Firmas Griģis un Co īpašnieks Andris Griģis parakstījis līgumu ar Dānijas koncernu Royal Unibrew par Līvu alus darītavas pārdošanu.

Darījuma summa ir 17,5 miljoni EUR (ap 12.2 milj. Ls), Db informēja A. Griģis. "Šis bija ļoti labs piedāvājums, turklāt darījums apmierina abas puses," savu lēmumu pārdot trešo lielāko alus darītavu Latvijā pamatoja uzņēmējs.

Pēc viņa teiktā, piedāvājumus pārdot alus ražotni viņš saņemot jau aptuveni trīs gadus. "Ja mēs būtu maza alus darītava, varētu pastāvēt, jo nevienam mēs netraucētu, neviens mūs arī nekārotu. Taču, ja esi liels tirgus dalībnieks, konkurence kļūst asa. Ja aiz muguras ir liels koncerns kā dāņiem, tad arī ražošanas pašizmaksa ir pavisam cita - iepirkuma cena, piemēram, iesalam, man ir daudz augstāka nekā Royal Unibrew ar viņu ražošanas apjomiem," skaidroja A. Griģis. Iegāde notikusi caur Royal Unibrew Latvijas uzņēmumu Lāčplēša alus, turklāt nopirkta ne vien rūpnīca, bet arī tai piegulošās zemes. Tas darīts nolūkā nākotnē paplašināt ražotni.

Otrs lielākais dzērienu ražotājs Skandināvijā Royal Unibrew (Dānija) no šā gada 1. marta ievieš vienotu Baltijas vadības struktūru.

Kā informē uzņēmums, lai realizētu minētos plānus, pašreizējais Cido Grupa ģenerāldirektors Jespers Koldings ir iecelts par Royal Unbibrew Baltijas struktūras ģenerāldirektoru un pašreizējais Kalnapilio – Tauro grupe (Lietuva) pārdošanas direktors Marijus Kirstukas - par Royal Unbibrew Baltijas struktūras ģenerāldirektora vietnieku. Savukārt pašreizējais Kalnapilio – Tauro grupe ģenerāldirektors Valdas Tekorius nodos vadības pilnvaras, bet turpinās padomdevēja funkcijas kā Kalnapilio – Tauro grupe valdes priekšsēdētāja vietnieks. Royal Unibrew sola saglabāt nemainīgas pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas struktūras abās valstīs.

Alus mīļotāji esot gatavi pasludināt jaunu ticību, pierādīt, ka alus ir veselības ķīla, un visādi citādi aizstāvēt savu iemīļoto dzērienu pret narkologu, sievu un citu alus nelabvēļu uzbrukumiem.

Pētot dažādu valstu interneta resursus, komunikācijas, tirgus un sabiedriskās domas izpētes aģentūra A.W.Olsen & Partners noskaidrojusi tipiskākos un interesantākos priekšstatus par putojošo miestiņu, kuru atbilstību patiesībai komentē alus darītavas Aldaris sabiedrisko attiecību vadītājs Ilmārs Jargans.

Pētījuma rezultāti:

"Alus vēders vai vēders alum?

Šķiet vispopulārākais pieņēmums, ko alus baudītājiem nākas uzklausīt visā pasaulē, ka agri vai vēlu viņiem izveidojas iespaidīga izmēra vēders, kas dzīves gaitā var nopietni apdraudēt viņu veselību un kopējo dzīves kvalitāti. Lai arī alus nesatur taukus, tomēr daudzi uzskata, ka tas ir barojošs, un, jo krietnāks alus, jo vairāk kaloriju tas saturot. I.Jargans gan noliedz šādu apgalvojumu: ''Dzerot tikai alu, cilvēks resns nepaliktu. Ne velti ir pat alus diētas, jo alū ir mazāk kaloriju nekā līdzīgā tilpumā piena, vīna vai sulas. Taisnība ir apgalvojumā, ka biezākā alū visu labumu, protams, ir vairāk. Alus gan rosina apetīti, tādēļ cilvēki intensīvi tukšo ledusskapi un uzaudzē vēderiņu''. Tieši uzkodas, kas parasti tiek baudītas kopā ar alu – čipsi, sāļie riekstiņi, ķiploku grauzdiņi - ietekmē svara pieaugumu.

Lai apmierinātu strauji pieaugošo pieprasījumu pēc Royal Unibrew uzņēmumu brūvētā alus, kura pārdošanas apjomi šajā gadā palielinājušies par 29%, kompānija tuvāko gadu laikā Liepājas Līvu alus darītavas modernizēšanā investēs vairāk nekā 3 miljonus latu, Db.lv informēja Royal Unibrew pārstāve Inese Lielpinka.

Ņemot vērā plānoto nozīmīgo paplašināšanos un ražošanas jaudu palielināšanu, Lāčplēša alus ražošana no 2008. gada vidus tiks pārcelta no Lielvārdes rūpnīcas uz Liepājas alus darītavu.

''Tā kā plānojam īstenot nozīmīgu Liepājas alus darītavas modernizāciju, esam nolēmuši tur pārcelt ražošanu no Lielvārdes. Mēs strauji attīstāmies, un tāpēc ir nepieciešamas lielākas ražošanas jaudas, kuras mums piedāvā Liepājas alus darītava. Liepājā varēsim pilnībā izmantot jaunās alus darītavas priekšrocības, lai paplašinātu alus piedāvājumu Latvijas pircējiem,'' atzīst Royal Unibrew ģenerāldirektors Latvijā Jespers Koldings (Jesper Colding).

Pēc sadarbības ar vairāk nekā desmit citām darītavām SIA Nurme Alus un SIA Nurme Bar dibinātāji Mareks Ezerkalns un Uģis Narvils kaļ plānus par savas alus darītavas izveidi.

Nurme lībiešu valodā nozīmē lauks, pļava. Savukārt Nurmes alus nozīmi var sajust, tikai to pagaršojot.

Visa sākums garāžā

Mareka Ezerkalna pirmais alus brūvēšanas mēģinājums izgāzies – alus sanācis briesmīgs. Taču interese par alus darīšanu viņam tādēļ nemazinājās. Pirms pieciem gadiem, saulgriežiem tuvojoties, viņš atkal atgriezās pie domas, ka jābrūvē alus. Kādā no Kustība par labu alu jeb KUPLA salidojumiem, kur M. Ezerkalns bija devies papildināt zināšanas, iepazinies ar mājbrūvētāju Uģi Narvilu. Viņa pieredze alus darīšanā bija pāris gadus ilgāka, viņš bija pastrādājis kādā Rīgas alus darītavā. Pēc tikšanās abiem radās doma pamēģināt radīt dzērienu kopā. Lai plānu īstenotu, ņēmuši tos katlus, kas katram bija mājās, devušies uz Jelgavas pusi, kur U. Narvila garāžā radīja savu pirmo kopīgo alu – apiņoto gaišo eila tipa alu Triangulum. Tas sanāca garšīgs, tāpēc U. Narvils sazinājies ar alus darītavu, kurā bija strādājis, lai vienotos par iespēju tur uzvārīt Triangulum nedaudz lielākā vairumā. Labais rezultāts un iedrošinājums no draugu puses kļuva par dzinuli darbošanos turpināt. Papildu motivāciju devusi arī viesošanās alus darītavā Igaunijā. Modernās Pühaste apmeklējums atstāja spēcīgu iespaidu, paverot skatu uz to, cik plašas iespējas sniedz amatalus (craft beer) pasaule. Tobrīd gan komanda attapās, ka nav, kur savu brūvēt. Topošie aldari sāka sazināties ar citiem ražotājiem; Malduguns alus darītavas īpašnieks atbildēja, ka pie viņiem varētu atrast vietu, tomēr alus fermentācijas tvertnes esot aizņemtas. M. Ezerkalns stāsta, ka, ātri saņemoties, atraduši pārtikas tvertnes, kuras pārtaisot izveidoti divi alus fermenteri. Lai to īstenotu, no pašu kabatas ieguldīti pāris tūkstoši eiro. Tā 2016. gada nogalē radās SIA Nurme Alus.

Cido grupas īpašnieka Royal Unibrew Baltics ģenerāldirektora amatu pamet Jespers Koldings, kuru šajā amatā nomainīs Marijus Kirstukas.

(Foto: Vēsma Lēvalde, DB) Par to paziņots AS Royal Unibrew valdes sēdes laikā. Marijus Kirstukas iepriekš ieņēma Royal Unibrew Baltics vice ģenerāldirektora amatu, bet pirms tam 5 gadus bija AS Royal Unibrew pārdošanas direktors Lietuvā.

Savā jaunajā amatā M.Kirstukas būs priekšgalā vadības komandām dzērienu biznesā SIA Cido Grupa un SIA KTG, un viņš pārstāvēs uzņēmuma Baltijas vadības komandu kā Rīgā, tā arī Viļņā. Jespers Koldings iecelts vecākā korporācijas vadītāja amatā ārpus AS Royal Unibrew un izbeigs pildīt savus šī brīža pienākumus šī gada 1.septembrī.

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Līvu alus darītava ar pilnu slodzi cer atsākt strādāt aprīlī, pagaidām uzņēmums strādā nepilnu darba nedēļu.

«Alus darītava Liepājā diemžēl strādā tikai daļēji,» izrādot ražotni Dānijas vēstniekam Latvijā Pēram Karlsenam un Liepājas pašvaldības pārstāvjiem, atzina Cido grupas valdes loceklis Leo Sorensens. Tā kā ziemā alus patēriņš esot zemāks, tad arī alus vārīšana nenotiek pastāvīgi. Viesiem bija iespēja redzēt tikai pudeļu pildīšanas procesu. Taču, iestājoties siltam laikam un augot alus patēriņam, Liepājas ražotnē varētu atsākties pilnas slodzes darbs, jo Cido grupa nevēlas zaudēt tirgus līdera pozīcijas, norādīja L.Sorensens. Ražotnē patlaban nodarbināti 43 cilvēki, procesi esot pietiekami automatizēti, tāpēc sezonas laikā papildus nebūšot jāpieņem darbinieki. Kopš 2008.gada, kad Līvu alus darītavu pārņēma Royal Unibrew, alus ražošanā ieguldīti aptuveni trīs miljoni eiro, klāstīja L.Sorensens. Tuvākajā laikā jauni ieguldījumi neesot plānoti, jo ražotne esot pietiekami moderna. Līvu alus darītavā ražo Līvu un Lāčplēša alu, kopā vairāk nekā 10 filtrētā alus šķirnes. Ražotnes jauda ir 80 tūkstoši plastmasas pudeļu dienā un ap 100 tūkstošiem stikla pudeļu dienā, pastāstīja ražošanas vadītājs Jānis Briedis. Uzņēmums aizvadītā gada finanšu rezultātus apkopošot tikai aprīlī, taču izaugsme esot stabila, apgalvoja L. Sorensens.

Dzērienu ražotājas SIA CIDO Grupa produkcijas eksports veido 24% no pārdošanas rezultātiem. Lai vēl vairāk Igaunijā nostiprinātu pozīcijas un palielinātu produkcijas noietu dzērienu segmentā, dibināts uzņēmums Royal Unibrew Eesti, kas Igaunijas tirgū nodarbosies ar CIDO produkcijas realizāciju.

Royal Unibrew Eesti ir Royal Unibrew grupas uzņēmums.

Šogad CIDO Grupa eksporta apjomi kopumā palielinājušies par 5%, salīdzinot ar pērno gadu. Galvenais pieaugums ir novērojams CIDO sulu segmentā. Galvenie CIDO Grupa eksporta tirgi ir kaimiņvalstis. Vislielāko eksporta īpatsvaru veido Lietuva – 53%. Uz Igauniju eksports veido 22%, bet uz Krieviju – 16%. Galvenais eksporta produkts ir CIDO sulas, nektāri un sulu dzērieni, kas veido 39% no Latvijā saražotā dzērienu apjoma šajā segmentā.

Uz sulu segmenta potenciālu Igaunijā norādot pircēju paradumu atšķirības – igauņi sulas dzer vairāk nekā Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji. Saskaņā ar Eiropas Augļu sulas asociācijas datiem (European Fruit Juice Association) 2011.gadā igauņi patērēja vidēji 22 litrus sulas un nektārus uz iedzīvotāju, savukārt Latvijā tikai vidēji 13 litrus uz iedzīvotāju un Lietuvā – aptuveni 12,5 litrus uz iedzīvotāju. Kopumā pērn Igaunijā sulu un nektāru patēriņš veidoja 29 miljonus litrus, no kuriem 24% bija apelsīnu, 20% - multiaugļu, bet 16% - ābolu sulas un nektāri.

Alus ražotāji paredz finansiāli smagu gadu, kura rezultātus lielā mērā ietekmēs tas, cik labi strādās valsts ekonomikas atveseļošanas plāns.

„Šis ir finansiālā ziņā pārbaudes gads ne tikai mazajiem uzņēmumiem, bet pat tādam stabilam uzņēmumam kā Cido Grupa. Par laimi Cido Grupa, realizējot pārdomātu stratēģiju visus šos gadus, ir labi sagatavojusies - esam līdzšinējos gados daudz investējuši ražošanas uzlabošanā, patērētāju pētījumos, jaunu produktu izstrādē, līdz ar to esam salīdzinoši labākā situācijā, lai maksimāli veiksmīgi pārdzīvotu šos grūtākos laikus," Db situāciju prognozēja Cido Grupa ģenerāldirektors Jespers Koldings.

Grupas vadība prognozē, ka 2009. gads, īpaši pirmajos 3 - 4 mēnešos, rādītāju ziņā būs sliktāks nekā 2008. gads. Tas gan būšot atkarīgs no tā, vai labi strādās valsts ekonomikas atveseļošanas plāns. Kā atspirdzinošo dzērienu ražotājam Cido grupai ir arī būtiski, lai ir laba vasara.

Lai kāpinātu Latvijā darītā alus eksportu, “Valmiermuižas alus” īsteno investīciju projektu – jauna alus pagraba izbūvi tumšā alus raudzēšanai un noguldīšanai.

Jauno projektu iecerēts pabeigt līdz Jāņiem, tajā kopumā investējot 700 000 eiro. Plānots, ka tumšo alu brūvēšanas jaudas palielināšana ievērojami kāpinās eksportu, šogad sasniedzot 20% pieaugumu.

Lai gan ārvalstu tirgū iecienītākā garša tāpat kā Latvijā ir gaišais alus, pērn visstraujāk augusi tieši Valmiermuižā brūvēto Baltijas Porteru pārdošana, ko izdevās kāpināt par 22%. Šobrīd Valmiermuižā tiek brūvētas septiņas dažādas tumšo alu garšas: Valmiermuižas Tumšais, Valmiermuižas Ziemas, Valmiermuižas Tumšais dūmalus, Valmiermuižas Baltijas Porteris, Rīgas Porteris, Rīgas Porteris ar upenēm un tumšais medalus “Namejs”.

“Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis būtisku iespēju audzēt Latvijā brūvētā amata alus noietu eksporta tirgos redz tieši tumšo alu garšām, Latviju no alus importētājvalsts attīstot par arvien spēcīgāku amata alus eksportētāju.

Mērķējot uz daudzmiljonu alus baudītājiem Krievijā un plānojot iekarot eksotisko Ķīnas tirgu, jauna čehu alus darītava Stargorod nobāzējas arī Rīgā.

Klātesot Čehijas un Ukrainas vēstniekiem Latvijā, trīssimt gadu senajā, vēl Ziemeļu karu pieredzējušā ēkā Daugavas labajā krastā atklāts jauns alus restorāns, kurā alus tiek brūvēts pēc čehu tehnoloģijām. Restorāna dibinātājs UBC Group prezidents Igors Gumennijs atklāj, ka Latvija ir ļoti pievilcīga vieta uzņēmējdarbībai. Viņš redz brīvu vietu alus restorānu attīstībai, tāpēc arī veiktas investīcijas ārpus Ukrainas, kur uzņēmumam pieder trīs alus restorāni. Stargorod stratēģija – atvērt savus restorānus lielākajās Krievijas pilsētās, kā arī perspektīvā tos attīstīt tālajā Ķīnā.

Stargorod – tā ir alus darītavu un restorānu ķēde. Mums pieder trīs restorāni Ukrainā – Harkovā, Ļvovā un Doņeckā. Ukrainā esam vēl vairāku restorānu būvniecības stadijā – tie atradīsies Kijevā, Dņepropetrovskā, Zaporožjē un meklējam vietu arī Odesā. Rīga mums ir dabiska vieta postpadomju telpā Baltijā. Jau šonedēļ atvērsim savu restorānu Sočos, kur būs olimpiskās spēles, un martā jauns restorāns būs Sanktpēterburgā. Pēc tam plānojam atvērt savus restorānus visās lielākajās Krievijas pilsētās. Tālākā vieta, kur domājam strādāt, būs Ķīna.

Ūdens atrakciju parks "Līvu akvaparks" darbību atsāks šīs nedēļas nogalē - 20.jūnijā, lai arī pēc ārkārtējās situācijas beigām ekonomisku pamatu darbības atjaunošanai nesaskata, pastāstīja "Līvu akvaparka" īpašnieces "Akvaparks" izpilddirektore Velta Lasmane.

Viņa norādīja, ka "Līvu akvaparka" apmeklētāju plūsmu veido vietējie iedzīvotāji un viesi no ārvalstīm attiecīgi 58% un 42% apmērā.

"Visas prognozes ir saistītas ar Covid-19 potenciālo draudu psiholoģisko aspektu. Cik ātrā laikā cilvēki atrod no bailēm? Cik ātrā laikā atjaunosies tūristu plūsma? Ko izvēlēsies baudīt cilvēki pēc ierobežojumu atcelšanas? Tas, kurš var atbildēt uz šiem jautājumiem, var prognozēt. Pašlaik viss norāda uz to, ka process būs visai ilgs un tūrisma nozares un saistītu nozaru izdzīvošanas jautājums būs ārkārtīgi aktuāls. Un arī šo periodu valsts nostāja un atbalsts būs būtisks," atzina Lasmane.

Tāpat "Līvu akvaparka" īpašnieces izpilddirektore stāstīja, ka līdz ar ārkārtējās situācijas iestāšanos "Līvu akvaparks" apturēja darbību uz trim mēnešiem jeb 92 dienām, nodrošinot darbiniekiem dīkstāvi.

Trešdien, 2. aprīlī, pasta centrā Sakta Rīgā, Brīvības bulvārī 32, no plkst. 9.00 līdz 18.00 notiks Līvu savienības Līvõd Īt 85 gadu jubilejai veltītās aploksnes pirmās dienas zīmogošana. Jubilejas aploksnes un speciālā zīmoga dizaina autors ir Ģirts Grīva, informē Latvijas Pasts.

Aploksnes tirāža būs 1000 eksemplāru.

Aploksnē attēlots dabasskats ar jūras piekrasti, kas simbolizē lībiešu karoga trīs krāsu vēsturisko nozīmi – zilā krāsa karoga apakšā simbolizē zvejnieka iztikas peļņu jūrā, baltā krāsa karoga vidū simbolizē jūras liedagu, kur atrodas zvejnieka māja un ģimene, bet zaļā krāsa karoga augšdaļā simbolizē mežu.

Tradicionālajās krāsās attēlots arī lībiešu ģerbonis un karoga fragments. Aploksnē attēlots vēl viens lībiešu simbols – himna Min Izāmō, kas latviešu valodā nozīmē Mana Tēvzeme (1923. gads, himnas autors – Kārlis Stalte). Speciālo zīmogu rotā uzraksts Līvu savienībai – 85, Līvõd Īt.

No nākamā gada janvāra vadošais dzērienu ražotājs Baltijā SIA Cido Grupa, kā Royal Unibrew grupas uzņēmums Latvijā, kļūs par partneri vienam no vadošajiem pārtikas un dzērienu ražotājiem pasaulē PepsiCo. Turpmāk šī zīmola dzērieni Baltijas tirgum tiks ražoti Latvijā, informē Cido Grupa pārstāve Inese Lielpinka.

To paredz vienošanās starp Royal Unibrew un PepsiCo, kas nosaka, ka grupas uzņēmumi kļūst par tā pārstāvjiem Baltijas valstīs un iegūst tiesības ražot un izplatīt PepsiCo bezalkoholisko dzērienu klāstu Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.

Šāda sadarbība ļaus Royal Unibrew stiprināt tās tirgus pozīcijas bezalkoholisko dzērienu segmentā Baltijā, kas ir svarīgs tālākas izaugsmes priekšnosacījums. Starp pārstāvētajiem zīmoliem var minēt Pepsi, Mirinda, 7Up, Mountain Dew.

SIA Cido Grupa ir vadošais dzērienu ražotājs Baltijā, kura produktu portfelī ietilpst gan sulas, nektāri un sulu dzērieni, gan dabīgais minerālūdens un dzeramais ūdens, gan alus.

Tradicionāli alus visvairāk tiek patērēts vasaras karstajos mēnešos, tomēr pēdējo gadu pieredze rāda, ka alus kļūst arvien iecienītāks dzēriens arī ziemā. Salīdzinājumā ar laiku pirms 5-6 gadiem, alus patēriņš vasarā kopumā ir audzis tikai par 8%, kamēr pārdošanas apjomi ziemā palielinājušies pat par 50%, informēja a/s Cēsu alus.

A/s Cēsu alus veikusi pētījumu, kurā noskaidrojusi alus lietošanas paradumus ziemas laikā Latvijā.

Pētījuma laikā Latvijas iedzīvotājiem tika uzdoti vairāki jautājumi, kas saistīti ar alus lietošanas paradumiem ziemas laikā. Vislielākās atšķirības alus lietošanas paradumos tika novērotas, salīdzinot vīriešu un sieviešu alus cienītāju atbildes. Ja fakts par to, ka 81% respondentu vīriešu atzīst, ka alu patērē kopā ar draugiem, nepārsteidz, tad interesanti, ka 48% respondentu sieviešu atzīst, ka alu lieto kopā ar draugiem un gandrīz tikpat daudz respondentes jeb 43%, ka alu lieto ģimenes lokā.

43% no aptaujātajiem norādīja, ka ziemas laikā alu visbiežāk lieto mājās, kamēr 10% dod priekšroku bāriem, bet 6% klubiem. Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs (23%) alus lietošanu ziemas laikā saista ar pirtī iešanu un alu bauda pēc pēršanās pirtī.

Par spīti tam, ka zemi neklāj balta sniega sega, Ziemassvētku tirdziņos svētku atmosfēru tomēr izdodas sajust. Pagaidām kuplākais apmeklētāju skaits esot vērojams brīvdienās un reizēm darba dienu vakaros, bet lielākā andelēšanās vēl esot tikai priekšā, jo, kā ierasts, pēc Ziemassvētkiem Latvijā ieradīsies daudz tūristu no Krievijas, kas esot naski uz iepirkšanos un gatavi maciņus atvērt plašāk nekā vietējie pircēji.

Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā jūtama karstvīna, ceptu desiņu un sutinātu kāpostu smarža. Šeit atrodama kafejnīca, kur iespējams siltumā ieturēt maltīti, un turpat ārā var nogaršot karsto dzērienu, kas tiek sildīts prāva izmēra čuguna katlā. Līdzās vēderprieku apmierināšanai Doma laukuma tirdziņa būdiņās cits pie cita rosās vairāki desmiti tirgotāju, kas piedāvā gan ādas un vilnas izstrādājumus, gan rotas, suvenīrus, saldumus, meža gaļas desas, mājas vīnu, pītus grozus un pat marinētus gurķīšus, tā saucamo vīriešu zapti un konservētus tomātus – gluži kā no pagraba krājumiem.

Svētku duna un rosība notiek arī Līvu laukuma tirdziņā, kas izmēra ziņā ir nedaudz pieticīgāks: šeit tirgojas 25 pārstāvji, tostarp izveidots liels sveču veikals, kāds nav atrodams nevienā citā tirdziņā. DB novēroja, ka starp blīvi izvietotajiem plauktiem, kas pildīti ar dažādu izmērau un dizaina svecēm, cilvēku rosība ir liela. Vēl viens pozitīvs pluss Līvu laukuma tirdziņam – šeit iespējams ne vien sasildīties ziemas bārā Rockabilly House, bet arī brīvdienās lustīgi izdejoties. Reizēm šeit par muzikālo atmosfēru gādājot Pits Andersons, kura repertuārā ir 50. gadu amerikāņu rokenrola dziesmas.

Latvijas Pasts no Lielbritānijas pasta iestādes pārpakotā veidā saņēmis vairāk nekā tūkstoti bojātu pasta sūtījumu adresātiem Latvijā – katram no šiem sūtījumiem pievienota Royal Mail atvainošanās par sūtījuma stāvokli un aicinājums ziņot Royal Mail par konkrētu sūtījumu satura bojājumiem vai to daļu iztrūkumu.

Latvijas Pasts jau informēja, ka atpakaļ Royal Mail tika nosūtīti īsi pirms Jaunā gada no Lielbritānijas saņemtie izdemolētie un izlaupītie pasta maisi ar vairākiem simtiem sīkpaku sūtījumu, kam nezināmu vandaļu nodarīto bojājumu rezultātā nebija iespējams noteikt ne adresātu, ne arī identificēt to saturu. Uz Royal Mail tika nosūtīti arī attiecīgi pārbaudes akti par konstatētajiem sūtījumu bojājumiem.

Tagad Latvijas Pasts šos sūtījumus no Royal Mail saņēmis pārpakotā veidā – uz katra sūtījuma polietilēna iesaiņojamā materiāla ir uzdrukāta Royal Mail oficiāla atvainošanās. Ja kādas daļas no sūtījuma satura trūkst vai tā saturs ir bojāts, Lielbritānijas pasta iestāde aicina par to ziņot Royal Mail, aizpildot zaudēto, bojāto un laikus nepiegādāto pasta sūtījumu veidlapu («Lost, Damaged and Delayed Inland Mail Report a Fault and Claim Form»), kas pieejama ikvienā Royal Mail pasta nodaļā, interneta vietnē royalmail.com, kā arī sazinoties ar Royal Mail telefoniski.

Rātsnama 2. stāva vestibilā šodien atklāta izstāde, kurā aplūkojami trīs konceptuāli risinājumi Līvu laukuma telpas organizēšanai. Tos izstrādāja Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Vides mākslas apakšnozares studentes sadarbībā ar Rīgas pilsētas arhitekta biroju, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju un Līvu laukuma kafejnīcu īpašniekiem. Piedāvātie projekti risina āra kafejnīcu izvietojuma, labiekārtojuma un aprīkojuma jautājumu ne tikai vasaras, bet arī ziemas sezonā, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Rīgā ar katru gadu pieaug tūristu skaits, tādēļ Līvu laukuma labiekārtošanā noteikti jāatrod saprātīgs kompromiss starp uzņēmējdarbības un vides estētikas prasībām,» norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Iepriekšējā mācību gada laikā trīs jauno vides mākslinieču grupas veica pētījumus mākslas un urbānās vides mijiedarbībā Rīgas vēsturiskā centra apbūvē, kas kļuva par pamatu priekšlikumiem Līvu laukuma labiekārtojumam. Būtiska loma studenšu vīzijās ir transformējamo konstrukciju pielietojumam.

Koncepcija Līvu kvartāls ir racionāls, īsā laikā īstenojams projekts. Telpiskais risinājums slēpjas laukuma vēsturiskās struktūras un īpašumtiesību interpretācijā, atsedzot laukumu veidojošās apbūves fasādes no tām neraksturīgiem uzslāņojumiem (piemēram, marķīzēm un verandām Meistaru ielas frontē). Laukuma vidējā daļa izmantojama un organizējama ar oriģināla dizaina vissezonas moduļa tipa ārtelpas mēbelēm (piem., solemi, krēsliem, galdiem, saulessargiem/lietussargiem, tirdzniecības vietām u.tml.) atbilstoši sezonai vai pasākumam.

Daudzfunkcionālais ūdens atrakciju parks Līvu Akvaparks līdz ar valstī noteiktās ārkārtējās situācijas beigšanos 28. februārī plāno no 3. marta atsākt darbību.

Paredzēts atvērt visu ūdens atrakciju parka teritoriju, t.sk. SPA kompleksu, slidkalniņus, pirātu kuģi, kā arī bistro Zambezi un bāru ūdenī.

Šonedēļ 12 000 m2 plašajā Līvu Akvaparkā sāksies visaptverošas tehniskās pārbaudes un iekārtu regulēšanas procedūras, tā, lai nākamajā nedēļā varētu uzsākt ūdens piesildīšanu.

Dīkstāves laikā ūdens Akvaparka baseinu tilpnēs, kopumā vairāk nekā divu tūkstošu kubikmetru apmērā, tika turēts 24⁰C, un, ūdens sasildīšanas process līdz nepieciešamajam tropu siltumam 29-30⁰C, tāpat telpu piesildīšana, agregātiem strādājot ar pilnu jaudu, personāla iemaņu atgūšana un treniņš prasīs vairākas nedēļas.

Līvu akvaparka zaudējumi tuvojas miljonam eiro 

Valdības noteiktā Covid-19 ārkārtējā stāvokļa un vairākkārtējo mājsēžu dēļ Līvu akvaparkam...

"Tāda apmēra ūdens atrakciju parka kā Līvu Akvaparks darbības atsākšana nav tējkannas slēdža ieslēgšana un izslēgšana…", norāda Līvu Akvaparka izpilddirektore Velta Lasmane, uzsverot, ka "iedarbinot visaptverošas sagatavošanās procedūras un procesus Akvaparka darbības atsākšanai, uzņēmums paļaujas uz spēkā esošo valdības noteikto normatīvo aktu bāzes un to pēctecību, kur 28. februārī beidzas MK noteikumos Nr. 720 noteiktais ārkārtējais stāvoklis, un sāk darboties uz ārkārtējo laiku apturētie MK noteikumi Nr.662, un tā kā valdība katru nedēļu veica uzlabojumus un grozījumus, ir pamats domāt, ka tie ir noslīpēti līdz ideālam, un piespiedu kārtā slēgtie uzņēmumi var sākt strādāt."

Plānots, ka Līvu Akvaparks būs atvērts apmeklētājiem četras dienas nedēļā no ceturtdienas līdz svētdienai.

Jau vēstīts, ka Līvu akvaparka pārvaldītājs SIA "Akvaparks" pagājušā gadā strādājis ar 860 000 eiro zaudējumiem.

Pēc 8 mēnešus ilgušiem būvniecības un renovācijas darbiem Līvu akvaparka āra pludmalē pabeigta 15 m augstas ūdens skeletona trases izbūve, informē uzņēmuma komunikācijas konsultante Iveta Balode.

Trasei ir divi skrejceļi, ar kopējo garumu 200m, un maksimāli sasniedzamo ātrumu 28km/h. Ātrgaitas nobrauciena kompleksa izbūvē investēti vairāk nekā 400 000 eiro.

Līdz ar to pabeigta āra un Līvu akvaparka kopējās 18 000 m2 atrakciju teritorijas būvniecības trešās kārtas pilnveide un noslēgta akvaparka nekustamā īpašuma attīstības pirmā fāze.Jaunā ātrgaitas ūdens skeletona (Water Slide Mat Racer) trases inženiertehnisko pārbaudi, atbilstoši ES standartiem EN 1069-1, EN 1069-2, veica lielākās sertifikācijas kompānijas, vācu TÜV SUD Tehniskās drošības eksperti. Pēc divu dienu ilga pārbaudes procesa, kura laikā tika veiktas ūdens skeletona trases kompleksa uzstādīšanas, savienojumu un diferencētu braukšanas ekipāžu svara kategoriju komplektācijas manuālās un digitalizētas pārbaudes, eksperts Fēlikss Fritzs sniedza pozitīvu atzinumu.

Pēc 7 mēnešus ilgušiem būvniecības un renovācijas darbiem Līvu Akvaparka āra pludmalē pabeigta 700m2 liela baseinu kompleksa izbūve. Uzbūvēts 25m garš un 5m plats pretstraumes baseins intensīvai peldēšanai un pilnībā pārbūvēts lielais baseins.

«Jaunais baseins peldēšanai ar pretstraumes iekārtu ne tikai palielinās slodzi mūsu aktīvākajiem, sportiski noskaņotajiem peldētājiem, bet būtiski paplašinās āra teritorijas peldēšanās zonu kopumā,» skaidro Līvu Akvaparks izpilddirektore Velta Lasmane.

Pārbūvētā lielā baseina centrā ierīkota jauna, daudzfunkcionāla atrakcija WET BUBBLE 12m diametrā, kas ražota Zviedrijā. Āra pludmales baseinu kompleksa tilpums ir 700m3, t.i. 700 000l ūdens. Tā ir viena ceturtā daļa no visu Līvu Akvaparka baseinu tilpuma 2700m3 ar 2 700 000 l ūdens.

Baseinu ūdens apgādes sistēmu projektēja un ierīkoja SIA Selekta, projektu izstrādāja un būvdarbus veica AS LX grupa. Kopumā projektā investēti EUR 500 000.

Pret bēdīgi slaveno tūrisma kompāniju Royal Tour tiesā iesniegta prasība par 300 000 LVL piedzīšanu, atsaucoties uz Bizness&Baltija, ziņo Biznews.

Tiesas norīkotais maksātnespējas administrators Ivars Rudzinskis uzskata, ka firmas vadītāji cenšas pretoties procesam un mēģina apgrūtināt kreditoru prasījumu apmierināšanu. I. Rudzinskis arī uzskata, ka kompānijas Royal Tour īpašnieces mākslīgi ir samazinājušas Royal Tour aktīvus par 47 000 LVL.

Laikraksts Dienas bizness jau vēstīja, tūrfirma Royal Tour atcēla divus lidojumus uz Kipru un Krētu, neizmaksājot kompensācijas. Pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra datiem cietušo vidū bija aptuveni 300 Royal Tour klientu, kas par vienu ceļazīmi samaksājuši vidēji 300 latus.

Latvijā alus ražošanas nozare šobrīd ir vēsturiski zemākajā punktā, no alus ražotājvalsts esam kļuvuši par alus importētāju, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš, piebilstot, ka 60% Latvijā izdzertā alus ir ievests.

Pēc viņa teiktā, kopš 2016.gada Latvijā izdzer vairāk importētā alus nekā vietējā, kas ir pilnīgi pretēji mazo darītāju interesēm un valstij kopumā.

"No kopumā izdzertajiem 150-160 miljoniem litru importējam 100 miljonus litru alus. Tas mums visvairāk kremt, ka pirms 150 gadiem no Latvijas alu eksportēja līdz pat Kamčatkai, visā bijušajā Krievijas impērijas teritorijā. Rīga un Latvija kopumā bija alus ražošanas centrs ar lielākajām, modernākajām un eksportspējīgākajām alus darītavām, bet šodien no tā visa ir palicis tas, ka alu ar latviskiem nosaukumiem importējam no leišiem un igauņiem. "Lielvārde", "Madona", "Lāčplēsis", "Aldaris", daļēji "Bauska" un daļēji "Mežpils" - nekas no tiem netiek ražots Latvijā," stāstīja Pļaviņš.