Šogad Latvijas ekonomikas izaugsme nedaudz palēnināsies – līdz 3,2%, tomēr būs virs vidējā Eiropas Savienības rādītāja, apgalvo ekonomisti.
Tās, protams, ir labas ziņas, taču nedrīkst pievērt acis uz iespējamiem riskiem. Starp ārējiem riskiem vispirms jāmin ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās eksporta tirgos, tirdzniecības tarifu kari starp ASV un ES un ASV un Ķīnu. Eļļu ugunij vēl pielej Brexit, kas, ļoti iespējams, būs bez vienošanās.
No pašmāju draudiem visspēcīgākā negatīvā ietekme varētu būt atkārtotam negatīvam Moneyval ziņojumam, un Latvijai jādara viss, kas tās spēkos, lai izpildītu savus mājasdarbus. Nopietni izaicinājumi ir darbaspēka trūkums un zema produktivitāte. Tomēr negribu aizrauties ar apokaliptisku ainu zīmēšanu, jo tam vismaz pagaidām nav pamata. Gluži otrādi, arī šis būs izaugsmes, nevis recesijas gads. Taču uzņēmējiem ir jādomā, kā kāpināt darba ražīgumu, investējot jaunās tehnoloģijās un optimizējot procesus. Tas ļaus vieglāk sadzīvot ar darbaroku trūkumu un spiedienu uz algām. Faktiski – tieši produktivitātes nemitīga audzēšana ir mūsu uzņēmēju šā brīža galvenais uzdevums. Tiesa, tas prasa investīcijas un to, ka privāto investīciju ekonomikā, īpaši rūpniecībā, ir pārāk maz, vietnē makroekonomika.lv savos rakstos regulāri norāda Latvijas Bankas ekonomisti.
Labā ziņā ir tā, ka finansējums uzņēmējiem ir pieejams vairāk nekā pietiekami. Finanšu institūcija Altum regulāri uzsver, ka tā varētu izsniegt uzņēmējiem daudz vairāk kredītu, nekā pašlaik pēc tiem ir pieprasījums. Aizdevumi ir pieejami arī Junkera plāna ietvaros, un arī šos līdzekļus Latvija apgūst gana kūtri. Ir jāsaprot, ka jaunajā plānošanas periodā uzņēmēji vairs nevarēs pārtikt no grantiem, jo orientācija būs tieši uz finanšu instrumentiem. Līdz ar to aizdevumu izmantošana investīcijām būs tikai norma. Ja investīcijas ir pilnībā uzņēmēju atbildība, tad politiķiem, proti, jaunajai valdībai un Saeimai, būtu nopietni jādomā par viedo migrāciju. Jo roku darba īpatsvara samazināšana, to aizstājot ar tehnoloģijām, paredz mazāka skaita, bet kvalificētāku darbaspēku, ar kuru Latvijā ir problēmas.
Nopietns izaicinājums ir arī ēnu ekonomikas samazināšana, kas ļautu noturēt konkurētspēju godīgajiem uzņēmējiem, kam nebūtu jākonkurē ar dempingotājiem, kas to var atļauties uz nodokļu nenomaksas rēķina. Jāsecina, ka šā brīža tautsaimniecībā nav vērojami kādi būtiski ārēji šoki vai kādas makroekonomiskas nesabalansētības. Situācija ir stabila, taču to negatīvi ietekmē politiķu nepadarītie mājasdarbi – gan neatrisinātais OIK jautājums, gan nesakārtotā tiesiskā vide un maksātnespējas jautājumi, gan Moneyval, kas karājas pār galvām kā Damokla zobens. Redzams, ka šis gads būs pilns darba un risināmu uzdevumu un nekas nenotiks tāpat vien, jo ir labas kopējās tendences. Gluži pretēji – lielā gudrība un māka ir spēt augt laikā, kad pasaulē izaugsme palēninās. Tā kā mums ir tik daudz trūkumu, tad tas liecina par lielu neizmantotu potenciālu, par to, ka visi resursi un iespējas nav izsmelti. Mācēt šo neizmantoto potenciālu atraisīt ir visu mūsu – gan politiķu, gan uzņēmēju, gan strādājošo – uzdevums.
