SIA Tilly ir uzticīga reiz izvēlētajam darbības virzienam – meiteņu un sieviešu tenisa apģērbu izgatavošanai, kurus rotā cakas, rišas un volāni, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tilly pirmos klientus ieguva, piedaloties ar tirdzniecības stendu dažādos tenisa turnīros. «Dažkārt citi tenisa preču ražotāju pārstāvji vīpsnāja, sacīdami, ko mēs muļķojoties, jo šajā segmentā ārvalstu piedāvājums esot plašs. Tomēr mums kā iesācējiem tā bija iespēja satikt savus potenciālos pircējus un nodibināt kontaktus ar tenisa klubiem un specializētiem veikaliem. Tagad braucu tikai uz starptautiska mēroga un lielākajiem Latvijas turnīriem,» stāsta Tilly īpašniece Baiba Laizāne.

Tilly ražo sporta apģērbu arī pavisam maziem bērniem, sākot no četriem gadiem. «Kādreiz tenisu sāka spēlēt no septiņu gadu vecuma, bet tagad vecāki, šķiet, kļuvuši nepacietīgāki, ar šo sporta veidu nodarbinot bērnus krietni agrāk. Citi apģērbu ražotāji piedāvā preces bērniem, kuru augums ir sasniedzis 128 cm, bet mēs tos piedāvājam jau no 98 cm. Šādam vecumam drēbes pasūta arī dejotāji,» atklāj B. Laizāne.

Dietoloģe Lolita Neimane veic eksperimentu un secina - vistas gaļa patērētājiem lietošanā ir droša

Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, dietoloģe Lolita Neimane turpina analizēt kvalitatīvas un drošas vistas gaļas pieejamību tirgū, par ko lika aizdomāties Putnu fabrikas Ķekava reklāma, kurā pausts, ka Ķekavā audzētie putni aug bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas. Lai noskaidrotu, cik droša patērētājiem lietošanā ir nopērkamā vistas gaļa, L. Neimane veica eksperimentu: dažādos Latvijas veikalos tika iegādāti 8 dažādu ražotāju vistas gaļas paraugi, un tie tika nodoti neatkarīgai laboratoriskai izmeklēšanai, lai noskaidrotu, vai šajos paraugos ir/vai nav atrodamas antibiotikas un hormoni. Izmeklējumu rezultāti liecina: vistas gaļa patērētājiem lietošanā ir droša, un PF Ķekava līdzīgs reklāmsauklis – «bez antibiotikām un hormoniem» – derētu arī izmeklējamās gaļas ražotājiem.

Lai Latvijas iedzīvotāji veikalu plauktos varētu atpazīt vietējo vistas gaļas produkciju, kas izgatavota tikai no Latvijā audzētu vistu gaļas, Latvijas putnu gaļas ražotāji AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) un SIA Lielzeltiņi (Bauska) metušies uz vienu roku un ieviesuši atpazīstamības zīmi 100% Latvijā audzēts dzīvnieks. Tā apliecinās, ka vistas gaļa ir vietējas izcelsmes - dzīvnieks audzēts Latvijā, ievērojot Eiropas Savienības regulas un Latvijas likumdošanas prasības.

(Papildināta 2. rindkopa un pievienota 8. rindkopa.)

ES aizliedz jebkādu augšanas hormonu lietošanu un ir vienīgais reģions pasaulē, kas nosaka, ka vistas gaļai jābūt brīvai no salmonellas. Tāpat jau vairākus gadus spēkā ir ES prasība, ka antibiotikas nedrīkst lietot profilakses nolūkos, bet drīkst atļautās vielas lietot ārstniecības gadījumā (ja ganāmpulkam jau konstatēta kāda saslimšana). Tādā gadījumā tās tiek lietotas, stingri ievērojot veterinārārsta norādījumus. Atsevišķas prasības nosaka, cik dienas pirms dzīvnieka kaušanas šīm farmakoloģiski aktīvām vielām jābūt izvadītām no organisma, ko kontrolē PVD, veicot analīzes. «Eiropas Savienībā gaļa, kas varētu būt patērētājam kaitīga, nav iespējama pēc būtības,» šodien notikušajā preses konferencē apgalvoja arī pieaicinātais Zemkopības ministrijas pārstāvis.

«Dažkārt citi tenisa preču ražotāju pārstāvji vīpsnāja, sacīdami, ko mēs muļķojoties, jo šajā segmentā ārvalstu piedāvājums esot plašs,» stāsta Tilly īpašniece Baiba Laizāne. SIA Tilly šodien rubrikā Sekojot idejai.

2,8 milj. eiro investīcijas metāla griešanas līnijas izveidē ļaus a/s Severstaļlat iegūt jaunus klientus Eiropā un elastīgāk reaģēt uz pasūtītāju vēlmēm.

Plāni ierīkot universālveikalu kādreizējā Palazzo Italia ēkā Rīgā ir izplēnējuši.

Pieteikumi šīm un citām aktuālākajām ziņām - raksta galerijā.

#1/20

Latvijā.

Darba vide: Dārzs ienāk birojā

Telpaugus birojos izvēlas dažādu iemeslu dēļ – lai tie papildinātu interjeru, atdalītu darba vietas un lai uzlabotu mikroklimatu. Lasīt tālāk...

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

#2/20

Latvijā.

Nākamā gada budžeta deficītu plāno 1% no IKP, ieņēmumus – 33% no IKP

Otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Latvijas vispārējās valdības budžeta plāns 2015. gadam, kurā norādīti galvenie nākamā gada budžeta rādītāji, informē Finanšu ministrija. Lasīt tālāk...

Foto: Reuters/Scanpix

#3/20

Latvijā.

Sodu par būtisku ātruma pārsniegšanu varētu palielināt līdz 350-650 eiro

Saeimas Juridiskā komisija otrdien izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ar kurām plānots sīkāk diferencēt naudas sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#4/20

Latvijā.

World Expo 2015 paredzēto ozola paviljonu pēc izstādes Milānā izmantos Latvijā

Ozola formas Latvijas paviljonu, kas veidots izstādei Expo 2015 Milānā, pēc izstādes beigām nogādās atpakaļ Latvijā tālākai izmantošanai, šodien ēkas maketa prezentācijā žurnālistiem pastāstīja projekta izstrādātāji. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#5/20

Latvijā.

Slēpošanas kalnu veido 1,5 miljoni m3 grunts materiāla un būvgružu

Ventspils slēpošanas kalna Lemberga hūte profila veidošanai un kalna attīstībai tiek izmantots nederīgs ielu grunts materiāls un būvgruži. Pagājušajā nedēļā kalnā ievests 1,5 miljonais kubikmetrs šī veidošanas materiāla. Lasīt tālāk...

Foto: Juris Presņikovs

#6/20

Db viedoklis: Indīgās partnerības strīds vēršas plašumā

Eiropas Komisija vilcinās ar ASV brīvās tirdzniecības līguma publiskošanu. Ja tas tiešām abām pusēm ir tik izdevīgs, kāpēc tāda slepenība? Lasīt tālāk...

Foto: no DB arhīva

#7/20

Latvijā.

Ieceres par itāliešu Stockmann nerealizē

Plāni ierīkot universālveikalu kādreizējā Palazzo Italia ēkā Rīgā ir izplēnējuši; pašlaik tai tiek meklēts pircējs. Lasīt tālāk...

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

#8/20

Latvijā.

Sekojot idejai: Sapucē tenisistes un dejotājas

SIA Tilly ir uzticīga reiz izvēlētajam darbības virzienam – meiteņu un sieviešu tenisa apģērbu izgatavošanai, kurus rotā cakas, rišas un volāni. Lasīt tālāk...

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

#9/20

Latvijā.

RTP: Taksometru biznesā patlaban svarīgākais tas, cik meistarīgi «apčakarēsi» valsti

Rīgas Taksometru parka (RTP) vadība vēlas kardināli mainīt situāciju taksometru biznesā un nonākt līdz līmenim, kad svarīgākais ir nevis tas, cik meistarīgi «apčakarēsi» valsti ar nodokļiem, bet cik meistarīgi apkalposi klientu, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kaspars Muižnieks. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#10/20

Latvijā.

Latvijai jāmazina dzelzceļa tarifi

Kravu piesaistei no/uz Baltkrieviju nepieciešama pievilcīgāka konteinervilciena «Zubr» cena. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#11/20

Latvijā.

Liepājā plāno Putnu ieleju

Liepājas Ziemeļu priekšpilsētā taps jauns kvartāls Putnu ieleja. Lasīt tālāk...

SIA «Gaiss arhitekti» autordarbs

#12/20

Latvijā.

Ar investīcijām stiprina Severstaļlat konkurētspēju

2,8 milj. eiro investīcijas metāla griešanas līnijas izveidē ļaus a/s Severstaļlat iegūt jaunus klientus Eiropā un elastīgāk reaģēt uz pasūtītāju vēlmēm. Lasīt tālāk...

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#13/20

Investors.

Vīruss ir drauds cenām

Ebolas vīrusa izplatīšanās kļūst par risku tālākai tirgus izaugsmei. Lasīt tālāk...

Foto: EPA

#14/20

Latvijā.

Rātslaukuma malā Vecrīgā plāno būvēt viesnīcu

Vecrīgā uz patlaban neapbūvēta zemesgabala, kas robežojas ar Rātslaukumu, iecerēts būvēt viesnīcu, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija. Lasīt tālāk...

Avots: Facebook, Rīgas pilsētas arhitekts

#15/20

Latvijā.

Ministrijas un valsts iestādes jaunajām politikas iniciatīvām nākamajam gadam pieprasa 567,7 miljonus eiro.

Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes jaunajām politikas iniciatīvām 2015. gadā pieprasījušas 567,7 miljonus eiro, 2016. gadā – 942 miljonus eiro un 2017. gadā – 1,199 miljardus eiro. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#16/20

Investors.

Krievijas akciju cenas krīt aizvien zemāk

Krievijas akciju tirgus indeksi turpina samazināties, liecina Bloomberg dati. Lasīt tālāk...

Foto: Reuters

#17/20

Pasaulē.

Ebolas joks paralizē bāru Berlīnē

Pagājušās nedēļas nogalē kāds vīrietis paralizējis vienu no Berlīnes bāriem, piezvanot neatliekamās palīdzības dienestiem un paziņojot, ka viņš ir inficējies ar Ebolas vīrusu. Bārā ieradušies desmitiem ugunsdzēsēju un policistu, taču izrādījies, ka tas ir melns joks, vēsta thelocal.de. Lasīt tālāk...

Foto: freeimages.com

#18/20

Latvijā.

Latvijas balzams un VIA 3L ievācas jaunajā noliktavu kompleksā Dreiliņos

Darbu uzsācis jaunais noliktavu komplekss Dreiliņos BALT CARGO SOLUTIONS, kas papildina jau 2008. gadā atklāto biroju kompleksu Jaunbūmaņi, liecina medijiem sniegtā informācija. Lasīt tālāk...

Foto: Publicitātes

#19/20

DB karikatūra.

Karikatūra: Agris Liepiņš

#20/20

Vēl šodien laikrakstā Dienas Bizness:

Uz Krieviju pat vairāk

Latvijai bīstamāka ir Eiropas ekonomikas bremzēšanās, nevis Krievijas sankcijas. Lasīt tālāk...

Priekšplānā pamatfunkciju izpilde


Vispirms praktiskums un drošība, pēc tam mode – šādu principu ievēro uzņēmumi, kuri saviem darbiniekiem nodrošina darba apģērbu. Lasīt tālāk...

Birojos aug pieprasījums pēc veselīgām maltītēm

Darba devēji rūpes par saviem darbiniekiem apliecina dažādi. Ir arī tādi, kuri nodrošina veselīgas pusdienas darbavietā. Lasīt tālāk...

Dienas Biznesa vāks 14. oktobrī

Skatīties pārējos attēlus

Latvijā un Baltijā lielākā bioloģiskās putnkopības zemnieku saimniecība "Karotītes" piesaistījusi "BluOr Bank" finansējumu 1,643 miljonu apmērā, kas paredzēts saimniecības paplašināšanai un modernizācijai.

Ar saņemtā finansējuma palīdzību Tukuma novada zemnieku saimniecībā uzsākta jaunas kautuves ēkas būvniecība, kā arī tiks izveidots mūsdienīgs gaļas un barības sagatavošanas cehs. Kopējās saimniecības modernizācijas projekta investīcijas sasniedz 4,703 miljonus eiro, ko veido bankas piešķirtais aizdevums, Lauku atbalsta dienesta un Eiropas Savienības fondu finansējums, kā arī paša uzņēmuma līdzekļi.

Jaunās ēkas būvniecības darbus paredzēts pabeigt līdz 2024.gada pavasarim, savukārt iekārtu uzstādīšanu un sagatavošanu darbam - līdz nākamā gada jūlijam. ZS "Karotītes" astoņu darbības gadu laikā kopš dibināšanas kļuvusi par Baltijā lielāko bioloģiskās vistas gaļas audzētāju, un produkciju ražo gan ar savu, gan privātajām bioloģiskās produkcijas preču zīmēm. Unikālā un pašu radītā biznesa formula saimniecībai ļauj nodrošināt gaļas produkcijas piegādes cikliskumu un regularitāti. Tas savukārt pēdējos gados pavēris ceļu sadarbības uzsākšanai ar vadošajām pārtikas lielveikalu ķēdēm un bioloģiskās pārtikas ražotājiem. ZS "Karotītes" galvenie klienti ir lielveikali, bioloģiskās produkcijas tirgotāji un bioloģiskās pārtikas, tostarp bērnu pārtikas, ražotāji visā Eiropā.

Līdz ar pieprasījuma kāpumu Latvijā aizvien vairāk zemnieku saimniecību pievērsušās mājputnu audzēšanai

Tādējādi pircējiem tiek dota izvēles iespēja – iegādāties bioloģisku vai konvenciāli audzētu putnu gaļu. Uzrunāto zemnieku saimniecību saimnieki atzīst, ka pagaidām mājputnu audzēšana ir nišas nodarbe, bet tai ir liels potenciāls, tostarp arī eksportā. Konkurentu skaits pēdējos gados ir palielinājies, tomēr pircēju vismaz pagaidām pietiek visiem. «Mazajai Latvijai saimniecību daudzums, kurās audzē mājputnus, ir pietiekams, katrs no mums ir atradis savu nišu, kur produkciju realizēt. Ja saimniecību kļūtu daudz vairāk, būtu jādomā par eksportu,» lēš z/s Kalvāni īpašniece Brigita Savina.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

30. jūnijā NASDAQ OMX Tallinas birža piešķīra Sertificētā konsultanta statusu audita un uzņēmējdarbības konsultāciju uzņēmumam Grant Thornton Rimess, kas tādejādi ir kļuvis par Sertificēto konsultantu NASDAQ OMX organizētajā Baltijas alternatīvajā tirgū First North.

Kā liecina paziņojums biržā, Grant Thornton Rimess piedāvās konsultāciju pakalpojumus Igaunijas uzņēmumiem, kuri vēlas iekļaut savas akcijas alternatīvajā tirgū First North.

NASDAQ OMX Tallinas biržas valdes priekšsēdētājs Rauno Kletenbergs norāda, ka ir ļoti svarīgi, lai uzņēmumiem, kas plāno iekļaut savas akcijas alternatīvajā tirgū, būtu izvēle starp vairākiem pieredzējušiem konsultantiem, kas varētu tiem sniegt nepieciešamo atbalstu sagatavošanās procesā.

First North Sertificētais konsultants sniedz uzņēmumiem nepieciešamo atbalstu sagatavošanās procesā uzņēmumu akciju iekļaušanai NASDAQ OMX organizētajā Baltijas alternatīvajā tirgū First North. Sertificētā konsultanta uzdevums ir palīdzēt uzņēmumam izpildīt tirgus noteikumu prasības un sekot līdzi, lai uzņēmums ievērotu informācijas atklāšanas prasības un investoru rīcībā būtu pietiekams informācijas apjoms investīciju lēmumu pieņemšanai. Sertificētā konsultanta statuss tiek piešķirts uzņēmumiem ar atbilstošu pieredzi biznesa konsultāciju vai finanšu starpniecības jomā.

Satiksmes ministrija (SM), kā VAS «Latvijas dzelzceļš» akcionārs, dzelzceļa padomes locekļu amatā apstiprinājusi Andri Liepiņu un Reini Cepli, informē uzņēmumā.

Pavisam tika saņemti 44 pieteikumi uz abiem dzelzceļa neatkarīgo padomes locekļu amatiem.

A. Liepiņš ir absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolu, iegūstot maģistra grādu biznesa vadībā, kā arī Kolumbijas Universitāti (ASV), iegūstot maģistra grādu starptautiskajās attiecībās, Latvijas Universitātē, iegūstot maģistra grādu sabiedrības vadībā un bakalaura diplomu ekonomikā. Līdzšinējā darba pieredze - AS «Latvenergo», padomes priekšsēdētāja vietnieks, audita komitejas un cilvēkresursu komitejas loceklis; VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga»», valdes priekšsēdētājs; AS «Air Baltic Corporation», padomes priekšsēdētājs; no 2001. – 2014. gadam Ekonomikas ministrija, valsts sekretāra vietnieks.

Mazajā ieliņā netālu no Rīgas centra – Pērses ielā – apmetušies gan mazi specializēti veikaliņi, gan nozīmīgas valsts iestādes.

Ielas iemītnieki stāsta, ka pazīst viens otru pēc izskata un ar tuvākajiem arī sveicinās. Aptaujātie uzņēmēji gan atzīst, ka ielā veiksmīgāk var darboties veikali un kompānijas, uz kuriem pircēji jau nāk ar mērķi iegādāties konkrēto preci vai saņemt pakalpojumu, jo cilvēku plūsma nav tik liela, lai varētu orientēties uz garāmgājējiem.

Pērses iela robežojas ar Kr.Barona un Marijas ielu, un ir viena no īsākajām ielām šajā rajonā. Kā liecina dati, Pērses iela kā atrašanās vieta pirmo reizi minēta 1869. gadā ar nosaukumu Mazā Fūrmaņu iela, 1885. gadā ielas nosaukums jau bija Mazā Ņevas iela, taču kopš 1923. gada ielas nosaukums ir Pērses iela. Iels nosaukums radies pēc Daugavas labā krasta pietekas Pērses nosaukuma.

AS Latvijas balzams pērnā gada tīro peļņu nolemts atstāt nesadalītu un izlietot uzņēmuma konkurētspējas nodrošināšanai un rezervju veidošanai.

Kā liecina NASDAQ OMX Riga biržā publicētie uzņēmuma akcionāru sapulces lēmumi, pērn Latvijas balzama tīrā peļņa bija 6,23 miljoni eiro.

Par AS Latvijas balzams revidentu 2014.gada pārskatu revīzijai ievēlēta auditorfirma SIA Baker Tilly Baltics.

Db.lv jau rakstīja, ka uzņēmuma neauditētais apgrozījums 2013. gadā bija 101,1 miljons eiro, kas ir par 1.5% vairāk nekā 2012. gadā. Apgrozījums vietējā tirgū pērn ir saglabājies gandrīz iepriekšējā gada līmenī, taču krities Baltijas valstu tirgos kopumā, ko uzņēmums skaidro ar dzērienu portfeļa pārskatīšanu atbilstoši tirgus izmaiņām.

Uzņēmums ir dibināts 1900.gadā, bet esošo nosaukumu ieguvis 1970.gadā. 75% uzņēmuma produkcijas tiek pārdota vairāk nekā 160 eksporta tirgos ar SPI Group starpniecību, kā arī vairāk nekā 30 tirgos AS Latvijas balzams tiešā eksporta ceļā.

Putnu gaļas ražotājs AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) ieviesīs jauna dizaina konceptu uzņēmumam piederošajā specializētajā veikalu tīklā Ķekava.

Jaunā dizaina koncepta ietvaros visos Ķekava veikalos tiks rekonstruētas iekārtas un aprīkojums, kā arī izvietota papildu informācija par vistas gaļas izcelsmi.

«Jau šobrīd iedzīvotājiem Ķekava veikalos piedāvājam tikai Latvijā audzētu un pārstrādātu vistas gaļu. Kopumā jaunā dizaina koncepta ieviešanā 25 veikalos divu gadu laikā esam paredzējuši investēt ap 300 tūkstošiem eiro,» sacīja Andris Vilcmeiers, AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs.

Pirmais jaunā dizaina koncepta Ķekava veikals atvērts Mildas tirdziņā, E.Birznieka-Upīša ielā. Līdz 2015.gada beigām jauno konceptu plānots ieviest vēl piecos firmas veikalu tīkla Ķekava veikalos. Pāreju uz jauno veikalu tīkla konceptu pilnībā plānots pabeigt tuvāko divu gadu laikā.

KFC Apvienotajā Karalistē slēdz restorānus, jo beigusies vistas gaļa

ASV ātrās ēdināšanas tīkls Kentucky Fried Chicken (KFC) Apvienotajā Karalistē pirmdien un otrdien bijis spiests slēgt lielu daļu savu restorānu, jo piegādes problēmu dēļ beigusies vistas gaļa, ziņo BBC.

Nesen restorānu ķēde noslēdza piegādes līgumu ar DHL. Līdz 13. februārim KFC vistas gaļu piegādāja specializētā pārtikas izplatīšanas grupa Bidvest.

Arī tie restorāni, kas joprojām ir atvērti, var piedāvāt tikai daļu no ēdienkartē iekļautajiem ēdieniem.

KFC izveidojis interneta mājaslapu, kur «fani» var atrast tuvāko atvērto restorānu.

#1/9

Foto: PA Wire/Scanpix/LETA

#2/9

Foto: Sipa USA/Scanpix/LETA

#3/9

Foto: Sipa USA/Scanpix/LETA

#4/9

Foto: AFP/Scanpix/LETA

#5/9

Foto: AFP/Scanpix/LETA

#6/9

Foto: AFP/Scanpix/LETA

#7/9

Foto: PA Wire/Scanpix/LETA

#8/9

Foto: PA Wire/Scanpix/LETA

#9/9

Foto: REUTERS/Scanpix/LETA

Skatīties pārējos attēlus

Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, dietoloģe Lolita Neimane aktualizē drošas vistas gaļas pieejamību

Aptaujājot speciālistus un citus ražotājus, dietoloģe secina, ka PF Ķekava paziņojums, ka tās audzētie putni aug «bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas», patērētājos var radīt maldīgu priekšstatu, ka citās saimniecībās putnu gaļa tiek ražota nelabvēlīgos un bionedrošos apstākļos. Šāds paziņojums ir pārspīlēts, jo augšanas stimulatoru – hormonu – izmantošana ES gandrīz desmit gadus ir aizliegta, bet Latvijas patērētājiem pieejamā vistas gaļā – gan pašmāju ražotāju, gan importētajā – pēdējo gadu laikā nav atrastas antibiotiku atliekvielas. Tas nozīmē, ka ikviens atzītais vai reģistrētais mājputnu gaļas ražotājs, kurš ievēro bioloģiski drošus putnu audzēšanas apstākļus, kā arī gaļas sadales uzņēmums, kurš saņem visu informāciju par sadalāmās gaļas ražošanas procesu, varētu izmantot līdzīgu marķējumu kā izmanto PF Ķekava – Audzēts bez antibiotikām.

AS Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) ražošanas modernizācijā un portfeļa paplašināšanā šogad investēs 7,4 miljonus eiro, informēja Ķekavas valdes priekšsēdētājs Andrjus Prankevičs.

Par galveno mērķi šogad Ķekava noteikusi augstākās kvalitātes vistas gaļas ražošanu gan vietējam, gan eksporta tirgum.

Prankevičs norāda, ka šī gada pirmajā ceturksnī pilnībā rekonstruēta svaigās gaļas līnija un kautuve. Šogad un nākamgad kopumā plānots ieguldīt vēl sešus miljonus eiro, lai veiktu vērienīgu pārbūvi broileru kūtīs un rekonstruētu ražotni. Šogad uzņēmums arī strādā pie jaunām produktu līnijām gan vietējam, gan eksporta tirgum, kurā uzņēmums iegūst arvien spēcīgākas pozīcijas.

«Šogad esam izstrādājuši divas jaunas līnijas un līdz gada beigām plānojam palielināt kopējo ražošanas apjomu par 10%,» stāsta Prankevičs.

#Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties, kā picērijā Pica Rīga top vistas filejas pica.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties, kā picērijā Pica Rīga top vistas filejas pica.

Pica Rīga dibināta 2016.gada janvārī. Sākotnēji uzņēmums pieņēma tikai pasūtījumus, taču tad atvēra arī picēriju Rīgā, Strēlnieku ielā.

Tiesa gan, pasūtījumi aizvien kopējos pārdošanas apjomos dominē, taču piektdienas vakaros un sestdienās arī picērija ir pārpildīta, cilvēki zvana, lai rezervētu vietu, taču viss jau ir pilns, stāsta kompānijas īpašnieks Normunds Bērziņš.

Patlaban Pica Rīga piedāvājumā ir vairāk nekā desmit picas, picu piedāvājums ik pa laikam tiek pārskatīts, taču lielākoties saglabājas stabils. Starp interesantākajām picām uzņēmuma klāstā ir melnā pica ar mīdijām, kā arī pica ar strausa gaļu. Pirms kāda laika no piedāvājuma izņemts viens picas veids, kurā bija iekļauta liellopu gaļa, paipalu olas un citas sastāvdaļas.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, restorānā Restorāns 3 dažādu Rīgas restorānu šefpavāri iepazīstināja ar piecu valstu Ziemassvētku galda klājumu un tradicionālajiem ēdieniem.

Ziemassvētku vakariņās ar Borjomi bija unikāla iespēja satikt piecu dažādu restorānu šefpavārus, kuri atklāja savas Ziemassvētku ēdienu receptes un prezentēja vienu ēdienu no meksikāņu, itāļu, krievu, gruzīnu un grieķu virtuves.

Restorāna Restorāns 3 šefpavārs Juris Dukaļskis iepazīstināja ar itāļu virtuvi un galdā pasniedza Itālijā iecienītu uzkodu – antipastu, savukārt gruzīnu virtuves restorāna Alaverdi šefpavārs Šota Mudžirišvili piedāvāja auksto uzkodu sacivi. Otrajā ēdienā krievu virtuves restorāna Tēvocis Vaņa šefpavārs Vitālijs Smirnovs pārsteidza ar pildītu piena sivēnu, štovētiem kāpostiem un kartupeļiem, savukārt meksikāņu restorāna El Santo X šefpavāri Havjērs Garsija un Hosē Karlos Gonzalezs Žagars pagatavoja meksikāņu ēdienu – tamales. Desertā grieķu virtuves restorāna Spitaki. Greek Deli Cafe”šefpavārs Anastasios Kolliopoulos atklāja grieķu ēdiena ar melomakarona pagatavošanas recepti, savukārt Juris Dukaļskis pasniedza itāļu desertu – tiramisu.

Mārtiņš Treijs un Gints Aizupietis uzskata, ka burgeri garšo visiem un šis bizness Latvijā arvien pieaug, tādēļ pirms diviem gadiem Raganā, Krimuldas pagastā tika izveidots «Raganas Burgers».

«Raganas Burgers» ideja radās nejauši, kad G.Aizupietis bija atbraucis līdz Raganai pārdot savu automašīnu. «Kad Gints pārdeva savu automašīnu, piedāvāju viņu aizvest līdz mājām, bet viņš gribēja braukt ar autobusu. Es nolēmu, ka pavadīšu viņu,» saka M. Treijs. Kamēr abi bērnības draugi ir gaidīja autobusu, radās ideja par kopīgu biznesu.

Sākumā bija doma veidot kababnīcu, jo M. Treijam garšoja Vācijas kebabi un viņš uzskatīja, ka tik garšīgi cik ir šajā valstī, nav ēsti nekur, tomēr G. Aizupietis piedāvāja burgernīcu. Beigās vienojāmies par burgeriem un picām, ar domu, ka vēlāk nonāksim arī pie kebabiem, ko arī esam izdarījuši. «Ik pa laikam mums visiem sagribas burgeru, bet Latvijā nevarēju nogaršot nevienu burgeru, kas neliktu man just smaguma sajūtu, līdz brīdim, kad Gints piedāvāja sava burgera interpretāciju. Tajā brīdī es sapratu, ka mums būs burgernīca,» stāsta M. Treijs.

Putnu gaļas ražotāja AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) svaigā vistas gaļa saņēmusi Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi Kvalitatīvs produkts jeb Zaļā karotīte, informē uzņēmumā.

Zaļās karotītes zīme apliecina, ka PF Ķekava svaigās gaļas produkcija tiek ražota Latvijā, izmantojot vietējās izejvielas, un atbilst paaugstinātas kvalitātes standartiem.

Norāde Zaļā karotīte būs izvietota uz kopumā 14 PF Ķekava svaigās gaļas produktu veidiem, kuru skaitā ir svaigs cālis, cāļa krūtiņas fileja, cāļu šķiņķīši, cāļu spārniņi un pusspārni, cāļu kājas, muguras un stilbiņi. Putnu gaļa ir 100% audzēta un pārstrādāta Latvijā, ievērojot Eiropas Savienības regulas un Latvijas likumdošanas prasības.

«Esam gandarīti, ka PF Ķekava produkcijas augstā kvalitāte ir novērtēta nacionālā līmenī. Mūsu veiktais pētījums rāda, ka vairāk nekā 70% Latvijas iedzīvotāju ir būtiska pārtikas produktu izcelsmes valsts, un informāciju par to viņi meklē, pirmkārt, uz produktu iepakojuma. Tādēļ vizuāla norāde uz produkta ir ne tikai apliecinājums tā augstajai kvalitātei, bet orentieris pircējiem, lai atpazītu un izvēlētots Latvijā ražotus pārtikas produktus. Uz PF Ķekava svaigās gaļas norāde Zaļā karotīte būs izvietota kopā ar mūsu pašu ieviesto atpazīstamības zīmi 100% Latvijā audzēts dzīvnieks,» norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

Pēc paziņojuma saņemšanas par Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojumu vienā no lielākajām fermām Lietuvā un tam sekojošo Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) rīkojumu par svaigās gaļas importa aizliegumu, kaimiņvalsts svaigās cūkgaļas tirgošana tirdzniecības vietās Latvijā tiek pārtraukta, tikmēr pārējā cūkgaļas produkcija tiks tirgota līdz tālākiem PVD rīkojumiem, biznesa portālam Nozare.lv atzina aptaujātie tirgotāji.

Lai gan oficiāls rīkojums no Lietuvas vēl nav saņemts, ievestās svaigās cūkgaļas izņemšana no tirdzniecības vietām šodien ir sākta, kā arī tiek pārbaudīti gaļas piegādātāji, sacīja SIA Maxima Latvija Zīmola un komunikāciju departamenta direktore Viktorija Gulbe.

Prevencijas nolūkos visā Latvijā esam sākuši no Lietuvas ievestās svaigās cūkgaļas izņemšanu no tirdzniecības. Tā kā PVD rīkojums apturēt cūkgaļas importu izdots, balstoties uz telefona sarunu ar Lietuvas Pārtikas un veterināro dienestu, un nav oficiāls, esam sagatavojuši svaigās gaļas iepircēju sarakstu no Lietuvas, ar kuriem Maxima Latvija apturēs svaigās cūkgaļas un tās produkcijas iepirkumu, līdz ko būs saņemts oficiāls apstiprinājums no Lietuvas PVD, sacīja Gulbe.

Strauji pieaugošās inflācijas dēļ gaļas produktu tirdzniecībā pašreiz vērojams izteikts pieprasījums akcijas precēm, secinājis Igaunijas gaļas pārstrādes uzņēmums AS "Noo Lihatoostus", kas Latvijā pazīstams ar preču zīmi "Noo Cepeškungs".

NOO Cepeškungs pārdošanas vadītājs Juris Grīnbergs uzsver, ka šī tendence ir satraucoša, kam drīzumā tai var pievienoties vēl viena – cilvēki vairāk pirks lētāku, lai arī uzturvērtības ziņā mazāk vērtīgu pārtiku.

“Ja daļa kvalitatīvās gaļas produkcijas uzticamākie pircēji pagaidām seko akciju piedāvājumiem Latvijas pārtikas veikalos, regulāri mainot iepirkšanās vietas, lai strauji pieaugošās inflācijas dēļ uzturā lietotu ierasto pārtiku, tad bīstamāka pircēju paradumu maiņa var izrādīties, ka šādos apstākļos ir iespēja pārdošanu izvērst lētāku, bet uzturvērtības ziņā mazāk vērtīgu produktu ražotājiem un izplatītājiem – piemēram, kuri gaļas produktiem procentuāli daudz pievieno mehāniski atdalīto vistas gaļu jeb kaulu, skrimšļu un gaļas atgriezumu masu. Šādā ārkārtīgi sarežģītā ekonomiskajā vidē Latvijā tiek apdraudēta kvalitatīvas pārtikas pieejamība, jo cilvēki bieži izdara izvēli, pamatojoties uz cenu, dod priekšroku anonīmai pārtikai, kas ražota kaut kur tālu ārzemēs un bieži vien ir zemākas kvalitātes. Kvalitatīvo produktu ražotāji pašreiz ir īpaši sarežģītā situācijā, jo ne tikai jāspēj sabalansēt augstās ražošanas izmaksas ar vietējā patērētāja pirktspēju un saglabāt produktu augsto kvalitāti, bet arī konkurēt ar lētā importa piedāvājumu,” norāda J.Grīnbergs.

Šīs vasaras sausuma dēļ gaidāma sliktāka graudu raža un līdz ar to tiek prognozēts cenu pieaugums tiem produktiem, kuru ražošanā izmanto graudus, tostarp arī vistas gaļai un olām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Viņa norādīja, ka satraukumam par iespējamo graudu trūkumu nav iemesla, jo atklātā tirgū, ja pie mums graudi neizaug pietiekamā daudzumā, tos ieved no citurienes. Taču, ņemot vērā, ka sausums skāris visu Eiropu, graudi, visticamāk, kļūs dārgāki un jau kopš jūnija to cenas pasaules biržās kāpj.

Līdz ar to var prognozēt, ka cenas kāps visiem produktiem, kuru ražošanā izmanto graudus. Tajā skaitā varētu būt arī vistas gaļa, jo šo putnu audzēšanā barībā izmanto graudus. Līdz ar to arī olu cenām gaidāms kāpums.

Pieaugt varētu arī maizes cenas, taču ne tik daudz graudu cenu pieauguma dēļ. Kā skaidroja Gulbe, maizes ražošanā milti ir 10-15% no cenas. Lielāka ietekme uz maizes cenām būšot darbaspēka izmaksu un energoresursu cenu pieaugumam.

Lai gan 1.septembrī veikalos obligāti visām precēm būs jāpievieno valstu karodziņi un uzraksti, kas norāda uz produkta izcelsmi, situācijas uzlabošanās joprojām nav vērojama, sacīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

"Es vakar ieeju veikalā un pat uz lielajām informācijas zīmēm, kur var sarakstīt pašu vellu, nekā nav par produkta izcelsmes valsti. Tā vietā man ir jāņem un jāpēta dārzenis, uz kura ir uzlīmēta uzlīme ar informāciju tik sīkā šriftā, ka to ir grūti salasīt," stāstīja LOSP valdes priekšsēdētājs. Tāpat viņš pauda neizpratni par to, kādēļ ir tik grūti uzrādīt patieso produkta izcelsmi, norādot uz potenciālām tirgotāju bailēm vai negribēšanu to darīt.

Gūtmanis arī minēja, ka vēl sarežģītāk ir ar veikalu privātajām preču zīmēm, akcentējot, ka, piemēram, "Rimi eļļa" vai "Maxima Well done vistas gaļa", nenorāda potenciālo produkta izcelsmi vai patieso ražotāju. "Es gribu saprast un redzēt, kas ir ražotājs, jo ir skaidrs, ka ne "Rimi" ražo eļļu, ne "Maxima" vistas gaļu," viņš minēja, norādot, ka, lai noskaidrotu produkta izcelsmi, atkal ir jāmeklē, kur ar maziem burtiem ir rakstīts ražotājs, kas, pēc Gūtmaņa domām, ir patērētāja maldināšana.

Paplašinot gatavo maltīšu klāstu, Maxima ieviesusi sortimentā svaigi gatavotus burgerus un beļģu vafeles, kas būs pieejami tikai Maxima XXX veikalā iepirkšanās un izklaides centrā Akropole, informē uzņēmumā.

Jaunajā gardēžu piedāvājumā būs četru garšu svaigi gatavoti burgeri dažādām gaumēm: liellopa gaļas burgers, vistas burgers, dubultais burgers un īpašs piedāvājums veģetāriešiem - veģetārais burgers no baklažāniem, cukini un citiem dārzeņiem ar īpašu veģetāru mērci.

Burgeros tiks izmantota vietējā liellopu gaļa un pašu ceptas burgeru maizītes no tādām dabīgām sastāvdaļām, kā, piemēram, spinātiem un bietēm.

Sortiments papildināts arī ar jaunām sviestmaizēm - tunča sviestmaize ar kaperiem un olu, sviestmaize ar vistas gaļas kotleti ar gurķu-sinepju mērci un cūkgaļas cepeša sviestmaize.

«Ikdienā laika gatavot kļūst arvien mazāk un aizvien biežāk cilvēki izvēlas gatavas maltītes, ko var ērti apēst pa ceļam vai mājās. Street food kultūra jeb svaigi gatavotu un līdzņemšanai ērtu produktu piedāvājums ienāk arī lielveikalu sortimentā. Tādēļ Maxima ir radījusi jaunu street food sortimentu gardēžiem un papildinājuši gatavo maltīšu klāstu ar visā pasaulē iecienītajiem burgeriem un beļģu vafelēm, kā arī dažādojuši jau esošo produktu klāstu ar jaunām sviestmaižu garšām. Līdzās gatavajām maltītēm, sortimentu papildinās arī plašs amatnieku alus klāsts īpašā Amatnieku alus stendā,» stāsta «Maxima Latvija» valdes locekle Kristīne Āboltiņa.