"Pēdējos gados Rīga pat nebija iekļauta investoru kartē. Tagad pilsēta tur ir. Mūsu mērķis ir palīdzēt Latvijā līdz 2023. gadam sasniegt 1 miljardu eiro ārvalstu tiešajās investīcijās. Mēs uzskatām, ka to ir iespējams realizēt, ņemot vērā, ka 2020. gadā tie bija 763 miljoni eiro".
Tā nekustamā īpašuma tirgus forumā BREL (Baltic Real Estate Leaders’), ko 15.oktobrī rīkoja Colliers un Idea House kopā ar vairākiem atbalstītājiem, uzsvēra Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.
"Mani iedvesmo arī Rail Baltica projekts, lai gan būs izaicinājums iegūt nepieciešamo finansējumu, bet man patīk izaicinājumi,” − BREL forumā sacīja M.Staķis.
Daži lielāki ārvalstu investori forumā apstiprināja, ka tagad jūtas Rīgā gaidīti un saprot, pilsētas administrācijas stratēģiju, sadarbojoties ar investoriem, un viņu redzējumu, kādā veidā sasniegt savus mērķus.
"2018.−2019. gadā Baltija bija vadošais reģions, kurā strādāja GBS (Global Business Services) uzņēmumi. Sākot ar 2020. gadu un turpmāk konkurence ir sīva, jo sacensībām ir pievienojies jauns konkurents − attālinātais darbs. Rīgai ir potenciāls līdz 2030. gadam piesaistīt 38 000 darbavietu GBS sektorā (šobrīd 15 500). Vienīgais iemesls, kāpēc tas vēl nav noticis, − tas tika atstāts bez ievērības, jo Rīga sevi nepietiekami reklamēja. GBS centrs vairs nav zvanu centrs, tajā strādā augsti kvalificēti profesionāļi ar matemātikas, IT vai biznesa vadības grādu," sacīja Jans Kamodži-Čapinskis (Jan Kamoji-Czapinski), Colliers EMEA asociētais direktors.
Foruma dalībnieki apsprieda, kā uzņēmējiem ir izdevies pielāgoties pandēmijai, un secināja, ka stratēģiskā plānošana, spēja ātri pieskaņoties un atrast iespēju augt, mainīties un attīstīties pat krīzes apstākļos ir galvenie faktori, lai izdzīvotu šajā dinamiskajā laikā. Ilgtspēja ir kļuvusi par svarīgu tematu visos nekustamā īpašuma segmentos, jo cilvēki vēlas strādāt un dzīvot videi draudzīgās, izmaksu un energoefektīvās ēkās.
"Pārdomāta vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (EGS) stratēģija var būt labas biznesa izjūtas sinonīms. Covid neiznīcinās cilvēci, patiesībā tās ir klimata pārmaiņas, kas apdraud cilvēces pastāvēšanu, tā uzskata lielākā daļa zinātnieku. Jautājums nav par to, vai mēs sasniegsim oglekļa nulles emisiju, bet gan par to, kad − un „kad” šajā gadījumā ir izšķirošs," piebilda Kormaks Krosans (Cormac Crossan), korporatīvā biznesa attīstības vadītājs uzņēmumā Schneider Electric.