Uz daudzstāvu autostāvvietas jumta smagie — bijušajā PSRS ražotie MI helikopteri, kādi pašlaik tiek izmantoti — nolaisties nevar, šim mērķim būs nepieciešami vieglie — Eiropā vai ASV ražoto helikopteri.

Tādu iespējamo risinājumu pieļauj helikopteru pārvadājumu kompānijas SIA GM Helicopters valdes priekšsēdētājs Aivars Bebrišs. Viņš uzsver, ka ir grūti vērtēt Gaiļezera slimnīcas kompleksā iecerēto daudzstāvu autostāvvietu ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta, neredzot šādas ieceres tehnisko dokumentāciju. "Cik zinu, tad uz naftas ieguves platformām jūrā var nosēsties helikopteri, kuru svars nepārsniedz 10 t, savukārt Latvijā izmantotie MI helikopteru svars ir 13 t, un to nosēdināšana uz kāda jumta ir problemātiska," skaidro A. Bebrišs. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka daudzstāvu ēkai ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta ir nepieciešama papildus stiprība, tāpēc šāda projekta ieceres realizācija nebūt nav vienkārša. "Pacientu steidzamai nogādāšanai uz slimnīcu Eiropā izmanto tā dēvētos vieglos helikopterus, kuri sver 3,2 tonnas un, atkarībā no konfigurācijas, maksā apmēram 5-6 milj. eiro un tie var arī nosēsties uz daudzstāvu ēku speciāli pielāgotiem jumtiem," teic A. Bebrišs. Viņš gan atzīst, ka MI helikopteriem ir ļoti laba pretapledošanas sistēma, kas Latvijas klimatiskajos apstākļos ir būtisks faktors.

Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) jau tuvākajā laikā izsludinās iepirkumu, lai iegādātos četrus jaunus multifunkcionālus helikopterus. Tie varētu aizvietot četrus bruņoto spēku rīcībā esošos novecojušos lidaparātus, trešdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Šobrīd NBS rīcībā ir četri multifunkcionāli Mi17 helikopteri, taču tie ir 17 līdz 28 gadu veci. «Mēs plānojam līdz šī mēneša beigām izvērtēt iespējas, pie kurām mūsu eksperti strādājuši pietiekoši ilgu laiku. Attiecīgi tiks pieņemts lēmums par jaunu helikopteru iegādi. Mēs ceram, ka līgums varētu tikt noslēgts līdz šī gada beigām. Tad varētu sagaidīt, ka pirmie helikopteri varētu tikt piegādāti sākot ar 2021. gadu,» sacīja Aizsardzības ministrijas (AM) preses pārstāvis Kaspars Galkins.

Cik varētu izmaksāt jauns helikopters, ir grūti spriest. Publiski pieejamā informācija liecina, ka jaunu helikopteru cenas svārstās no pāris miljoniem līdz vairākiem desmitiem miljoniem eiro. «Mūsu pieredze liecina, ka viss, kas ir saistīts ar lidaparātu, gaisa kuģu iegādi, uzturēšanu, infrastruktūras nodrošināšanu, ir pietiekoši dārgs prieks,» sacīja AM pārstāvis.

Ministru kabineta sēdē atbalstīta četru helikopteru UH-60M Black Hawk iegāde aptuveni 175 miljonu eiro vērtībā Ārvalstu militārās finansējuma programmas ietvaros, slēdzot starpvaldību līgumu ar ASV, informē Aizsardzības ministrija.

Lai nodrošinātu vidējās klases helikopteru nomaiņai ilgtermiņā nepieciešamos finanšu resursus un uzsāktu to iegādi, Ministru kabinets lēma par papildu finansējuma iestrādāšanu Aizsardzības ministrijas ilgtermiņa saistībās 2023. un 2024. gadam aptuveni 80 miljonu eiro apmērā, nepārsniedzot 2% no iekšzemes kopprodukta.

«Helikopteru platformu nomaiņa ir vitāli svarīga ne tikai Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu veikšanai, bet arī civilo funkciju nodrošināšanai, sniedzot atbalstu sabiedrībai,» uzsver aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Pēc AM sniegtās informācijas, UH-60M «Black Hawk» ir Nacionālo bruņoto spēku prasībām atbilstošākie helikopteri gan militāro, gan civilo uzdevumu izpildei. UH-60M «Black Hawk» galvenā priekšrocība ir tā uzbūve un dzīvotspēja, jo helikopteri «Black Hawk» ir radīti primāri izmantošanai militārām vajadzībām krīzes situācijās ar daudzfunkcionālu aprīkojumu, kas spēj veikt kaujas uzdevumus, meklēšanu un glābšanu, medicīnisko evakuāciju, transportēšanu, ugunsdzēsības darbus un avārijas seku likvidēšanu. Tiem piemīt augsta manevrētspēja, ballistiskā un triecienizturība, kā arī atvieglota uzturēšana. Helikopteri UH-60M «Black Hawk» būs sagatavoti, lai uz tiem varētu uzstādīt ieroču sistēmas, norāda Aizsardzības ministrija.

ASV Valsts departaments devis Latvijai «zaļo gaismu» iegādāties no Savienoto Valstu uzņēmuma četrus helikopterus «Black Hawk» un saistīto aprīkojumu, vēsta ASV militārais izdevums «Defense News».

Pirkuma summa aplēsta uz 200 miljoniem ASV dolāru (173 miljoniem eiro), ziņo «Defense News».Šis darījums «atbalstīs ārpolitiku un Savienoto Valstu nacionālo drošību, palīdzot uzlabot NATO sabiedroto drošību,» paziņojusi ASV Aizsardzības drošības sadarbības aģentūra (DSCA).

Paziņojumā norādīts, ka šie helikopteri sekmēs «savietojamību ar ASV un NATO spēkiem», kad nepieciešama ātra reaģēšana dažādās misijās un ātra karavīru izvietošana ar helikopteriem. «Šo helikopteru pārdošana Latvijai nozīmīgi palielinās tās spējas nodrošināt karavīru pārvietošanu, robežu drošību, pretterorisma pasākumus, medicīnisko evakuāciju, meklēšanu un glābšanu (..) un kaujas atbalstu visos laikapstākļos,» teikts DSCA paziņojumā.«Defense News» vēsta, ka galvenais helikopteru piegādātājs būs ASV uzņēmums «Sikorsky».

Jaunajā ASV militārajā palīdzībā Ukrainai iekļautas 200 bruņumašīnas, 11 helikopteri, 18 haubices, 500 "Javelin" raķetes un vairāki simti bezpilota lidaparātu "Switchblade", atklājis ASV Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Džons Kērbijs.

Jau ziņots, ka Savienotās Valstis trešdien paziņoja par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 800 miljonu ASV dolāru apmērā.

Palīdzība ietvers 11 PSRS ražotos helikopterus "Mi-8" un "Mi-17", 18 155 milimetru haubices un tām nepieciešamo munīciju, 200 ASV ražotos bruņutransportierus "M113", 500 prettanku raķetes "Javelin", 300 bezpilota lidaparātus "Switchblade", desmit artilērijas šāviņu novērošanas radarus "AN/TPQ-36", divus gaisa telpas izlūkošanas radarus "AN/MPQ-64 Sentinel", 100 daudzfunkcionālās bruņumašīnas un mīnas "M18A1 Claymore".

ASV piegādās Ukrainai arī krasta apsardzes kuģu, sprāgstvielas, aizsargtērpus un radioloģiskās, bakterioloģiskās, ķīmiskās un kodolaizsardzības līdzekļus, 30 000 ķiveru un bruņuvestu, vairāk nekā 2000 optisko un lāzera tēmēkļu, kā arī medicīnas preces.

Svētdien, 5.oktobrī, Ādažu poligonā ar vērienīgu kauju un gaisa operāciju noslēdzās mācības Sudraba Bulta 2014, informē Aizsardzības ministrija.

Kaujāuzbrukumā bija iesaistītas Latvijas un Lielbritānijas integrētās starptautiskās vienības, savukārt aizstāvējās Norvēģijas un Igaunijas integrētie spēki. Latvijas spēkiem palīdzību sniedza tuvā gaisa atbalsts – helikopteri Black Hawk un lidmašīnas CF-188, savukārt ASV desanta vienību uz kaujas lauku nogādāja Chinook helikopteri.

«Šīs bija lielākās starptautiskās lauka mācības, ko līdz šim organizējusi un vadījusi Latvijas Sauszemes spēku kājnieku brigāde. Katra valsts šajās mācībās iesaistījās ar saviem mācību mērķiem, kurus integrējām mūsu scenārijā,» atgādināja mācību virsvadītājs Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Mārtiņš Liberts.

Gaiļezera slimnīcas teritorijā pēc rekonstrukcijas atklāta ēka, kurā turpmāk atradīsies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Operatīvā medicīniskā daļa un Mežciemā jaunizveidots NMP brigāžu punkts.

Ēkas rekonstrukcija ir NMP dienesta realizētā ERAF projekta būtiska aktivitāte. Rekonstrukcijā ieguldīti 211 000 latu no ERAF projekta finansējuma.

Rekonstruētajā ēkā turpmāk darbosies nozīmīga NMP dienesta struktūrvienība - Operatīvā medicīniskā daļa (OMD), kas 24 stundas diennaktī nepieciešamības gadījumā nodrošina specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību NMP slimnīcām visā Latvijā un sarežģītos gadījumos konsultē arī NMP dienesta brigādes, kuras atrodas izsaukumos. Visbiežāk palīdzība slimnīcām nepieciešama, kad to resursi ir nepietiekami, lai tajās esošajiem pacientiem vai cietušajiem sniegtu visu vajadzīgo palīdzību. Šādās situācijās OMD nodrošina vairāk nekā 20 dažādu specialitāšu augstas kvalifikācijas ārstu, piemēram, reanimatologu, neonatologu, neiroķirurgu, asinsvadu ķirurgu u.c. speciālistu gatavību pēc NMP slimnīcu pieprasījuma doties uz tām un sniegt palīdzību īpaši smagi slimiem pacientiem vai cietušajiem. Ikdienā OMD speciālisti veic arī kritiski smagu pacientu transportēšanu no reģionu slimnīcām uz specializētajiem centriem Rīgā. Tāpat OMD mediķi dodas palīgā cietušajiem neikdienišķos un pat ekstremālos apstākļos, tajā skaitā piedaloties gaisa medicīniskajā transportēšanā, piemēram, ar NBS Gaisa spēku helikopteri pārvedot kritiski smagus pacientus no reģionu slimnīcām uz Rīgu vai ar helikopteri dodoties jūrā, lai no kuģiem noceltu pacientus un nogādātu slimnīcās.

Latvijai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vajadzībām ir jāiegādājas medikopters, kas varētu pacientus nepieciešamības gadījumā ātri pārvest no zemāka līmeņa slimnīcas uz universitātes slimnīcu, informēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP).

Šobrīd akūti smagu pacientu transportēšanai tiek piesaistīti Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Valsts robežsardzes helikopteri, taču tas neesot ilgtermiņa risinājums, jo NBS helikopteri, kas tiek ekspluatēti vairākus gadu desmitus, savu laiku ir nokalpojuši un drīzumā, visticamāk, vairs nevarēs veikt savas funkcijas.

Helikopteru laukums uz jumta prasīs jaunus lidaparātus 

Uz daudzstāvu autostāvvietas jumta smagie — bijušajā PSRS ražotie MI helikopteri, kādi...

Tāpēc NMPD ir nepieciešams savs medikopters, ar kura palīdzību varētu transportēt kritiskās situācijās esošus pacientus no jebkura Latvijas reģiona.

Skride norādīja, ka pastāv gadījumi, piemēram, kad pacientam var palīdzēt tikai universitāšu slimnīcu speciālisti. NMPD statistika apliecina, ka vidēji 70 stundas gada laikā dažādās situācijās tiek piesaistīta NBS vai Robežsardzes palīdzība, izmantojot viņu rīcībā esošos gaisa lidaparātus. NBS rīcībā esošā helikoptera "Mi-17" lidojuma izmaksas ir aptuveni 4200 eiro stundā, savukārt jauna medikoptera ekspluatācija pēc iepriekšējām aplēsēm varētu izmaksāt mazāk, tādējādi ilgtermiņā dodot iespēju ietaupīt valsts līdzekļus.

Helikoptera laukums - šaurais pudeles kakls divu stacionāru izveidei  

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās...

"Medikoptera iegādei ir jābūt vienai no valdības prioritātēm. Šī jautājuma risināšanā es redzu ciešu starpresoru sadarbību, iesaistoties NMPD, Veselības ministrijai, Aizsardzības ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Medikopters varētu arī kalpot priekš glābšanas darbiem, cilvēku meklēšanas un ugunsgrēku dzēšanas. Medikoptera iegādei ministrijām ir jārod iespēja piesaistīt ES finansējumu, kā to, piemēram, ir izdarījusi Lietuva un nodevusi medikopterus bruņotajiem spēkiem, kuri nodrošina pilotus un tehnisko apkalpošanu, tādējādi samazinot kopējās izmaksas valsts gaisa flotei," norāda Skride.

Viņaprāt, līdztekus medikoptera iegādei ir jādomā arī par neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību reģionos. Latvijas kartē vēl ir atrodamas atsevišķas vietas, kur nav izvietotas neatliekamās medicīniskās palīdzības apakšstacijas, bet cilvēkiem ir jāsaņem ātra un profesionāla palīdzība, jo dažbrīd katrai minūtei ir izšķiroša nozīme.

Tāpat atbildīgajām institūcijām ir jāgādā par infrastruktūras attīstību, piemēram, nodrošinot helikopteru laukumu izbūvi, lai būtu iespējams ātri un ērti nogādāt pacientu konkrētās slimnīcas teritorijā.

Par medikoptera nepieciešamību un citām aktualitātēm Skride plāno vērst institūciju uzmanību Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē šodien, kas sāksies plkst.10.

Valdgales ugunsgrēkā vietā daudzviet joprojām notiek gruzdēšana, bet atsevišķās vietās arī degšana ar atklātu liesmu, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Ugunsgrēku joprojām izdodas noturēt iekšpus izveidotā perimetra un ugunsdzēsēji turpina darbu notikuma vietā. Piektdien dzēšanu veiks arī trīs helikopteri, skaidroja dienesta pārstāve Inta Palkavniece.

Dienestā arī informēja, ka saistībā ar ugunsgrēka dzēšanas darbiem aizliegums izmantot dronus un citus gaisa kuģus notikuma vietā ir pagarināts līdz 10.augustam.

VUGD operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks, pulkvežleitnants Jānis Grīnbergs Latvijas Radio pastāstīja, ka patlaban notikuma vietā strādā aptuveni 70 cilvēki. Atbraucot jaunai maiņai, var būt arī līdz 90. Resursi pilnīgi pietiek un papildu palīdzība nav nepieciešama, viņš uzsvēra.

Vaicāts, vai helikopteri ir optimālākais līdzeklis šī ugunsgrēka dzēšanai, Grīnbergs skaidroja, ka labāki tomēr ir cilvēkresursi, jo no gaisa noliet visu kūdras slāni nav iespējams. «Degšana bieži vien notiek dziļākos slāņos, līdz ar to ar laistīšanu vien nepietiek,» viņš teica.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Bijušajai supermodelei, kura kļuvusi par uzņēmēju, Kozetei Gomesai (Cozete Gomes) pieder astoņas kompānijas un viņai neesot laika sēdēt Brazīlijas pilsētas Sanpaulu satiksmes sastrēgumos. Tādēļ viņa vienkārši lidojot pāri tiem, raksta AFP.

Brazīlijas biznesa galvaspilsētā, kas ir mājvieta 20 miljoniem cilvēku, miljonāri, kuriem apnikuši mūžīgie sastrēgumi uz ceļiem, lai pārvietotos pa pilsētu, izmantojot privātos helikopterus.

«Man helikopters ir nepieciešams instruments,» Gomesa stāstījusi AFP. «Es to izmantoju savās ikdienas aktivitātēs, uzņēmējdarbībai, lai tiktos ar cilvēkiem. Tas padara manu dzīvi daudz vieglāku,» viņa skaidrojusi, pārvietojoties ar sešvietīgo lidaparātu.

Sanpaulu ir reģistrēti 420 helikopteri.

Ar bagātību 125 miljonu ASV dolāru apmērā 41 gadu vecā Gomesa esot daļa no Sanpaulu superbagātnieku elites, kuriem vai nu pieder helikopteri, vai arī kuri var atļauties tos īrēt par 1300 ASV dolāriem stundā.

Jau otro dienu jeb 36 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, lai gan ugunsgrēka izplatība vairākās vietās ir daļēji ierobežota un intensīvi tiek turpināts darbs ugunsgrēka izplatības ierobežošanai, joprojām ir vietas, kur liesmas izplatās, informēja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Vakar vakarā, veicot ugunsgrēka dzēšanas darbus cieta viens ugunsdzēsējs glābējs, kurš tika nodots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) rīcībā un hospitalizēts tālākai apskatei. Kopumā dzēšanas darbu laikā pie mediķiem vērsušies pieci ugunsdzēsēji, kuriem sniegta palīdzība uz vietas un viņi varēja turpināt darbu.

Palkavniece stāstīja, ka naktī ik pa laikam degšana notika gan ar atklātu liesmu un intensīvu degšanu, gan vietām tikai ar gruzdēšanu. Ugunsdzēsēju glābēju tehnika ir izvietota principā visapkārt perimetram, lai nepieļautu ugunsgrēka tālāko izplatību.

Šobrīd uz vietas strādā vairāk nekā 50 ugunsdzēsēji glābēji un lai novērtētu situāciju no gaisa, šorīt notikuma vietā Valsts robežsardzes helikopters ar VUGD amatpersonu apsekos situāciju no augšas.

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās partnerības projekta ietvaros ir saistīts ar vēlmi Gaiļezera slimnīcas kompleksā integrēt tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru, tiem uzbūvējot attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiek lēstas 127,0 milj. eiro apmērā.

Tās plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem.

Tādu ainu Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē atklāja SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atbildot uz Saeimas deputātu Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava, Viktora Valaiņa, Gundara Daudzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska un Karīnas Sprūdes jautājumiem Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par RAKUS vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu uz jumta, ja pašlaik tāds ir uz zemes ar stratēģisku un pat civilās aizsardzības nozīmi, veicot neatliekamos dzīvības glābšanas pasākumus.

EADS, Airbus māteskompānija, paziņojusi, ka tā pārdēvēs sevi lidmašīnu ražošanas meitasuzņēmuma vārdā, vēsta BBC.

Tā sauksies Airbus Grupa, un tai būs trīs divīzijas: komerciālie gaisa kuģi, aizsardzība un kosmoss un helikopteri. EADS šo soli skaidro ar to, ka Airbus zīmols kļuvis atpazīstams visā pasaulē.

Šo izmaiņu īstenošana sāksies janvārī un tai jānoslēdzas līdz 2014. gada otrajai pusei.

Šāda informācija sniegta līdz ar paziņojumu par to, ka EADS otrā ceturkšņa tīrā peļņa pieaugusi par 14% līdz 518 miljoniem eiro.

Austrumukrainas pilsētā Slavjanskā sākusies apšaude, atslēgti telefonsakari, atsaucoties uz informāciju sociālajos tīklos, vēsta Ukrainas medijs Korrespondent. Pilsētai no vairākām pusēm pietuvojas Ukrainas spēku bruņutehnika. Virs pilsētas patrulē helikopteri.

^{Papildināts teksts un pievienots video}

Apšaudē esot nogalināti vismaz divi cilvēki, viens tika hospitalizēts, ziņo vietējais medijs Slavgorod.com.ua.

Pēc korrespondent.net ziņotā, Slavjanskā tiek slēgti veikali, bet cilvēki tiek aicināti palikt mājās un neiziet ielās. Medijs, atsaucoties uz LifeNews informāciju, vēsta, ka Ukrainas bruņotie spēki apšaudīti no vēl kādas citas ceļu blokādes Slavjanskā. Apšaudes rezultātā bojā gājuši trīs seperātisti. Neidentificēti kaujinieki veikuši šāvienus arī žurnālistu virzienā, taču neviens no žurnālistiem nav cietis, teikts LifeNews publikācijā.

Kanāda nākamgad Latvijas drošības stiprināšanai uz starptautisko bataljonu, iespējams, nosūtīs arī bruņumašīnas LAV 6.0. Savukārt Polija varētu nogādāt tankus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) sabiedroto plānus aģentūrai LETA nekomentēja, lai gan septembra sākumā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) apliecināja, ka Kanādas vadīto daudznacionālo bataljona kaujas grupu veidos arī smagā bruņutehnika, taču tobrīd viņš plašāk nekomentēja, kāda tehnika ieradīsies.

Neskatoties uz aptuveni 1000 karavīru lielā bataljona nosūtīšanu, Latvijā patiesais drošības stiprināšanai paredzēto sabiedroto karavīru skaits dažādos formātos būs vēl lielāks, jo atsevišķi no iepriekšminētā starptautiskā bataljona Latvijā operācijā Atlantic Resolve uzturas iesaistītie ASV spēki.

Latvija lūgs starptautisko palīdzību kūdras un meža ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā, pirmdien pēc Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdes paziņoja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Pirmdien plkst.16 ir sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde, kurā valdībai jādod tam savs akcepts.

Kozlovskis norādīja, ka pamatā tiks lūgts gaisa atbalsts ugunsgrēka dzēšanai. Lūgts precizēt, kādām valstīm tieši Latvija prasīs palīdzību, ministrs uzsvēra, ka visām 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Kā ziņots, Latvijas dienesti sadarbībā ar Lietuvas bruņoto spēku helikopteri plašo ugunsgrēku dzēš jau sesto dienu, pirmdienas rītā aģentūrai LETA apliecināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Ugunsgrēks kūdras purvā izcēlās otrdienas pievakarē. Vēlāk liesmas izplatījās arī mežā.

Valsts meža dienests pagaidām nesniedz informāciju par to, cik lielas platības izdegušas, taču Eiropas Savienības programmas Copernicus Ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojuma dati liecina, ka līdz svētdienai ugunsgrēkā izdegusi 1010,5 hektāru liela platība, kas ir par 170 hektāriem vairāk nekā diennakti iepriekš.

Francijas policija turpina meklēt vīrieti, kurš otrdienas vakarā sarīkoja apšaudi Strasbūrā, un aizturējusi piecus cilvēkus, bet ne galveno aizdomās turamo.

Šāvējs, kurš nogalināja trīs cilvēkus un ievainoja 12, identificēts kā 29 gadus vecais Šerifs Šekats, kurš dzimis Strasbūrā. Viņš jau iepriekš bijis zināms policijai par noziegumiem, kas nebija saistīti ar terorismu. Viņš ir bijis notiesāts gan Francijā, gan Vācijā, un pavadījis kādu laiku cietumā, sacīja iekšlietu ministrs Kristofs Kastanērs.

Francijas Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Lorāns Nunjess intervijā radiostacijai «France-Inter» atklāja, ka policija aizturējusi piecus cilvēkus, bet šāvējs vēl nav notverts. Iespējams, ka viņš aizbēdzis uz Vāciju.

Uzbrucēja motīvi vēl nav noskaidroti, sacīja Nunjess.

Telekanāls «BFM TV» ziņoja, ka aizdomās turamais aizbēga no sava dzīvokļa otrdienas rītā, kad tur ieradās policija, lai dzīvokli pārmeklētu saistībā ar kādu laupīšanu. Dzīvoklī esot atrastas granātas.

Dienvidkalifornijā mežonīgs ugunsgrēks licis evakuēties aptuveni 1500 cilvēkiem un iznīcinājis vairākus mājokļus.

Trīs cilvēki ugunsgrēkā ievainoti, no kuriem divi bija ugunsdzēsēji.

Ugunsgrēks sācies Klīvlendas Nacionālajā mežā un ārpus tā izlauzās trešdienas pēcpusdienā. Stundas laikā tas bija paplašinājies jau līdz 300 akru (1 akrs ir apmēram 0,4 ha) teritorijai. Vēlāk platība sasniedza 5000 akru.

Liesmas šķērsoja tuksneša reģionu, ko veicināja lielais sausums un spēcīgās vēja brāzmas, kas sasniedza 30 jūdzes stundā. Tiklīdz dūmi parādījās netālu esošajās pilsētās, par ugunsdrošību atbildīgās amatpersonas sāka slēgt lielceļus un sāka evakuēt iedzīvotājus.

Amatpersonas informējušas, ka aptuveni ducis ēku ir bojātas vai iznīcinātas ugunsgrēkā, taču nevarēja pateikt, cik daudzas no tām bija mājokļi. Televīzijas reportāžā no helikopteriem bija redzams, ka vairākas mājas ir liesmās.

Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins nosodījis Ukrainas rīcību, norādot, ka armijas izmantošana Slavjanskā ir noziegums pret tautu. Putins arī brīdinājis par sekām šādai Ukrainas valdības rīcībai, vēsta Korrespondent.net.

«Ja Kijeva tiešām izmanto armijas spēkus Slavjanskā, tad tas ir ļoti nopietns noziegums pret pašu tautu,» uzskata Putins.

Krievijas prezidents paziņoja, ka Ukrainas valdības rīcībai pret tautu būs sekas, tostarp Krievijas un Ukrainas starptautiskajās attiecībās.

Tikmēr Krievijā, Ukrainas robežas tuvumā, novērota Krievijas tanku pārvietošanās. Korrespondent.ru ziņo, ka, pēc medija rīcībā esošās informācijas, Krievijas tehnika atrodas aptuveni 100 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.

Jau ziņots, ka Austrumukrainas pilsētā Slavjanskā notika apšaude, kā arī tika atslēgti telefonsakari. Pilsētai no vairākām pusēm pietuvojās Ukrainas spēku bruņutehnika. Virs pilsētas patrulēja helikopteri.

22. un 23.martā Latviju šķērsoja vairāk nekā 40 dažāda veida militārās tehnikas vienību, tostarp 20 bruņumašīnas «Stryker», kas ASV 2.kavalērijas pulka mācību maršā «Dragoon Ride» no Igaunijas dodas uz Vāciju. Pirmdienas rītā iepazīties ar Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto militāro tehniku bija iespēja arī Iecavas iedzīvotājiem, jo tehnikas vienības bija izvietotas pie vidusskolas un laukumā pie DUS «Astarte Nafta», liecina informācija Iecavas novada interneta vietnē.

Iecavnieki par ASV militāro tehniku izrādīja diezgan lielu interesi. Daudzi laukumā pie DUS iegriezās, nedaudz izmainot ierasto ikrīta maršrutu uz darbu vai bērnudārzu, jo viņu uzmanību bija piesaistījusi lielā rosība, taču daudzi bija ieradušies ļoti mērķtiecīgi. Sastaptais zemessargs Raitis Purmalis sacīja, ka ar interesi aplūkojis kara tehniku un aprunājies ar ASV karavīriem: «Jāsāk pamazām iepazīties, jo jau maijā arī Iecavas zemessargi dosies uz starptautiskajām mācībām Vācijā, kur atkal tiksimies.» Viens no ASV karavīriem sacīja, ka, neskatoties uz Kalifornijas iedzīvotājam neierasto aukstumu, Latvijā viņam patīk; īpaši gards esot šejienes ēdiens.

Iespējams, ka Šveices advokāta Rudolfa Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta

Šādi vedina domāt atbildes, ko laikrakstam Dienas Bizness sniedzis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Boriss Geimans. Tikmēr laikraksta rīcībā ir nonākušas jaunas liecības par aizdomīgām darbībām, kuras ar arestēto mantu, iespējams, ir veicis R. Meroni, par kurām intervijā stāsta bijusī AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa. Kā zināms, preses rīcībā ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, ko pieļāvis valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tā sauktajā Lemberga krimināllietā R. Meroni, iespējams, savām personīgajām vajadzībām iegādājoties helikopteru, jahtu un privātīpašumu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības Osta, AS Kālija Parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas Tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Eiropā biznesa aviācijā kā pa viļņiem, Ziemeļeiropā veidojas jauns aviācijas centrs, tirgus dalībnieki strādā pie tiešsaistes pasūtījumu veikšanas, tāpat kļūst populārāki helikopteri - tādas atziņas izskanēja septītajā Baltijas Biznesa aviācijas forumā Rīgā.

Biznesa aviācijas būtība ir savienojamība, norādīja Briselē bāzētās Eiropas Biznesa aviācijas asociācijas (EBAA) tirgus izpētes vadītājs Arturs Tomass. Viņa pārstāvētā organizācija darbojas jau 42 gadus, tajā ir 730 biedri, tostarp 150 operatori. Organizācijā ir lielākā daļa Eiropas nozares operatoru.

Eiropā biznesa aviācijā kopumā tiek izmantotas 3600 lidmašīnas, tostarp vairāk nekā 1000 gaisa kuģi pieder EBAA biedriem, bet pārējās - maziem operatoriem vai privātīpašniekiem. Kopumā pasaulē ir ap 35 tūkst. biznesa aviācijas gaisa kuģu, no tiem apmēram puse ASV, 5% Brazīlijā, 5% Kanādā un 5% Meksikā. Apmēram 60% no Eiropas flotes veido mazas lidmašīnas. Visvairāk biznesa aviācijas lidmašīnu ir Vācijā (745), Lielbritānijā (508) un Francijā (458). Nozare nodrošina apmēram 8% no visiem gaisa kuģu lidojumiem Eiropā jeb apmēram 2000 lidojumus dienā, vidējam lidojumam sasniedzot vienu tūkst. km. Apmēram 90% šo lidojumu tiek veikti Eiropas iekšienē, vidēji ietaupot divas stundas salīdzinājumā ar regulāro aviosatiksmi, bet lielākie ieguvumi ir maršrutos, kur netiek nodrošināta tieša komerciāla satiksme, atzīmē A. Tomass. Eiropas Savienībā ar nozari tieši un netieši saistītas 400 tūkst. darbavietas. Biznesa aviācijas pienesums Eiropas ekonomikai sasniedz 100 miljardus eiro gadā.