Atklājot valdības sēžu tiešraides internetā, gan ministri, gan arī politikas eksperti pauda cerību, ka atklātība nemainīs lēmumu pieņemšanas procesu un arī ministru uzvedību.

Pirmais solis uz valdības sēžu atklātību tika sperts 2002.gadā, kad tās tika padarītas atklātas medijiem, šodien klātesošajiem Vērmanes dārzā sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V). Viņš atzina, ka tāpat kā pie mediju klātbūtnes ar laiku ir pierasts, tāpat arī pieradīs pie tā, ka valdības sēdes turpmāk varēs vērot internetā tiešraidē. «Tas ir tikai tālākais solis, lai nodrošinātu sabiedrībai lielāku informācijas pieejamību,» sacīja Dombrovskis.

Valdības vadītājs arī apgalvoja, ka tiešraižu nodrošināšana no valdības sēžu zāles tās darbu neietekmēs.

Apkopoti pirmā pusgada dati par Saeimas komisiju un apakškomisiju sēžu apmeklējumu. Dati liecina, ka sēžu apmeklēšanā līderi nemainās.

Portāla Deputatiuzdelnas.lv apkopotie dati liecina, ka divi Saeimas deputāti – Kārlis Eņģelis no Reformu partijas un Dzintars Kudums no Nacionālās apvienības – līdz šim apmeklējuši visas komisiju sēdes.

Savukārt absolūts līderis komisiju sēžu kavēšanā ir Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Jānis Klaužs, kurš līdz šim 11. Saeimā apmeklējis vien 38% komisiju sēžu. Jau vēstīts, ka Līvānu novada uzņēmējs iepriekš intervijā norādīja, ka Saeimā ir nokļuvis «joka pēc». (links)

Trīs tiesās – Rīgas apgabaltiesā, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā un Jūrmalas tiesā – uzsākta tiesas sēžu protokolēšana skaņu ieraksta formā, informēja Tiesu administrācija.

Tiesu administrācija katrā tiesā ir aprīkojusi vienu tiesas zāli ar profesionālu skaņu ierakstīšanas aparatūru, lai fiksētu tiesas sēdēs gaitu skaņu ierakstā. Skaņu ierakstu izmantos tiesas sēžu ierakstīšanai krimināllietu izskatīšanas laikā.

Skaņu ierakstu tiesās veiks līdz nākošā gada aprīlim, lai pārbaudītu tehnoloģijas piemērotību tiesas sēžu ierakstīšanai un sagatavotu priekšlikumus nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos.

Tieslietu ministrijas izveidotā darba grupa 2008. gadā izstrādās koncepcijas projektu par skaņu ieraksta un video konferenču izmantošanu tiesas procesā. Tiesās gūto pieredzi izmantos koncepcijas izstrādē.

Ar skaņu ierakstu palīdzību Tiesu administrācija cer uzlabot tiesas procesa un tiesas sēžu protokolu kvalitāti.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Nozagtajos Saeimas Prezidija locekļu datoros slepena vai valsts noslēpumu saturoša informācija netika glabāta, atklāj Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs (SC).

Saeimas priekšsēdētājas biedrs skaidroja, ka nozagto datoru vienīgā funkcija bija Prezidija locekļiem sniegt Saeimas sēdes laikā aktuālo informāciju. Šie datori netika izmantoti privātām lietām, un tiem nebija pieejas pie interneta, lai nodrošinātos pret hakeru uzbrukumiem. Portatīvajos datoros neglabājās nedz slepena, nedz valsts noslēpumu saturoša informācija, sacīja deputāts.

Klementjevs atzīmēja, ka no Saeimas priekšsēdētājas biedra, sekretāra un sekretāra biedra darba galdiem parlamenta sēžu zālē trīs portatīvie datori nozagti tika pirms vairākām nedēļām un par šo situāciju pēc vēršanās Valsts policijā (VP) ir ierosināts kriminālprocess.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Sākot no šā gada 15. maija, Latvijas aviosabiedrība airBaltic palielinās lidojumu skaitu maršrutos no Rīgas uz Liepāju, Tallinu un Viļņu. Papildu reisi uz Liepāju un Tallinu tiks ieviesti arī 1. jūnijā.

Aviokompānija ievieš vienu papildu reisu lidojumiem turp un atpakaļ no Rīgas uz Liepāju darba dienās. Līdz šim airBaltic nodrošināja lidojumus maršrutā Rīga - Liepāja trīs reizes darba dienās un reizi dienā sestdienās un svētdienās.

Viens papildu lidojums no Rīgas uz Tallinu un atpakaļ būs pieejams vienu reizi darba dienās. Līdz šim aviokompānija nodrošināja lidojumus maršrutā Rīga - Tallina četras reizes dienā darba dienās un reizi dienā sestdienās un svētdienās.

Savukārt lidojumu skaits no Rīgas uz Viļņu tiek papildināts ar vienu reisu darba dienu un svētdienu vakaros, no Viļņas uz Rīgu – ar vienu reisu darba dienu un sestdienu rītos. Lidojumi turp un atpakaļ no Rīgas uz Viļņu bija pieejami trīs reizes dienā darba dienās, reizi dienā – sestdienās un svētdienās. No Viļņas uz Rīgu lidojumi tika nodrošināti trīs reizes dienā darba dienās un reizi dienā sestdienās un svētdienās.

Kopš 11.Saeimas sanākšanas Saeimas Prezidijā saņemti iesniegumi no 63 deputātiem, kuri atsakās no Saeimas sēžu dokumentiem papīra formātā. Uz šo deputātu dokumentu kastītēm uzlīmēta simboliska zaļa eglīte.

Saeimas sēdēs izskatāmie dokumenti ikvienam ir pieejami elektroniski, un deputāti ar tiem sēdes laikā var strādāt, izmantojot portatīvo datoru.

No Saeimas sēžu dokumentu papīra kopijām atteikusies arī VL–TB/LNNK frakcija un sešas 11.Saeimas komisijas – Eiropas lietu komisija, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, Sabiedrības saliedētības komisija, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, Pieprasījumu komisija, Publisko izdevumu un revīzijas komisija.

Iepriekšējā sasaukumā 53, bet 9.Saeimā vairāk nekā 40 Saeimas deputāti, taupot resursus, bija atteikušies no dokumentiem papīra formātā.

Lai samazinātu papīra patēriņu, Saeimas sēžu materiāli, ja iespējams, tiek samazināti un kopēti uz lapas abām pusēm. Pēc Saeimas sēdēm pāri palikušos dokumentus un pavairoto materiālu pārpalikumus, kā arī ikdienas lietošanas papīru savāc un nodod pārstrādei papīrfabrikā Līgatne. Papīrfabrika nodrošina makulatūras savākšanu ar savu transportu, neprasot par to samaksu.

Salīdzinot statistikas rādītājus par 8., 9. un 10.Saeimas deputātu kandidātiem, jāsecina, ka kandidāti kļūst jaunāki un mazāk izglītoti.

No 8.Saeimas deputātu kandidātiem augstākā izglītība bija 81,5% kandidātu, no 9.Saeimas kandidātiem - 81,8%, bet no 10.Saeimas kandidātiem - tikai 79,8%.

8.Saeimas deputātu kandidātu sarakstā vidējā izglītība bija 8,1% kandidātu, 9.Saeimas vēlēšanās -18,1%, bet 10.Saeimas vēlēšanās - 20% jeb katram piektajam.

Katrās Saeimas vēlēšanās atrodas kāds, kurš uzskata, ka pietiek ar pamatskolas izglītību, lai izstrādātu likumus, pēc kuriem dzīvos valsts. 8.Saeimas vēlēšanās pamata izglītība bija vienam kandidātam, 9.Saeimas vēlēšanās - vienam kandidātam, bet 10.Saeimas vēlēšanās - diviem kandidātiem, abi viņi ir no apvienības Ražots Latvijā.

1. Valsts prezidenta rīkojums par Saeimas atlaišanu

1) Satversmes 48.pants nosaka, ka Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi Valsts prezidenta tiesībām saistībā ar tuvojošamies Valsts prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. Valsts prezidents ir pilntiesīgs, t.i., viņam ir visas Satversmē noteiktās kompetences, līdz savu pilnvaru termiņa pēdējai dienai. Amata pildīšanas termiņa beigu tuvums neietekmē viņa kompetences apjomu.

2) Valsts prezidents pieņem lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu nevis patstāvīgu lēmumu atlaist Saeimu. Lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem tauta tautas nobalsošanā.

Plānojot nākamā gada pārvadājumu maršrutus un apjomus, a/s Pasažieru vilciens (PV) kā vienu no prioritātēm izvirzījusi ekspersvilcienu principa attīstīšanu. Perspektīvie maršruti, kuros darba dienu rītos un pēcpusdienā varētu kursēt ekspresvilcieni, ir Jelgava – Rīga un Sigulda – Rīga.

Atsaucoties uz pasažieru atsauksmēm un pārvadājumu statistiku, PV norāda, ka arvien lielāku atsaucību gūst vilcieni, kas nepietur visās pieturās maršrutā un galapunktā tādēļ nonāk īsākā laikā.

Patlaban ekspreša tipa vilciens kursē darba dienu rītos maršrutā Tukums – Rīga, bet elektrovilcienu zonā Aizkraukles virzienā pasažieri darba dienās labprātāk izvēlas braukt ar dīzeļvilcieniem, kuri ātrāk nokļūst Rīgā, norāda PV.

Ekspreša priekšrocības novērtējot arī pasažieri, kuri izmanto brīvdienu vilcienu uz Rēzekni un ik dienu kursējošo vilcienu Dinaburga uz Daugavpili. PV norāda, ka, ja parasti vilciens līdz Rēzeknei ceļā pavada apmēram 4 stundas un 11 minūtes, tad brīvdienu ekspresvilciens no Rīgas līdz Rēzeknei nokļūst divās stundās un 59 minūtēs.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību, turklāt tas notiekot pēc 11 gadu izmeklēšanas un trīs mēnešu lietas skatīšanas tiesā, raksta laikraksts Diena.

Tāpat prokurora atsevišķas rīcības un lūgums par tiesas sēžu atlikšanu radījuši aizdomas par centieniem novilcināt lietas izskatīšanu. Novembra pēdējā tiesas sēdē šķita, ka prokurors ar savu rīcību pat sadusmoja tiesnesi.

Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, uzņēmējs Andris Šķēle, bijušais uzņēmuma Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts arī Lattelecom (Tet) tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.

Latvijas aviosabiedrība airBaltic no 11. augusta palielinās iekšzemes reisu skaitu uz Liepāju, piedāvājot lidojumus arī sestdienu rītos un svētdienu pēcpusdienās, liecina aviosabiedrības sniegtā informācija. Biļešu cena lidojumam no Liepājas uz Rīgu ir, sākot no 1,10 LVL.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks, komentējot šīs izmaiņas, sacīja: "Ņemot vērā līdzšinējos veiksmīgos darbības rezultātus šajā maršrutā un pasažieru pieprasījumu, mēs pieņēmām lēmumu palielināt reisu skaitu un piedāvāt lidojumus arī nedēļas nogalēs".

Papildus reisi tiks veikti sestdienu rītos (7.25 no Rīgas, 8.30 no Liepājas) un svētdienu pēcpusdienās (19.15 no Rīgas, 20.20 no Liepājas). Lidojuma ilgums maršrutā ir 40 minūtes. Kopš airBaltic ir ieviesusi interneta reģistrāciju lidojumiem, pasažieri lidostā var ierasties pat 20 minūtes pirms lidojuma, ietaupot ceļā un lidostā pavadīto laiku.

Pašlaik airBaltic lidojumus maršrutā Rīga - Liepāja veic darba dienu rītos un vakaros (6.50 un 18.20 no Rīgas, 7.55 un 19.25 no Liepājas). Šī maršruta vienvirziena biļešu cena lidojumiem no Rīgas uz Liepāju ir sākot no 9,70 LVL (ar lidostu nodevām), savukārt biļešu cena lidojumam no Liepājas uz Rīgu ir sākot no 1,10 LVL.

Politiskā spēka "Likums un kārtība" pārstāvji Saeimā Aldis Gobzems un Karina Sprūde tomēr ir iesnieguši parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai savus Covid-19 drošības sertifikātus, kas apliecina vakcinēšanos vai slimības pārslimošanu.

Vēl pirms pāris stundām, kad notika Mandātu komisijas sēde, abi minētie deputāti to nebija izdarījuši, taču pirms ārkārtas Saeimas sēdes politiķi bija paguvuši informēt atbildīgo parlamenta komisiju.

Tas nozīmē, ka šobrīd Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu parlamenta Administrācijai un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai nav uzrādījuši četri Saeimas deputāti.

Šo deputātu vidū ir Vladimirs Nikonovs (S), spiegošanā aizdomās turētais parlamentārietis Jānis Ādamsons, kurš atrodas apcietinājumā un Saeimas darbā nepiedalās, Jūlija Stepaņenko (LPV) un Nacionālās apvienības pārstāvis Romāns Naudiņš.

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) informēja, ka šorīt no Stepaņenko ir saņēmusi negatīvu Covid-19 testa rezultātu un viņas apliecinājumu piedalīties šīs dienas Saeimas sēdē, ja vien tas būšot iespējams. Tomēr likums paredz, ka negatīvs testa rezultāts uzskatāms par derīgu Saeimas darbā, ja to pavada mediķu konsīlija atzinums par to, ka persona nevar vakcinēties.

Kā pirmā runu debatēs teica Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība). Viņa uzsvēra valsts principu numur 1: Latvijas pilsoņu kopīgā īpašuma neaizskaramību. Prezidenta rīkojums Nr.2 par Saeimas atlaišanu «ir rīkojums par valsts principa Nr.1 apdraudējumu. Latvijas pilsoņu kopīgais īpašums ir neaizskarams, un katrs, kas to aizskars, tiks sodīts,» skaidroja S. Āboltiņa.

Savukārt Saeimas lēmums liegt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās esot simboliska tiesiskuma apturēšana Latvijā, jo «mēs apturējām valsts galvenā tiesiskuma sarga – ģenerālprokurora – lūgumu». Tālāk sekojošais Valsts prezidenta solis bijis simbolisks, jo tāda Saeima, kas nenodrošina pilsoņu kopīgā īpašuma drošību, ir jāatlaiž. «Un vēsturisks tas ir tāpēc, ka skaudri liek padomāt par pašu valsts pastāvēšanas jēgu: vai bez principa Nr.1 var pastāvēt Latvijas pilsoņu kopīgās intereses? Ja tādu principu nav, tad tādu valsti neviens nevar mīlēt un tādai valstij arī visdrīzāk nav nākotnes,» secināja S. Āboltiņa, aicinot balsot par V. Zatleru.

2009. gada 5.janvārī Jelgavā, Liepājā, Valmierā un Rēzeknē darbu uzsāks Administratīvās rajona tiesas tiesu nami, Db.lv informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Laura Pakalne.

Administratīvās rajona tiesas tiesu namu izvietošana reģionos nodrošinās vienotas tiesu prakses veidošanos, kā arī ļaus efektīvāk un vieglāk risināt administratīvās tiesas noslodzes jautājumu reģionos, veicinot lietu savlaicīgu izskatīšanu. Turklāt reģionu iedzīvotājiem vairs nebūs jādodas uz Rīgu, lai Administratīvajā rajona tiesā iesniegtu prasības par valsts un pašvaldību iestāžu lēmumiem.

Administratīvās rajona tiesas tiesu nami atradīsies Valmierā – Voldemāra Baloža ielā 13a, Liepājā – Lielajā ielā 4, Rēzeknē –Atbrīvošanas alejā 88, Jelgavā –Atmodas ielā 19 (Zemgales darījumu centrā).

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš par tiesu namu izveidi reģionos saka: "Viens no tiesiskas valsts pamatnosacījumiem ir tiesu pieejamība, taču, ja ir tikai viens Administratīvās rajona tiesas nams Rīgā, tad grūti runāt par tās pieejamību cilvēkiem, kas dzīvo lielā attālumā no galvaspilsētas. Turklāt šobrīd tiesa ir ļoti noslogota, un uz lietas izskatīšanu ir jāgaida gads vai pat ilgāk. Administratīvo rajona tiesu izveide reģionos, kā arī lietu izskatīšanas termiņu paātrināšana ir bijusi viena no manām galvenajām prioritātēm, strādājot tieslietu ministra amatā. Esmu gandarīts, ka nākamā gada janvārī reģionālie tiesu nami varēs uzsākt darbu. Protams, rezultāts nebūs jūtams uzreiz, jo sākumā būs jāizskata jau uzkrātās lietas, kā arī problēmas sagādā tas, ka nepietiekamu zināšanu dēļ gada sākumā nebūs nokomplektēs viss tiesu namu personālsastāvs, taču ceru, ka ilgtermiņā rezultāts būs ievērojams."

Tāpat kā iepriekšējos četrus gadus, arī šogad maijā Rīgā tiks atzīmētas Kaimiņu dienas. Šiem svētkiem veltītie pasākumi notiks visās Rīgas priekšpilsētās un rajonos, informēja Rīgas dome.

Vairākas izpilddirekcijas Kaimiņu dienu pasākumus rīkos 26.maijā.

No 14.00 līdz 18.00 Strazdumuižas parkā Kaimiņu dienu rīkos Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcija. Pasākuma programmā iekļauts koncerts ar Pāles ielas iedzīvotāju sadziedāšanos, apkārtējo skolu skolēnu priekšnesumiem, atrakcijas bērniem, Strazdumuižas Neredzīgo ciemata iedzīvotāju rokdarbu izstāde, ekskursija uz Latvijas Neredzīgo biedrības vēstures muzeju Strazdumuižā.

No 16.00 līdz 21.00 Anniņmuižas bulvārī 31, Reģionālā sporta centra Anniņmuiža apkārtnē, Rīgas Kurzemes rajona izpilddirekcija rīko akciju – šovu Kā aizsargāt kaimiņu, amatniecības izstādi Mūsu rokas, mūsu stils, Labas dzīvošanas performanci Kustība, ritms, mūzika, Kaimiņu ballīti.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Vienotības deputātei Lolitai Čigānei atsaucot parakstu, Saeima izslēdz no darba kārtības likumprojektu, kas mainītu kompensāciju kārtību nepārvēlētajiem deputātiem.

Likumprojektā piedāvātais grozījums paredzēja diferencēt izmaksājamā pabalsta apmēru atkarībā no Saeimas deputāta pilnvaru termiņa ilguma. Spēkā esošā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma redakcija paredz, ka Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā.

Atbilstoši piedāvātajam grozījumam Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņemtu vienreizēju pabalstu vienas mēnešalgas apmērā, ja Saeimas deputāta pilnvaru termiņš nepārtraukti bijis lielāks nekā seši mēneši, bet nepārsniedz vienas Saeimas pilnvaru laiku. Saeimas deputāts saņemtu vienreizēju pabalstu divu mēnešalgu apmērā, ja Saeimas deputāta pilnvaru termiņš nepārtraukti bijis lielāks par vienas Saeimas pilnvaru laiku, bet nepārsniedz divu Saeimu pilnvaru laiku, savukārt trīs mēnešalgu apmērā - gadījumā, ja Saeimas deputāta pilnvaru termiņš nepārtraukti bijis lielāks par divu Saeimu pilnvaru laiku. Savukārt Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā un ja Saeimas deputāta pilnvaru termiņš nepārtraukti nav bijis lielāks nekā seši mēneši, pabalstu nesaņemtu.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) šodien pārtrauca Saeimas sēdi saistībā ar tajā klātesošo pašvaldību vadītāju rīcību.

Pašvaldību vadītāji savu attieksmi pret parlamentā notiekošajiem balsojumiem par likumprojektu «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam» pauda, atkārtoti ceļoties kājās un rādot zaļas lapas.

Pirmo reizi pašvaldību vadītāji piecēlās kājās un rādīja zaļās lapas, kad tika balsots par Zaļo un zemnieku savienības deputātu iesniegto priekšlikumu par finansējuma palielināšanu Valsts autoceļa fondam, lai uzturētu autoceļus. Priekšlikums netika atbalstīts.

Pēc pirmās reizes parlamenta priekšsēdētāja skaļi nolasīja Kārtības ruļļa 78.pantu, kas paredz, ka «publikai ir aizliegts izteikt piekrišanu vai nepiekrišanu vai citādi traucēt kārtību sēdes laikā. Šādā gadījumā sēdes vadītājs var izraidīt no sēžu zāles atsevišķas personas vai visu publiku». Tāpat Āboltiņa brīdināja, ka Saeimas sēde var tikt pārtraukta.

Pēc vairāk nekā 99% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.V airāk nekā puse jeb 59 pašreizējie Saeimas deputāti varētu saglabāt savu mandātu arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem.

Tātad 41 no ievēlētājiem deputātiem būs jaunpienācēji vai arī deputāti, kuri 11.Saeimā bija ievēlēti, tomēr nolika savu mandātu šī sasaukuma laikā.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 24 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņas vietas, bet No sirds Latvijai (NSL) Saeimā pārstāvēs septiņi deputāti.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs un Mihails Zemļinskis. Tāpat Saskaņu varētu pārstāvēt zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.