Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētāja jeb prezidenta amatā uz trešo termiņu ceturtdien tika ievēlēts Aigars Rostovskis.

Par viņu kopumā tika atdotas 408 no 475 par derīgām atzītajām LTRK biedru balsīm. Par otru kandidātu - SIA "RCG-Lighthouse" padomes locekli, LTRK biedru Kārli Šēnhofu (LRA) atdotas 67 balsis.

Rostovskis uzrunā pirms balsojuma izcēla, ka iepriekšējos sešos gados, kad viņš ir bijis LTRK prezidents, organizācijas biedru skaits ir trīskāršojies, pieaugot no apmēram 2000 līdz 6000. Tāpat viņš pieminēja, ka LTRK kontā atlikums veido 700 000 eiro, kas dod pamatu uz nākotni raudzīties ļoti mierīgi.

Ievēlēšanas gadījumā Rostovskis solīja rūpēties par visiem uzņēmējiem - gan dažādu nozaru, gan dažādu reģionu un lieluma uzņēmējiem.

"Man ir sapnis par Latviju. Par Latviju kā skaistu, plaukstošu valsti. Par valsti, kurā pulcējas talanti. Par valsti, kura ir viena no labklājīgākajām pasaulē. LTRK ir būtiska loma šī sapņa piepildījumā Mēs kļūstam aizvien jaudīgāki, mēs aizvien vairāk ietekmējam un aizvien vairāk ietekmēsim procesus Latvijā," sacīja Rostovskis, aicinot balsot par sevi. "Balsojot par mani, jūs balsojat par evolūciju," viņš teica.

Latvijai ir jāfokusējas uz straujāku eksporta attīstību un privāto investīciju piesaisti, aģentūrai LETA pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents un biznesa augstskolas "Turība" īpašnieks Aigars Rostovskis.

Viņš atzīmē, ka patlaban nav nekādu indikāciju, ka Latvijai ir cerības nonākt starp Eiropas turīgākajām valstīm, kas nozīmē, ka līdzšinējā ekonomikas attīstības politika nedarbojas un to steidzami nepieciešams mainīt, fokusā liekot straujāku eksporta attīstību un investīciju piesaisti, nevis dažādu finanšu līdzekļu pārdali.

Rostovskis norāda, lai arī pēc vairāk nekā 30 neatkarības gadiem redzams, ka Latvijas iedzīvotāju labklājība, pēc dažādu pētījumu un rādītāju datiem, ir pieaugusi un valsts ir pilntiesīga Rietumu ekonomikas dalībniece, tomēr šajā Rietumu "bagātnieku klubā" Latvija ir viena no nabadzīgākajām valstīm un diemžēl kaimiņvalstis daudz ātrāk virzās uz labklājīgāko valstu saraksta augšpusi, kamēr Latvija turpina atpalikt aizvien vairāk.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru sapulcē 22.martā LTRK prezidenta amatā uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem pārliecinoši tika pārvēlēts Aigars Rostovskis un ievēlēta jauna padome.

LTRK biedru sapulcē prezidenta amatam bija viens kandidāts – esošais LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Sapulcē kopumā piedalījās 293 uzņēmumu, kurā, atbalstot A. Rostovska pārvēlēšanu, tika atdotas 281 balsis, līdz ar to A. Rostovskis ar pārliecinošu biedru balsu vairākumu Prezidenta amatā pārvēlēts uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem.

Uzrunājot biedrus, Aigars Rostovskis pauda: “Pirmkārt, vēlos izteikt pateicību visiem LTRK biedriem par atbalstu un iespēju vadīt Latvijas lielāko uzņēmumu organizāciju nākamos trīs gadus. Lai gan ārējie apstākļi nav viegli, ar ģeopolitisko neskaidrību, Ukrainas karu un ekonomikas sabremzēšanos, mums ir jāpieliek visas pūles, lai stiprinātu LTRK. Mēs atbalstīsim biedrus eksporta darbībās un fokusēsimies uz privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī uz LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm. Valstiskā līmenī mūsu galvenais uzdevums ir būtiski samazināt birokrātiju, kas neprasa naudu, bet gan politisko gribu.”

LTRK padomes un tās priekšsēdētāja vēlēšanas solās būt īpaši karstas

Rīt, 20. martā, notiekošās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes un padomes priekšsēdētāja vēlēšanas un debates tādas solās būt vispirms jau tādēļ, ka uz LTRK padomes priekšsēdētāja amatu ir konkurence – kandidē pašreizējais padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, kā arī uzņēmējs un bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Par vēlēšanu «karstumu» liecina priekšvēlēšanu laika batālijas organizācijā. LTRK padome 11. martā – divas nedēļas pirms vēlēšanām – apturēja jaunu biedru uzņemšanu līdz vēlēšanām. G. Belēvičs nekavējoties paziņoja, ka tas tiek darīts ar mērķi ierobežot konkurenci. Savukārt padome izsaka bažas par iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Šodien notikušajās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētāja vēlēšanās par padomes priekšsēdētāju atkārtoti ar 637 balsīm tika ievēlēts līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.

Par otru kandidātu Gunti Belēviču nobalsoja 213 LTRK biedri.

Aigars Rostovskis ir dzimis 1971. gadā un ir biznesa augstskolas Turība līdzīpašnieks un augstskolas Attīstības padomes priekšsēdētājs. Tāpat A. Rostovskis ir kapitāla pārvaldīšanas nozares uzņēmumu SIA «AZR» un SIA «BBRC» valdes loceklis, nekustamo īpašumu un veselības biznesa SIA «Nature Cure Baltics» īpašnieks. A Rostovskis ir ieguvis doktora grādu socioloģijā.

LASI:

Uzņēmēju vēlēšanu kaujas

Belēvičs: LTRK ir jāmainās

Publiski izskanējušais Ministru prezidenta apgalvojums, ka sabiedrība no saviem nodokļiem uztur uzņēmējus, ir pilnīgi aplams, uzņēmējus aizvainojošs un nepamatoti šķeļ sabiedrību, paziņojumā norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

"Ņemot vērā, ka naudu valsts budžetā nopelna pamatā uzņēmēji un viņu komandas, es aicinu Ministru prezidentu publiski atvainoties visiem uzņēmējiem par šo aizvainojošo un nepatieso apgalvojumu," norāda A.Rostovskis.

Kariņš: Mēs nevaram mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību 

Sabiedrība nevar mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, īpaši, ja tā nav īpaši pieprasīta, komentējot...

Viņš akcentē, ka viss sākas ar izpratni par to, no kurienes rodas nauda: "Tā neuzrodas valsts budžetā no nekā, nauda rodas no uzņēmējdarbības, visvairāk no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar eksportu. Eksportējošie uzņēmumi, pārdodot savas preces un pakalpojumus ārpus Latvijas robežām, mūsu valsts budžetam piesaista naudu no ārpuses. Tāpat arī iekšējā tirgū strādājošie uzņēmēji rada darba vietas, preces, pakalpojumus, līdz ar to arī naudu. Tā kā nauda rodas tirgus attiecību rezultātā – ja nav uzņēmēju un nenotiek uzņēmējdarbība, nerodas nauda, ko pārdalīt, ielikt valsts budžetā un realizēt valsts funkcijas".

A.Rostovskis turpina: "Ja runājam par uzņēmumiem, kas izpilda valsts pasūtījumus un piedalās valsts budžeta izlietošanā, arī to var īstenot tikai tāpēc, ka ir šī nauda, ko radījuši eksportējošie un tirgū aktīvie uzņēmēji un, kas nonākusi publiskā sektora izmantošanai. Visi finanšu līdzekļi, kas nonāk ministrijās, slimnīcās, skolās un citās valsts iestādēs, ir uzņēmēju radīti, jo publiskais sektors viens pats naudu nerada. Lai arī publiskā sektora darbiniekiem nodokļi tiek uzskaitīti, būtībā tiek apgrozīti jau esošie finanšu līdzekļi un papildus tie nerodas. Uzņēmēju jau iepriekš radītā nauda iziet cauri šiem nodokļu līkločiem, vairāk tās nekļūst. Tieši tāpēc apgalvojums, ka sabiedrība par saviem nodokļiem uztur uzņēmējus, ir pašos pamatos pilnīgi nepareizs. Uzņēmēju un viņu komandu radītā nauda ir tā, no kuras arī tiek dots šis atbalsts grūtā brīdī".

LTRK prezidenta ieskatā ļoti liela nozīme ir tam, kāda uzņēmējdarbības vide ir valstī – vai tā ir konkurētspējīga, vai uzņēmēji var darboties ar pilnu jaunu un radīt pietiekami preces un pakalpojumus, kas tālāk jau rada naudu. "Diemžēl pēc 30 neatkarības gadiem Latvijā ekonomikas rādītāji ir vieni no zemākajiem Eiropā. Atbildīga par to noteikti nav tikai valsts, arī uzņēmējs ir līdzatbildīgs ar to, ka varbūt nebija pietiekami uzņēmīgs, vai pietrūka zināšanu, lai īstenotu savas ieceres. Bet reālā situācija ir tāda, ka valstīs, kurās biznesa vides regulējums ir uzņēmējiem labvēlīgāks, arī sabiedrība dzīvo labāk un labklājības līmenis ir augstāks," norāda A.Rostovskis.

"Pēdējos divus gadus, kas pavadīti pandēmijas ēnā, valsts ir nesamērīgi ierobežojusi uzņēmējus, it sevišķi tās nozares, kas šobrīd cietušas visvairāk, piemēram, tūrisma un viesmīlības nozare. Vienā brīdī valsts vadītāji saka, ka strādāt nedrīkst, bet citā – paziņo, ka nevar vairs nozares uzņēmumus uzturēt. LTRK jau no pandēmijas sākuma ir vērsusi uzmanību, ka lēmumiem jābūt līdzsvarotiem un ierobežojumiem - samērīgiem. Krīze nav tikai veselības jomā, krīze ir arī uzņēmējdarbībai. Un divi gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai varētu atrast risinājumus un pieņemt samērīgākus un racionālākus lēmumus. LTRK jau ilgu laiku ir aicinājusi valdību uzņēmējiem ļaut strādāt, vienlaikus pašiem rūpējoties par to, lai viņu uzņēmumos vīruss neienāk. Taču līdz šim virkne uzliktie ierobežojumi tik un tā bijuši nepamatoti un nesamērīgi. Tikmēr citās Eiropas valstīs daudzas nozares sāk atgriezties pirmspandēmijas stāvoklī, uzņēmumi strādā, nozares iet uz priekšu, jo ierobežojumi ir elastīgāki, samērīgāki. Līdz ar to, tām valstīm budžeta nauda nav jāinvestē uzņēmēju atbalstam, uzņēmēji naudu rada paši," teic LTRK prezidents.

Viņaprāt, mūsu valsts vadītājiem vajadzētu atgriezties pie ekonomikas pamatiem un izprast to, no kurienes rodas nauda. Un izglītot par to arī sabiedrību. Ņemot vērā, ka naudu valsts budžetā nopelna pamatā uzņēmēji un viņu komandas, Ministru prezidentam būtu publiski jāatvainojas visiem uzņēmējiem par aizvainojošo un nepatieso apgalvojumu, ka sabiedrība uztur uzņēmējus, uzskata A.Rostovskis.

Iestājoties neskaidrību laikam, cilvēkiem jādomā par tēriņu samazināšanu, tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Viņš atgādināja, ka pirms apmēram 15 gadiem sasaiste ar Krieviju bija daudz lielāka, savukārt pirms kara eksporta apjoms uz Krieviju bija apmēram 7%, bet uz Baltkrieviju - nepilns 1%. Kopumā valsts ekonomikai situācija patlaban neesot tik traka, taču dažādās nozarēs ir atšķirīgas situācijas.

A.Rostovskis teica ka uzņēmēju vidū noskaņojums kopumā ir patriotisks, situācija tiek izprasta un uzņēmumi mēģina pārorientēties.

Runājot par Latvijas vēlmi atteikties no Krievijas energoresursiem, tostarp gāzes, A.Rostovskis akcentēja, ka Latvija kā viens neliels elements neizšķirtu situāciju ar Krievijas gāzi konceptuāli, taču tas būtu simbolisks solis, domājot, ka katram jāpieliek roka, lai tas nostrādātu.

Publiskajai pārvaldei un cilvēkiem, kas veido izglītības politiku, kopumā ir vāja izpratne par uzņēmējdarbības lomu valsts pastāvēšanā un attīstībā, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Lai gan kopumā uzņēmējdarbības izglītība vidusskolās un augstskolās kļūst kvalitatīvāka, tai joprojām trūkst sasaistes ar reālo biznesa vidi, un tā ir milzīga problēma, kas ir jārisina, domā A. Rostovskis. Arī augstskolas un atbildīgā ministrija piekrīt – veicināt izpratni par uzņēmējdarbību jauniešu vidū ir svarīgi.

Jāiet uz priekšu

Neatkarīgi no tā, vai tu esi mākslinieks, inženieris vai sportists, dzīvojot tirgus ekonomikā, paralēli vienmēr jādomā arī biznesa kategorijās, atzīmē A. Rostovskis.

Uzņēmējam vajadzīga prakse 

Apgūstot tikai teorētiskas zināšanas, nav iespējams kļūt par veiksmīgu uzņēmēju, tāpēc,...

“Šī iemesla dēļ par uzņēmējdarbību un ekonomiku plašāk būtu jārunā gan skolās, gan studiju programmās, kas nav tieši vērstas uz biznesu. Protams, jauniešiem jau šobrīd ir pieejami dažādi produkti, kas uzlabo viņu zināšanas šajā jomā, piemēram, Junior Achievement Latvia piedāvātās iespējas, taču ar to nepietiek – ir jāiet uz priekšu. Pirmkārt, izglītības sistēmā būtu intensīvāk jāintegrē ekonomikas un biznesa pamatprincipi, otrkārt – vairāk jāaplūko arī starptautiskais griezums, piemēram, globālie finanšu tirgi, pieejamie instrumenti, kā arī iespējas un riski. Treškārt, jauniešiem būtu jāapgūst arī nākotnes ekonomikas tendences – digitālais mārketings, investīciju piesaiste un citas aktualitātes, kas tuvākajā laikā būs biznesa neatņemama sastāvdaļa. Raugoties no skolu un augstskolu perspektīvas, ir jādomā, kā piesaistīt cilvēkus, kas par šīm lietām spētu runāt kompetenti,” pauž A. Rostovskis, piebilstot, ka LTRK ir gatava sadarboties ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), lai uzlabotu izglītības sistēmas sasaisti ar biznesu.

“Šobrīd ļoti pietrūkst profesionālas un uz nākotni vērstas uzņēmēju un izglītības politikas veidotāju sadarbības. Diemžēl interese par LTRK iesaisti sistēmas uzlabošanā no IZM puses ir minimāla. Pozitīvi novērtējama pašreizējās ministres Anitas Muižnieces vēlme cieši sadarboties ar LTRK, diemžēl ministri bieži mainās, un vēsturiski sadarbība kopumā ir bijusi nepilnvērtīga. Regulāri ar ministriju komunicējam par profesiju standartiem, kas, manuprāt, vispār ir pilnīgi novecojusi sistēma. Jebkurā gadījumā sadarbībai ir jābūt ciešākai, par to ir jādomā, jo starp izglītības sistēmu un uzņēmējdarbību ir reāla plaisa. Ceru, ka tuvākajā laikā tas mainīsies,” teic A. Rostovskis.

Visu rakstu un plašāk par šo tēmu lasi 17.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Aizvadītais gads Latvijas uzņēmumiem bijis izaicinājumiem pilns, bet tie spējuši pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, neraugoties uz nevienlīdzīgo valsts atbalstu, secina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs, Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.

Eksporta ziņā pat sasniegti līdz šim labākie rādītāji, un arī nākamā gada prognozes ir optimistiskas.

Kā rāda LTRK aptauju rezultāti, kopumā uzņēmēji spējuši adaptēties, bet vienlaikus pauž neapmierinātību ar kopējo tautsaimniecības attīstības koordināciju un Covid-19 krīzes vadību. Kā Turības Biznesa inkubatora podkāstā Eksperts tuvplānā teic A.Rostovskis, “krīze izgaismo vājās vietas, un lielā mērā šī ir uzticēšanās krīze”. Uzņēmēju iesaiste lēmumu pieņemšanā un krīzes vadībā drīzāk vērtējama kā formāla, savukārt pieņemtie lēmumi – kā tuvredzīgi un politikā balstīti īstermiņa risinājumi.

Kā bija paredzams, krīze visvairāk skārusi kultūras, tūrisma un viesmīlības nozares, savukārt valsts sniegtais atbalsts vērtējams neviennozīmīgi – daļa no uzņēmumiem, kam vajadzēja saņemt finansiālo atbalstu, to nesaņēma, savukārt atsevišķos gadījumos subsidēti tie, kam tas nepienāktos. Saskaņā ar A.Rostovska teikto, finansiālā atbalsta ziņā efektīvāk būtu uzņēmējiem izsniegt ilgtermiņa bezprocentu aizdevumu – “tad aizņemtos tie, kas tic savam biznesam. Tagad sanāk, ka mēs daudz kur neadekvāti iztērējām nodokļu maksātāju naudu,” secina LTRK padomes priekšsēdētājs.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Ventspils pilsētas rīkotajā biznesa forumā, kas notika Uzņēmēju dienu Kurzemē 2017 ietvaros, noskaidrots, ka lielākā daļa uzņēmēju atbalsta plānoto vidēja termiņa nodokļu reformu, bet jāturpina uzsāktā cīņa ar ēnu ekonomiku un jābūt publisko pakalpojumu sasaistei ar nomaksātajiem nodokļiem.

Biznesa forumā, kur pirmā daļa tika veltīta paneļdiskusijai Nodokļu politika Latvijā un investīciju piesaiste reģionos, piedalījās LTRK padomes locekle un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols, Ventspils domes priekšsēdētāja 1.vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vitoliņš un LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Diskusiju vadīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā norādīja E.Rītiņa, tad darbs pie vidēja termiņa nodokļu stratēģijas notiek ļoti intensīvi un pašreiz pabeigts tikai pirmais posms – koncepcija apstiprināta Ministru Kabinetā. Patlaban būtiski veikt likumu izmaiņas tā, lai līdz septembrim gūtu arī Saeimas atbalstu visos lasījumos, tādējādi nostiprinot reformu pirms nākamā gada valsts budžeta izstrādes. “Mēs varam izveidot tādu nodokļu stratēģiju, kuras mērķis ir sekmēt uzņēmumu attīstību un nodokļu maksātāju pieaugumu, vai arī piekopt līdzšinējo politiku, kas vērsta uz nodokļu celšanu un jaunu nodokļu ieviešanu,” sacīja E.Rītiņa, piebilstot, ka biznesa videi būtiskākās izmaiņas ir uzņēmumu ienākumu nodokļa maksāšanas kardinālas izmaiņas, atsakoties no avansa maksājumiem, ieviešot 0% reinvestētās peļņas nodokļa likmi, visiem ienākumu veidiem likmes tiek izlīdzinātas uz 20%, savukārt atsevišķiem ienākumu veidiem saglabājot 10% likmi, “pašreiz situācija ir tāda, ka uzņēmēji domā, ko darīt ar peļņu gada beigās, bieži vien izvēloties to paslēpt, bet pēc dažiem mēnešiem, dodoties uz banku pēc kredīta, nākas vilties, jo finanšu rādītāji nav pietiekami labi. Reformas mērķis ir audzēt kompāniju kapitālu, tādējādi domājot par attīstību ilgtermiņā.”

Uzņēmumi ir pielāgojušies darbam Covid-19 apstākļos, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

"Pirmais vilnis ir trenējis, mācījis, tāpēc daudzi uzņēmumi ir sagatavojušies un pielāgojušies," sacīja Rostovskis, atzīmējot, ka ir gan arī atsevišķas nozares, piemēram, viesnīcu un tūrismu nozare, kurās situācija ir kritiska.

Tajā pašā laikā viņš arī pauda viedokli, ka krīze nav piemērotākais brīdis nodokļu reformai. "Šobrīd uzņēmējiem ir jārisina citas problēmas," uzsvēra LTRK prezidents.

Vienlaikus Rostovskis minēja, ka ar plānotajām izmaiņām nodokļu sistēmā tiks sperts pirmais solis konkurētspējas virzienā, jo par vienu procentpunktu tiks samazināti darbaspēka nodokļi. "Tas tiešām ir pozitīvi," viņš teica, aicinot likumdevēju spert nākamos soļus, vēl vairāk samazinot nodokļu slogu.

Latvijas valsts ilgtspējīgas attīstības prioritātes ir izglītota sabiedrība, gudra valsts pārvalde un produktīva, konkurētspējīga uzņēmējdarbība, taču pašlaik nav stratēģijas un ir ļoti augsta sabiedrības neuzticība valstij.

Tāds ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotās konferences Latvija 2070 secinājums. Bez tam – šo nākotni mūsu vietā neradīs neviens cits.

Vajag nākotnes sapni

Ekspertu izstrādātā vīzija Latvijai pēc 50 gadiem ir tapusi diskusijās divās darba grupās – akadēmiskajā, kuru vadīja investīciju sabiedrības Prudentia partneris, LTRK padomes loceklis Ģirts Rungainis, un uzņēmējdarbības grupā, kas strādāja Latvijas Universitātes profesora Mārča Auziņa vadībā. LTRK prezidents Aigars Rostovskis uzsvēra, ka konferences Latvija 2070 galvenais mērķis ir raidīt signālu gan politiķiem, gan sabiedrībai kopumā par to, ka valstij ir nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija, kas palīdzētu fokusēties kādā konkrētā virzienā. “Pašreizējo situāciju varētu tēlaini salīdzināt ar kuģi okeānā, kurš bez noteikta kursa dreifē pa viļņiem un bieži vien apmaldās,” tā A. Rostovskis.

Forums uzņēmējiem Vai bizness šodien var atļauties NEbūt energoefektīvs? 10. oktobrī bija apmeklēts gan no valsts, gan uzņēmēju puses, un abas puses domāja vienā virzienā

Motormuzeja konferenču zāli bija pārpildījuši 170 apstrādes ražošanas uzņēmēji, un, kā informēja valsts attīstības finanšu institūcijā Altum, interese bijusi plašāka, tādēļ paredzams, ka līdzīgi forumi un konferences notiks vēl. Forumu atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, tas liecina ne tikai par interesi, bet arī par skaidru vēlmi uzņēmējiem un valdībai strādāt kopā. Pasākumu rīkoja Altum, EM, LTRK un EK, šādi apliecinot gatavību darboties vienoti. Motivācija darbam ir pietiekama, jo Eiropas Savienības budžets energoefektivitātei un klimata pārmaiņu politikai naudu nežēlos, tikai jāprot būs paņemt.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, lai apturētu steidzamības kārtībā plānoto Ministru kabineta (MK) noteikumu skatīšanu par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģijas koģenerāciju, jo uzskata, ka noteikumu projektu nepieciešams padziļināti izpētīt, saskaņojot ar lielajām uzņēmēju un citām organizācijām, tostarp LTRK un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP).

LTRK uzsver, ka Ekonomikas ministrijas (EM) rīcība pērnā gada nogalē ir nepieņemama - savu viedokli par grozījumiem MK noteikumos tika aicinātas sniegt tikai dažas organizācijas, LTRK un LOSP lēmuma pieņemšanas procesā iesaistītas netika. Nosūtītajā vēstulē LTRK norāda, ka virzītie MK grozījumi nav jāizskata steidzamības kārtā, kā arī vispirms nepieciešams pabeigt auditu visās koģenerācijas stacijās, lai tikai pēc tam, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, veiktu konkrēto noteikumu grozījumus. «Veids, kā pašreiz tiek aizmuguriski veikti grozījumi mums ir pilnīgi nepieņemams. Nav saprotams, kāpēc šīs darbības jāveic steidzamības kārtā tā vietā, lai vispirms saprastu, kas patiesībā notiek tirgū jeb auditējot visus tos uzņēmumus, kuri saņem valsts atbalstu, un tikai tad, uz rezultātiem balstoties, pieņemtu nepieciešamos lēmumus,» saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Latvijā iecerētā nodokļu politikas reforma ir brāķis, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

"Krīzes laikā ir jāļauj pašiem cilvēkiem rosīties, pabarot sevi un ģimeni. Nodokļu korekcijas ir jāveic tad, kad ekonomika aug, tad, kad cilvēki jūtas brīvāki, kad viņiem ir kāds lieks resurs," sacīja Rostovskis, piebilstot, ka šobrīd būtu pamats sagatavot izmaiņas nodokļu politikā, bet tās būtu īstenojamas tikai pēc Covid-19 krīzes, ekonomikai atgriežoties pie izaugsmes.

Rostovskis arī minēja, ka Latvijā izmaiņas nodokļu politikā nebūtu jāskata kopā ar budžetu. "Budžetu apstiprinām, bet par nodokļiem diskutējam atsevišķi," viņš teica.

Tāpat LTRK prezidents uzsvēra, ka nodokļu reforma Latvijā joprojām nav gatava. "Tas ir brāķis," sacīja Rostovskis, piebilstot, ka ir divi galvenie riski - minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un izmaiņas mazajam biznesam.

Uzņēmējdarbība ir garš process ar saviem kāpumiem un kritumiem, kur zemākos punktus var pārvarēt tikai tad, ja apkārt ir jaudīgi un uzticami cilvēki, pauž Aigars Rostovskis, Biznesa augstskolas Turība īpašnieks un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents.

Ar lielākajiem izaicinājumiem, vadot uzņēmumus un organizācijas, parasti nākas saskarties krīzes situācijās – nereti tie arī ir izšķirošie brīži, kas liek saprast, kuri cilvēki ir gatavi rakt un kapāt, bet kuri ne, stāsta A. Rostovskis. Viņš sevi uzskata par komandas cilvēku, atzīstot, ka ļoti uzticas saviem kolēģiem un sadarbības partneriem, ar kuriem izgājis caur uguni un ūdeni.

Skaidra vīzija

Uzņēmējdarbības virzienā A. Rostovskis sācis raudzīties jau pusaudža gados, kad, mācoties Rīgas Celtniecības tehnikumā, kopā ar savu kursa biedru Armandu Lūžnieku sāka tirgot televizorus. "Tas nebija sistemātiski veidots bizness, taču tas noteikti lika saprast, ka, lai nopelnītu naudu, nav jāiet strādāt pie kāda cita – visu var izdarīt pats. Kad smadzenes sāk strādāt biznesa virzienā, parādās arī izdevības. Vēlāk tirgojām lietussargus, valūtu un citas lietas, pēc kurām bija pieprasījums. Padomju laikos mans tēvs un krusttēvs piepelnījās, remontējot dzīvokļus. Šo arodu apguvu arī es. Sākumā strādājām kopā, pēc tam pasūtījumus sāku pieņemt pats. Principā šie bija mana biznesa stūrakmeņi," atminas A. Rostovskis.

Starp astoņiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekļiem ievēlēti «Latvijas dzelzceļš» (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš, «Prudentia» partneris Ģirts Rungainis, uzņēmējs Normunds Bergs un «ABLV Bank» lielākais akcionārs Oļegs Fiļs.

Tāpat LTRK padomē ievēlēts arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, Cēsu uzņēmēju kluba prezidents Arkādijs Šuškins, «Eco Baltia grupa» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, «Deloitte Latvia» nodokļu plānošanas speciālists Kaspars Rumba un «RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs Guntars Āboltiņš-Āboliņš.

«RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs uzskata, ka LTRK galvenais uzdevums ir aizstāvēt Latvijas tautsaimniecības intereses un veicināt valsts un pašvaldību institūciju domāšanas maiņu, to vēršot uzņēmējdarbības attīstībai draudzīgā virzienā. Viņš arī norāda uz uzņēmumu konkurētspēju veicinošo aktivitāšu nepieciešamību - gan atbalstot attiecīgu uzņēmējdarbības vidi, gan ceļot uzņēmumu vadības un darbinieku kompetenci.

Labāks risinājums būtu bijis Latvijas hokejistu godināšanas iespējas iedzīvotājiem atstāt uzņēmumu un iestāžu ziņā, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Viņš pauda, ka Latvijas hokejistu izcīnītās bronzas medaļas ir fantastisks panākums, taču Saeimas lēmums pirmdienu noteikt par svētku dienu radīs zināmu haosu.

Rostovskis stāstīja, ka pirms Saeimas lēmuma ar viņu sazinājies arī Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS), informējot par domu pirmdienu noteikt par svētku dienu, taču Rostovskis rekomendējis atstāt darbadienas plānošanu uzņēmumu un iestāžu pārziņā.

"Mana rekomendācija bija atstāt darbadienas menedžēšanu katra uzņēmuma, iestādes rokās. Skaidrs, ka mēs visi esam priecīgi, bet uzņēmumi bija plānojuši darbus, ir kaut kāds ritms. Šobrīd, kad tā ir oficiāla brīvdiena, daudziem būs zināms haoss," sacīja LTRK prezidents.

Pret Krieviju un Baltkrieviju vērsto sankciju izraisītās krīzes pārvarēšanai uzņēmējiem nepieciešams maksimāls birokrātiskā sloga atvieglojums. Nav pieļaujama investīciju un jaunu darba vietu bremzēšana apstākļos, kad jautājums ir par uzņēmēja izdzīvošanu, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Krievijas izvērstais karš Ukrainā ir ne tikai humāna, bet arī ekonomiska katastrofa, kuras sekas izjutīs visa pasaule. Plašās Krievijai un Baltkrievijai uzliktās sankcijas darbojas abos virzienos - tās ietekmē ne tikai agresorvalstu ekonomiku, bet arī visas tās valstis, kurām ar šiem agresoriem bija jebkāda veida ekonomiskas attiecības. Jau šobrīd Latvijā parādās sankciju ietekme un tas ir tikai sākums, norāda A.Rostovskis.

Lai arī Ukrainas kara sekas būs ievērojams trieciens Latvijas ekonomikai, uzņēmēji ir gatavi turpināt darboties un pārvarēt tuvojošās grūtības. Šajā laikā īpaši svarīgs ir publiskā sektora atbalsts un sapratne sadarbībā ar privāto sektoru. Līdz šim uzņēmēji saskaras ar milzīgu birokrātisko slogu un ļoti laikietilpīgiem procesiem. Jau parastos apstākļos tas bremzē uzņēmējdarbību, kavē investīcijas un jaunu darba vietu rašanos. Krīzes apstākļos tam visam ir jābūt maksimāli vienkāršotam - mazāk dokumentu, īsāki dažādi saskaņošanas termiņi, tādā veidā investīcijas stimulējot, nevis traucējot. Katrs uzņēmējs, kas turpinās strādāt, ir vērtība. Un viņam strādāšanu nepieciešams maksimāli atvieglot, lai būtu iespēja pārdzīvot šo krīzes laiku, pauž A.Rostovskis.

Ir nepieciešams izstrādāt efektīvu, ilgtspējīgu un viegli administrējamu mazā biznesa nodokļu regulējumu, saglabājot iespēju legāli strādāt arī mazajiem komersantiem.

Tā uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padome. "Mēs uzskatām, ka ir jābūt dažādām uzņēmējdarbības formām, atļaujot arī maziem uzņēmējiem strādāt un realizēties, tāpēc pašreiz gatavojam savu piedāvājumu mikrouzņēmumu transformācijai jeb tālākai evolūcijai," teic prezidents Aigars Rostovskis.

LTRK padome vienojusies par pamatprincipiem nodokļu sistēmas evolūcijai, par virsmērķi nosakot, ka nodokļu ieņēmumi palielināmi uz tautsaimniecības attīstības veicināšanas, konkurētspējas, nodokļu maksātāju skaita pieauguma un ēnu ekonomikas samazināšanas rēķina, informē LTRK pārstāve Rūta Grikmane.

Uzņēmēju biedrības pārstāvji vienojās, ka nav nepieciešams veikt nodokļu politikas reformu, bet jākoncentrējas uz sistēmas evolūciju, kur tiek saglabāts labākais un labots kļūdainais.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vienbalsīgi apstiprinājusi jauno viceprezidentu sastāvu nākamajiem trim gadiem, kurā turpmāk darbosies pieci viceprezidenti – trīs no iepriekšējā sasaukuma, divi jaunpienācēji, informē LTRK.

LTRK viceprezidenta pienākumus no iepriekšējā sasaukuma turpinās pildīt Jelgavas Tirgotāju asociācijas vadītājs Imants Kanaška, "TET" pārstāve un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa, Latvijas Kokrūpniecības federācijas vadītājs Kristaps Klauss, savukārt uzņēmējs, SAF valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs un grāmatvedības un finanšu jomas eksperte, PROinvest vadītāja Lienīte Skaraine viceprezidentu sastāvam pievienosies pirmo reizi.

Pirmajā LTRK Padomes sēdē pēc vēlēšanām tika lemts par dažādiem jautājumiem, tostarp prezidija apstiprināšanu, kurā bez prezidenta Aigara Rostovska darbosies arī augstākminētie viceprezidenti, kā arī četri padomes locekļi – Ģirts Rungainis, Paradox Holdings; Dāvis Vītols, Latvijas Alkohola nozares asociācija; Andris Bite, Karavela un Edvīns Bērziņš, Juridiskā koledža.

«Mums vidēji tautsaimniecībā ir apmēram 60% no Eiropas produktivitātes līmeņa. Pakāpeniski pieaug, bet patlaban atšķirība ir milzīga. Tagad ar šo soli mēs vienkārši nobrauksim lejā. Cilvēkiem būs mazāka alga, uzņēmēji nespēs to samaksāt - atsevišķi varbūt spēs, bet lielākā daļa nespēs. Un tad būs jautājums – ko ar to darīt,» RīgaTV 24 raidījumā «Mana balss», diskusijā par portāla manabalss.lv iniciatīvu samazināt likumā noteikto «normālo darba laiku» no 40 uz 32 stundām, sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Rostovskis skaidroja, ka produktivitāti ietekmē gan paši darbinieki, gan darba devēji: «No uzņēmējiem ir atkarīgs tas, vai viņi paši grib ielauzties eksporta tirgos, vai viņiem ir izpratne, kā virzīt savu biznesu. Tāpat produktivitātes daļa ir publiskajā pārvaldē – ja tā izveido neefektīvu biznesa vidi, tad uzņēmējiem ir jātērē laiks birokrātijai. Tur uzreiz graujas produktivitāte. Arī elektrības cenas uzreiz sit nost produktivitāti. Un tad ir darbinieku sadaļa, kur nav jau tikai pats ražošanas process. Ir arī spēja zīmolot, mārketēt, pārdot.»

Rostovskis atzina, ka Latvija virzās uz priekšu, tomēr tas notiek lēni. «Protams, mēs virzāmies uz priekšu, bet tas nav tik vienkārši. Ja mēs salīdzinām ar Padomju Latviju, tad mēs esam daudz produktīvāki. Bet te ir tas jautājums – kā to lēcienu uztaisīt ātrāku? Ir vajadzīgas daudz straujākas ārvalstu investīcijas, tieši produktīvajos sektoros - tajos, kas var atnest šīs darba vietas, kurās, iespējams, varēs strādāt tās 30 stundas,» viņš sacīja raidījumā.

Nepieciešama aktīva darbība, lai krīzes situācijā pasargātu uzņēmumus, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

"Ir aktīvi jāstrādā, lai pasargātu uzņēmumus, jo šī krīze, ja tā var teikt, var saslimdināt uzņēmumus. Ja mūsu uzņēmumi pazaudēs naudas plūsmas, būs bankroti, bet otrajā solī cilvēki var pazaudēt darbu," sacīja Rostovskis.

Pēc viņa teiktā, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi nepazaudē darbiniekus, krīzes dēļ radušās izmaksas būtu jāsadala starp darba devēju, darba ņēmēju un arī starp valsti.

Vienlaikus Rostovskis uzsvēra, ka krīzes laikā ir jāfokusējas uz galveno lietu, proti, jāpārvar šī krīze. "Jātiek cauri krīzei un tad var atgriezties normālā dzīvē. Skaidrs, ka agri vai vēlu ekonomika atgriezīsies normālā stāvoklī, tāpēc ir jāizdara viss, lai nepazaudētu cilvēkus," viņš pauda.

Veidojot nākamā gada budžetu, nodokļus celt nedrīkst, savukārt minimālās algas palielināšanas jautājums jāskata tikai kopā ar neapliekamā minimuma jautājumu, uzskata Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

«Pašreiz medijos nonākusī informācija par LTRK nostāju ir neprecīza, tāpēc vēlamies to paust skaidri un saprotami – biedrība uzskata, ka nākamgad nodokļiem jāsaglabājas tādiem, kādi tie ir pašreiz, bet minimālās algas celšana ir atbalstāma tikai, komplektā ar nepaliekamā minimuma celšanu, tādējādi nodrošinot lielākus ienākumus iedzīvotājiem ar zemām algām,» skaidro LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

LTRK uzskata, ka minimālās algas celšana var notikt tikai komplektā ar neapliekamā minimuma celšanu, tādējādi panākot to, ka cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, tie palielinātos, bet netiktu radīti papildu izdevumi uzņēmējiem. Tāpat biedrība uzskata, ka izmaiņas iespējams realizēt tikai pēc diskusijām ar uzņēmējiem, pārskatot izveidoto sistēmu un meklējot labākos risinājumus.

Krievijas īstenotais karš Ukrainā ir aizsācis fundamentālas pārmaiņas Eiropā un pasaulē, ar kurām Rietumu pasaulē veidojas pamats jaunām valstu sadarbībām un apvienībām, kas ietekmēs ne tikai drošību un starptautiskās attiecības, bet arī ekonomiku un uzņēmējdarbību, norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Viņš skaidro, ka patlaban Rietumu valstu atšķirīgo attieksmi pret notiekošo Ukrainā var sadalīt divās daļās - valstīs un valstu līderos, kas skaidri ir pauduši savu pozīciju un atbalsta Ukrainu tās cīņā, un valstīs, kam ir bijusi cieša sadarbība ar Krieviju, līdz ar to arī nostāja pret Krievijas īstenoto karu Ukrainā ir neviennozīmīga. Šāda valstu dalīšanās var būt pamats jaunu politisko koalīciju, starptautisko sadarbību un arī biznesa attiecību sākumam.

LTRK prezidents atzīmē, ka krīzes situācija, kurā šobrīd nonākusi daļa pasaules, noteiktā mērā var būt noderīga, jo ir provocējusi valstis un to līderus demonstrēt savas patiesās vērtības. Ir redzams, ka šīs vērtības palīdz atrast jaunus sabiedrotos - Ukrainas, Baltijas valstu, Polijas, Lielbritānijas, arī ASV sadarbība varētu kļūt ciešāka, jo vērtībās un rīcībā šīs valstis ir tuvākas.