AS Valmieras stikla šķiedra nolēmusi diversificēt uzņēmuma finansēšanas avotus un palielināt iesaisti kapitāla tirgos.
Lai stiprinātu uzņēmuma pamatkapitālu, kā arī finansētu ar kapitālizdevumiem saistītas norises uzņēmuma ražotnēs, AS Valmieras stikla šķiedra šī gada vidū plāno īstenot papildu akciju publisko piedāvājumu (follow-on public offering jeb FPO), biržā iekļaujot aptuveni 7,17 miljonus papildu akciju. Pirms tam gan vēl jāsaņem uzņēmuma pārvaldes institūciju un finanšu tirgus uzrauga piekrišana. Jaunās emisijas akcijas cena vēl nav izlemta. Šogad akcijas cena biržā Nasdaq Riga svārstījusies no 2,18 līdz 2,74 eiro.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Stefans Jūgels ir pārliecināts, ka uzņēmumam jau šogad izdosies atsākt darboties ar peļņu pretstatā ievērojamiem zaudējumiem pērn, tāpēc šis esot piemērots brīdis akciju papildu emisijai. Akciju kotāciju iecerēts pārcelt no Nasdaq Riga otrā saraksta uz oficiālo sarakstu, kas, S. Jūgela ieskatā, vairos akciju pievilcību investoru acīs, iespējams, piesaistot arī vietējo pensiju fondu uzmanību.
Niša ar potenciālu
Grupas uzņēmumi darbojas trīs valstīs – Latvijā, Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, kopumā nodarbinot vairāk nekā 1700 darbinieku. Produkcijas noieta tirgi ir 47 pasaules valstīs. Saražotos stikla šķiedras produktus izmanto arhitektūrā, auto, moto un avio industrijā, siltumizolācijā u.c. S. Jūgels atzīst, ka stikla šķiedras materiāli ir nišas produkti, taču ar milzu izaugsmes potenciālu, jo aizvien vairākās jomās tie sāk aizstāt citus materiālus, piemēram, dzelzi vai alumīniju būvniecībā.
Neskatoties uz to, ka ASV ražotne pērn radījusi pamatīgus zaudējumus, lēmums ieiet šajā tirgū tomēr tiek uzskatīts par pareizu un vajadzīgu. Jautāts par ASV rūpnīcas negatīvajiem rezultātiem, AS Valmieras tikla šķiedra valdes loceklis Ģirts Vēveris skaidro, ka ieiešana šajā tirgū visiem bijusi jauna pieredze un ar zināmiem riskiem uzņēmums jau rēķinājies: «Problēmas bija, un to neslēpjam, taču plānotos apjomus mēs sasniedzam un situāciju esam nostabilizējuši». Viņaprāt, iemesli tam ir fakts, ka ražotnes pamats tomēr ir Valmierā, rūpnīcā ar 55 gadu pieredzi un kolektīvām zināšanām, kas ir viens no faktoriem, kas varētu ietekmēt situāciju ASV, – cilvēku pieredze, kvalifikācija, zināšanas. «Šis riska elements ir visur,» piebilst Ģ. Vēveris. Kā vienu no lielākajām ASV priekšrocībām salīdzinājumā ar Latviju viņš min gāzes un elektroenerģijas izmaksas – tur tās ir par 40–60% mazākas nekā Latvijā, kas liela energopatēriņa uzņēmumam ir ļoti būtiski. Arī ražošanas izejmateriāls – kvarca smiltis – tur piee- jams krietni tuvākā apkārtnē pretstatā Latvijas ražotnei, kas tās ved no Lietuvas 500 – 2000 km atttālumā, attiecīgi sadārdzinot ražošanas izmaksas.
Gatavi Brexit
Brexit sāgas dēļ uzņēmumam galvassāpes sagādā arī otra rūpnīca ārpus Latvijas – Lielbritānijā. Taču S. Jūgels sarunā ar Dienas Biznesu norādīja, ka situācija tiekot rūpīgi monitorēta. Jau pašlaik daļa no ražošanas iekārtām esot pārceltas uz Latviju, lai uzņēmums nebūtu 100% atkarīgs no ražošanas Lielbritānijā un varētu turpināt klientu apkalpošanu arī no Latvijas. Atkarībā no Brexit notikumu scenārija, iespējams, vēl kāda daļa iekārtu varētu tikt pārceltas uz Latviju, taču pilnībā slēgt Anglijas rūpnīcu neesot plānots, jo tās izveidē ieguldīts pārāk daudz. Saskaņā ar tuvāko gadu attīstības iecerēm, uzņēmuma plānos esot automatizācijas līmeņa palielināšana rūpnīcās Lielbritānijā un Latvijā. «Nevarētu teikt, ka notiekošais Lielbritānijā mūs pilnībā neskar, taču mēs ar to rēķināmies, kontrolējam situāciju un plānojam savu darbu tā, lai Brexit sekas mūs ietekmētu pēc iespējas mazāk. Līdz šim esam bijuši ieguvēji no situācijas Lielbritānijā, proti, mārciņas vērtība ir zema,» atzīst S. Jūgels.
Līdz 2021. gadam paredzēts remonts divām stikla kausēšanas krāsnīm Latvijā (kopumā tādas ir četras), investējot līdz 10 miljoniem eiro. Kompānijā lēš, ka 2019. gadā plānotais neto apgrozījums būs 151,7 miljoni eiro un EBITDA – 23,5 miljoni eiro. No 2020. gada plānots sasniegt iepriekšējos rentabilitātes rādītājus. Ņemot vērā uzņēmuma rādītājus un aizdevēju atļaujas, no 2021. gada tiek plānots izmaksāt dividendes.
Visu rakstu lasiet 9. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!