Lielais ugunsgrēks, kas neilgi pirms gadumijas izcēlās greznā 63 stāvu Dubaijas viesnīcā, par 90% pakļauts kontrolei jau pusotras stundas laikā, piektdien paziņojis Dubaijas valdības preses dienests. Ugunsgrēka cēloņi vēl tiek noskaidroti.

Kā norādījušas amatpersonas, ugunsgrēks izcēlies viesnīcas 20.stāvā, bet tikpat kā nav izplatījies ēkas iekšienē, lai gan gar ārsienu milzīgas liesmas plandījās gandrīz visā ēkas augstumā.

Ugunsgrēkā viegli cietuši 16 cilvēki, lielākoties saistībā ar paniku, steidzoties pamest pieczvaigžņu viesnīcas Address Downtown ēku. Pēc aculiecinieku teiktā, liesmas apņēmušas vairākus augstceltnes stāvus īsā brīdī, aptuveni desmit minūtēs. Kāpnēs izcēlusies paniska grūstīšanās. Kā stāstījis kāds no viesnīcas iemītniekiem, vēl pirms trauksmes signalizācijas ieslēgšanās viņš no sava balkona pamanījis, ka gandrīz līdzās gar sienu ceļas liesmas.

Globālais kapitāls turpina aizplūst no attīstības valstīm un rada problēmas arī Latvijai nozīmīgajā kaimiņu tirgū – Krievijā.

Krievijas centrālā banka (CB) veikusi apjomīgāko tirgus intervenci pēdējo triju gadu laikā un nacionālās valūtas kursa celšanai pārdevusi ap miljardu ASV dolāru, finanšu tirgus analītiķu aplēses atstāsta laikraksts Kommersant. Tas gan nenodrošina šīs valūtas turpmāko stabilitāti, un arī Latvijas uzņēmēji ir spiesti rēķināties ar biznesa riskiem.

Koriģē nosacījumus

«Protams, rubļa svārstības un arī tā devalvācija atstātu iespaidu uz uzņēmumu, jo mēs eksportējam uz Krieviju. Tas nozīmē, ka produkcija gala patērētājam kļūtu dārgāka,» DB komentē a/s Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš. «Mēs ļoti skrupulozi pētām rubļa kursu, arī šodienas svārstības nav pagājušas secen. Mēs reaģējam diezgan strauji un koriģējam tirdzniecības nosacījumus,» viņš piebilst.

Valsts policija pēc notikuša kautiņa Vecrīgā astoņiem taksistiem noformējusi administratīvā pārkāpuma protokolus, apstiprināja Valsts policijas preses pārstāvis Dairis Anučins.

Pagājušajā svētdienā pie policijas patruļas vērsās aculiecinieks, jo Vecrīgā uz ielas notika konflikts. Policisti devās uz notikuma vietu un konstatēja, ka starp vairākiem taksometra vadītājiem notiek grūstīšanās un asa vārdu pārmaiņa.

Taksometru vadītāji atteikušies policistiem uzrādīt dokumentus un arī atteikušies doties uz iecirkni. Taksistu savaldīšanai policisti bijuši spiesti pielietot spēku.

Rezultātā administratīvā pārkāpuma protokoli noformēti astoņiem taksometru vadītājiem, no kuriem četri tika nogādāti iecirknī. Protokoli noformēti par sīko huligānismu un pretošanos varas pārstāvim.

Policija konflikta iemeslu vēl skaidro; tiek skaidrots arī tas, vai starp taksistiem nav aktivizējušies tā dēvētie «taksistu kari».

Kopā ar citiem uzlabojumiem nosirmojušā piecpakāpju automāta vietā populārais Honda CR-V modelis cels galdā transmisiju ar deviņiem pārnesumiem, sapārojot to ar ņipru 1,6 litru dīzeli

Šoreiz, pārkāpjot savus dzelžainos principus, japāņu Honda transmisiju nav izgatavojusi pati, bet gan noslēgusi sadarbību ar vācu transmisiju meistaru ZF, kas uzlabotajam CR-V piegādās deviņpakāpju automātu, kas ar labiem panākumiem tiek izmantots Landrover un Jeep modeļos. 1,6 dīzeļmotora jauda sasniegs 160 ZS, bet griezes moments – cienījamus 350 ņūtonmetrus. Jaunais sabiedrotais – deviņpakāpju automāts izdarīs visu, lai izspiestu visu sulu no motora, kas nepieciešams, lai auto trauktos uz priekšu, cītīgi uzpasējot degvielas krājumus un rūpējoties par samazinātiem CO2 izmešiem.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Ņemot vērā koalīcijas atšķirīgo balsojumu dažādos likumprojektos, tās rīcību nevar droši prognozēt

Tuvojas brīdis, kad taps zināms, kurš būs nākamais Latvijas Valsts prezidents. Lai gan valdības vadītāja Laimdota Straujuma ir optimistiski paudusi, ka Saeima ievēlēs prezidentu jau pirmajā vēlēšanu kārtā – šā gada 3. jūnijā –, nesenie koalīcijas partiju balsojumi liecina par to, ka vienprātības un kopējas līnijas ievērošanas tās ietvaros trūkst. Kāda garantija šādā situācijā, ka koalīcija, kas oficiāli ir izvirzījusi divus Valsts prezidenta amata kandidātus, pēdējā brīdī vienosies par vienu? Vai varbūt iespējama vēl kāda cita «politiskā veikala» kombinācija?

Spilgts piemērs tam ir nesenais Saeimas balsojums par Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču. Ja ģenerālprokuros Ēriks Kalnmeiers tika pārvēlēts lielā Saeimas vienprātībā, tad ar Ivaru Bičkoviču aina bija savādāka – Vienotība ar dažiem Latvijas Reģionu apvienības deputātiem un vienu VL-TB/LNNK deputātu balsoja pret Bičkoviču, bet amatu viņš tomēr saglabāja, pamatā pateicoties ZZS un Saskaņas atbalstam. Izšķiršanās par Augstākās tiesas vadību uz nākamajiem pieciem gadiem ir uzskatāma par diezgan fundamentālu un līdz ar to var kalpot par labu ilustrāciju valdošās koalīcijas neviendabībai. Taču šis nebūt nav vienīgais piemērs.

Septembrī pirms Eiropas sliežu platuma Rail Baltica projekta līguma slēgšanas ar Eiropas Savienību (ES) par finanšu saņemšanu pirmajai kārtai 442,2 miljonu eiro apmērā jāpieņem būtisks lēmums - kas un kādā veidā kontrolēs projekta naudas plūsmas visās trijās Baltijas valstīs un kurš maksās par neattiecināmiem izdevumiem, norāda Rail Baltica projekta koordinējošās institūcijas - trīs Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail - valdes loceklis Edvīns Bērziņš.

Viņš norāda, ka ir noslēgts līgums ar PricewaterhouseCoopers, kurai divu tuvāko mēnešu laikā jāpiedāvā precīza Rail Baltica kopuzņēmuma finanšu un atbildības struktūra - kādi līgumi jānoslēdz ar valstīm, lai naudas summas izlietotu korekti. Nekāda valstu grūstīšanās par naudas summām nevarot būt, jo tās ir precīzi noteiktas katrai valstij. Latvijai tie ir 238 miljoni eiro.

Līdz septembra beigām tikšot atbildēts, kā lielie iepirkumi notiks. Te esot runa gan par naudas plūsmām, gan par to, kas izsludinās iepirkumus. «Tas var būt centralizēts iepirkums, ko veic RB Rail, un izpilde tiek nodota nacionālajām valstīm un konkrētām kompānijām. Konkrētos gadījumos iepirkumu varētu veikt valstis, piemēram, par valstī projektam nepieciešamo šķembu iegādi. Precīzi, kāda būs iepirkuma struktūra, PricewaterhouseCoopers konsultanti ieteiks, un lēmums tiks pieņemts septembrī. Svarīga būs kopuzņēmuma koordinējošā darbība, jo nevar būt vienā pusē sliedes pēc vienām tehniskajām specifikācijām un otrā robežas pusē - pilnīgi citādākas. Vai vienā pusē ir viena diametra elektriskie vadi, bet otrā - citādāki. Tas ir vienots koridors, un arī no izmaksu viedokļa - lai dzelzceļš būtu efektīvi uzturams, būtu jābūt vienotiem tehniskiem standartiem,» uzsver Bērziņš.

Vāgnera zālē nepieciešamos ieguldījumus būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados, aģentūrai LETA atzina aptaujātie kultūras un izklaides biznesā strādājošie nelielo koncertzāļu īpašnieki.

SIA «Rīgas koncertzāle» vadītājs Juris Millers aģentūrai LETA sacīja, ka izsolei par Vāgnera zāles nomas tiesībām nepieteiksies, jo, viņaprāt, nepieciešamās privātās investīcijas šajā objektā nekad neatmaksāsies.

«Esmu šo objektu apskatījis, kā arī iepazinos ar izsoles noteikumiem. No tā secināju, ka investīcijas nekad neatmaksāsies. Ēkā esošajā teātra zālē, kurā patlaban ir izbūvēti starpstāvi, maksimāli iespējamais skatītāju vietu skaits ir 250. Ar šādu vietu skaitu zālei 30 gadu laikā katru dienu būtu jānodrošina 15 000 līdz 20 000 eiro ieņēmumi jeb 2000 eiro tīrā peļņa, lai ieguldījumi pēc 30 gadiem būtu pa nullēm. Tas nav reāli,» sacīja Millers.

Aizkraukles novada dome nolēmusi no īpašnieces Ritas Krēsliņas nopirkt pilskalnu, kas ir netālu no muzeja Kalna Ziedos — zemesgabalu 6,9 hektāru platībā, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Pilskalnu pirks par kadastrālo vērtību — 6808 latiem, lai gan īpašniece vēlējās lielāku samaksu. Viņa pašvaldībai piedāvājusi pilskalnu iegādāties. Tā kā tas ir valsts aizsardzības arheoloģisks objekts, tam noteikto apgrūtinājumu dēļ saimniecisko darbību veikt nedrīkst, līdz ar to uzņēmējiem tas nav iekārojams objekts, skaidro Staburags.

Muzeja direktore Dzin­tra Cepure deputātiem sacījusi, ka valstī ir 2492 arheoloģiskie pieminekļi. Kādreiz tika izveidots kultūrvēsturisks Kalna Ziedu komplekss, kurā ietilpa pilskalns, muzejs, svēt­ozols. «Būtu liela izšķērdī­ba mūsu vienīgo arheoloģisko pieminekli palaist vējā,» viņa sacījusi.

Septembra sākumā Valmieras Drāmas teātrī (VDT) jau ir paveikta vairāk nekā puse projektā paredzēto būvdarbu, tostarp noslēgumam tuvojas ēkas fasādes un jumtu izbūves darbi, kā arī “Black box” ir pabeigta ārsienu siltināšana, iekšējām zāles sienām ir izveidots labu akustiku nodrošinošs apmetums un visā teātra ēkā norit darbi pie inženiertehnisko sistēmu izbūves, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Līdz ar alumīnija logu rāmju montāžu ēkas daļai gar Lāčplēša ielu jau ir skaidri redzams teātra atjaunotais siluets, kas turpmāk priecēs Valmieras iedzīvotājus un teātra apmeklētājus. Būvniecības darbu temps patiešām ir labs. Mēs esam pārliecināti, ka jau nākamā gada otrajā pusē teātra darbinieki varēs pilnībā atgriezties savā mājvietā un lietot visas telpas, kas būs renovētas un padarītas daudz energoefektīvākas,” uzsver Gavrilova.

Objektā jau ir paveikta lielākā daļa ārsienu flīzēšanas, dekoratīvā apmetuma un jumtu izbūves darbu, turpinās pamatu siltināšana, inženiertehnisko komunikāciju (apkures, ventilācijas, gaisa dzesēšanas, elektrotīklu) izbūve. Līdz šā gada novembra beigām plānots pilnā apjomā pabeigt ēkas jumtu un fasāžu izbūvi, paralēli turpinot darbus ēkas iekštelpās.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) vadība pirmdien, 18.septembrī tikās ar Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras vadību un darbiniekiem, lai prezentētu izstrādāto būvprojektu VNĪ īstenotā projekta Prokuratūras iestāžu izvietošanas optimizācija Aspazijas bulvārī 7, Rīgā ietvaros, informē VNĪ.

Realizējot VNĪ projektu Aspazijas bulvārī 7, Rīgā telpās izvietosies 10 prokuratūras iestādes, kā arī jaunajās telpās uzsāks darbu lietvedības, tulkošanas IT un saimnieciskā nodrošinājuma struktūrvienību darbinieki.

Būvprojekts paredz senās ēkas kultūras mantojuma maksimālu saglabāšanu, restaurējot vēsturisko logu daļas, durvis interjera elementus. Arhitekta iecere - saglabāt katra ēkas korpusa vēsturisko pēctecību, apvienojot to ar modernām uzņēmuma prasībām atbilstošiem risinājumiem. Viens no projekta uzdevumiem, kā atklāja arhitekts, ir arī ēkas iekšpagalma “humanizācija” jeb mūsdienīgs labiekārtojums dažādos līmeņos.

Arhitekts un atbildīgais būvprojekta vadītājs Aldis Polis kopā ar kolēģiem tikšanās reizē atklāja, ka 1889. gadā projektētā, senā ēka Aspazijas bulvārī 7 ir izcili vērtīgs kultūrvēsturisks objekts, kas sevī slēpj bagātīgu vēsturisko pieredzi. Paredzams, ka daļa no tās atklāsies tikai pārbūves gaitā, atsedzoties vēsturiskajiem uzslāņojumiem ēkas interjeros.

Valmieras Drāmas teātra (VDT) renovācijas projekts turpina virzīties uz priekšu - Black Box zālē, kas ir viens no galvenajiem VDT uzlabojumiem, darbi ir pabeigti apmēram 90% apjomā, atlikušie darbi - grīdas seguma ieklāšana un jauno iekšdurvju montāža, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Black Box zāle ļaus pielāgot telpu dažādiem izrāžu veidiem un eksperimentiem. Šī zāle ir aprīkota ar mūsdienīgām tehnoloģijām un elastīgu skatuvi, kas atvieglo dažādu žanru un stilu izrāžu ieviešanu un sniedz teātra ansamblim plašas iespējas radošam darbam.

“Esam gandarīti, ka lieliem soļiem tuvojamies vēl vienas Latvijas kultūras ēkas sakārtošanai un, novērojot būvniecības procesa progresu, prognozējam, ka šī gada vasarā teātra personāls varēs pilnībā atgriezties renovētajā mājvietā un atsākt darbu uzlabotās, modernās un energoefektīvās telpās, kas priecēs ne vien teātra kolektīvu, bet arī apmeklētājus,” norāda Jeļena Gavrilova.

Kopumā objektā šobrīd pabeigta virkne darbu un rekonstrukcijas projekts norit paredzētajā tempā. Pabeigti ēkas fasādes izbūves darbi, atklājot atjaunoto teātra siluetu gar Lāčplēša ielu. Pilnā apmērā pabeigti arī pamatu, fasāžu un jumta siltināšanas un izbūves darbi, nodrošinot ēkā augstu energoefektivitāti. Kā arī pilnībā pabeigti fasāžu stiklošanas darbi, tostarp, jaunā apjoma daļas fasādes konstrukcijas - lameļu uzstrādīšanas darbi, kā arī veikti visi jauno ārdurvju montāžas darbi.

SIA «Rīgas cirks» ēkas remontdarbiem papildu nepieciešami septiņi miljoni eiro, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Ministre stāstījumā par nepieciešamajiem papildu līdzekļiem bija lakoniska un piebilda, ka minētais finansējums tiek meklēts, kā arī apzināti starptautiski projekti un fondi, ar kuru palīdzību šādu summu varētu atrast.

«Rīgas cirka ēka ir kultūrvēsturisks objekts, kuru nepieciešams savest kārtībā un mēs to visiem spēkiem centīsimies izdarīt,» sacīja Melbārde.

Jau ziņots, ka SIA «Rīgas cirks'» ēkas remontdarbus Rīgā, Merķeļa ielā 4, par 208 959 eiro veiks SIA «Velve», liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija.

«Velve» šogad jau par 6600 eiro veica ēkas fasādes nostiprināšanas darbus.

Par 208 959 eiro paredzēts veikt ēkas lāzerskenēšanu, tehnisko ekspertīzi un izveidojušos plaisu monitoringu. Tiks veikti ēkas pagaidu nostiprināšanas būvdarbi, fasādes konservācija un pamatu nostiprināšana, kā arī tiks segti autoruzraudzības un būvuzraudzības izdevumi.

Maiznīcas «Liepkalni» īpašnieks Dagnis Čākurs, kurš šī gada vasarā nāca klajā ar ideju par agrāk tik populārā restorāna kompleksa «Sēnīte» reanimēšanu, joprojām par to domā, taču projektā atklājušies zemūdens akmeņi.

D. Čākurs biznesa informācijas portālm db.lv pastāstīja, ka kopā ar «Sēnītes» pārdevēju izsūtīti uzziņas pieprasījumi dažādām valsts institūcijām, jo objekts ir kultūrvēsturisks piemineklis. Pamatojoties uz vienošanos ar «Sēnītes» pārdevēju, D. Čākurs nevarot atklāt detaļas, vien piebilda, ka «atklājās diezgan absurdas lietas,».

Tādējādi pašlaik risinoties sarakste ar valsts institūcijām, un projekta tālākā attīstība nav skaidra.

Liepkalnu saimnieks par Sēnīti: Šobrīd viss ir liels «varbūt»

FOTO: Maiznīcas Liepkalni īpašnieks domā par Sēnītes reanimēšanu

Šo vietu nejauši garāmbraucēji Variņu pagastā nevar ieraudzīt, jo tā atrodas nomaļus no lielākajiem autoceļiem. Tikai tuvējo māju iedzīvotāji redz, kā, gadiem ritot, bijusī vācu barona medību pils ar interesanto arhitektūru sabrūk arvien vairāk, raksta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

Izrādās, ka īpašums Lazdiņu pils (pils, saimniecības ēka un zeme) ir Smiltenes novada domes bilancē, tikai šogad vēl ir jāsakārto īpašuma attiecības, laikraksts noskaidrojis pašvaldībā.

Visbēdīgākais skats uz bijušo barona trīsstāvu pili paveroties no fasādes puses. Ēkai nav durvju. Tikpat «aklām acīm» pretī veras logi, jo palikuši bez stikliem. Dažviet iebrucis dakstiņu jumts, un iekštelpas bojā lietus ūdens. Mājas aizmugurē jumtam uzgāzies liels, vēl augošs koks.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumam būvniecības konkursā Valmieras drāmas teātra Lāčplēša ielā 4, Valmierā ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai, informē VNĪ.

Projekta rezultātā tiks atjaunots teātra ārējais veidols, radīti ērti apstākļi teātra darbiniekiem un apmeklētājiem un sasniegts 50% apkures enerģijas patēriņa un izmaksu ietaupījums.

Valmieras drāmas teātra atjaunošanas projektu plānots īstenot līdz 2022. gada vēlam rudenim.

Būvdarbu gaitā ēkai tiks siltinātas ārsienas, jumts un bēniņu pārsegums, cokols, nomainīti esošie koka un PVC logi, ārdurvis, pilnveidota apkures sistēma, izveidota ventilācijas un aukstumapgādes sistēma, novērstas neatbilstības ugunsdrošības jomā, nodrošināta vides pieejamība atbilstoši normatīvu prasībām, kā arī veikta apgaismes ķermeņu nomaiņa pret energoefektīviem. Vienlaikus ēkai tiks nodrošinātas, pastiprinātas un izbūvētas pamatkonstrukcijas. Projekta ietvaros jau iegādāti skatuves prožektori teātra Lielajai zālei, plānots iegādāties Lielās zāles skatuves krēslus un aprīkojumu jaunizbūvētajai zālei – skaņas, gaismas iekārtas un skatītāju podestus. Būvprojektu teātra atjaunošanas un energoefektivitātes darbu veikšanai izstrādājis SIA "SESTAIS STILS".

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātājā būvniecības konkursā Valmieras drāmas teātra Lāčplēša ielā 4, Valmierā ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai pieteikušies 9 pretendenti. VNĪ uzsāk vērtēšanas procesu. Būvdarbi tiks uzsākti šoruden un tiks īstenoti paralēli teātra darbībai, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piedāvājumus iesnieguši būvuzņēmēji: SIA "AIMASA", SIA "Ostas celtnieks", personu apvienība "S-BPB", pilnsabiedrība "SBSC", "Renesanse-Rubate", SIA "Selva Būve", AS "UPB", SIA "VELVE" un SIA "WOLTEC". Piedāvātās līgumu cenas - sākot no 6,56 miljoniem eiro līdz 8,63 miljoniem eiro (bez PVN). Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Valmieras drāmas teātra atjaunošanas projektu plānots īstenot līdz 2022.gada nogalei. Projekta rezultātā tiks atjaunots teātra ārējais veidols un sasniegts 50% apkures enerģijas patēriņa un izmaksu ietaupījums. Vienlaikus tiks papildus izbūvēta vēl viena zāle teātra izrāžu baudīšanai un nodrošināts ērts apmeklējams arī personām ar īpašām vajadzībām. Īstenoto būvdarbu gaitā papildus tiks stiprināti ēkas pamati, lai nodrošinātu teātra esošo funkcionalitāti un uzlabotu ēkas ilgmūžību.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātajā atklātajā konkursā būvniecības uzņēmumiem atlikušo būvdarbu veikšanai, kas nepieciešami Valmieras Drāmas teātra (VDT) ēkas būvprojekta īstenošanai līdz objekta nodošanai ekspluatācijā, pieteikušies četri dalībnieki, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Piedāvājumus iesnieguši būvniecības uzņēmumi SIA “AIMASA”, PS “P un S būvniecība”, SIA “Velve” un SIA “Pillar Contractor”. Piedāvātās līgumcenas – sākot no 8,2 miljoniem eiro līdz 10,3 miljoniem eiro (bez PVN). Uzvarētājs un precīza līguma summa būs zināma pēc piedāvājumu izvērtēšanas. Saskaņā ar izsludinātā iepirkuma nosacījumiem, paredzamais būvdarbu izpildes termiņš ir 14 mēneši no līguma parakstīšanas dienas.

“Esam spēruši vēl vienu soli tuvāk tam, lai jau 2024.gada pirmajā pusē Valmieras drāmas teātra kolektīvs varētu atgriezties sakārtotā un energoefektīvā mājvietā. Iepirkumā iesniegtie piedāvājumi apliecina, ka līguma pārtraukšana ar pilnsabiedrību “SBSC” bija pareizs lēmums. Cenu pieaugums būvniecības nozarē ir mazāks, nekā pērn to prognozēja iepriekšējais būvnieks, pieprasot papildu finanšu līdzekļus. Jau šodien sāksim iesniegto pieteikumu izvērtēšanu, lai būvdarbi objektā norisinātos bez liekām pauzēm,” uzsver Gavrilova.