Latvijas "Swedbank" bijušais valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis, kurš šogad janvārī kļuva par Kazahstānas "ForteBank" valdes priekšsēdētāju, atkāpies no amata personīgu iemeslu dēl, informē "ForteBank" preses dienestā.

Rubenis turpinās vadīt Kazahstānas banku līdz 15.jūlijam.

Lēmumu Rubenis skaidro ar ģeopolitisko situāciju, kas sarežģījusi viņa ģimenes pārcelšanos uz Kazahstānu.

"Ģeopolitiskā aina šogad ļoti mainījusies un sarežģījusi manas ģimenes pārcelšanos uz Kazahstānu. Un tas kļuva par izšķirošo, man pieņemot nebūt ne vieglo lēmumu pirms termiņa nolikt valdes priekšsēdētāja pilnvaras. Es atgriežos Latvijā," Rubeņa teikto citē "ForteBank" preses dienestā.

Savukārt ierakstā sociālajā tīklā "Facebook" Rubenis piebilst, ka vēlas "teikt milzīgu paldies tiem, kuri ļāva man iepazīt tuvāk finanšu sektora dinamisko intensitāti, savstarpējo attiecību estētiku un neapšaubāmi viesmīlīgo kazahu kultūru".

Baumu kampaņas par finanšu sektora stabilitāti ir Latvijas fenomens, sacīja Latvijas "Swedbank" valdes priekšsēdētājs un Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja vietnieks Reinis Rubenis.

"Šādas baumas ir tikai un vienīgi Latvijas fenomens. Tāda rakstura baumas par finanšu stabilitāti, pēc kurām cilvēki iet un ņem ārā naudu no bankomātiem, nav raksturīgas ne Igaunijā, ne Lietuvā, ne Zviedrijā," teica Rubenis.

Viņš pieļāva, ka šāda situācija varētu būt saistīta ar to, ka Latvijā vēsturiski ir bijis ļoti daudz banku un daudzas laika gaitā ir arī bankrotējušas. "Vairāk nekā pirms 20 gadiem bija arī viena liela banka, kur noguldītājiem solīja atdot naudu un to neizdarīja. Tas viss ir atstājis nospiedumu un bažas, it īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem. Tie cilvēki, kuri neizprot finanšu rādītājus, neseko finanšu loģikai, ir arī stipri jutīgāki pret šāda veida informāciju," sacīja Rubenis.

Atgriežoties inflācijai, cilvēki kļūs motivētāki naudu pārvaldīt aktīvāk nekā šobrīd, intervijā sacīja Latvijas "Swedbank" valdes priekšsēdētājs un Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja vietnieks Reinis Rubenis.

Viņš norādīja, ka noguldījumi aug jau daudzus gadus visos segmentos, taču pārsvarā palielinās naudas daudzums norēķinu kontā, nevis pieaug ieguldījumi.

"Ņemot vērā, ka mēs jau ilgi atrodamies zemu procenta likmju laikā un arī inflācija ir zema, naudai nav arī bijusi liela "vajadzība kustēties", jo tā arī īpaši nezaudē vērtību. Tomēr tad, kad eirozonā atgriezīsies inflācija, ļoti ātri parādīsies arī motivācija naudu ieguldīt. Tas ir tikai laika jautājums, kad cilvēki kļūs motivētāki naudu pārvaldīt aktīvāk," sacīja Rubenis.

Viņš arī minēja, ka pēdējā dekādē runa ne tik daudz ir bijusi par naudas pelnīšanu, cik par vērtības nosargāšanu tam kapitālam, kas jau ir, tomēr uzkrājumu pārvaldīšana ir nākamā lielā joma, par kuru bankas Baltijā sāks runāt.

Šis gads būs ieskrējiena tramplīns 2022.gadam, kad Covid-19 pandēmijas ietekme būs vairāk piemirsusies un ekonomika varēs atkal sākt straujāk attīstīties, pauda "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Viņš norādīja, ka 2021.gads parādīs vai ziņas par Covid-19 apkarojošo vakcīnu būs devušas ekonomisko mieru.

"Mēs visi esam noguruši no ierobežojumiem, kas nepieciešami, lai cīnītos pret Covid-19. Uzņēmējiem ir ļoti svarīgi sajust, ka ekonomika atkal spēj strādāt netraucēti un bez ierobežojumiem. Es ļoti ceru, ka prognozes par salīdzinoši straujo atkopšanos piepildīsies. Protams, tas gan nemaina lietas būtību, ka neskaidrība un nenoteiktība neatgriežas, tāpēc droši kaut ko prognozēt šobrīd ir ļoti grūti," sacīja Rubenis.

Vienlaikus viņš minēja, ka ir samērā pozitīvi noskaņots par Latvijas uzņēmēju spēju ražot preces ar lielāku pievienoto vērtību.

Pēc vairāk nekā 14 gadiem, no kuriem vairāk nekā pieci pavadīti Swedbank Latvija vadītāja amatā, Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis pieņēmis lēmumu savas darba gaitas turpināt ārpus Latvijas un Swedbank Grupas.

No 2022.gada 1.janvāra par valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāju kļūs pašreizējais valdes loceklis un Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Lauris Mencis.

"R.Rubenis kā valdes priekšsēdētājs ir veiksmīgi vadījis Swedbank Latvijā. Viņa vadībā Swedbank Latvijā ir kļuvusi par spēcīgu un efektīvu banku, kas spējusi nodrošināt arī labus finanšu rezultātus. Tāpat augstu vērtējams ir Reiņa ieguldījums tieši sabiedriski nozīmīgu jautājumu aktualizēšanā, piemēram ilgtspējas, finanšu pratības vai izglītības kvalitātes jomā. Vēlos pateikties Reinim par viņa ieguldījumu un novēlēt veiksmi un panākumus nākamajos profesionālajos izaicinājumos," saka Swedbank vadītājs Baltijā Jons Lidefelts.

Bijušais Latvijas "Swedbank" vadītājs Reinis Rubenis kļuvis par vienas no lielākajām Kazahstānas bankām "ForteBank" valdes priekšsēdētāju, informē "ForteBank".

R.Rubenis koncentrēsies uz galvenajiem stratēģiskajiem virzieniem - procesu efektivitātes paaugstināšanu un ātrāku jaunu pakalpojumu piedāvāšanu tirgū. Viņa uzdevums būs arī eiropeiskas korporatīvās kultūras attīstīšana un partnerprogrammu ar vietējām un globālajām kompānijām veidošana.

"Reinim ir iespaidīgas profesionālās zināšanas un pieredze, vadot līderpozīcijās esošu finanšu institūciju tirgū augstas konkurences apstākļos. Savas daudzu gadu karjeras laikā Reinis pierādījis, ka viņa stiprā puse ir prasme veidot efektīvu sadarbību ar tirgus dalībniekiem, regulatoriem un partneriem," uzsvēris "ForteBank" vairākuma akcionārs Bulats Utemuratovs.

Pret Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas «Moneyval» rekomendācijām ir jāizturas ļoti nopietni, intervijā aģentūrai LETA sacīja «Swedbank» valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

«Moneyval novērtējums Latvijai, kurš divās jomās bija neapmierinošs un astoņās viduvējs, ir ļoti nopietns signāls. Padziļinātais uzraudzības režīms, kurš tagad ir iedarbināts, ir jāņem ļoti nopietni. Mēs tam rūpīgi sekojam līdzi un ceram uz ļoti izlēmīgu rīcību valsts pusē, lai pie visām norādītajām jomām tiktu nopietni strādāts un par progresu notiktu komunikācija,» teica Rubenis.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka ir nepieciešama ļoti izlēmīga rīcība no valsts institūciju puses ne tik daudz uzraudzības, cik likumu piemērošanas jomā. «Es domāju, ka arī starptautiskās institūcijas pašlaik ļoti nopietni sekos līdzi tam, kā strādā Kontroles dienests, kā strādā prokuratūra, kā strādā tiesu sistēma, kādā veidā tiek ierosinātas lietas, kā tās tiek izskatītas, kādi sodi tiek piemēroti. Mērīs tieši praktisko rīcību,» pauda Rubenis.

«Swedbank» valdes priekšēdētāja amatā uz nākamo piecu gadu termiņu apstirpināts Reinis Rubenis, pavēstīja bankas mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Saskaņā ar «Swedbank» padomes lēmumu un Eiropas Centrālās bankas saskaņojumu, Rubenis turpinās vadīt Latvijas lielāko kredītiestādi arī nākamos piecus gadus.

Krops atzīmēja, ka Rubenis «Swedbank» valdes locekļa pienākumus pilda jau piecus gadus, tajā skaitā nepilnus trīs gadus kā valdes priekšsēdētājs. Iepriekš Rubenis ieņēma «Swedbank» Uzņēmumu pārvaldes un arī Finanšu tirgus pārvaldes administratīvā vadītāja amatus.

Krops arī piebilda, ka, atbilstoši Latvijas Komerclikumam pieci gadi ir maksimālais valdes locekļa pilnvaru termiņš, kuram gatavojoties, uzņēmuma padome pieņēmusi lēmumu par atkārtotu ievēlēšanu. «Swedbank» saņēmusi arī nepieciešamās atļaujas no bankas finanšu uzraudzības iestādēm. Tādējādi Rubeņa pilnvaras ir pagarinātas uz maksimālo iespējamo termiņu. Reiņa Rubeņa jaunais pilnvaru termiņš pilnībā stāsies spēkā pēc izmaiņu veikšanas komercreģistra ierakstos.

AS "Swedbank" bijušais valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis kļuvis par “Medicīnas centrs ARS” (ARS) 15% kapitāldaļu līdzīpašnieku, liecina Uzņēmumu reģistra informācija. Jau pērn vasarā Rubenis pievienojās “ARS” vadības komandai. Darījuma summa netiek atklāta.

“Pēdējos gados esam izauguši un pamatīgi attīstījušies, tāpēc nākas domāt par vadības komandas jaudām. Mūsu plāni ir lieli un cēli – gribam ne tikai saglabāt, bet arī nostiprināt savas līderības pozīcijas. Šim uzdevumam mums nepieciešams piesaistīt ne vien labākos medicīnas speciālistus, bet arī pastiprināt uzņēmuma vadības kompetences”, saka ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.

“Esmu ļoti priecīgs par iespēju tuvināties medicīnas nozarei un saistīt savu likteni ar ARS, jo šeit tiešām jūtama jomas attīstība un mājo īsta medicīna. Turklāt bez visiem labi zināmās ARS poliklīnikas Rīgā, Skolas ielā, pagājušajā gadā atklājām ARS Kodolmedicīnas centru; līdz ar to paplašinot un nodrošinot pieeju ļoti augsti attīstītai diagnostikai onkoloģijā un kardioloģijā. Citējot Māri Andersonu, tagad līdz ar to varam atrast mazos vēzīšus jau no diviem milimetriem. Esam finiša taisnē, lai atvērtu augsta apkalpošanas līmeņa privāto slimnīcu bijušās Sarkanā krusta slimnīcas telpās Jāņa Asara ielā. Tiek plānotas divas ļoti modernas operāciju zāles, kur strādās Latvijas labākie ķirurgi uroloģijā, ginekoloģijā, krūšu ķirurģijā, ortopēdijā, proktoloģijā un arī citās specialitātēs. Jūtu, ka šī ir joma, kuras galvenais mērķis ir rūpēties par kvalitatīvu iespēju ārstēšanā paplašināšanu un nodrošināšanu, un tajā esmu atradis jaunu mājvietu savai sirdij un dvēselei”, saka Reinis Rubenis

Swedbank Latvija padome ir apstiprinājusi līdzšinējo bankas valdes locekli un Uzņēmumu pārvaldes vadītāju Lauri Menci par Swedbank valdes priekšsēdētāju.

L.Mencis pilda valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāja pienākumus jau kopš 2022.gada janvāra, un pilntiesīgi stāsies amatā pēc Eiropas Centrālās bankas saskaņojuma.

Lauris Mencis Swedbank strādā jau vairāk nekā 20 gadus. Līdz šim vadīja Uzņēmumu pārvaldi un teju 2 gadus bijis arī Swedbank Latvija valdes loceklis. Savas karjeras laikā Swedbank viņš vadījis dažādas bankas struktūrvienības – gan starptautisko klientu apkalpošanas nodaļu, vēlāk mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļu, gan arī lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu. Izglītību ieguvis ekonomikas un uzņēmējdarbības jomā Rīgas Ekonomikas Augstskolā, turpat arī iegūts maģistra grāds biznesa administrācijas studijās.

Audzis uzņēmumu komandu skaits, kuras piedalās Rīgas maratonā, lielākā daļa dalībnieku skrien, popularizējot savu darba devēju un tā vērtības.

Tet Rīgas maratonam jau reģistrējušies vairāk nekā 34 tūkstoši dalībnieku, par pāris simtiem vairāk nekā pērn šajā laikā. Reģistrācija šā gada maratonam turpināsies līdz pat 16. maijam, kā arī 17.–18. maijā t.s. Expo, taču organizatori neiesaka to atstāt uz pēdējo brīdi. 2018. gadā skriešanas pasākumā piedalījās 37 645 dalībnieki.

Jaunā statusā

Tet Rīgas maratons ir iekļuvis prestižajā Zelta zīmes (Gold Label) maratonu līgā līdzās Berlīnes, Tokijas, Ņujorkas un citiem pasākumiem; sagaidāms, ka šogad tajā piedalīsies krietni lielāks dalībnieku skaits. Šis ir vienīgais maratons Ziemeļeiropā, kam izdevies iegūt Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) augstāko – Zelta kvalifikācijas zīmi un iekļauties pasaules prestižāko maratonu līgā. Tādējādi Krievijas, Skandināvijas un Baltijas valstu skrējējiem Rīga kļūst par tuvāko un vienīgo galamērķi šāda līmeņa maratonam. IAAF Zelta zīme piešķirta vien 12 maratoniem Eiropā, šādos Zelta maratonos var kvalificēties gan Olimpiskajām spēlēm, gan pasaules čempionātam, kas notiks Dohā.

Pagājušajā nedēļā reģistrēta AS "Mans uzkrājums", starp kuras dibinātājiem ir divi bijušie "Swedbank" valdes priekšsēdētāji - Reinis Rubenis un Māris Mančinskis -, kā arī citi uzņēmēji un finansisti, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas "Mans uzkrājums" pamatkapitāls ir 105 000 eiro.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" bijušais valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Savukārt "Mans uzkrājums" padomes priekšsēdētājs ir Rubenis, padomes priekšsēdētāja vietnieks ir bijušais "Swedbank" Komunikācijas un ilgtspējas pārvaldes vadītājs Māris Plūme, bet padomes locekle ir bijusī "Enefit" valdes locekle un Analītikas daļas vadītāja Inese Dosē.

Arefjevs skaidroja, ka pieredzējuši Latvijas uzņēmēji un finansisti apvienojuši spēkus, lai atbalstītu ilgtermiņa uzkrājumu veidošanos Latvijas sabiedrībā. "Mans uzkrājums" jau iesniedzis ieguldījumu pārvaldes sabiedrības licences pieteikumu Latvijas Bankā. Licencēšanas process aizņem laiku līdz pat gadam.

No šodienas pieejama Swedbank Open Banking pilnā versija, piedāvājot kopīgu lietojumprogrammas saskarni (API) visos četros Swedbank mājas tirgos: Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Zviedrijā.

Jau 2017. gada rudenī tika atklāta Swedbank Open Banking jeb Atvērtās sadarbības platformas «smilšukastes» vide. Līdz šim jau vairāk nekā 2000 lietotņu izstrādātāju un sadarbības partneru ir pieteikušies un sākuši izmēģināt jaunās platformas iespējas.

Swedbank Open Banking platforma piedāvā licencētiem finanšu tirgus dalībniekiem – maksājumu ierosināšanas un konta informācijas pakalpojums sniedzējiem – iespējas piedāvāt dažādus maksājumu risinājumus visiem Swedbank klientiem. Starp pirmajiem, kas izmēģinājuši Swedbank API, ir arī divu Startup Wise Guys fintech akseleratoru dalībnieki, kuri kopīgās sadarbības ietvaros testēja to dažādiem saviem risinājumiem.

"Swedbank" Latvijā veidos holdingkompāniju, kura kļūs par Baltijā strādājošo grupas banku īpašnieci, informē "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

"Swedbank" grupa nolēmusi stiprināt klātbūtni Baltijas valstīs, izveidojot jaunu holdingkompāniju, kura tiks reģistrēta Latvijā un apvienos "Swedbank" grupas bankas Baltijā. Šādā veidā "Swedbank" formalizēs jau pastāvošo operatīvās darbības modeli, vienlaikus nodrošinot plašākas pilnvaras Latvijas un Baltijas līmeņa vadībai.

Holdingkompānijas vienīgā īpašniece būs Zviedrijas "Swedbank", un jaunā kompānija būs 100% īpašnieks meitasbankām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Paredzēts, ka "Swedbank" grupas prezidents būs jaunā holdinguzņēmuma padomes priekšsēdētājs, savukārt "Swedbank" vadītājs Baltijā kļūs par holdinkompānijas valdes priekšsēdētāju. Holdingkompānijas valdes priekšsēdētājs būs arī padomes priekšsēdētājs katrā no Baltijas valstu meitasbankām.

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Banku sektorā šajā gadā turpināsies izmaiņas – gan vietējo banku segmentā, gan iepriekš starptautiskos klientus apkalpojošo kredītiestāžu segmentā, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vietējo banku sektorā pārmaiņas vairāk būs saistītas ar pakalpojumu digitalizāciju un to drošības uzlabošanu, savukārt nerezidentu banku segmentā turpināsies aizvadītajā gadā iesāktais darbs reputācijas un iekšējo sistēmu uzlabošanā. Savukārt valdībai un regulatoram jāturpina aktīvs darbs, lai Latvija kā pilnvērtīgs finanšu tirgus dalībnieks atgrieztos starptautiskajos tirgos.

Kopumā jaunais gads sola izaugsmes iespējas plašam Latvijas iedzīvotāju lokam un katra paša rokās ir, kā tās izmantos, saka AS Swedbank vadītājs Latvijā Reinis Rubenis. «Gan valsts, gan individuālā līmenī labajos laikos, kad rocība palielinās, ir jāiemanās veikt uzkrājumus, kā arī īstenot svarīgus, bet atliktus darbus – piemēram, apdrošināt mājokli,» saka R. Rubenis.

Swedbank peļņa 2021.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar pērno gadu, ir samazinājusies par 6 miljoniem eiro un bija 15 miljoni eiro, liecina Swedbank Latvija 2021.gada 1.ceturkšņa rezultāti.

Peļņas samazinājumu ietekmēja papildus kredītuzkrājumu veidošana, kā arī lielāki izdevumi.

Tīrie procentu ienākumi ir sarukuši par 6 procentiem, ko ietekmēja samazinājums tajos bankas aizdevumu apjomos, kuros ir augstākas procentlikmes. Tikmēr kreditēšana kopumā ir augusi par 1 procentu, galvenokārt pateicoties privātpersonu aktivitātei. Pieaugums mājsaimniecību kreditēšanā bija 3 procenti, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palicis nemainīgs. Depozītu apmērs gada laikā pieaudzis par 23 procentiem.

Tīrie komisiju ienākumi pirmajos šī gada trīs mēnešos ir palielinājušies par 1 procentu augstāku ienākumu dēļ maksājumu pakalpojumu nodrošināšanā un aktīvu pārvaldīšanā. Savukārt negatīvu ietekmi uz komisiju ienākumiem turpina atstāt salīdzinoši zemāka aktivitāte maksājumu karšu darījumos. Citi ieņēmumi ir palielinājušies par 14 procentiem, ko ietekmēja labāki rezultāti apdrošināšanā.

Ar pasaules centrālās organizācijas naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupas (FATF) lēmumu neiekļaut Latviju tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā" finanšu nozarē riski ir mazināti, tomēr pie sasniegtā nevar apstāties, atzina banku vadītāji.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis uzsvēra, ka Latvija viennozīmīgi ir pelnījusi nebūt "pelēkajā sarakstā", jo izdarīts ir ļoti daudz.

"Banku sistēmā risks, lai arī pilnībā nav izzudis, un tā arī nevar būt, bet ir būtiski samazināts, tai pat laikā neradot būtiskus satricinājumus. Jāizdara pareizie secinājumi par visu notikušo, bet arī jānovērtē, vai šur tur neesam pārcentušies un pārspīlējuši. Visiem ir skaidrs, ka Latvijas banku sistēma vairs nekad nebūs tāda, kā pirms trim gadiem," sacīja "Citadeles" vadītājs.

Viņš piebilda, ka lielās bankas ir spēcīgas un stabilas, turklāt pēc FATF lēmuma bankas attīstīs savu darbību Latvijā un ekonomikai pienesumu dos arī pamazām pieaugošās tiešās ārvalstu investīcijas.

Swedbank un Igaunijas izcelsmes jaunuzņēmumu akselerators Startup Wise Guys rudenī turpinās šā gada sākumā uzsākto sadarbību un Rīgā organizēs vēl vienu programmu finanšu tehnoloģiju kompānijām, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mums bija tik veiksmīga sadarbība, ka labprāt to turpinām un ceram uz lielu jaunuzņēmumu interesi,» saka Reinis Rubenis, Swedbank vadītājs Latvijā. Viņš atzīst, ka no bankas puses sadarbības uzsākšana ar akseleratoru un šādas programmas īstenošana bankas centrālajā birojā bija eksperiments. Vienlaikus bankas vadītājs atzīst, ka šāda sadarbība bijusi neizbēgama – lielām finanšu organizācijām jāspēj pielāgoties jaunās pasaules kārtībai, lai saglabātu konkurētspēju. «Neviena banka neizdzīvos, ja būvēs ap sevi aizsargmūrus. Taču veidi, kā attīstīties, ir ļoti dažādi, un ir neierobežotas iespējas izpausties. Mūsu iniciatīvu veidot sadarbību ar finanšu tehnoloģiju vidi novērtējuši bankas kolēģi ne tikai Latvijā, bet visā grupā,» saka R. Rubenis.

ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) paziņojis par izlīgumu ar Latvijas "Swedbank" saistībā ar Krimas sankciju pārkāpumu.

"Swedbank" ir piekritusi pārskaitīt 3 430 900 ASV dolāru (3 144 179 eiro), lai nokārtotu savu iespējamo civiltiesisko atbildību par OFAC noteikto Krimas sankciju pārkāpumu.

2015. un 2016.gadā Latvijas "Swedbank" klients izmantoja Latvijas "Swedbank" elektroniskās bankas platformu no interneta protokola adreses Krimā, lai nosūtītu maksājumus personām Krimā, izmantojot ASV korespondentbankas. Izlīguma summa atspoguļo OFAC konstatējumu, ka Latvijas "Swedbank" acīmredzamie pārkāpumi netika brīvprātīgi pašaizliedzīgi atklāti.

Kā teikts OFAC paziņojumā, pirms Krievijas 2014.gada iebrukuma Ukrainas Krimas reģionā "Swedbank" bija piesaistījusi kuģniecības nozares klientu Krimā, kuram piederēja trīs īpašam nolūkam dibinātas kompānijas, kurām katrai bija konts Latvijas "Swedbank". Laika posmā no 2015.gada 5.februāra līdz 2016.gada 14.oktobrim klients iniciēja 386 darījumus par kopējo summu 3 312 120 ASV dolāru (3 035 326 eiro), izmantojot kontus, kas piederēja kompānijām, kuri tika apstrādāti, izmantojot ASV korespondentbankas.

Lai Latvijā izveidotu vienotu bankomātu tīklu, visiem būtu jāsaprot pēc kādiem principiem tas notiks, piemēram, vai bankomāti atradīsies pie visu banku filiālēm jeb nē, intervijā aģentūrai LETA sacīja «Swedbank» valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Viņš norādīja, ka ideja par vienotu bankomātu tīklu Latvijā virmo gaisā jau daudzus gadus, bet šim jautājumam ir daudz dažādu aspektu, kuri jāizvērtē pirms lēmuma pieņemšanas.

«Mēs pie bankomāta tīkla un tā efektivitātes esam strādājuši daudz. Lai kā tas nebūtu, bet bankomātu tīkls mazākos novados pilda arī sociālo funkciju. Mēs esam izlēmuši, ka ikvienā novadā bankomātam ir jābūt, lai gan tie ir ieguldījumi. Ja bankomātu tīkla pārvalde tiek atdota kādai trešajai personai, ir jāsaprot, uz kādiem principiem tas notiks. Iespējams, ka daudzos novados tad bankomātus vienkārši noskrūvēs, jo skaidrs, ka tie nekad sevi neatpelnīs. Lai bankomāts sevi atpelnītu, ir jābūt noteiktam transakciju skaitam. Vēl viens aspekts ir saistīts ar to, ka daudzas filiāles, turklāt ne tikai »Swedbank« filiāles, pāriet uz darbības konceptu, kurā vairs nav skaidras naudas darījumu. Tas ir iespējams tikai tad, ja blakus ir bankomāts, no kura var izņemt naudu vai iemaksāt naudu, veikt noteiktas transakcijas. Ja ir vienots bankomātu tīkls, tad rodas jautājums, pie kurām filiālēm tad tas atradīsies? Tādēļ ir jautājums, vai visu minēto var atrisināt,» sacīja Rubenis.

No šī gada Swedbank Latvija vadības komandai pievienojas Karina Lindava, informē bankā.

Līdz ar līdzšinējā Risku vadības pārvaldes vadītāja Jura Bogdanova kļūšanu par Finanšu noziegumu novēršanas vadītāju Swedbank Baltics, K.Lindava kļūst ne tikai par Swedbank Latvija vadības komandas dalībnieci, bet arī par Finanšu noziegumu novēršanas pārvaldes vadītāju Latvijā.

Pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka saskaņos izmaiņas vadības komandā, K.Lindava kļūs arī par Swedbank Latvija valdes locekli.

Reinis Rubenis vairs nevadīs Swedbank 

Pēc vairāk nekā 14 gadiem, no kuriem vairāk nekā pieci pavadīti Swedbank...

K.Lindava 20 gadu ilgajā karjerā banku nozarē pildījusi dažādus amatus, darbojusies gan juridisko klientu apkalpošanas jomā, gan vadījusi projektus Swedbank Baltijas juridisko klientu kompetenču centrā. Kopš 2016.gada K.Lindava ir vadījusi un veidojusi Swedbank Klientu izpētes un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku novēršanas komandas Latvijā un kopš 2020.gada nogales vadīja Finanšu noziegumu risku pārvaldīšanas un kontroles nodaļu Zviedrijā.

“Karina ir bijusi mūsu klientu izpētes kapacitātes pamatlicēja. Viņas pieredze un zināšanas ir neatsveramas, jo tieši Karinas vadībā ir ieviesti jauni klientu izpētes un risku vadības standarti, kas atbilst augstākajām prasībām visā nozarē. Pēdējā gada laikā Karina savas zināšanas un pieredzi lika lietā strādājot Swedbank Zviedrijā. Tāpēc man ir īpašs gandarījums, ka tāds profesionālis, kā Karina, atgriežas Latvijā,” uzsver Lauris Mencis, Swedbank Latvija valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs.

Swedbank vadības komandā šobrīd bez valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja un Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Laura Menča ir arī valdes locekļi – Privātpersonu pārvaldes vadītājs Renārs Rūsis, Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs, Finanšu pārvaldes vadītāja Līga Šķendere, Risku pārvaldes vadītāja Latvijā Ruta Malacanova, Atbilstības kontroles vadītāja Gundega Genca, kā arī Juridiskās pārvaldes vadītāja Agnese Garda, Personāla pārvaldes vadītāja Agita Jākobsone un Komunikācijas un ilgtspējas pārvaldes vadītāja Lolita Stašāne.

"Swedbank" peļņa Latvijā pērn bija 135 miljoni eiro, kas ir par 55,17% jeb 48 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Peļņa galvenokārt palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi. Bankas izdevumi šajā laika posmā arī ir auguši, skaidro bankas pārstāvji.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2022.gadā "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 103,992 miljoni eiro, kas ir par 41,45% vairāk nekā 2021.gadā, bet pašas "Swedbank" peļņa pērn pieaugusi par 40,4% un bija 103,070 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2022.gada decembra beigās bija 8,514 miljardi eiro, kas ir par 7,1% vairāk nekā 2021.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 7,499 miljardi eiro.

Bankā norāda, ka tīrie procentu ienākumi 2022.gadā ir palielinājušies par 49%, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir palielinājušies par 9%. Finansēšanā bankas kredītportfeļa apmērs ir pieaudzis par 7%. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi palielinājušies par 8%, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palielinājies par 7%. Depozīti, salīdzinot ar 2021.gadu, ir pieauguši par 12%. Savukārt kopējie bankas izdevumi 2022.gadā ir sasnieguši 119 miljonus eiro. Savukārt kredītuzkrājumi 2022.gadā ir bijuši 2,4 miljoni eiro, kas ir līdzīgi kā 2021.gadā, kad kredītuzkrājumu apmērs bija 2,5 miljoni eiro.

Parāda vērtspapīru emisijas būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties un būtu papildinājums banku kredītiem, trešdien Finanšu nozares asociācijas rīkotajā diskusijā "Finanšu nozares nākotne - dzīve pēc kapitālā remonta" atzina nozares eksperti.

"Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons skaidroja, ka obligāciju tirgus Latvijā nav attīstīts - obligācijas ir emitējuši tikai daži lielie uzņēmumi, pārsvarā ar valsts kapitālu.

"Igaunijā parāda vērtspapīru tirgus ir desmit reizes lielāks nekā Latvijā. Obligāciju emisija būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties, turklāt to varētu izdarīt arī daudzi mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem nereti ir grūti saņemt aizdevumu bankā, vai kuru projekti neiziet cauri banku kredītu sietam," skaidroja Idelsons.

Viņš norādīja, ka obligāciju likmes būtu konkurējošas ar banku kredītu procentu likmēm, kā arī spiestu tās uz leju. Turklāt obligācijas ir daudz elastīgāks finanšu instruments nekā banku kredīti, jo bankām izvirzītās prasības nereti kredītus padara nepievilcīgus.

Swedbank peļņa 2021.gada 1.pusgadā sasniedza 41 miljonu eiro. Tas ir par 5 miljoniem eiro mazāk nekā pērn. Peļņa gada laikā ir samazinājusies augstāku kredītuzkrājumu un izmaksu dēļ, savukārt ienākumi gada laikā ir pieauguši, informē banka.

Tīrie procentu ienākumi ir sarukuši par 1 procentu. Tikmēr kredītportfeļa apmērs, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, saglabājies stabils. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi auguši par 5 procentiem, kamēr uzņēmumu kredītportfelis ir samazinājies par 6 procentiem. Depozītu apmērs ir audzis par 23 procentiem, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu.

Tīrie komisiju ienākumi ir palielinājušies par 9 procentiem. Tos galvenokārt labvēlīgi ietekmēja ienākumu pieaugums karšu un maksājumu pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī aktīvu pārvaldīšanā.

Ienākumi no darījumiem ar finanšu instrumentiem, kā arī apdrošināšanas ienākumi gada laikā ir saglabājušies stabili.