Kāda Vācijas baņķiere, kura slepus pārskaitījusi miljoniem eiro no bagāto ļaužu kontiem uz parādu noslogoto klientu kontiem, izvairījusies no cietumsoda, vēsta Sky News.

62 gadus vecā baņķiere, kurai jau piedēvēts Robina Huda vārds, veikusi kopā 117 transakcijas par kopumā 7.6 miljoniem eiro. Viņa gan atskaitījusi naudu atpakaļ tiklīdz klients atkal kļuvis maksātspējīgs, taču visā baņķieres praksē pazuduši 1.1 miljons eiro, jo ne visi klienti spējuši izkārpīties no parādiem un apmaksāt «bezprocentu aizdevumu».

Tiesnesis norādīja, ka baņķiere jau pietiekami cietusi, jo viņa zaudējusi darbu, turklāt viņai jāatmaksā bankai radītie zaudējumi.

Informācija Vācijas laikrakstos liecina, ka sieviete, kuras vārds netiek izpausts, patlaban iztiek no nelielas pensijas.

Kino kompānijas «Walt Disney Pictures» filmas «Kristofers Robins» pirmizrādēm, kuras norisinājās Losandželosā un Londonā, Latvijas bērnu apģērbu zīmols «Lazy Francis» radījis divas kleitas. Latvijas zīmola kleitās pirmizrādi apmeklējusi Kristofera Robina meitas lomas tēlotāja, jaunā aktrise – Bronte Kārmaikla (Bronte Carmichael).

Jaunās aktrises kleitas tika radītas īsā laikā - to izveide prasīja nedēļu, informē ražotājs.

«Pie mums vērsās aktrises māte ar lūgumu radīt divas kleitas viņas meitai. Ņemot vērā to, ka kleitas šuvām pēc individuālas piegrieztnes, laika mums bija katastrofāli maz. Turklāt uzdevumu vēl grūtāku padarīja tas, ka kleitām vajadzēja būt šūtām precīzi uz auguma, tāpēc nevarējām kļūdīties pat par centimetru. Tas ir ārkārtīgi sarežģīti, kad mērus ņem, sazinoties «Skype»», stāsta Olga Krūze, zīmola «Lazy Francis» dibinātāja un īpašniece.

Galvenais kleitu radīšanas iedvesmas avots bijusi pati filma – visiem pazīstamais Vinnijs Pūks, kas raisa asociācijas ar medu, noapaļotām formām, un Kristofers Robins, kurš ir slavens ar savu klasisko angļu svīteri. «Sarkanā un zelta krāsa ir dzīvi apliecinoši toņi, tāpēc mums nebija ne mazāko šaubu, ka tieši tie jāizvēlas, veidojot tērpus Brontei,» komentē O. Krūze. Abas kleitas tika radītas no dabīgā zīda un apakšsvārki katrai pašūti no 8 metriem tilla.

Pēdējo dienu šūmēšanās ap nodokļu parādiem vai pārmaksu, kas ir tiešas sekas nodokļu reformai, liek uzdot jautājumu – vai tas (lasi: nodokļu reforma) bija tā vērts? Atbilde ir: nē.

Par to liek domāt arī Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Jāņa Platā teiktais, ka reforma ir dārga, tās dēļ trūkst naudas šā gada budžetā, un cerēto mērķi – nevienlīdzības mazināšanu – tā sasniedz minimāli jeb, citiem vārdiem sakot, nesasniedz. Uz to, ka reforma nenāk par labu sabiedrības nabadzīgākajai daļai, norādījusi arī Eiropas Komisija.

Arī Tiesībsarga biroja pasūtītajā pētījumā, kuru veikuši Latvijas Universitātes ( LU) mācībspēki, norādīts, ka reforma nav nākusi par labu ģimenēm ar apgādājamiem un nelieliem ienākumiem. Viens no nodokļu reformas stūrakmeņiem ir Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) reforma, kas paredz dažādus atvieglojumus. Taču, kā secina LU pētnieki, «2018.gadā virkne nodokļu maksātāju pat pie esošiem attaisnotiem izdevumiem tos piemērot nevar, t.i., to ienākumu summa nav pietiekama, lai attaisnotie izdevumi varētu tikt piemēroti. Spriežot no vienlīdzības un sociālā taisnīguma principu skatījuma, nešķiet pieņemama situācija, kad ieguvumi no IIN reformas vairāk izpaužas nodarbinātajiem bez apgādājamajiem vai personām ar ienākumu līmeni, kas būtiski pārsniedz vidējo algu valstī.» Ja ir skaidrs, ka IIN atvieglojumi, tostarp attaisnotie izdevumi, nav pieejami mazo algu saņēmējiem ar apgādājamajiem, tad kāpēc tie vispār bija jāievieš? Kāds mērķis ar to tiek sasniegts? Nevienlīdzība noteikti netiek mazināta. Turklāt tas izmaksā ļoti dārgi, radot pamatotu jautājumu, vai šos līdzekļus nevarēja izmantot sociāli taisnīgāk un solidārāk?

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

Tas, ko šobrīd Vācijas iestādes nepasaka, ir, ka, iespējams, notikusi Eiropā vērienīgākā krāpšana vai naudas atmazgāšanas operācija nebanku sektorā. Ja tiešām "Wirecard" veikusi fiktīvus darījumus tikai tādēļ, lai izskatītos labāk klientu acīs, tad to vēlāk stāstīs kā anekdoti finanšu pasaulē.

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka fikciju 2 miljardu eiro apjomā ir iespējams veikt un maksājumu kompānijas ir nākamais posms naudas atmazgāšanas ķēdē. Kāpēc? Lai arī maksājumu kompāniju uzraudzība līdzinās banku uzraudzībai un tām jāizpilda visas tās pašas AML prasības kā bankām, to darbība pēc būtības ir daudz mazāk caurspīdīga, jo kompānijas strādā ar simtiem banku kontu visā pasaulē pat vienam klientam. Viena maksājumu kompānija var pārskaitīt naudu citai, tā var veikt iekšējus pārskaitījumus klientam, veikt fiktīvus darījumus finanšu gada garumā - līdz auditam, kas, protams, parādīs iztrūkumu, bet realitātē atmazgātie miljardi jau būs sasnieguši mērķi un likumsargiem vien paliks iespēja tiesāties ar amatpersonu.

Latvieši nerīkojas kā vācieši

Līdzībai - jūnija sākumā Latvijas tiesībsargi veica atkārtotas kratīšanas "ABLV bankā". Vairāk nekā divus gadus pēc bankas slēgšanas un ASV institūcijas FinCEN paziņojuma par "ABLV Bank" darbību! Kādēļ to nedarīja pirms diviem gadiem? Kas ir mainījies? Kāpēc mūsu likumsargi nerīkojas kā vācieši un uzreiz neizsludina vainīgo personu aresta orderus? Visa sāls šajā lietā ir motivācijā. Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas, savukārt mūsu tiesību sistēma rīkojas ar citu motīvu - aizpildīt budžeta robus, bet darbību likumību noskaidrot pēc tam. Tas, protams, ir cēli, laupīt tautas vārdā kā Robins Huds to kādreiz esot darījis, bet cik ļoti tas uzlabo mūsu valsts tēlu finanšu pasaulē - paliek jautājums.

Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšniece arī pirms vairākiem gadiem bija Inese Gise - tad, kad "ABLV Bank" lietu iesāka! Tieši viņa komentēja Kriminālprocesa likumā nepieciešamās izmaiņas no policijas viedokļa Saeimas Krimināltiesību apakškomisijā un liela daļa viņas, kā arī prokuratūras un Tieslietu ministrijas ieteikumu tika apstiprināti.

Procesuālās un materiālās tiesības

Runa ir par Kriminālprocesa likuma 124., 125., 126. pantiem, kuri pērnā gada 24. decembrī spēkā stājās pavisam jaunā redakcijā, runājot tieši par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ir vēl rinda izmainītu pantu tieši Krimināprocesa likumā, kas attiecināmi uz naudas atmazgāšanu, tomēr spilgtākie ir pieminētie.

Te ir pavisam viltīgi sapītas procesuālās un materiālās tiesības, kā arī tas, ko pierāda valsts un kas jādara apsūdzētajai personai, vai tikai vēl aizdomās turētai personai, atsevišķos gadījumos nonākot pie kāzusa, ka nauda var tikt iesaldēta uz praktiski neierobežotu laiku, tikai spēlējoties ar vārdu "aizdomas". Dažādi advokāti, jautāti par šiem pantiem, tā arī komentē, ka līdz brīdim, kad būs konkrēta prakse ar redzamu gala iznākumu - nav pamatojuma sūdzēties Satversmes tiesā.

Pie būtības - 124.pants runā par pierādīšanas priekšmetu un 6. daļā tas skaidri pasaka, ka domāt par mantas noziedzīgo izcelsmi var, ja "ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme". Proti, aizdomas ir visa sākums. Tā paša panta 7. daļā arī pateikts, ka, "lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav nepieciešams pierādīt konkrēti, no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi iegūti." Patiesībā šis pants nerunā par personas vainu. Runa ir par līdzekļiem, trivializējot par "naudas vainu" - faktiski neierobežotā laika periodā. 125. pants runā par fakta legālo prezumpciju, vai to, ko policists vai prokurors pieņem par noziedzīgu nodarījumu un kā to dara. Te parādījās panta 7. daļas 3. punkts: "Ir uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme." Šis ir tas brīdis, kad naudu var iesaldēt bez bēdām, cerot uz pozitīvu tiesas lēmumu un daudz nebaidoties par sekām valstij. Cik plašam ir jābūt pierādījumu kopumam - tas jau ir policijas un prokuratūras izvērtēšanas darbs un sākotnēji pietiek ar to, ka pārskaitījums izskatās aizdomīgi.

Visbeidzot, 126. pants, kas runā par pierādīšanas subjektu un pierādīšanas pienākumiem, satur dažus interesantus papildinājumus, atbrīvojot valsti no pārliekām finanšu saistībām, ja procesa virzītāji ir nošāvuši greizi. Proti, 3. daļā ierakstīts, ka, ja kāds no prezumētajiem faktiem ir nepatiess, tad apsūdzētais vai kāds cits pierāda tā aplamību. Atgādināšu, ka citādi mūsu valstī visu pierāda valsts. 3¹ un 4. daļā vēl ir papildinājums tieši par noziedzīgi iegūtu mantu. Personai ir jāpierāda, ka tā nav nelikumīgi iegūta, turklāt, ja persona nespēj to laikā izdarīt, tad atlīdzību par kaitējumu saņemt nevar. Īsāk sakot, ja valsts naudu arestē, tad var turēt aizdomas cik vēlas, bet, ja termiņš pirmajām aizdomām beidzas, var radīt jaunas aizdomas. Nesen žurnālā "Dienas Bizness" publicējām konkrētu piemēru, kā šāda naudas iesaldēšana 900 tūkstošiem eiro turpinās jau kopš "ABLV" slēgšanas, bet apsūdzības nevienam cilvēkam nav izvirzītas. Īsāk, praksē jau ir šīs triviālās situācijas precedents, ka vainīga praktiski ir nauda, bet cilvēki turpina dzīvot savu dzīvi bez tās. Savukārt, ja pilsonis nepaspēj pierādīt, ka viņa nauda ir likumīgi iegūta, tad, piemēram, pēc 10 gadiem saņems savu miljonu bez kādiem procentiem.

Laika limits neattiecas

Šajā līdzībā ar Vācijas likumsargu rīcību "Wirecard" gadījumā un Latvijas likumsargu darbību 2,5 gadu garumā pie ABLV lenkšanas ir viena galvenā atšķirība - vācieši rūpējas par pārskaitījumu sistēmas stabilu darbību nākotnē, bet latvieši lūkojas pagātnē, kur aizķēries kāds miljons vai desmit, ko varētu vēl arestēt, iesaldēt, ieskaitīt budžetā un, kur varētu piemērot nupat pieņemtus likumus par darbībām pirms diviem, pieciem vai pat desmit gadiem.

Uzsvēršu, es šeit neesmu pārteicies. Lasiet likumu - ja nauda ir nelikumīgi iegūta, tad uz šo faktu laika limits neattiecas. Cilvēks paliks nevainīgs, jo iepriekš šāda likuma nebija, sekojoši - arī nav soda. Cilvēktiesības paliek ievērotas, personu nesoda ar atpakaļejošu datumu, bet naudu gan!

Itin ievērojamās Amerikas vidienes investīciju bankas Peregrine Financial Group Inc. vadītājs Rasels Vasendorfs pēdējo gandrīz divdesmit gadu laikā, kā izrādās, privātām vajadzībām iztērējis 215 miljonus dolāru. Kad nu tiesībsargi nebēdnim beidzot uzrādījuši apsūdzību, tas, saprazdams, ka balle beigusies, mēģinājis kārties.

Tas gan nav īsti sekmējies, toties apsūdzība Vasendorfa dēlam adresētās pirmsnāves zīmītes veidā ieguvusi papildus materiālus, ziņo The Wall Street Journal.

Izveicīgais citu mantas pārdalītājs gadu gaitā no privāto investoru fondiem gan sponsorējis sava paša biznesa aktivitātes, gan uzcēlis lepnu biroja ēku Aiovas pavalsts Sedarfolā, kurp bija pārcēlis savu firmu no Čikāgas. Sedarfolieši par Peregrine klātbūtni vispār bijuši stāvā sajūsmā – kompānija vietējiem ne vien devusi daudzskaitlīgas darba vietas, bet ar provinciālisma kompleksu aizvien sirgstošās valsts vidienes ainavā ievilkusi arī zināmu lielpilsētas šika vaibstu. Naudīgais Vasendorfs vietējās gastronomijas kultūras celšanai nodibinājis pāris smalkus restorānus un ar plašu vēzienu sponsorējis vietējo labdarību un sabiedriskās aktivitātes. Kas to būtu domājis, ka šis šķietamais liberālā kapitālisma etalons patiesībā ir vietējais Robins Huds!?

Valsts vēlme, ar solidaritātes nodokļa ieviešanu iekasēt vairāk naudas nodokļos, cerēto rezultātu var arī nenest

Pašvaldību ienākumiem pastāv risks pat samazināties. Saruks arī to uzņēmumu konkurētspēja, kuri savu produktu radīšanai izmanto augstas kvalifikācijas speciālistus. Par to liecina Deloitte apaļā galda diskusija par solidaritātes nodokļa slēptajiem riskiem. Uzņēmēji uzskata, ka solidaritātes nodokļa ieviešana nevis veicinās investīciju pieplūdumu Latvijas ekonomikai, bet – tieši pretēji – slāpēs, turklāt netiek izslēgts, ka pat tie, kuri jau ir investējuši Latvijā, augstākā līmeņa speciālistu darba vietu pārcels uz kādu no kaimiņvalstīm.

Tiek pieļauts, ka daļa solidaritātes nodokļa maksātāju šāda nodokļa ieviešanu Latvijā apstrīdēs Satversmes tiesā. Valsts, daudz gribēdama, finālā varot dabūt ļoti maz – patiesībā konsolidētais efekts var būt arī negatīvs.Efektīvāk būtu bijis palielināt nodokļu iekasējamību, vēl jo vairāk, ja valsts budžeta parāds uz šā gada oktobri ir 1,47 miljardi eiro.

«Ja runājam par Neo, viņš ir tāds kā mūslaiku virtuālās vides Robins Huds, kurš sākotnēji veica sabiedriski nozīmīgu un vajadzīgu darbu, norādot uz «caurumu» Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzturētajā mājas lapā,» intervijā Latvijas Avīzei norāda Drošības policijas šefs Jānis Reiniks.

Viņš gan arī piebilst, ka Neo šā brīža aktivitātes, šo iegūto informāciju, kas satur fizisku personu datus, publiskojot, esot destruktīva un prettiesiska darbība. «Tā ir provocējoša un rada neiecietību pret noteiktām sociālām grupām,» tā J. Reiniks.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild mobilo sakaru operatora Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Pirmkārt, cilvēcīga komunikācija ir mūsu biznesa stūrakmens, mūsu filozofija. Tādēļ laiku pa laikam mēdzam klientiem sūtīt ar roku rakstītas kartītes, nu un tad, ka ārā 21.gadsimts. Tā ir personīgāk.

Otrkārt, esam ļoti mērķtiecīgi – ja ko nolemjam un apsolām, tad to arī darām. Piemēram, mēs esam solījuši klientiem, ka mērķtiecīgi attīstīsim 5G tīklu. Zinu, daudzi teiks – ko jūs runājat par 5G, ja 4G nav vēl visur. Un taisnība ir, tāpēc neatkarīgi no 5G, lielākā daļa mūsu resursu šobrīd tiek virzīta jaudīga, ātra 4G un 4G++ tīkla attīstībai. Nevis, lai kartē atzīmētu, ka mums šādi tīkli ir, bet, lai šie tīkli tiešām ir tādi, kādus mēs tos paši gribētu ikdienā – stabili, jaudīgi, droši! Tas ir tas, ar ko mēs mostamies un ar ko ejam gulēt.

Konkurences Padomes (KP) vadītājam ir jābūt vairākām iemaņām un prasmēm. Pirmkārt, ir jābūt neatkarīgam, lai pieņemtu abām pusēm neitrālus lēmumus, kas ir labvēlīgi patērētājiem. «Nedrīkst būt bailīgs – ir jāspēj stāvēt pāri spiedienam,» DB uzsver KP vadītāja Ieva Jaunzeme, vēršot uzmanību, ka nedaudz jūtas kā Robins Huds.

Viņa novērojusi, ka lielākā daļa KP darbinieku ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, kuri strādā līdzīgās iestādēs, sevi uzskata par Robiniem Hudiem. Otrkārt, svarīgi ir vadīt un motivēt kolektīvu, lai būtu saliedēts komandas darbs.

Spiediens KP vadītāja amatā ir pietiekami liels, arī publiski vairākas lietas tiek apspriestas, atzīmē I. Jaunzeme.

Jau vēstīts, ka pirmdien koalīcijā netika panākta vienprātība par I. Jaunzemes atkārtotu iecelšanu KP vadītājas amatā. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis paziņoja, ka par šo jautājumu valdība lems pēc nedēļas, lai arī bija plānots I. Jaunzemi atkārtoti iecelt amatā šonedēļ. I. Jaunzemes pilnvaru termiņš KP vadītājas amatā beidzas 15.februārī.

Lai pārrunātu ASV investoru intereses par ieguldījumiem telekomunikāciju nozares attīstībā Latvijā, ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robins 26.martā apmeklēja IKT pakalpojumu sniedzēju “Bite Latvija”.

Līdztekus aktuālo jautājumu apspriešanai ASV vēstnieks iepazinās ar “Bite Latvija” atvērto un draudzīgo darba vidi, klātienē apskatīja tieši viņam par godu uzstādīto mobilo 5G bāzes staciju un piedalījās interneta ātruma pārbaudē.

Vizītes mērķis bija pārrunāt šobrīd aktuālos jautājumus, kas skar ne vien “Bite Latvija” turpmākos attīstības plānus, bet arī kopumā ASV investoru intereses par ieguldījumiem Latvijā.

ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robins pēc tikšanās ar “Bite Latvija” vadību akcentēja: "Bija lieliski klātienē redzēt Bites 5G tīkla ātrumu, kā arī uzzināt vairāk par tā attīstību visā valstī. Es vienmēr novērtēju iespēju uzzināt vairāk par ASV investīcijām Latvijā un esmu gatavs palīdzēt ASV investoriem Latvijā.”

Tikai viens no sešiem Latvijas lielāko politisko partiju līderiem spējis precīzi nosaukt visus pasaules kontinentus - citi uzskata, ka Amerika ir viens kontinents, citi kā atsevišķus kontinentus min Eiropu un Āziju, kamēr vēl kāds aizmirst par Antarktīdu.

Tādas politiķu zināšanas par pasaules ģeogrāfiju konstatētas laikraksta Diena veiktajā testā, kura laikā dažādi jautājumi tika uzdoti Valdim Zatleram (Zatlera Reformu partija), Nilam Ušakovam, (Saskaņas centrs), Solvitai Āboltiņai (Vienotība), Raimondam Vējonim (ZZS), Aināram Šleseram (LPP/LC) un Gaidim Bērziņam (VL-TB/LNNK).

Daži no laikraksta uzdotajiem jautājumiem un politiķu atbildes uz tiem:

Nosauciet visus kontinentus.

V. Zatlers: tas nu gan nav grūti. Eirāzijas kontinents, Āfrikas kontinents, Amerikas kontinents, kas dalās Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, Antarktīda un Austrālija

N. Ušakovs: Eiropa, Āzija, Āfrika, Amerika, Antarktīda, Austrālija

Uzzinādams, cik lielas summas izsnieguši deputātu kandidāti, Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons ar humoru izteicās, ka apvienotā «deputātu banka» varētu iestāties asociācijā un pēc kredītu apjoma ieņemt 18.-19. vietu.

Uzvarēt treneri

No šīs nedēļas Nils Melngailis ir prom no Parex bankas. Par nākotnes nodarbošanos viņš izšķirsies rudenī.

Nepretojas Maskavas vilkmei

Zigurds Zaķis sagatavo Krieviju lēcienam digitālajā laikmetā, bet neatmet domu par atgriešanos savā biznesā Latvijā. Stāstām par darba devēju kļūšanu par darba ņēmējiem.

Pārlūku karš

Trīs populārāko interneta pārlūkprogrammu ražotāji gandrīz vienlaikus laiž klajā jaunākos produktus.

Trāpa desmitniekā

«Ar šo spēli trāpījām desmitniekā,» lepojas Robins, viens no skolēnu mācību uzņēmuma WoodGames dibinātājiem.

Ķīnas lielākā interneta meklētāja Baidu neto ieņēmumi šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika posmu, ir pieauguši par 60%, sasniedzot 478 miljonus ASV dolāru, ziņo BBC.

Baidu ieņēmumu kāpumu nodrošināja pieaugošais reklāmas apjoms - ieņēmumi no tiešsaistes mārketinga palielinājušies par teju 50%, norāda kompānija.

Baidu pieder aptuveni 80% no Ķīnas tirgus interneta meklētāju jomā. Google pameta Ķīnas tirgu 2010. gadā, atstājot tur ļoti ierobežotu saturu. Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad hakeri uzbruka Ķīnas cilvēktiesību aktīvistu e-pasta kontiem.

Oktobrī Credit Suisse samazināja kompānijas nākotnes perspektīvas, ņemot vērā bažas, kā Baidu gūs tik pat lielus ienākumus, arvien pieaugot meklējumu skaitam, kas tiek veikti no mobilajām ierīcēm – telefoniem un plašetdatoriem. Pašlaik lielākā daļa ieņēmumu Baidu nodrošina veiktie meklējumi pārlūkā no personālajiem datoriem. Baidu vadītājs Robins Lī (Robin Li) gan norādīja, ka kompānijas mobilās meklēšanas apjomi pieaug.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild optikas salonu tīkla Metropole īpašnieks Jānis Kossovičs. «Uzņēmums, kas balstās uz ģimenes vērtībām. Īsts ģimenes uzņēmums. Uzņēmumus, kas balstās uz cilvēcīgajām vērtībām. Biznesu rada un veido cilvēki, ar kuriem strādāju,» tā savu uzņēmumu raksturo J. Kossovičs. 23 optikas saloni Metropole izvietojušies 18 Latvijas pilsētās.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Piektdien, reaģējot uz ziņām par iespējamo naudas atmazgāšanu SEB bankā, bankas akcijas cena saruka par 14%. Pirms šī krituma akcijas cena kopš gada sākuma bija pieaugusi par 7,8%.

«Iepriekš bijuši dažādi drūmi gadījumi ar Swedbank un Danske Bank, līdz ar to cilvēki bažījas, ka līdzīgs scenārijs notiks arī ar SEB,» norāda Kepler Cheuvreux analītiķis Robins Reins. Jāatzīmē, ka kopš ziņām par naudas atmazgāšanu Swedbank, bankas vērtība ir sarukusi par aptuveni 40%.

Aprīlī SEB vadītājs Johans Torgebijs sacīja, ka viņš ir apmierināts ar to, kā banka strādājusi pagātnē, taču nekad nav pilnīgas garantijas. «Ja parādītos jauna informācija, kas iepriekš nav bijusi zināma, tad SEB nekavējoties rīkosies,» viņš uzsvēris.

DB jau rakstīja, ka Zviedrijas sabiedriskā televīzijas (SVT) pētnieciskās žurnālistikas raidījums «Uppdrag granskning» («Misija - izmeklēšana») pavēstījis Zviedrijas SEB, ka plāno ziņot par aizdomām par naudas atmazgāšanu Baltijas valstīs, un ka šajā kontekstā tā rīcībā ir informācija arī par SEB, piektdien paziņoja banka.

Lielbritānijas tiesa likusi tehnoloģiju kompānijai Apple 48 stundu laikā nomainīt paziņojumu par atvainošanos Samsung, padarot to atbilstošu iepriekšējam lēmumam.

Izvietotajā atvainošanās paziņojumā, Apple norāda, ka Lielbritānijas tiesa iepriekš atzinusi, ka Samsung ierīces nav tik «stilīgas» un apraksta citu valstu tiesu spriedumus, kuros teikts, ka Dienvidkorejas kompānija pārkāpusi Apple patentus.

Tomēr Lielbritānijas tiesa uzskatījusi, ka šāds ziņojuma saturs neatbilst sprieduma mērķim - «izlabot iespaidu, ka Samsung kopē Apple produktus», kā arī cilvēkos rada uzskatu, ka britu tiesas lēmumi ir nejaušs izņēmums, vēsta BBC. Par Apple «atvainošanos» sūdzību iesniedza arī Samsug. «Mēs esam pārsteigti, ka tā rīkoties var tāda kompānija kā Apple,» norādījis tiesnesis Robins Džeikobs.

Liepājas ostas padziļināšana būtiski ietekmēs kravu apjomus, jo pavērs iespējas labāk apkalpot lielas kravnesības kuģus, cer Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Beļģijas kapitāla uzņēmums Dredging International N.V. veic līdz šim vērienīgāko Liepājas ostas padziļināšanu. Pirmajā posmā notiek priekšostas padziļināšana ar zemes sūcēju Mellina, izsmelto grunti nogādājot jūras izgāztuvē. Grunts sūknēšanu vada datorizēti, bet nepieciešamo elektroenerģiju darba procesam saražo dīzeļdegvielas ģenerators uz kuģa Mellina. Nedēļā mellina izsūknē 70 - 80 tūkstošus kubikmetru grunts, pastāstīja Dredging International N.V. projektu vadītājs Robins Houbens.

Pirmais posms tuvojas noslēgumam. Otrajā posmā Liepājā ieradīsies jaudīgāka tehnika – vienkausa ekskavatora tipa zemes racējs. Otrajā posmā plānots no Liepājas ostas centrālo vārtu grunts izcelt nogrimuša kuģa vraku, kas būs viens no sarežģītājaiem posmiem ostas padziļināšanā. Visus ar padziļināšanu saistītos darbus plānots pabeigt līdz 2010. gada beigām. Db jau rakstīja, ka projektā plānota ostas kuģu ceļa padziļināšana līdz 12.5 metru atzīmei, brīvostas akvatorijas padziļināšana līdz 12.0 metru atzīmei, loču kanāla rekonstrukcija un Ziemas ostas padziļināšana līdz 7.0 metru atzīmei. Projekta izmaksas ir vairāk nekā 22 miljoni latu. Uzlabotā ostas infrastruktūra varētu ievērojami samazināt Liepājas ostu apmeklējošo kuģu izmaksas, palielinot lieltonnāžas kuģu lietderīgo kravnesības noslodzi un samazinot kuģu dīkstāvju izmaksas nelabvēlīgu laika apstākļu gadījumā, lēš Liepājas SEZ pārvaldes Investīciju un Mārketinga daļas vadītājs Ivo Koliņš. Līdz ar to osta kļūs interesantāka kravu īpašniekiem.

Pēc pagājušās nedēļas krituma šonedēļ SEB akcijas cena biržā nedaudz pakāpusies.

Otrdien akcijas cena pakāpusies par 1,45%, tiesa gan, nespējot būtiski samazināt iepriekšējā nedēļā piedzīvoto kritumu, kad tā no 92,78 kronām nokritās līdz 81,36 kronām. Patlaban akcijas cena ir 82,44 kronas.

Db jau rakstīja, ka piektdien, reaģējot uz ziņām par iespējamo naudas atmazgāšanu SEB bankā, bankas akcijas cena saruka par 14%. Pirms šī krituma akcijas cena kopš gada sākuma bija pieaugusi par 7,8%.

«Iepriekš bijuši dažādi drūmi gadījumi ar Swedbank un Danske Bank, līdz ar to cilvēki bažījas, ka līdzīgs scenārijs notiks arī ar SEB,» norāda Kepler Cheuvreux analītiķis Robins Reins. Jāatzīmē, ka kopš ziņām par naudas atmazgāšanu Swedbank, bankas vērtība ir sarukusi par aptuveni 40%. Aprīlī SEB vadītājs Johans Torgebijs sacīja, ka viņš ir apmierināts ar to, kā banka strādājusi pagātnē, taču nekad nav pilnīgas garantijas.

Parīzes Tirdzniecības tiesa ir likusi Lielbritānijas tiešsaistes tūrisma aģentūrai «lastminute.com» izbeigt Īrijas zemo cenu aviosabiedrības «Ryanair» biļešu pārdošanu bez šīs aviosabiedrības piekrišanas, kā arī nosodījusi šādu praksi kā «parazītismu».

«Izmantojot «Ryanair» datubāzi,» «lastminute.com» un tās Francijas operācija «Lmnext FR» «ir veikušas parazītisma aktu,» teikts tiesas lēmumā, kas datēts ar 20.martu un kura kopiju ieguvusi ziņu aģentūra AFP.

«Ryanair» savā paziņojumā apsveica šo tiesas lēmumu, kas liek izbeigt aviokompānijas vietnes «izmantošanu par brīvu» bez tās piekrišanas.

«Ryanair» preses sekretārs Robins Kīlijs paziņoja, ka aviokompānija aicina patērētājus «izvairīties no tādiem datu kopētājiem kā «lastminute» un reģistrēties tieši «Ryanair» vietnē – vienīgajā vietā, kur atrodamas vislētākās «Ryanair» biļetes».

Lieta tika ierosināta pēc tam, kad «Ryanair» ieviesa ierobežojumus tās vietnes izmantošanā. Starp šiem ierobežojumiem ir aizliegums tūrisma aģentūrām pirkt «Ryanair» reisu biļetes no šīs vietnes.

Turpinoties izmeklēšanai saistībā ar naudas atmazgāšanu caur Danske Bank A/S, aizvien vairāk finanšu tirgus dalībnieku pamet ieguldījumus bankas akcijās, raksta Bloomberg.

Tā, Kepler Capital Markets analītiķis Robins Reins vairs saviem klientiem neiesaka iegādāties Danske Bank akcijas. Arī Svenska Handelsbanken AB analītiķi sacījuši, ka pārskata savu iepriekš noteikto rekomendāciju pirkt akcijas, jo patlaban nav pietiekamas skaidrības par šo gadījumu.

Izskatās, ka arī citiem Dānijas lielākās bankas investoriem sāk izbeigties pacietības un viņi atbrīvojas no kredītiestādes akcijām. Pagājušajā nedēļā bankas akcija uzrādīja sliktāko rezultātu kopš jūlija, un kopš gada sākuma tās vērtība sarukusi par gandrīz 30%. Sliktāku rezultātu šajā periodā uzrāda tikai Deutsche Bank un Commerzbank.

Pēc mēnešiem ilgušiem solījumiem šomēnes publicēt atskaiti, Danske Bank pirmdien ziņoja, ka izmeklēšana saistībā ar naudas atmazgāšanas skandālā minētajiem darījumiem ir gandrīz beigusies un secinājumus tā publicēs 19.septembrī.

Pieaudzis risks, ka Grieķija varētu izstāties no eirozonas pēc tam, kad reģiona finanšu ministri paziņojuši, ka vairs netiks runāts par finansiālo atbalstu, kamēr vien Grieķijas valdība nepieprasīs esošās programmas termiņa pagarināšanu, raksta Bloomberg.

«Netiks rīkota tikšanās, kurā mums būs jāklausās, kā darbojas pasaule,» sacījis Austrijas finanšu ministrs Hanss Jorgs Šellings, piebilstot, ka tikšanās notiks tikai tad, kad būs vēstule, pieprasījums un nosacījumi būs apstiprināti.

Tomēr Grieķijai atlicis pavisam maz laika, jo pašreizējās palīdzības programmas termiņš beidzas februārī. Ja netiks panākta vienošanās, līdz marta beigām Grieķijai varētu beigties nauda, liekot jaunajam premjerministram Aleksim Cipram lauzt solījumu vēlētājiem beigt taupības programmu vai ieviest jaunu Grieķijas valūtu.

Austrijas kanclers Verners Feimans sacījis, ka dažas amatpersonas ir par zemu novērtējušas risku Grieķijai pamest valūtu reģionu un tam būtu nepieredzētas sekas. Savukārt Smith & Williamson Investment Management eksperts Robins Maršals minējis, ka Grieķijas lēmums pamest eirozonu ir visticamākā iespēja. Commerzbank analītiķi eirozonas sadalīšanās iespējas risku paaugstinājuši līdz 50%, salīdzinot ar 25% pirms nedēļas.

Ryanair draudējusi sūdzēt tiesā Zviedrijas laikrakstu saistībā ar publikāciju par mazcenu aviokompānijas pilotu nožēlojamajiem darba apstākļiem, ziņo thelocal.se.

Rakstā, kas publicēts otrdien, laikraksts Södermanlands Nyheter (SN) rakstījis par «pilotiem, kuri cieš no stresa un kuri ir spiesti lidot bez samaksas». Medijs kā informācijas avotu minējis Ryanair pilotus, kuri vēlējušies palikt anonīmi.

Piloti stāstījuši par «iebiedēšanas kultūru» aviokompānijā. Tā rezultātā piloti neņemot brīvas dienas slimības gadījumā, jo baidās, ka tiks atlaisti no darba.

«Es pat nezinu, cik reizes esmu lidojis kopā ar kolēģiem, kuri ir tik noguruši, ka nespēj turēt atvērtas acis un viņiem nepieciešams nosnausties uz desmit minūtēm lidojuma laikā,» SN stāstījis kāds pilots.

Grieķija, visticamāk, paliks eirozonā, taču, ja valsts no tās izstātos, ietekme uz reģiona ekonomiku un valūtas kursu būtu mazāka nekā iepriekšējos gados, uzskata portāla db.lv aptaujātie eksperti.

Db.lv jau rakstīja, ka pieaudzis risks, ka Grieķija varētu izstāties no eirozonas pēc tam, kad reģiona finanšu ministri paziņojuši, ka vairs netiks runāts par finansiālo atbalstu, kamēr vien Grieķijas valdība nepieprasīs esošās programmas termiņa pagarināšanu, raksta Bloomberg.

«Netiks rīkota tikšanās, kurā mums būs jāklausās, kā darbojas pasaule,» sacījis Austrijas finanšu ministrs Hanss Jorgs Šellings, piebilstot, ka tikšanās notiks tikai tad, kad būs vēstule, pieprasījums un nosacījumi būs apstiprināti.

Tomēr Grieķijai atlicis pavisam maz laika, jo pašreizējās palīdzības programmas termiņš beidzas februārī. Ja netiks panākta vienošanās, līdz marta beigām Grieķijai varētu beigties nauda, liekot jaunajam premjerministram Aleksim Cipram lauzt solījumu vēlētājiem beigt taupības programmu vai ieviest jaunu Grieķijas valūtu.

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums Tesla Motors akcionāriem atklājis, ka sadarbojas ar Ķīnas amatpersonām, lai Šanhajā uzbūvētu elektrisko automašīnu un akumulatoru ražotni.

«Mēs esam ārkārtīgi sajūsmināti uzbūvēt pirmo lielapjoma rūpnīcu ārpus ASV Ķīnā, jo sevišķi, ja tā būs Šanhajā,» norāda Tesla tirdzniecības vadītājs pasaulē Robins Rens.

Viņš piebilst, ka pārrunas ar valdības amatpersonām Ķīnā bijuši «patiesi lieliskas» un sīkāka informācija par Šanhajas rūpnīcu tiks publiskota drīzumā.

Vienlaikus Tesla cer arī līdz šā gada beigām vienoties par rūpnīcas būvniecību Eiropā. Uzņēmums kopumā paredzējis pasaulē uzbūvēt desmit līdz divpadsmit šāda veida ražotnes.