Lai ierobežotu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atmosfērā un veicinātu ES dalībvalstu Kioto saistību izpildi, sākot ar 2005. gadu ES ir ieviesta emisiju tirdzniecības shēma. Tās ietvaros Eiropas Komisija (EK) katrai dalībvalstij piešķir emisiju kvotas. Pagājušajā piektdienā EK pieņēma galīgo lēmumu par siltumnīcu efektu izraisošo gāzu emisiju kvotām Latvijai un vairākām citām ES dalībvalstīm 2008.-2012. gadiem. Latvijai piešķirtā CO2 emisiju kvota ir 3,43 milj. tonnu gadā.

Šāda EK pieeja ir vismaz dīvaina, jo atbilstoši pašas EK sniegtajai informācijai, ES emisiju tirdzniecības shēmas mērķis ir palīdzēt ES dalībvalstīm to Kioto mērķu sasniegšanā. Tādējādi kvotu piešķīrums būtu saistāms ar dalībvalstu progresu Kioto mērķu sasniegšanā.

Vairums no jaunajām ES dalībvalstīm jau ir sasniegušas savas Kioto saistības attiecībā uz izmešu samazināšanu. Latvijā siltumnīcas efektu izraisošo emisiju līmenis uz vienu iedzīvotāju ir zemākais ES. Latvija jau ir izpildījusi savas Kioto saistības. Paredzams, ka 2010. gadā izmešu daudzums samazināsies par 46%, salīdzinot ar 1990. gadu - piecas ar pusi reizes vairāk nekā Latvijas Kioto saistības. EK aicina dalībvalstis līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešus par 20%. Tātad Latvija vairāk nekā divkārt ir pārsniegusi to mērķi, ko ES kopumā varētu sasniegt tikai 2020. gadā.

72% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka bizness ir negodīgs, kā arī neuzticas publiskajā telpā izskanējušajai informācijai par Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem.

31% aptaujāto norādījuši, ka viņuprāt, bizness Latvijā ir «negodīgs», 41% aptaujāto uzskata, ka bizness Latvijā ir «vairāk negodīgs nekā godīgs», 17% - ka bizness Latvijā ir «vairāk godīgs nekā negodīgs», bet tikai 1% aptaujāto pārliecināti, ka bizness Latvijā ir «godīgs», liecina komunikācijas aģentūras Baltic Communication Partners augustā veiktais pētījums. Savukārt 10% aptaujāto ir grūti pateikt.

Visvairāk par negodīgu uzņēmējdarbību ir pārliecināti Zemgales iedzīvotāji (83% zemgalnieku uzskata, ka bizness Latvijā ir vai nu negodīgs vai arī vairāk negodīgs nekā godīgs). Savukārt visaugstākajās domās ir Kurzemes iedzīvotāji (29% Kurzemes iedzīvotāju uzskata, ka bizness ir vai nu godīgs vai vairāk godīgs nekā negodīgs).

Ja Eiropas Parlamenta (EP) deputātu vairākums šodienas plenārsēdē neatbalstīs Latvijas un citu jauno dalībvalstu iesniegtos grozījumus par CO2 emisiju kvotu tirdzniecību, Eiropas Savienības (ES) likumdošana draud būt diskriminējoša strauji augošām jauno valstu aviokompānijām, tajā skaitā airBaltic, norāda EP Transporta komitejas deputāts Roberts Zīle.

EP deputāti šodienas sēdē balsos par EK iesniegto Direktīvas projektu siltumnīcefekta gāzu emisiju tirdzniecības shēmā iekļaut arī aviāciju.

Komisijas sagatavotais direktīvas projekts pēdējā laika strauji augošās aviokompānijas, kas vairumā gadījumu ir jauno ES dalībvalstu operatori, nostāda nevienlīdzīgā situācijā. Tas paredz daļu kvotu aviokompānijām piešķirt bez maksas, taču daļu - pārdot vairāksolīšanā. Avio operatori, saskaņā ar projektu, saņemtu bezmaksas kvotas pēc datiem par periodu, kas noslēdzas 2 gadus pirms tirdzniecības perioda sākuma, skaidro R. Zīle.

Kā norāda R.Zīle, „2004. – 2006. gadu periods, kas izvēlēts par atskaites punktu gāžu emisiju izmantošanas apjoma noteikšanai, vairumam jauno dalībvalstu ir straujas izaugsmes laiks. Tādējādi projekts būtiski ietekmēs airBaltic un citu pēdējos gados augušo kompāniju konkurētspēju, ja salīdzina ar mērenas izaugsmes tradicionālajām aviokompānijām. Lai to novērstu, sagatavotajos grozījumos ierosināts pašlaik tikai jaunienācējiem Eiropas tirgū paredzēto rezervi atvēlēt arī aviokompānijām, kas savu darbību strauji paplašina.”

Vides ministrija sadarbībā ar Pasaules Banku pabeigusi pētījumu Klimata pārmaiņu investīciju sistēmas izveides priekšizpēte, kura rezultātā sagatavots ziņojums par Latvijas līdzdalību Kioto protokola noteiktajā Starptautiskā emisiju tirdzniecībā, kas paredz, ka valstis, kurās emisiju apjoms ir zemāks par to saistību līmeni, var pārdot savas neizmantotās emisiju tiesības (noteiktās daudzuma vienības) citai valstij, kas pārsniegusi savu pieļaujamo emisiju apjomu. Tādējādi emisiju apjoms kopumā nemainās.

Ministru kabinets ir apstiprinājis Koncepciju par Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā (MK 2006.gada 12.aprīļa rīkojums Nr.249), sākot ar Kioto protokola pirmo saistību periodu, t.i. no 2008. gada. Iegūtie līdzekļi no Latvijai piederošo brīvo emisiju tiesību jeb noteiktā daudzuma vienību pārdošanas tiks ieskaitīti valsts budžetā un izmantoti tādu projektu atbalstam, kas samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, veicina cilvēkresursu kapacitātes celšanu un informē sabiedrību par klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumiem. Finansējumu varēs saņemt jebkura juridiska persona esošās valsts atbalsta likumdošanas ietvaros.

Ņemot vērā to, ka starptautiskā emisiju tirdzniecība ir jauns finanšu instruments un šāds tirgus vēl neeksistē, kā arī globālā mērogā pieredze par šāda tirgus izveidi nav pieejama, Vides ministrija plāno arī turpmāk sadarboties ar Pasaules Banku šādas sistēmas izveidei.

Eiropas Komisijas (EK) pašreizējais piedāvājums principam, kā sadalīt siltumnīcefekta gāzu emisijas brīvās kvotas aviācijā, ir negodīgs attiecībā pret jaunajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Šādu viedokli šonedēļ Eiropas Parlamentā notikušajās debatēs par attiecīgo EK direktīvas projektu izteicis Eiropas Parlamenta (EP) Transporta komisijas deputāts Roberts Zīle.

Viņš uzsvēris, ka piedāvājums par atskaites punktu kvotu sadalē izvēlēties laiku starp 2004. - 2006. gadu "var būt ir iznīcinošs" jauno valstu strauji augošajām kompānijām kāda ir arī airBaltic.

"Par atskaites periodu izvēloties laiku, kad jauno valstu aviokompānijas tikai attīstījās un to biznesa līmenis bija salīdzinoši zems, faktiski nozīmē ļoti dārgu cenu, kāda būs jāsamaksā par straujajai attīstībai nepieciešamajām kvotām," viņš skaidrojis. Saskaņā ar R. Zīles sniegto informāciju viņa viedokli debatēs atbalstījuši arī Eiropas aviokompāniju asociācija un vairāki "veco" dalībvalstu deputāti: "Viņi piekrita acīmredzamajam faktam, ka jauno dalībvalstu kompāniju pieauguma tempi tieši pašreizējā brīdī ir nesalīdzināmi augstāki par tirgū jau sen zināmo Eiropas aviokompāniju attīstības tempiem."

"Esam panākuši, ka 3% no emisijas kvotām aviācijai tiks atliktas īpašā rezervē, kas būs paredzēta gan jaunajām, gan strauji augošām aviokompānijām, tajā skaitā - airBaltic," informē deputāts Roberts Zīle, "Uz bezmaksas kvotām no šīs rezerves varēs pieteikties ne tikai jaunas aviokompānijas, bet arī tās, kuru ikgadējā vidējā izaugsme 4 gadu periodā pārsniedz 18%.

Tā nolemts otrdien, 8. jūnijā balsojumā Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja panākto vienošanos ar ES Padomi par direktīvas projektu, ar kuru aviācijas nozare tiks iekļauta emisijas tirdzniecības sistēmā, Db.lv informē Guna Zaķe - Baltā deputāta R. Zīles palīdze.

„Direktīvas projekts paredz, ka viena aviokompānija nevarēs saņemt vairāk kā 1 miljonu kvotu attiecīgajam laika periodam", norāda R. Zīle.

Jaunā Direktīva par aviācijas darbību iekļaušanu Eiropas siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā paredz kvotu tirdzniecību šajā sektorā sākt ar 2012. gadu. "Šī kvotu īpašā rezerve ir būtiska Latvijas un citu, pārsvarā jauno dalībvalstu, aviācijas nozarēm, kas strauji attīstās. Tā palīdzēs jaunajām un strauji augošām aviokompānijām konkurēt dažādos tirgos, " šodienas debatēs uzsvēra R. Zīle.

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Šī gada 4. novembrī stājās spēkā Parīzes klimata nolīgums, kuru parakstīja ap 200 pasaules valstu. Nolīguma galvenais mērķis - visā pasaulē būtiski mazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju daudzumu un nodrošināt pāreju uz oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību. Parīzes nolīgums no 2021. gada aizstās Kioto protokolu, kurā saistības bija tikai industriāli attīstītajām valstīm. Taču Parīzes nolīgums saistības paredz visiem, un tas ir pamats uzskatīt, ka beidzot patiesi izdosies sasniegt noteiktos mērķus, uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse.

“Oglekļa mazietilpīga attīstība (OMA) ir iespēja! OMA nozīmē iekšzemes kopprodukta palielināšanu pakāpeniski pārejot uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku – ekonomiku, kas rada minimālas SEG, sevišķi oglekļa dioksīda (CO2), emisijas”, skaidro I. Prūse. “OMA neprasa ražošanas apjomu vai peļņas mazināšanu. Tieši pretēji – OMA ir paredzēta, lai veicinātu uzņēmējdarbību. Tā veidota, lai veicinātu tehnoloģiju attīstību, jaunu darba vietu radīšanu, resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu, konkurētspējas uzlabošanu. Pārdomāti īstenotai OMA ir ne vien pozitīva ietekme uz klimatu un vidi, bet arī uz ekonomiku un sociālo jomu. OMA šobrīd ir ES attīstības politikas stūrakmens,” norāda I.Prūse, piebilstot, ka jau šobrīd, pareizi izmantojot modernās tehnoloģijas, iespējams efektīvi īstenot tehnoloģiskos procesus, vienlaikus radot mazākas SEG emisijas.

Krīzi Spānijā radīja nekustamo īpašumu tirdzniecība un Latvija patlaban iet to pašu ceļu, šodien konferencē Termiņuzturēšanās atļaujas: vai ilgtspējīgs valsts izaugsmes dzinējspēks? pauda ekonomists, uzņēmējs Jānis Ošlejs.

Ošlejs uzsvēra, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana ir bīstama politika, raugoties no ekonomikas viedokļa. Viņš uzsver, ka pievienošanās eirozonai nozīmē rūpīgu attīstības politikas izvēli. Kā salīdzinājumu Ošlejs izvēlējās pretstatīt situāciju Vācijā un Spānijā. Vācija ir izvēlējusies attīstīt ražošanu, savukārt Spānija - tūrismu un nekustamo īpašumu pārdošanu. «Redzam atšķirību abās valstīs - viena ir sekmīga, bet otra piedzīvo ekonomiskas grūtības,» atzīmēja Ošlejs.

Ekonomists norādīja, ka krīzi Spānijā neradīja valdības izšķērdība, jo valsts bija fiskāli atbildīga. To radīja nekustamo īpašumu tirdzniecība. Ošlejs iesaka mācīties no Spānijas un Vācijas pieredzes. «Nedrīkst subsidēt nekustamo īpašumu nozari, jāsubsidē rūpniecības nozare. Šobrīd ejam Spānijas ceļu, kurš beigsies tāpat kā Spānijai,» brīdināja Ošlejs.

Ekonomistu iezīmētie plāni, kas notiktu eiro sabrukšanas gadījumā, uzrāda tik lielus zaudējumus ne tikai eirozonas eksportētājvalstīm, bet arī tādām valstīm kā Latvija, kuras valūtas kurss ir piesaistīts eiro, ka galu galā eiro tiks glābts, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Sarunā ar laikrakstu Neatkarīgā, R. Zīle norādīja, ka Latvijas iedzīvotāji ir skeptiski noskaņoti un rodas jautājums – kāpēc valstij stāties kaut kur, no kurienes nāk sliktas ziņas.

Tomēr esot skaidrs, ka lats ir piesaistīts eiro un gandrīz visa ārējā tirdzniecība notiek ar Eiropas Savienību, un lats nekur brīvi «peldēt» nevar, norādīja R. Zīle. Viņš arī intervijā pauda pieņēmumu, ka Latvijas Banka ir pētījusi, kam piesaistīt latu, ja notiek sliktākais scenārijs un eiro sabrūk.

R. Zīle sarunā ar laikrakstu arī uzsvēra, ka valūta ir jāpiesaista pie tās valūtas, kāda ir Latvijas galvenajiem tirdzniecības partneriem. Tāpat piesaistei jābūt pret valūtu, kas nav pārāk dārga, lai varētu eksportēt.

«Nepieļaujot defaultu un saglabājot stingro valūtas kursu, Latvija ir ievērojami devalvējusi savu ekonomiku, un īstenībā palīdzējusi kaimiņiem igauņiem ieviest eiro jau 2011. gadā,» apspriežot ar Ekonomikas un finanšu komisāru Hoakinu Almuniju ekonomikas lejupslīdi un krīzes sekas Centrālās un Austrumeiropas valstīs, norādīja EP deputāts Roberts Zīle.

R. Zīle arī uzsver, ka dīvainākais ir tas, ka Eiropas monetārai savienībai šāds Igaunijas piemērs ir pat vitāli nepieciešams, jo tas it kā parāda, ka Māstrihtas kritēriji eiro ieviešanai strādā pat krīzes laikā.

R. Zīle norādīja kolēģiem: «Baltijas valstu piemērs pierāda, ka esam vienā laivā - Skandināvijas banku dzīšanās pēc tirgus daļas un augstas peļņas Baltijas valstī praktiski izspieda mūsu nacionālo valūtu no kredītu, jo īpaši mājokļu hipotekāro kredītu tirgus. Pie fiksētā vai šaurā koridora nacionālās valūtas kursa, kā arī civiltiesiski ļoti augstas kredītņēmēju atbildības aizdevējiem viss valūtas risks pārmaksātā ķīlas vērtībā ir palicis uz kredītņēmēju pleciem.»

Starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Padomi18. decembrī ir panākta provizoriska vienošanās par Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānismu un apjomiem, kas paredz kopējo finansējumu 672,5 miljardus eiro dalībvalstu ekonomikas stiprināšanai.

Šī vienošanās paredz iespēju Latvijai iegūt vismaz 4 miljardus eiro aizdevumos un grantos, tādēļ nepieciešams aktīvs un ātrs darbs pie nacionālā plāna izstrādes naudas apguvei. Plāns jāiesniedz nākamā gada aprīlī.

“Zaļie”un “digitālie” mērķi – 57%

Vienošanās panākta par ES atveseļošanās instrumenta galveno sastāvdaļu un pielietojuma galvenajiem mērķiem, kā arī vispārējo sadalījumu, teikts Eiropas padomes interneta vietnē. Instrumenta pamatmērķis ir atbalstīt ES dalībvalstu ieguldījumus un reformas, palīdzot tām risināt pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi. Gan Eiropas padomei, gan Eiropas parlamentam vienošanās vēl jāparaksta.

“Padome jau oktobrī pieņēma šo nostāju par atveseļošanās mehānismu, pamatojoties uz ES līderu sniegtajām politiskajām vadlīnijām iepriekš, kas bija daļa no sarunām par daudzgadu budžeta finanšu shēmu un atveseļošanās paketi. Vienošanās ar Eiropas parlamentu paredz, ka 672,5 miljardi dos spēcīgu stimulu mūsu ekonomikai un ļaus dalībvalstīm veidot zaļāku un digitālāku nākotni. Šī noruna ar Eiropas parlamentu ir izšķirošs solis, lai nauda varētu sākt plūst jau nākošajā gadā,” EP mājaslapā norāda Vācijas vicekanclers Olafs Šulcs.

Eiropas Savienības budžetu perspektīvā varētu pildīt digitālais nodoklis un arī izmešu (CO2 ) nodoklis, kas skartu ikvienu māju, dzīvokli un transportu.

Tādu iespējamo risinājumu Latvijas Radio 4 raidījumā Darbojošās personas minēja Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle. Viņš norādīja, ka pēdējos gados ir bijis ļoti daudz diskusiju par tā dēvētajiem “ES pašu resursiem” un pašlaik tos pilda nodoklis par nepārstrādājamo plastmasu, kura ienākumi samazināsies, jo Eiropa tādu produktu nevēlas.

“Ir vairākas idejas un priekšlikumi, kuri tieši pildītu ES budžetu. Viens no tiem Eiropas nodokļiem, kas paver iespējas, ir tā dēvētais digitālais nodoklis. Lielās platformas gūst milzīgus ienākumus un peļņu, bet nodokļos teritorijās, kurās gūst šo labumu, tikpat kā neko nemaksā,” skaidroja R. Zīle. Viņš atgādināja, ka ES Zaļā kursa dokumentos būtībā paredzēts ieviest emisiju (CO2 ) izmešu nodokli par transporta degvielu, par mājokli, proti, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļaujot transportu un mājokļus, kas pašlaik ir ārpus šīs sistēmas.

Korupcijas jēdzienu tradicionāli saista ar valsts un pašvaldības amatpersonu rīkošanos personīga labuma gūšanai. Taču eksistē arī cita, iespējams, finansiāli vēl ietilpīgāka korupcija, par ko nozares dalībnieki gadiem klusē, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Latvijas Arhitektu savienība (LAS) aktualizējusi jautājumu par profesionālās prakses korupciju būvniecībā.

Pašlaik, kad Saeimā turpinās debates par jauno Būvniecības likumu, esot svarīgi vismaz neatvieglot korupcijas pastāvēšanu.

LAS padomes priekšsēdētājs Viktors Valgums atturējies spriest par profesionālās korupcijas mērogiem Latvijas būvniecībā, bet nešaubās: «Protams, kaut kas tāds noteikti pastāv.»

Atslēgas personas šādā korupcijā ir negodīgs projektētājs, negodīgs būvnieks, negodīgs būvuzraugs un varbūt arī negodīgs pasūtītājs. Atkarībā no tā, kurš ar kuru vienojies.

Viena no krāpšanās pamatshēmām tiek būvēta no «analogiem būvmateriāliem». Proti, projektā paredzētais ķieģelis, logs, betons vai rokturis būvniecības gaitā tiek apmainīts. Taču nevis pret līdzvērtīgu, bet klasi zemāku un attiecīgi lētāku. Puses par to vienojas un ietaupīto naudu sadala savā starpā. Ja pasūtītājs ir godīgs, viņš par to neuzzina, bet pēc pāris gadiem var vien pabrīnīties, kāpēc linolejā tik ātri izdiluši caurumi.

ES parlaments plāno darīt grūtāku strauji augošo aviokompāniju, tajā skaitā airBaltic, attīstību, liedzot pieeju bezmaksas emisiju kvotām.

Saskaņā ar dažādiem aprēķiniem līdz ar aviācijas iekļaušanu emisiju tirdzniecības sistēmā (turp un atpakaļ) pilna ceļojuma cena ar lidmašīnu palielinātos robežās no 1.8 līdz 40 eiro, atkarībā no emisiju kvotas cenas un lidojuma attāluma.

Paliks bešā

Drūmas prognozes

Savu interešu aizstāvībai lēmuma skartajiem nozares uzņēmumiem pirms komitejas balsojuma bija ārkārtīgi maz laika, jo par eirodeputātu iecerētajiem direktīvas labojumiem informācija kļuva pieejama tikai pagājušās nedēļas sākumā. Kaut arī airBaltic, kas kvalificējas kā strauji augošs aviācijas uzņēmums, iepriekš neizrādīja ieinteresētību savu interešu aizstāvībā, šoreiz avio kompānija Latvijas speciālistiem, kas strādā Briselē, nepieciešamo informāciju piegādājuši operatīvi. Paši Latvijas interešu aizstāvji Briselē ir skeptiski noskaņoti un uzskata, ka balsojumā, kurš notiks šodien, šis labojums patiešām tiks pieņemts. Šādu, pesimistiskāku, scenāriju ticamāku dara arī fakts, ka grozījuma autori ir eiroparlamenta lielākās politiskās grupas pārstāvji. Ja komiteja izbalsos strauji augošo aviokompāniju klauzulu, tad jautājums tālākai skatīšanai ES parlamentā varētu nonākt aptuveni pēc sešiem mēnešiem. Vides ministrijas speciālistu viedokli Db neizdevās noskaidrot.

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Brisele, 3. jūlijs. Eiropas Parlaments (EP) un ES Padome ir vienojusies par direktīvas projektu, ar kuru aviācijas nozare tiks iekļauta emisijas tirdzniecības sistēmā.

"Esam panākuši, ka 3% no emisijas kvotām aviācijai tomēr tiks atliktas īpašā rezervē, kas būs paredzēta gan jaunajām, gan strauji augošām aviokompānijām, tajā skaitā - airBaltic," informē deputāts Roberts Zīle, "Uz bezmaksas kvotām no šīs rezerves varēs pieteikties ne tikai jaunas aviokompānijas, bet arī tās, kuru 4 gadu vidējā izaugsme pārsniedz 18%. Direktīvas projekts paredz, ka viena aviokompānija nevarēs saņemt vairāk kā 1 miljonu kvotu attiecīgajam laika periodam", norāda R. Zīle.

"Šī kvotu īpašā rezerve ir būtiska Latvijas un citu, pārsvarā jauno dalībvalstu, aviācijas nozarēm, kas strauji attīstās: aviokompāniju izaugsme un pasažieru skaits ir strauji pieaudzis tikai pēdējos gados, reizē ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos", R. Zīle turpina, "Jāatzīst gan, ka tā dēvētais mobilitātes rādītājs -valsts iedzīvotāju un avio pasažieru proporcija - Latvijā un citas jaunajās dalībvalstīs joprojām saglabājas ievērojami zemāks nekā vecajās".

To laikrakstam Dienas Bizness pirms 10. maijā gaidāmā Rīgas Aviācijas foruma komentē partneris MIDAS Aviation Džons Grānts, kurš nozarē darbojas jau vairāk nekā 20 gadu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Jums ir ļoti garš CV, darbojoties aviācijas jomā. Kas ir jūsu kompetenču jomas?

Esmu komerciālās aviācijas analītiķis ar specializāciju jaunu aviācijas pakalpojumu izstrādē lidostām, valdības institūcijām un citām ieinteresētajām pusēm visā pasaulē.

Kā jūs raksturotu situāciju aviācijā salīdzinājumā ar citām ekonomikas jomām?

Patlaban aviācija, iespējams, ir rentabilitātes cikla virsotnē un nes daudz lielāku peļņu aviolīnijām un akcionāriem pēdējos 4‒5 gados, balstoties uz zemām naftas cenām, lielu pieprasījumu, lidsabiedrību konsolidācijām Ziemeļamerikā. Reisu noslogojums bieži vien pieaudzis līdz 85‒90%. Aviācija ieguvusi arī no jauniem tirgiem Indijā un Ķīnā, kā arī no jaunām tehnoloģijām tādos modeļos kā, piemēram, Boeing 787, A350 un nesen arī Bombardier CSeries, ko veiksmīgi izmanto airBaltic. Salīdzinājumā ar citām nozarēm, aviācija ir bijis diezgan labs bizness. Taču tajā aizvien ir daudz risku, no kuriem nebūt ne mazākais ir degvielas cenas, naftas cenām gada laikā pieaugot par 35%. Līdz ar to aviācijas nozarē nav vietas pašapmierinātībai, vienmēr var notikt kaut kas negaidīts.

Strasbūra, 5. septembris - Eiropas Parlamenta (EP) Transporta komitejas deputāts Roberts Zīle, komentējot Parlamenta šodien pieņemto rezolūciju par Eiropas Komisijas 2006. gada novembrī ieviestajiem ierobežojumiem šķidrumu pārvadāšanai aviopašažieru rokas bagāžā, norāda, ka, lai gan vajadzība pēc pasažieru drošības garantēšanas un jebkādu iespējamo risku novēršanas ir liekama pirmajā vietā, tomēr spēkā esošie ierobežojumi būtu regulāri pārskatāmi un uzlabojami. "Pēc gandrīz gada, kopš ierobežojumi ir stājušies spēkā, Komisijai ir pienācis laiks izvērtēt, vai ieviestie noteikumi gan papildu izmaksu, gan pasažieriem radīto neērtību un zaudējumu ziņā ir samērojami ar no tiem iegūto pievienoto vērtību", norāda deputāts. "Tomēr, Parlaments, šodien nobalsojot par ieteikumu šos noteikumus atcelt, ja Komisija nekonstatē neapstrīdamus faktus par labu regulas saglabāšanai, ir pārsteidzīgi uzņēmies politisku atbildību par lidojumu drošības līmeņa pazemināšanos."

R. Zīle: "Lielākā problēma, kuras dēļ cieš pasažieri, ir informācijas trūkums. Jāatzīst, ka ieviešot šos papildu drošības pasākumus, netika paredzēta pietiekama skaidra un efektīva pasažieru informēšanas kārtība par jaunajiem noteikumiem, lai cilvēki jau laicīgi zinātu, kas drīkst atrasties viņu rokas bagāžā, un kas - nē. Eiropas lielākajās lidostās, piemēram, Frankfurtē un Amsterdamā, pasažieriem joprojām katru nedēļu tiek konfiscēti vairāki tūkstoši litru alkoholisko un parfimērijas šķidrumu", uzsver deputāts.

Otra, pēc Zīles domām, nopietnākā problēma skar tax-free veikalos iegādātās preces. "Šie noteikumi attiecas uz visiem pasažieriem, kas izlido no ES lidostām uz jebkuru vietu pasaulē, arī uz tranzīta pasažieriem. Kamēr ES lidostās esošie tax-free veikali ar īpaši aiztaisāmiem maisiņiem nodrošina nepieciešamās drošības prasības pasažieru iegādātajiem šķidrumiem, lidostās ārpus ES nav prasību pirkumus iesaiņot īpašā iesaiņojumā. Līdz ar to, ielidojot ES, pasažieriem preces tiek konfiscētas. Eiropas Komisijai ir jāatrod veids, kā saskaņot drošības prasības ar ne-ES valstu lidostām, lai neciestu nedz tax-free veikali, nedz pasažieri. Viens no risinājumiem varētu būt īpaša, ar trešajām valstīm saskaņota formāta iepakojuma ieviešana tax-free veikalos iegādāto šķidrumu drošai pārvadāšanai", skaidro R. Zīle.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

ES Padome sarunās ar Eiropas Parlamentu par aviācijas iekļaušanu emisiju tirdzniecības sistēmā ir panākusi, ka Padomes direktīvas projektā atkal tiek iekļauts nosacījums par emisiju rezerves izveidi strauji augošajām aviokompānijām, Db.lv informēja Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa.

Pirms tam Eiropas Parlaments Vides, Sabiedrības veselības un pārtikas drošības komitejā, balsojot par papildinājumiem, iebalsoja grozījumu, kas neparedz emisiju rezerves izveidi strauji augošajām aviokompānijām.

Tikai pateicoties Latvijas ekspertu un diplomātu sekmīgajai sadarbībai ar Latvijas Eiroparlamentāriešiem, šī norma tika atjaunota direktīvas projektā. Rezerves izveide ir ļoti būtiska Latvijas aviācijas nozarei, kas strauji attīstās.

Šis nosacījums paredz, ka 3% no emisijas kvotām aviācijai tiktu atliktas īpašā rezervē. Uz šīs rezerves bezmaksas kvotām varētu pieteikties jaunie un strauji augošie gaisa kuģu operatori. Kā strauji augoši tiek definēti gaisa kuģu operatori, kuru četru gadu vidējā izaugsme pārsniegtu 18%. Tāpat šai emisiju rezervei tiek uzlikts ierobežojums, kas paredz, ka maksimālais daudzums emisiju uz ko aviokompānija var pretendēt 4 gadu laikā ir 1 miljons tonnu CO2. Tas aizsargās nelielās, strauji augošās aviokompānijas.

Valdība otrdien apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Transporta enerģijas likumu.

KEM norāda, ka transporta sektors ir otrs lielākais emisiju avots Latvijā, kas veido 37% no kopējā emisiju apjoma tautsaimniecības sektoros. Regulējuma mērķis ir veicināt transporta nozares "zaļināšanu". Likumprojekts tiek virzīts tālākai apstiprināšanai Saeimā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka apstiprinātais regulējums dos signālu vietējās biodegvielas ražošanas attīstībai Latvijā, kas attiecīgi atstās pozitīvu iespaidu uz jaunu darba vietu veidošanu, īpaši Latvijas reģionos.

"Mūsu mērķis ir veicināt transporta nozares "zaļināšanu" - ne tikai domājot, kā veicināt auto nomaiņu, izmantojot zaļās tehnoloģiju priekšrocības, bet arī, kā nodrošināt, lai mūsu esošais autoparks izmanto videi un cilvēkam drošu enerģiju transportā, veicinot arī uzlādes iespēju paplašināšanu," pauž Melnis.

Latvijas vides nevalstiskās organizācijas (Zaļā brīvība, Latvijas zaļā kustība, Latvijas Piesārņojuma profilakses centrs, Vides aizsardzības klubs un Latvijas zemes draugi) nosoda Latvijas valdības lēmumu vērsties tiesā pret Eiropas Komisiju, prasot lielāku CO2 emisiju kvotu piešķīrumu. Vides nevalstiskās organizācijas uzskata, ka Latvijas ekonomikai un labklājības līmeņa celšanai ilgtermiņā labvēlīga būtu inovāciju veicināšana, energoefektīvu tehnoloģiju un atjaunojamo energoresursu izmantošana uzņēmējdarbībā, lai kopējos CO2 izmešus būtiski nepalielinātu, liecina organizāciju paziņojums.

Paziņojuma teksts: "Šā gada 13.jūlijā Eiropas Komisija pieņēma lēmumu dažām dalībvalstīm palielināt piešķiramās CO2 emisiju kvotas 2008.-2012.gadam. Neskatoties uz to, ka Latvijai iepriekšējā periodā bija kvotu pārpalikums, kvota tika palielināta par 140 tūkstošiem tonnu CO2 emisiju, palielinot piešķīrumu līdz 3.43 miljoniem tonnu gadā. Tomēr šis piešķīrums ir par 57% mazāks par Latvijas sākotnēji prasīto.

Emisiju kvotas ir jauna mūsdienu valūta, ar ko var norēķināties par emisiju samazināšanas pasākumiem. Līdz ar to arī kvotu daudzums nosaka to, cik efektīvi šī valūta darbojas – jo mazāk kvotu, jo lielāka motivācija uzņēmumiem ir samazināt savas emisijas un pāriet uz videi draudzīgākiem risinājumiem. Taču Latvijas rīcība, pieprasot lielāku CO2 emisiju kvotu piešķīrumu faktiski ir vērsta uz to, lai padarītu šo instrumentu neefektīvu. Šādu rīcību var salīdzināt ar lata devalvāciju, attiecinot to tikai uz vides jomu. Turklāt jāuzsver, ka Latvijas uzņēmumi līdz šim nav demonstrējuši vēlmi emisijas samazināt, bet gan izmantojuši iespēju nopelnīt ar kvotu pārdošanu. Tā piemēram, VAS Latvenergo 2006. gadā ar lieko emisiju kvotu pārdošanu nopelnīja ap 14 miljoniem latu.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.