Krievijas izcelsmes amerikāņu miljonāra Leonīda Rožeckina dzīve ir pilna ar drosmīgiem projektiem, vēsturiskiem un skandaloziem darījumiem. Viņš nav baidījies riskēt. Bet šī gada 16.martā viņš pēkšņi pazuda no savas villas Jūrmalā. Versijas par šo mīklaino pazušanu ir visdažādākās – sākot no nolaupīšanas inscenējuma līdz slepkavībai saistībā ar uzņēmējdarbību.

Krievijas 500 bagātāko vidū

Pazudušais biznesmenis var lepoties ar vairākiem ievērojamiem darījumiem. Viens no tiem – 1997.gadā īstenotais skandalozais privatizācijas darījums ar Krievijas valsts telekomunikāciju holdinga Svjazinvest 25% akciju pirkšanu par 1,875 miljardiem ASV dolāru. Šī darījuma vecākais partneris bija amerikāņu miljardieris Džordžs Soross, ar kuru Rožeckinam saglabājušies visciešākie biznesa kontakti.

Bet skaļāko slavu Rožeckinam biznesa vidē piespēlēja darījums ar Krievijas mobilo sakaru operatora MegaFon akcijām 2003.gada vidū. Tolaik viņš vadīja investīciju kompāniju LV Finance, kura bija aktīvi piedalījusies giganta MegaFon radīšanā. MegaFon bloķējošā akciju pakete par 256 miljoniem dolāru tika pārdota ietekmīgā miljardiera Viktora Vekselberga, kuru pasaules sabiedrība plašāk iepazina pēc slaveno Faberžē olu iegādes, kontrolētajai Alfa-Group. Pret šo darījumu iebilda visi MegaFon akcionāri, bet visvairāk protestēja Bermudu salās reģistrētais ofšoru fonds IPOC, kuram piedrēja 8% kompānijas akciju un kurš pretendēja uz vēl 25,1%. IPOC 2003.gadā iniciēja vairākas prāvas starptautiskajās tiesās, cenšoties pierādīt savas tiesības uz MegaFon. Tomēr starptautiskā arbitrāžas tiesa Cīrihē 2006.gadā nostājās Alfa-Group pusē, lemjot, ka aiz IPOC stāv Krievijas sakaru ministrs Leonīds Reimans.

Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki (ENAP) atraduši ievērojamu kravu viltota degvīna – 750 pudeles viltota Stolichnaya markas degvīna un 750 pudeles Stolyetoff, informē VP.

Strādājot nelegālā alkohola apkarošanas jomā un veicot virkni operatīvo pasākumu, 1. septembra rītā VP ENAP darbinieki Carnikavas novadā aizturēja divus vīriešus, kuri ar kravas mikroautobusu pārvadāja nelegālo alkoholu. Mikroautobusā likuma sargi atrada simts kastes ar viltotu degvīnu – 750 pudeles ar it kā Stolichnaya markas degvīnu un 750 pudeles ar viltota Stolyetoff markas degvīna. Visā, pudelēm tilpums bija 0,7 litri, tātad kopējais viltotā degvīna apmērs ir 1050 litri.

Viltotā degvīna izcelsme šobrīd vēl tiek skaidrota, bet ir zināms, ka visticamāk tas bijis paredzēts izvešanai no Latvijas un tālākai realizācijai Igaunijā.

Šomēnes Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki (ENAP) jau otro reizi pārtvēruši viltota degvīna kravu – šoreiz atsavinātas 1200 pudeles viltota Stolichnaya markas degvīna, liecina medijiem sniegtā informācija.

Strādājot nelegālā alkohola apkarošanas jomā un veicot operatīvos pasākumus, VP ENAP darbinieki Rīgā, Krasta ielā aizturēja kādu 1965.gadā dzimušu, agrāk tiesātu vīrieti, kurš ar kravas mikroautobusu pārvadāja nelegālo alkoholu. Mikroautobusā likuma sargi atrada simts kastes, kurās bija 1200 pudeles viltota Stolichnaya markas degvīna.

Šī jau ir otrā reize šā mēneša laikā, kad ENAP darbinieki pārtver viltota degvīna kravu, pirmajā reizē tika atsavinātas 1500 pudeles viltota degvīna un aizturētas divas personas.

Arī šajā gadījumā pret notverto vīrieti uzsākts kriminālprocess. Likumā par šādu noziegumu paredzēts līdz pat astoņus gadus ilgs cietumsods.

Katra piecdesmitā vienas mārciņas nominālvērtības monēta ir viltota, secinājuši Karalisktā monētu nama eksperti.

Aptuveni 2% monētu, kas atrodas apgrozībā, ir viltotas. Kopējais viltoto vienas mārciņas apjoms apgrozījumā ir aptuveni 30 miljoni monētu, raksta The Guardian.

Pēdējo piecu gadu laikā izlaisto un apgrozījumā esošo viltoto monētu skaits ir divkāršojies. Vēl 2003. gadā speciālisti runāja par 1% viltoto vienas mārciņas monētu.

Eksperts Roberts Metjūs (Robert Matthews), kurš nodarbojas ar naudas kvalitātes pārbaudi, norāda, ka pēdējā laikā viltojumi ir kļuvuši ļoti kvalitatīvi, kas citās valstīs radījis uzticības trūkumu metāla naudai.

Sākot no šī gada 1. novembra ceļošanai ārpus Šengenas zonas zemēm vairs nav derīgas tās pases, kas izsniegtas ar derīguma termiņu uz 50 gadiem. Pases vēl aizvien ir derīgas lietošanai Latvijā un Šengenas zonas valstīs.

Pases ar termiņu uz 50 gadiem izsniegtas kopumā aptuveni 60 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Tomēr cilvēkiem, kas neplāno tālākus ceļojumus, pašlaik nav vajadzības savu pasi apmainīt, stāsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pasu nodaļas vecākā referente Drosma Ose.

Cilvēki, kuri vēlas ceļot ārpus Šengenas zonas robežām, var vērsties jebkurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļā ar lūgumu veikt pases maiņu, kā iemeslu minot to, ka pase vairs nav derīga ceļošanai. Pase tiks izgatavota 20 dienu laikā, paātrinātā kārtībā – piecu vai divu darbadienu laikā.

Citādāka situācija ir Latvijas pilsoņiem, kas dzīvo ārpus Šengenas zonas. Ārvalstīs dzīvojošajiem vajadzētu vērsties Latvijas vēstniecībā, lai lūgtu izsniegt jaunu pasi. «Jāskatās, ko saka konkrētās valsts likumdošana. Tomēr visi ar pasēm saistītie jautājumi ir risināmi, vēršoties vēstniecībā,» saka D. Ose.

Viltota nelegālā alkohola dēļ Latvijā katru gadu tiek zaudēti 20 miljoni eiro, kas ir apmēram 9% no kopējā stipro alkoholisko dzērienu un vīna pārdošanas apjoma, secināts Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) ziņojumā.

Savukārt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ekonomika viltotā nelegālā alkohola dēļ katru gadu zaudē gandrīz 1,3 miljardus eiro, kā arī 18 500 darbvietu.

Vislielākie zaudējumi ir Spānijai - 263 miljoni eiro, bet mūsu kaimiņvalstī Igaunijā - pieci miljoni eiro, par EUIPO ziņojumu informē Latvijas Patentu valde.

Saskaņā ar ziņojumu par viltotā alkohola apriti ES dalībvalstīs vidējais viltojumu apjoms ir 4,4% stipro alkoholisko dzērienu segmentā un 2,3% - vīnu segmentā.

EUIPO direktors Antoniu Kampinušs norāda, ka runa nav tikai par neieņemtajiem nodokļu ienākumiem, bet arī par legālām darbvietām gan ražošanas sektorā, gan lauksaimniecībā, gan pārstrādē un tirdzniecībā. Alkoholisko dzērienu ražošanas sektorā ES pārsvarā strādā mazie un vidējie uzņēmumi ar vidēji desmit darbiniekiem.

Ar pirmdienu, 15. septembri, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) teritoriālo nodaļu darbinieki uzsāks noformēt pieteikumus pasēm, kuru mikroshēmās būs iestrādāti pases turētāja abu roku rādītājpirkstu nospiedumu digitālie attēli.

Ieviestā personas pirkstu nospiedumu digitālo attēlu iekļaušana pases mikroshēmā nenozīmē, ka Latvijā tiks ieviestas cita parauga pases – to vizuālais izskats, kā arī personalizācijas tehnoloģijas saglabāsies nemainīgas. Arī valsts nodeva par pasu izsniegšanu saglabāsies iepriekšējā – 15 lati.

Papildus elements pasē tās turētājam paredz tās pašas garantijas un priekšrocības, kādas ir ikvienai personai, kurai ir derīga Latvijas Republikas pase. Izņēmums ir tikai pilsoņu pasu turētāji, kuri šos dokumentus saņēmuši līdz 2002. gada 30. jūnijam (ar līmēto fotogrāfiju). No šī gada 1. jūlija minētā pase nav derīga ceļošanai ārpus Latvijas, taču kā personu apliecinošs dokuments Latvijas teritorijā tā derīga līdz pasē norādītajam termiņam. Pases, kas izdotas sākot ar 2002. gada 1. jūliju, pamatā atbilst Eiropas Savienības tehniskajai specifikācijai un tajās tiek iekļauti tādi paši dati, kā citu dalībvalstu izsniegtajos dokumentos.

Dažādu preču zīmolu viltojumi katru gadu Latvijas tautsaimniecībai rada vairāk nekā 141 miljona eiro zaudējumus, šodien preses konferencē pavēstīja Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.

Ierēdnis norādīja, ka, neskaitot finansiālos zaudējumus, tiek zaudētas arī aptuveni 2500 darba vietas.

Laganovskis uzsvēra, ka viltojumi paliek arvien dažādāki - ja agrāk pārsvarā tika viltoti dažāda veida apģērbi, tad pēdējā laikā arvien biežāk tiek viltotas elektropreces, medikamenti, mašīnu rezerves daļas un citas lietas.

Vislielākos zaudējumus Latvijai nes tieši apģērbu un apavu viltotā rūpniecība, kas katru gadu Latvijai nes aptuveni 70 miljons eiro zaudējumus un aptuveni 1600 darba vietu zudumu. Otrajā vietā viltojumu radīto zaudējumu ziņā ir parfimērija, kas katru gadu nes aptuveni 26 miljonu eiro zaudējumus un aptuveni 600 darba vietu zudumu.

Lietuvā no šodienas sākusi darboties tā dēvētā iespēju pase, kas cilvēkiem pēc vakcinācijas pret Covid-19, negatīva testa vai šīs slimības pārslimošanas ļauj izmantot dažādus ierobežojumu atvieglojumus.

Iespēja lejuplādēt šo dokumentu tika aktivizēta aizvadītajā nedēļas nogalē, un līdz pirmdienas rītam to jau bija izdarījuši mazliet vairāk par 100 000 cilvēkiem, savukārt tie, kuriem nav pieejas internetam, to varēs saņemt Lietuvas Reģistru centra klientu apkalpošanas vietās.

"Iespēju pases" īpašniekiem paredzēti karantīnas noteikumu atvieglojumi vairākās dzīves jomās - ar to var apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas iestādes, bārus un sabiedriskās iekštelpas, piedalīties lielos pasākumos un atgriezties darbavietās. Tiesa gan, arī šajās situācijās būs jāievēro distancēšanās un citas drošības prasības.

Piemēram, pasākumos, kuros piedalās tikai "iespēju pases" īpašnieki, iekštelpās dalībnieku skaits drīkst sasniegt 500, bet brīvā dabā - 2000, tomēr rīkotājiem būs jāgādā, lai sēdvietas nav aizpildītas vairāk kā par 75%, jānodrošina biļešu tirdzniecība internetā vai dalībnieku reģistrācija un visiem dalībniekiem vecumā no sešiem gadiem jāvalkā maskas. Savukārt pirtīs un baseinos, kur atrodas tikai "iespēju pases" īpašnieki , kopējais apmeklētāju skaits nav ierobežots.

Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa personas pasē no šā gada 1. aprīļa atkal varēs ierakstīt ziņas par personas tautību.

To paredz otrdien, 29. janvārī, Ministru kabinetā pieņemtie grozījumi noteikumos par personu apliecinošiem dokumentiem.

Ja persona vēlēsies savā pasē iekļaut ziņas par tautību, tas būs jānorāda, noformējot iesniegumu par jaunas pases izsniegšanu, vai jālūdz ierakstu izdarīt jau izsniegtā dokumentā, vēršoties jebkurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā Latvijā vai Latvijas Republikas pārstāvniecībā ārvalstīs, kur pieejami ar personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu saistītie pakalpojumi. Ieraksts tiks veikts bez maksas.

Procedūra ieraksta par tautību veikšanai pasē būs tāda pati kā iekļaujot pasē ziņas par bērniem, un aizņems vairākas dienas.

Lai novērstu bīstamās augļu koku slimības - bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) izplatību, stādīšanai ir jāizmanto vesels stādāmais materiāls, ko apliecina fitosanitārais dokuments – augu pase, kā arī dārzos jāveic profilaktiskie pasākumi, atgādina Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD).

Augu pase apliecina, ka stādus ir pārbaudījuši attiecīgās valsts (Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts) par augu aizsardzību atbildīgais dienests un šie stādi nav inficēti ar karantīnas organismiem. Bakteriālo iedegu saimniekaugiem augu pasē jābūt ZP atzīmei, kas norāda, ka stādi audzēti aizsargzonā vai citā valstī esošas speciālas buferzonas teritorijā. Ja saimniekaugu stādus tirgo pa vienam, augu pasei jābūt klāt pie katra stāda. Ja augus tirgo lielākās partijās, augu pase jāpievieno katrai partijai (uz augu pases jābūt uzrakstītam stādu daudzumam). Tas pats attiecas uz citu pavairošanas materiālu (potcelmiem, potzariem, spraudeņiem).

Itālijas valdība ceturtdien pieņēmusi lēmumu, kas nosaka par obligātu Covid-19 sertifikātu uzrādīšanu visiem valsts un privātā sektora darbiniekiem, kļūstot par pirmo Eiropas valsti, kas spērusi šādu soli.

No 15.oktobra katram, kurš ieradīsies darbavietā, veikalā vai restorānā, būs jāuzrāda "zaļā pase" jeb Covid-19 sertifikāts, kas apstiprina personas pilnīgu vakcināciju, pārslimošanu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, ceturtdien nolēma premjera Mario Dragi valdība.

Vienlaikus valdība nolēma ierobežot testu cenas, pieaugušajiem tie maksās 15 eiro, bērniem - astoņi eiro.

Noteikumu pārkāpēji tiks sodīti - ikviens, kuram nebūs sertifikāta un attiecīgi nevarēs strādāt darba vietā, tiks atstādināts no pienākumu pildīšanas bez algas saglabāšanas.

Pirms nedēļas Itālijas valdība paziņoja, ka nosaka par obligātu Covid-19 sertifikātu uzrādīšanu izglītības un aprūpes iestādēs.

Ārlietu ministrija ir sagatavojusi tuvāku informāciju par ceļošanu uz ASV, kā arī biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (Electronic System for Travel Authorization - ESTA).

Ko nozīmē bezvīzu režīms ar ASV?

Tas nozīmē, ka tūrisma vai biznesa nolūkos Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un ESTA apstiprinājumu, var doties uz ASV bez vīzas.

Kā var pieteikties ESTAi uz ASV?

ESTA ir interneta tīmekļa sistēma. Lai pieteiktos ESTA atļaujai, ir jāieiet https://esta.MRB.dhs.gov/. Tālāk jāseko instrukcijām, lai atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem.

Vai ESTA jāsaņem katram ceļotājam individuāli?

Katram Latvijas pilsonim, dodoties uz ASV biznesa vai tūrisma nolūkos ASV bezvīzu programmas ietvaros pirms došanās ceļā būs jāsaņem elektroniska ceļošanas atļauja ESTA sistēmā.

Eiropas Parlamenta (EP) deputātei Sandrai Kalnietei (V) liegts iebraukt Krievijā līdz 2019.gada 11.oktobrim, liecina deputātei izsniegtā pavēste, kas viņai iedota pases vietā.

Pirmdienas vakarā Kalniete bija devusies uz Maskavu, lai piedalītos nogalinātā Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova bērēs.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, Kalniete vispirms tika apturēta Maskavas Šeremetjevas lidostā, viņas pase paņemta tuvākai apskatei un nācies ilgāku laiku gaidīt informāciju.

Kalniete sarunā ar aģentūru LETA sacīja, ka iebraukšana Krievijā atteikta, pamatojoties uz Krievijas likumu kodeksa 27.1.pantu. Pase deputātei gan vēl neesot atdota, turklāt Krievijas pārstāvji arī neesot paskaidrojuši, ko tieši attiecīgais pants nosaka.

«Mums Ņemcovs bija ļoti nozīmīgs. Viņš bija tā Krievija, kādu mēs vēlamies to redzēt. Man ir ļoti žēl, ka nebūs iespēju rīt parādīt pēdējo godu,» atzina Kalniete. «Acīmredzot Krievija uzskata mani par bīstamu ienaidnieku.»

Parīzes piepilsētā Monreijā atrasta melna automašīna Seat, ko izmantojuši teroristi naktī uz sestdienu notikušajos uzbrukumos, svētdien paziņojusi policija.

Avoti policijā arī apstiprināja, ka aizturēti seši cilvēki, kas saistīti ar vienu no teroristiem - 29 gadus veco Francijas pilsoni Omaru Ismailu Mostefaju.

Aizturēto vidū ir arī Mostefajas tēvs, brālis un svaine.

Kā ziņots, teroraktos Parīzē naktī uz sestdienu tika nogalināti 129 cilvēki un vairāk nekā 300 ievainoti. Atbildību par teroraktiem uzņēmies teroristiskais grupējums Islāma valsts.

Uzbrukumi notika sešās vietās Parīzē un tos īstenoja septiņi teroristi, no kuriem seši uzspridzinājās, bet vienu nošāva policija.

Teroristi darbojās trīs komandās un bija bruņojušies Kalašņikova automātiem un pašnāvnieku vestēm.

Tiesības piedalīties 12.Saeimas vēlēšanās, uzrādot personas apliecību un vēlētāja apliecību, ir 27 520 Latvijas balsstiesīgo pilsoņu, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) sniegtā informācija.

CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa informē, ka šīs nedēļas laikā CVK šiem vēlētājiem izgatavos vēlētāja apliecības, kuras no nākamās pirmdienas, 22.septembra, līdz 3.oktobrim varēs saņemt tajā PMLP teritoriālajā nodaļā, kur izsniegta vēlētāja personas apliecība. Vēlētāja apliecības varēs saņemt bez maksas.

PMLP informācija liecina, ka visvairāk vēlētāju, kuriem 12.Saeimas vēlēšanu dienā nebūs derīgas Latvijas pilsoņa pases, bet būs tikai derīga Latvijas pilsoņa personas apliecība, personas apliecības ir izņēmuši Rīgas, Valmieras, Talsu, Saldus, Kuldīgas un Bauskas PMLP teritoriālajās nodaļās.

CVK skaidro - Saeimas vēlēšanās atšķirībā no pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām vēlētāju uzskaitei nelieto iepriekš izveidotus vēlētāju sarakstus, tāpēc vēlēšanu dienā vēlētāji var balsot jebkurā savai atrašanās vietai tuvākajā iecirknī. Lai nodrošinātu, ka katram vēlētājam ir tikai viena balss, vēlēšanu iecirknī vēlētāja pasē izdara atzīmi – spiedogu – par dalību vēlēšanās.

Lietuvas valdība trešdien nolēmusi no sestdienas apturēt nacionālā Covid-19 sertifikāta jeb "iespēju pases" darbību, vienlaikus ieviešot citus ierobežojumus.

Kā pēc valdības sēdes uzsvēruši ministri, "iespēju pase" netiek atcelta pilnībā un valdība to joprojām patur savā risinājumu arsenālā. Tomēr premjerministre Ingrīda Šimonīte izteikusi cerību, ka šā dokumenta darbību vairs nenāksies atjaunot.

Viņa arī atgādinājusi, ka sertifikāta ieviešana pērn ļāva uzņēmumiem pēc karantīnas atsākt darbu, bet vēlāk, saslimstībai atkal pieaugot, deva iespēju darbu neapturēt, kā arī pamudināja daļu cilvēku vakcinēties pret Covid-19.

Kā norādījis veselības ministrs Arūns Duļķis, lēmums par "iespēju pases" darbības apturēšanu pieņemts, jo mainījusies epidemioloģiskā situācija.

"Izplatoties daudz lipīgākajam koronavīrusa omikrona paveidam, risks inficēties joprojām pastāv gan nevakcinētām, gan pilnībā vakcinētām vai pārslimojušām personām, tāpēc "iespēju pases" loma sabiedrības pasargāšanā un Covid-19 izplatības riska mazināšanā būtiski sarukusi," teikts lēmuma pavaddokumentā.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) atgādina, ka ar š.g. 1.jūliju pilsoņu pases, kas izdotas līdz 2002.gada 30.jūnijam, jeb pases ar ielīmētām fotokartiņām, nebūs derīgas ceļošanai ne uz vienu pasaules valsti.

Ja Jūsu rīcībā ir šāda pase un Jūs vēlaties ceļot, PMLP iesaka nomainīt pasi savlaicīgi.

"Ja esat ieplānojuši ceļojumu uz vēlāku laiku, piemēram, vasaras beigās, rudenī vai ziemā, varat nesteigties mainīt savu pasi jau tagad – to varēsiet izdarīt tuvāk ceļojuma laikam. Pase tiek izgatavota termiņos no 2 darba dienām līdz 20 dienām, atkarībā no nepieciešamības.

Pilsoņu pases, kas izsniegtas līdz 2002.gada 30.jūnijam, pēc 1.jūlija nebūs derīgas tikai ceļošanai. Ja nevēlaties ceļot ārpus Latvijas, pase nav jāmaina, jo to varēs turpināt izmantot Latvijā kā personu apliecinošu dokumentu.

Šodien valdība akceptēja vārda, uzvārda un tautības maiņas likumu, kurš paredz, ka persona varēs mainīt savu vārdu, uzvārdu un tautību jau sasniedzot 15 gadu vecumu, Db.lv informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Vineta Sprugaine.

Likumprojektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti, jo pašlaik spēkā esošajā likumā par vārda uzvārda un tautības ieraksta maiņu ietvertais regulējums nav pietiekams.

Pašlaik likums nosaka, ka vārdu, uzvārdu un tautības ierakstu drīkst mainīt persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet personu apliecinošu dokumentu likums nosaka, ka pase personai jāsaņem pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas. Līdz ar to personai, kas likumā noteiktajā kārtībā īsteno savas tiesības un pienākumus, pēc vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņas atļaujas saņemšanas nepieciešams atkārtoti vērsties Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālā nodaļā jaunas pases saņemšanai.

Pirkstu nospiedumi bērnu pasēs būs jāiekļauj tikai no 12 gadu vecuma, tā šodien lēmis Eiropas Savienības parlaments. Latvijā šobrīd ir spēkā prasība, ka šie dati bērnu pasēs jāiekļauj jau no 10 gadu vecuma.

To paredz Eiropas Parlamenta šodien pieņemtās izmaiņas noteikumos par biometrijas datiem Eiropas Savienības (ES) pasēs un citos ceļošanas dokumentos. Visā ES, kā arī Īslandē, Norvēģijā un Šveicē jaunās pases ar uzlabotiem drošības elementiem, tostarp pirkstu nospiedumiem, jāsāk lietot no 29. jūnija.

ES 2004. gadā izstrādātā regula par pasēm ar uzlabotiem drošības elementiem jau ir pieņemta. Tomēr Eiropas Savienības dalībvalstu pilotprojektos, pases izmēģinot, ir atklājies, ka jālabo vairākas nepilnības, galvenokārt attiecībā uz bērnu pasēm. Proti, bērnu pirkstu nospiedumiem nav pietiekama kvalitāte, un, bērniem augot, šie dati mainās. Tādēļ līdz 12 gadu vecu bērnu pasēs pirkstu nospiedumus neievietos. Izmaiņu ieviešanai tomēr atvēlēti četri gadi. Jau izsniegtās derīgās pases būs joprojām derīgas līdz to termiņa beigām.

No šodienas kases aparāti būs jāizmanto visiem, kas tirgos, ielu tirdzniecības vietās vai izbraukuma tirdzniecībā tirgo nevis pašu ražotas, bet gan iepirktas preces, taču vienlaikus šogad ir būtiski vienkāršoti nosacījumi kases aparātu lietotājiem un apkalpojošajiem dienestiem, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

No šodienas tirgotājiem, kuri tirgos, ielu tirdzniecības vietās vai izbraukuma tirdzniecībā vēlēsies tirgot iepirktu preci, būs obligāti jāizmanto elektroniskais kases aparāts.

VID norāda, ka tas sekmēs vienlīdzīgas konkurences nosacījumus tirgotājiem, kas tirgo iepirktas preces, jo līdz šīm tirgotāji, kas nebija reģistrēti VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, taču tirgoja iepirku preci, varēja kases aparātus tirgos nelietot. Atvieglojumi no kases aparātu lietošanas arī turpmāk ir saglabāti zemnieku saimniecībām, mājražotājiem un amatniekiem, kas tirgo pašu ražotu preci.

Turpmāk kases aparāta lietotājs varēs reģistrēt kases aparātu izbraukuma tirdzniecībai uz laiku līdz piecām dienām elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), vairs neiesaistot tajā apkalpojošo dienestu. Tāpat kases aparāta lietotājs VID EDS varēs paziņot par kases aparāta lietošanas pārtraukšanu vismaz uz 30 dienām.

Vēl jaunāka parauga pases būs nepieciešamas pēc aptuveni desmit gadiem, otrdien žurnālistiem pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze.

LETA 2022.gada oktobrī rakstīja, ka PMLP rīkotajā 9,8 miljonu eiro apjomīgajā iepirkumā par jauna parauga pasu sagatavju izgatavošanu un piegādi pieciem gadiem uzvarējusi Vācijā un Portugālē reģistrētu divu uzņēmumu - "Veridos GmbH" un "Imprensa Nacional-Casa da Moeda, S.A." - apvienība.

Iepirkumā izvēlēts lētākais piedāvājums, un kopumā tiks piegādātas 1 250 000 pasu sagataves. Pārvalde no pirmdienas sākusi izsniegt jaunā parauga pases par jauno valsts nodevu.

Jauna parauga pases ir nepieciešamas apmēram pēc astoņiem, desmit gadiem. "Ja tagad sāk izdot jauna parauga pases, tad pēdējie iedzīvotāji tās saņems apmēram pēc astoņiem gadiem un tā būs derīga vēl desmit gadus. Jārēķinās, ka šī pase būs apritē 18 gadus un tas nozīmē, ka nepieciešams skatīties uz jaunākajām tehnoloģijām, iet laikam līdzi, pasēs iestrādāt jaunus drošības elementus un arī mainīt dizainu," uzsvēra Roze.

No šī gada 1. aprīļa kases aparāti būs jāizmanto visiem, kas tirgo nevis pašu ražotas, bet gan iepirktas preces, taču vienlaikus šogad ir būtiski vienkāršoti nosacījumi kases aparātu lietotājiem un apkalpojošajiem dienestiem, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Turpmāk kases aparāta lietotājs varēs reģistrēt kases aparātu izbraukuma tirdzniecībai (uz laiku līdz 5 dienām) elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), vairs neiesaistot tajā apkalpojošo dienestu. Tāpat kases aparāta lietotājs VID EDS varēs arī paziņot par kases aparāta lietošanas pārtraukšanu vismaz uz 30 dienām.

Ņemot vērā arvien pieaugošo distances tirdzniecību jeb tirdzniecību internetā, atbrīvojums no kases aparātiem noteikts arī kurjerpasta sūtījumu piegādātājiem. Turpmāk gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās elektroniski (ar bankas karti vai izmantojot mobilo lietotni), kurjerpasta piegādātājs var izsniegt elektroniski sagatavotu VID reģistrētu kvīti, neizmantojot līdz šim obligāto kases aparātu. Kases aparāts pasta komersantiem turpmāk ir obligāti jālieto tikai tajos gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās skaidrā naudā.

2019. gadā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas, veicot mērķtiecīgu darbu nelegālo akcīzes preču apkarošanas jomā, kādā angārā Rīgā, Maskavas ielā, atklāja nelegālo cigarešu noliktavu. Kopumā tika atsavināts 828 720 nelegālo cigarešu, kas bija sagatavotas transportēšanai ārpus Latvijas Republikas, un par šo noziegumu aizturēti četri organizētās grupas dalībnieki.

Kriminālprocesa ietvaros ar Valsts policijas lēmumu un tiesas apstiprinājumu kā iespējamai noziedzīgi iegūtai mantai uzlikts arests šo personu nekustamajiem īpašumiem, transportlīdzekļiem un naudas līdzekļiem par kopējo vērtību apmēram pusmiljons eiro. Šā gada jūnija beigās kriminālprocesā tika pabeigta izmeklēšana un tas nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

2019. gada februārī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļā tika uzsākts kriminālprocess, kvalificējot izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 221. panta trešās daļas (par tabakas izstrādājumu nelikumīgu izgatavošanu (ražošanu), uzglabāšanu, pārvietošanu un realizāciju), 275. panta pirmās un otrās daļas (par dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošanu un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšanu un izmantošanu) un pēc 195. panta trešās daļas (par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu).

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas šā gada 18. jūlijā pabeidza izmeklēšanu kriminālprocesā par zemes un meža izkrāpšanu un tā prettiesisku atsavināšanu.

Izmeklēšanas gaitā iegūta informācija, ka minēto noziegumu īstenojusi astoņu personu grupa, kuras locekļi pēc likumiskās īpašnieces nāves viltoja testamentu. Atklājot šo noziegumu un aizturot iesaistītās personas, policija ir novērsusi iespējamo noziedzīgo nodarījumu, kura kaitējums valstij lēšams vairāk nekā 175 000 eiro apmērā.

2018. gada 12. decembrī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) tika uzsākts kriminālprocess pret astoņām personām saistībā ar nekustamā īpašuma iespējamu prettiesisku iegūšanu.

Izmeklēšanas gaitā likumsargi noskaidroja, ka personu grupa 2018. gadā organizēja viltota privātā testamenta izgatavošanu un iesniegšanu notāram par nekustamo īpašumu Dagdas novadā. Tā īpašniece nomira jau 2001. gadā un viņai nebija mantinieku. Īpašuma kopējā platība bija 46,7 hektāri, tai skaitā 30,5 hektāri meža un 7,7 hektāri lauksaimniecības zemes.