.

SIA maxit direktors Mārtiņš Misa Db iepriekš norādīja, ka juridiski SIA maxit ir pārgājis SIA Saint-Gobain celtniecības produkti īpašumā, paskaidrojot, ka ir noticis formāls darījums, lai varētu īstenot abu uzņēmumu mātes kompānijas stratēģiskos mērķus.

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Protestējošajiem Tukuma iedzītovtājiem par prieku, nolemts atkārtoti veikt sabiedriskās apspriešanas un veikt ietekmes uz vidi novērtējumu.

Vides pārraudzības valsts birojā (VPVB), izvērtējot SIA Tukums Airport Jūrmalas lidostas darbības paplašināšanas ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, nolemts, ka iesniedzējam tas jāpapildina un jārīko atkārtota sabiedriskā apspriešana.

Vides pārraudzības valsts biroja Ietekmes uz vidi novērtējuma nodrošināšanas daļas vadītāja Ērika Ulāne aģentūru LETA informēja, ka VPVB ir uzdevis lidostas uzņēmumam novērst nepilnības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā un nodrošināt tā atkārtotu sabiedrisko apspriešanu.

Tas nozīmē, ka atkārtoti notiks arī sabiedriskās apspriešanas sapulces, skaidroja Ulāne, piebilstot, ka, izvērtējot ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumus, VPVB tā ir ierasta prakse, ka ziņojumi netiek akceptēti ar pirmo reizi, jo apjomīgajā dokumentā uzņēmēji bieži palaižot garām atsevišķas prasības. Parasti VPVB pieprasa iesniegt papildinājumus, taču šajā lidostas ziņojumā konstatēta virkne trūkumu, tāpēc nolemts to atdot atpakaļ uzlabošanai un atkārtotai apspriešanai.

Par būvmateriālu vairumtirgotāja SIA «Saint-Gobain Celtniecības Produkti» valdes locekli iecelts Normunds Mitko, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Normundam Mitko ir tiesības pārstāvēt komercsabiedrību kopīgi ar vismaz vienu no valdes locekļiem.

Viņš uzņēmuma valdē pievienojas valdes priekšsēdētājam Thierry Claude Maxime Lambert un valdes locekļiem Mart Arro, Gunnar Evald Forsman un Juha Tapani Ryyppo.

Uzņēmums arī izbeidzis kopprokūru, kas bija izsniegta Jānim Ankipānam un Inārai Enikovai.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 22.februārī.

SIA «Saint-Gobain Celtniecības Produkti» dibināta 1997.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 29 295 594 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir Francijā reģistrētā kompānija «Saint-Gobain Produits Pour La Construction S.A.S.».

2016.gadā SIA «Saint-Gobain Celtniecības Produkti» strādāja ar neto apgrozījumu 9,737 miljonu eiro apjomā, kas bija par 4,6% mazāk nekā 2015.gadā, savukārt kompānijas peļņa pēc nodokļiem gandrīz dubultojās un bija 352 tūkstoši eiro.

AS "Valmieras stikla šķiedra" ASV meitasuzņēmuma "P-D Valmiera Glass USA Corp." ražotne par 17,5 miljoniem ASV dolāru pārdota uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.", teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums pabeigts otrdien, 2.jūnijā.

Jau ziņots, ka šā gada 3.martā, ASV meitasuzņēmums parakstīja aktīvu pārdošanas līgumu ar uzņēmumu "Saint-Gobain Adfors America, Inc." par būtībā visu pirmās un otrās fāzes aktīvu pārdošanu. Kopējā pirkuma summa ir 17 500 000 ASV dolāru plus papildu atlīdzība saskaņā ar aktīvu pārdošanas līgumu.

ASV meitasuzņēmums no otras līgumslēdzēja puses saņēma maksājumu pilnā apmērā 2.jūnijā, un tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

SIA Tukums Airport, ievērojot atbilstošās prasības, centīsies turpināt Tukuma lidostas jeb lidostas Jūrmala paplašināšanu, pieļaujot iespēju arī gatavot jaunu ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu.

SIA Tukums Airport juriste Viktorija Šalajeva aģentūrai LETA skaidroja, ka saistībā ar Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) atzinumu, kas aptur paplašināšanos, SIA Tukums Airport ieskatā IVN procedūras gaitā sniegtā atzinuma mērķis ir nevis aizliegt lidostai attīstīties, bet norādīt uz nepilnībām iesniegtajā ziņojumā.

«VPVB uzskata, ka daži no aprēķiniem iesniegtajā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā tika veikti nepareizi, tomēr speciālisti, kuri izstrādāja ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu lidostas Jurmala Airport darbības paplašināšanai, tam nepiekrīt,» skaidroja Šalajeva, informējot, ka patlaban tiek noskaidrota situācija un, tiklīdz būs vairāk skaidrības, SIA Tukums Airport veiks tālākās darbības.

Latvijā būvē lielveikalus, autosalonus, birojus, izklaides centrus, arī privātmājas un dzīvokļus. Ekonomika ir orientēta uz pakalpojumu sniegšanu, nevis ražošanu. Taču mūsu dzīves līmenis straujāk augs tikai tad, ja sāksim ražot krietni vien vairāk, - tāds ir Latvijas iedzīvotāju vidū pastāvošais viedoklis par savu valsti un tās tautsaimniecību.

Varbūt šis viedoklis ir pārāk vienkāršots, taču tas radies ne bez pamata – piemēram, rūpniecības produkcijas ražošana Latvijā pagājušā gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 6,7%, kas bija lielākais kritums starp visām Eiropas Savienības valstīm.

Lai situācija mainītos, nepieciešams veicināt ražošanu, šeit nodrošinot ražotājiem, tostarp ārvalstu investoriem, pievilcīgus apstākļus viņu biznesam. Praksē diemžēl pārāk bieži ir bijis citādi – lielu projektu realizēšanas mēģinājumi sastapušies ar aicinājumiem izraudzītajās teritorijās neko nebūvēt un nedarīt, bet meklēt vietu ražošanai citur. Parasti atrodot to ārpus Latvijas, valstīs, kurās attieksme izrādījusies krietni vien pragmatiskāka un ieinteresētāka. Pēdējo mēnešu ažiotāža saistībā ar franču investora Saint-Gobain iespējamo ienākšanu Latvijā tikai apliecina, ka šāda attieksme jau kļūst par ikdienišķu parādību.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valde paplašinātā sēdē izskatījusi Saint-Gobain rūpnīcas celtniecības pamatojuma materiālus un uzklausījusi Saint- Gobain celtniecības produkcijas izpilddirektoru Normundu Mitko par ieceri siltumizolācijas materiālu rūpnīcu būvēt Ikšķiles novada teritorijā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Kritiski izvērtējot celtniecības pretendenta piestādītos vizuālos un informatīvos materiālus tajā skaitā atsauksmes par iespējamo rūpnīcas ietekmi uz vidi, valdes sēde nolēma atbalstīt Saint – Gobain ieceres siltumizolācijas materiālu rūpnīcu celt Ikšķiles novadā sekojošu apsvērumu dēļ:

· Izvēlētais apbūves gabals atrodas dzelzceļa un valsts autoceļu tiešā tuvumā;

· Objektiem, kuru celtniecība ir plānota uz iepriekš minētā zemes gabala, relatīvi viegli ir atrisināmi visi inženiertehnisko sistēmu pieslēgumi;

· Teritorija nav apbūvēta, tātad nav paredzami nojaukšanas darbi;

· Var prognozēt, ka sakarā ar Ogres pilsētas un Ikšķiles novada tiešo tuvumu rūpnīcai nebūs darbaspēka problēmu;

Vides aktīvistu un vietējo iedzīvotāju dēļ aptuveni 80 milj. eiro (56 milj. Ls) vērtās Saint-Gobain siltumizolācijas ražotnes celtniecība Ikšķilē atlikta vismaz līdz 2011.gadam.

Tā laikrakstam Biznes&Baltija teicis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols. Viņš laikrakstam arī nav slēpis sašutumu par bezatbildīgajiem «zaļo» un vietējo iedzīvotāju protestiem, kuru dēļ Latvija nav ieguvusi vairākas darba vietas, bet cilvēki krīzes dēļ šobrīd savus darbus zaudē.

Kā A. Ozols iepriekš skaidroja Db, Latvija ir palaidusi garām īsto momentu, kad investoram bija vēlme ienākt Latvijā, bet tagad pieprasījums būvmateriālu nozarē ir krities un investoriem vairs nav tik liela interese.

Arī Saint-Gobain meitasuzņēmuma Latvijā SIA Saint-Gobain celtniecības produkti vadītājs Normunds Mitko Db iepriekš apstiprināja, ka franču koncerns no plāniem būvēt rūpnīcu Latvijā nav atteicies un darbs pie projekta turpinās, taču tagad rūpnīcas būvniecība atlikta uz daudz vēlāku laiku.

SIA Saint-Gobain celtniecības produkti un sauso būvmaisījumu izplatītājs SIA maxit pilnībā apvienosies šā gada 1. jūlijā, Db pastāstīja maxit direktors Mārtiņš Misa.

Iepriekš M. Misa Db stāstīja, ka juridiski SIA maxit ir pārgājis SIA Saint-Gobain celtniecības produkti īpašumā, taču faktiski nekādas pārmaiņas nav notikušas. Viņš teica, ka noticis formāls darījums, lai varētu īstenot abu uzņēmumu mātes kompānijas stratēģiskos mērķus, tāpēc mainīti īpašnieki, tomēr uzņēmumā nekās izmaiņas nav veiktas. Nav notikušas arī nekādas izmaiņas SIA maxit valdē.

Abi uzņēmumi tāpat kā līdz šim pastarpināti pieder Francijas koncernam Saint-Gobain.

Stikla šķiedras ražotāja AS "Valmieras stikla šķiedra" pabeigusi ASV meitasuzņēmumu "P-D Valmiera Glass USA Corp." un "Valmiera Glass USA Trading Corp." likvidācijas procesu, teikts uzņēmuma paziņojumā "Nasdaq Riga".

Turpmāk "Valmiera Glass" grupu veido "Valmieras stikla šķiedra" Latvijā un "Valmiera Glass UK Ltd." Apvienotajā Karalistē. Grupas uzņēmumi darbu turpina ierastajā kārtībā.

Līdz ASV esošo uzņēmumu likvidācijai "Valmieras stikla šķiedrai" piederēja 100% uzņēmuma "Valmiera Glass USA Trading Corp." kapitāldaļu un 52,21% "P-D Valmiera Glass USA Corp." kapitāldaļu.

Jau vēstīts, ka 2020.gada 2.jūnijā "P-D Valmiera Glass USA Corp." noslēdza aktīvu pirkuma līguma procesu, nododot Dublinā, Džordžijas štatā, ASV, esošās pirmās un otrās fāzes aktīvus uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.". Tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Ārvalstu medijos izskanējusi informācija, ka Francijas uzņēmums Saint-Gobain plāno atteikties no ieceres būvēt siltumizolācijas materiālu ražotni pie Ikšķiles, taču uzņēmuma pārstāvji to noliedz.

Laikraksts La Lettre de l'Expansion raksta, ka uzņēmums Saint-Gobain apsver iespēju atsaukt investīciju plānu Latvijā. Savukārt, kā ziņo Latvijas Radio, koncerna pārstāvis Normunds Mitko uzsvēris, ka šādu informāciju neesot paudis un Saint-Gobain no būvniecības plāniem atteikties negrasās.

Koncerna pārstāvis Normunds Mitko norādīja: "Līdz šim nav dzirdēti nekādi konstruktīvi argumenti pret rūpniecības būvniecības ieceri". Uzņēmuma pārstāvis arī apgalvoja, ka šādai rūpnīcai "vides risku praktiski nav".

Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas uzsākšanas jau ir pagājis krietns laika sprīdis, un vairums uzņēmumu šobrīd ir vairāk vai mazāk pārkārtojuši personas datu apstrādi atbilstoši jaunajām prasībām. Tomēr regulas prasību ieviešanas pasākumi vēl nav galā.

Nacionālais regulējums

Pagājušā gada nogalē Datu valsts inspekcija pieņēma personas datu apstrādes darbību veidu sarakstu, attiecībā uz kuriem Latvijā jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību (ietekmes novērtējums jeb NIDA). Šāda saraksta pieņemšanu katras dalībvalsts līmenī paredz Vispārīgās datu aizsardzības regula. Eiropas Savienības dalībvalstu personas datu uzraudzības iestādes ir bijušas visai aktīvas, kopumā sākotnēji piedāvājot vairāk nekā 260 personas datu apstrādes veidus, kuru gadījumā būtu jāveic ietekmes novērtējums.

Datu valsts inspekcijas apstiprinātājā sarakstā ietverti 13 dažādi apstrādes darbību veidi, kuru gadījumā datu pārziņiem, kas darbojas Latvijā, ir pienākums veikt ietekmes novērtējumu. Datu valsts inspekcijas sarakstā ir norādīti arī 9 personas datu apstrādes risku paaugstinoši kritēriji, kas jāņem vērā, lemjot par to, vai jāveic ietekmes novērtējums. Atsevišķos Datu valsts inspekcijas sarakstā norādītajos gadījumos ietekmes novērtējums ir jāveic tikai tad, ja sarakstā minētā personas datu apstrāde notiek vienlaikus pastāvot kādam no sarakstā norādītajiem risku paaugstinošajiem kritērijiem. Ilustrācijai var minēt, ka datu subjektu «sistemātiska uzraudzība» ir viens no risku paaugstinošajiem kritērijiem. Tas var ietvert visdažādākās situācijas. Sistemātiska uzraudzība var būt gan tīmeklī iegūtu personas datu apstrāde, gan publiski pieejamas zonas nepārtraukta video novērošana, no kuras grūti vai neiespējami izvairīties, piemēram, ja bez nonākšanas kameras redzes lokā nav iespējams iekļūt kādā publiski pieejamā ēkā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks savas vietnieces Jutas Strīķes pagājušā gada darbu novērtējis ar zemu līmeni, lai gan tikpat lielu kritiku izpelnījušās vēl divas vadošas KNAB amatpersonas, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Visas trīs amatpersonas, kuras jau ilgstoši strādā KNAB, pārmetumus noliedz un vadības rīcībā saskata bosinga un mobinga pazīmes.

Streļčenoks veicis novērtējumu Strīķei un Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai Ilzei Draveniecei, bet Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāju Diānu Kurpnieci vērtēja Streļčenoka kādreizējā priekšniece un pašreizējā KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča, kuru pagājušā gada vasarā amatā iecēla Streļčenoks vienpersoniski.

Strīķe un Kurpniece novērtētas ar D līmeni, kas nozīmē, ka darba izpilde tikai atsevišķās jomās sasniedz prasības attiecīgajā nozarē un darba izpildē nepieciešami uzlabojumi. Savukārt Draveniece novērtēta ar E līmeni, kas nozīmē, ka viņas darba izpilde nesaskan ar prasībām attiecīgajā nozarē, visās jomās nepieciešami būtiski un tūlītēji uzlabojumi.

Lietuvas valsts enerģētikas grupas "Ignitis grupe" atjaunojamās enerģijas uzņēmums "Ignitis Renewables" Latvijā līdz 2030.gadam plāno īstenot atjaunojamās enerģijas projektus ar 1,8 gigavatu (GW) jaudu, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Ignitis Renewables" vadītāja Latvijā Baiba Lāce.

Viņa norādīja, ka projekti Latvijā šobrīd ir dažādās attīstības stadijās - ir tādi, kur ir sākta būvniecība, kā arī ir projekti, par kuriem vēl notiek sākotnējā izpēte un tiek vērtēts attīstības potenciāls.

Kopējais investīciju portfelis, kas līdz 2030.gadam ir atvēlēts Latvijā atjaunojamās enerģijas projektu attīstībai, ir apmēram 700 miljoni eiro.

"Kopējais investīciju portfelis ir orientējošs lielums, jo, mainoties parku aprisēm, attiecīgi var mainīties arī investīciju portfelis," piebilda Lāce.

Viņa minēja, ka būvdarbi ir sākti Stelpes saules enerģijas parka izveidošanā Bauskas novadā. Šis parks sastāvēs no diviem atsevišķiem objektiem, kuri atrodas Bauskas novada Stelpes un Bārbeles pagastā, un kopējā jauda ir plānota 145 megavati (MW). Būvdarbu pabeigšana plānota 2025.gada rudenī.

Satversmes tiesa (ST) pirmdien par neatbilstošu Satversmei atzina normu, ar kuru samazināts galvenās cirtes caurmērs.

Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu un tās ilgtspējību Latvijā tika vērtēts ST. ST uzsver, ka tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses.

Spriedumā norādīts, ka valsts ir tiesīga pieņemt tādus lēmumus, kuriem var būt ietekme uz vidi, taču tiem ir jābūt saskaņā ar Satversmē ietverto ilgtspējības principu - vispusīgi izvērtētiem, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Tāpat būtiska nozīme ir Satversmes 115.pantā ietvertajam piesardzības principam, kurš citstarp prasa, lai pirms plānotās darbības tiktu apzinātas un izvērtētas visas iespējamās negatīvās sekas.

Parīzē dzīvojošais dizaineris Kristians Labutens (Christian Louboutin), kura apavi greznojuši daudzas slavenas kājas, iesūdzējis tiesā konkurentu Yves Saint Laurent par sarkanās krāsas izmantošanu kurpju zolēs, vēsta Reuters.

«Mr. Labutens ir pirmais dizaineris, kurš attīstījis ideju par sarkanām zolēm sieviešu kurpēm,» norādīts Manhetenas tiesai iesniegtajos dokumentos.

Kopš janvāra dizaineris esot lūdzis luksusa kompānijai Yves Saint Laurent America, Gucci Group meitas uzņēmumam, pārtraukt pārdot kurpes ar sarkanām zolēm tajos pašos Manhetenas veikalos, kuros viņš pārdod savas kurpes.

Dizaineris uzskata, ka Yves Saint Laurent rada apjukumu pircējos, kā rezultātā viņi var sajaukt šos apavus.

Labutens vēlas iegūt viena miljona dolāru lielu kompensāciju un panākt, lai Yves Saint Laurent vairs nedrīkstētu tirgot šādus apavus.