Ir pierādīts, ka katra papildus valsts brīvdiena samazina ekonomikas apjomu un tās IKP. Cik brīvdienu ir Latvijā? Šķiet, ka parasti oficiālā atbilde ir 10 + Lieldienas = 12, nepieskaitot svētdienas. Ja paskatāmies, kā ir citur Eiropā, tad Igaunijā arī ir 12 brīvdienas, Zviedrijā ir 11, Francijā ir 10, un Vācijā ir ap 9 (dažām Vācijas federālajām zemēm ir vairāk). Tātad izskatās, ka Latvijā ir vairāk brīvdienu kā citām, attīstītākām un veiksmīgākām Eiropas valstīm.
Vēl sliktāk it tas, ka šogad Saeima, neskatoties uz uzņēmēju viedokļiem, ka oficiāli noteikto svētku dienu skaitu, iespējams, vajadzētu pat samazināt, tomēr otrajā lasījumā skatot likuma «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» grozījumus, Saeimas vairākums atbalstīja frakcijas «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» priekšlikumu par svētku dienām noteikt arī 6. un 7. janvāri.Tiesa, pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki par oficiālām brīvdienām kļūs tikai tādā gadījumā, ja Saeimas vairākums 6. un 7. janvāra atzīšanu par svētku dienām atbalstīs arī, skatot likumu galīgajā lasījumā. Ja šis priekšlikums tiks apstiprināts, mēs vēl vairāk kaitēsim Latvijas ekonomikai un IKP samazināsim vismaz vēl par 1%.
Ļoti vienkāršojot, ja ir apmēram 200 darbadienas gadā, un cilvēki visu iekšzemes kopproduktu rada, strādājot šajās dienās, tad strādāšana iepriekšminētajās divās papildus dienās būtu apmēram 1% no IKP vērta. Skaidrs, ka tas ir to vērts, lai mums būtu šis 1 %, it īpaši tagad.
Ļoti interesanti ir aplūkot, kā Vācija laika gaitā ir rīkojusies ar valsts svētku dienām. Piemēram, Nožēlošanas diena (trešdienā, pirms 23.novembra) bija valsts svētku diena līdz 1994.gadam. Svētku dienas atcelšana tika saskaņota ar Vācijas iedzīvotājiem apmaiņā pret veselības aprūpes sistēmas paplašināšanu. Līdzīgi, kad Vācija apvienojās, valsts svētku dienu pārcēla uz 3.oktobri – Vācijas Vienotības dienu, nevis pievienoja jaunu svētku dienu (iepriekš Rietumvācijā valsts svētki bija 17.jūnijā, pieminot Strādnieku sacelšanās dienu 1953.gadā Austrumvācijā, savukārt Austrumvācijā valsts svētki bija 7.oktobrī –valsts dibināšanas diena 1949.gadā).
Šķiet, Vācija saprot, ka nekas nav par brīvu – ja valdība nosaka jaunu valsts svētku dienu, šāda rīcība var iegūt popularitāti, taču tās ir papildus izmaksas uzņēmējdarbībai un ekonomikai (IKP). Līdzīgi, ja grib ieviest jaunu pakalpojumu (šajā gadījumā, paplašināt veselības apdrošināšanu ar papildpakalpojumiem), tad par to jāmaksā vai nu ar nodokļu palielināšanu, vai ar brīvdienu samazināšanu.
Turpretī Latvijā šķiet, ka «oficiālās» 12 dienas nav pietiekamas. Valdība turpina no padomju laikiem mantoto un nekur citur nepastāvošo praksi, pievienot svētku dienām papildus dienas, ja tās ir starp svētku dienām un nedēļas nogali. Lai mēģinātu to kompensēt, valdība paziņoja, ka 2 sestdienas būs jāatstrādā. Taču, kā zināms ikvienam, kuram ir pieredze ar šīm 2 papildus atstrādājamām sestdienām, tādām dienām ir tendence būt ne tik garām vai nopietnām kā parastajām darbdienām.
Varētu argumentēt, ka pārceltās un atstrādājamās darbadienas attiecas tikai uz valsts iestādēm. Privātais bizness pats nosaka, kad strādāt. Bet valsts sektors Latvijā sastāda gandrīz pusi no ekonomikas un ekonomikā viss ir cieši saistīts. Ar tādu lēmumu valdība šogad jau samazināja potenciālo IKP par 1% (2 pārceltās dienas). Un, ja Saeima 6. un 7. janvāra atzīšanu par svētku dienām atbalstīs, tas samazinās IKP vismaz vēl par 1%. Kopā – 2% samazinājums!
Kāpēc tad nenoteikt visas 200 darbadienas gadā par brīvdienām un pēc tam nedoties pie EK un SVF prasīt vēl?
