Ražošana

Rīgas melnajam balzamam esot naftalīna smarža

, 18.10.2007

Jaunākais izdevums

Uzņēmumi, kuru ražošanā joprojām ir produkti, kuriem bija laba atpazīstamība un augsts novērtējums padomju gados, ne vienmēr pilnvērtīgi ekspluatē zīmola vēsturiski sniegtās iespējas.

Par to liecina sabiedrisko attiecību un socioloģisko pētījumu kompānijas A.W.Olsen & Partners veiktā mārketinga ekspertu un vadošo akadēmisko spēku aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot populārākos Latvijas pārtikas produktus ar senu vēsturi, kas tiek ražoti arī mūsdienās.

Kā liecina aptaujas rezultāti, visbiežāk zīmola nosaukums netiek saistīts ar konkrētu ražotāju vai arī tiek norādīts uz vāju zīmola attīstību atjaunotās neatkarīgās Latvijas mārketinga vidē.

Projektu darba grupa atlasīja desmit zīmolus, kas tirgū ir vairāk nekā 17 gadus. Ekspertiem tika dota iespēja novērtēt šos zīmolus, kā arī sarakstu papildināt ar viņuprāt līdzvērtīgiem populāriem zīmoliem. Anketēšanas rezultātā par atpazīstamāko tika atzīts Rīgas melnais balzams. Augstu atpazīstamību izpelnījās Krievijā iecienītais Latvijas zīmols Rīgas šprotes eļļā. Savukārt konfekšu fabrikas Laima konfekte Serenāde, kas nesen svinēja 70.gadu jubileju, ierindojās ceturtajā vietā, sev priekšā palaižot vēl vienu alkoholisko dzērienu zīmolu Rīgas šampanietis. Kā atpazīstamākais graudu izstrādājumu zīmols tika minēts graudaugu pārslu zīmols Herkuless.

Kā lielākie Rīgas melnā balzama plusi tika norādīti fakti, ka tas ir kļuvis par Latvijas tēla sastāvdaļu, Latvijas dzērienu suvenīru seju, ideāla ražotāja un produkta simbioze. Vienlaikus eksperti uzsver, ka produktam ir nedaudz naftalīna smarža un būtu nepieciešamas darbības, kas atsvaidzinātu tā tēlu vietējā tirgū. Visi eksperti vienprātīgi sasaistīja produkta zīmolu ar tā ražotāju a/s Latvijas Balzams, kā arī augstu novērtēja izstrādājuma iepakojuma dizainu.

Savukārt citam Latvijas Balzama produktam Rīgas šampanietis eksperti nedeva tik augstu novērtējumu, norādot, ka lietotāju loks samazinās un traucē nepieciešamība lietot terminu dzirkstošais vīns, kā arī ir vājš mārketinga atbalsts. Eksperti uzskata, ka produkts ir labākais cenas ziņā salīdzināmu dzirkstošo vīnu grupā, kā arī tam kā papildu pozitīvs faktors kalpo fakts, ka tas vēsturiski ir labākais, ko varēja dabūt, taču tagad to sāk aizēnot ārvalstu dzirkstošo vīnu piedāvātāji, kas izvērš spēcīgas reklāmas kampaņas.

Viens no zemākajiem vērtējumiem ir vēl vienam Latvijas Balzama produktam liķierim Moka. Vērtētāji norāda, ka, attīstoties tirgum, tas zaudē savu konkurētspēju, nav stilīgs, iztrūkst pietiekamas leģendas, kā arī netiek veicināta tā atpazīstamība, lai gan dzēriens ir ar lielu sentimenta pieskaņu, jo daudzām dāmām tas ir bijis pirmais alkoholiskais dzēriens. Eksperti uzskata, ka Latvijas Balzams varētu daudz efektīgāk izmantot šī zīmola potenciālu, jo lielākais vairums šo produktu vispār nesaista ar tā ražotāju.

Diezgan zems vērtējums ekspertu skatījumā ir arī vēsturiskajiem alus zīmoliem. Alus Pilzenes, kurš tiek ražots jau no pašiem rūpnīcas pirmsākumiem pērnā gadsimta sākumā un joprojām ir visvairāk pārdotais alus Latvijā, pēc ekspertu domām, zaudē savu atpazīstamību kā alus ražotāja Aldaris produkts, jo tas pazīstams arī kā starptautisks zīmols, līdz ar to pazudis vietējais akcents. Aptaujas dalībnieki arī uzsver, ka ražotājs maz uzmanības velta zīmola attīstībai. To atzīst arī uzņēmuma sabiedrisko attiecību vadītājs Ilmārs Jargans, norādot, ka šis zīmols ir ar tik labu atpazīstamību un pārdošanas rezultātiem, ka nav nepieciešamas īpašas darbības tā atpazīstamības un pārdošanas veicināšanā. 2007.gadā tiek plānots pārdot 12 350 000 litrus šī zīmola alus.

Pavisam citāda situācija ir ar vēl vienu Aldara vēsturisko zīmolu Porteris, ko eksperti novērtē kā zīmolu cienītājiem, stabilu vērtību, nišas produktu ar labu kvalitāti un vēsturiskumu. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka tam nav mārketinga atbalsta, nav pietiekami pozicionēts un šī spēcīgā zīmola potenciāls netiek pietiekami izmantots. Kā skaidro I.Jargans, Porteris, kurš arī Aldara vēsturiskais produkts no rūpnīcas pirmsākumiem, kad tā vēl nesa Waldschlosschen nosaukumu, mūsdienās tiek patērēts ļoti niecīgos apjomos un no biznesa viedokļa to vispār nebūtu izdevīgi uzturēt, taču tas tiek uzturēts kā simbols. „Tie, kas ir Portera cienītāji, nepieder pie alus dzērāju kategorijas un atļaujas izdzert pāris pudeles šī dzēriena gadā,” skaidro alus darītāja sabiedrisko attiecību vadītājs. Tādēļ arī šim produktam izvēlēts grezns noformējums un ļauj tā cienītājiem izbaudīt šī produkta šarmu.

Kā otrais atpazīstamākais vēsturiskais produkts ekspertu vērtējumā ir Rīgas šprotes, taču tiek uzsvērts, ka asociatīvā sasaiste ir ar valsti, nevis konkrētu ražotāju un produktam par labu nenāk arī ražotāju strīdi par preču zīmes izmantošanas tiesībām. Eksperti arī norādījuši, ka šis zīmols reizēm kalpo kā nievājošs sugasvārds Latvijas eksportprecēm nekā reāls, klientu mīlēts produkts vietējā tirgū. Tomēr, pēc vērtētāju ieskatiem, neskatoties uz mārketinga atbalsta trūkumu, tas joprojām saglabā nacionālā produkta statusu.

Graudaugu pārslu zīmols Herkuless, pēc ekspertu ieskatiem, atzīts par visnotaļ labu un atpazīstamu zīmolu, tomēr tam ir vāja saikne ar ražotāju – Rīgas dzirnavnieku. Kā zīmola trūkums tiek minēts arī stāsta un leģendas trūkums par nosaukuma izcelsmi un tā saistību ar produktu. Par šī zīmola priekšrocībām eksperti uzskata nosaukumu un ilgmūžību. Vairāki eksperti atzīmējuši šī zīmola asociācijas ar bērnību. Tajā pat laikā tiek arī atzīmēts, ka atmiņas par bērnību nav mūžīgas, un, lai noturētos tirgū, zīmolam jāspēj konkurēt ar citiem, jaunākiem produktiem. A/S Rīgas dzirnavnieks ģenerāldirektors Sandis Jansons norāda, ka Herkuless graudaugu pārslas pēc pārdošanas datiem ir kategorijas līderis ar vairāk nekā 66% tirgus daļas un augstu atpazīstamību.

Pozitīvu ekspertu novērtējumu saņēmusi arī Laima ražotā konfekte Serenāde. Eksperti atzīst, ka zīmola veiksmi nodrošina gan tā nosaukums, gan dizains, gan kvalitāte un ražotāja atpazīstamība. Tajā pat laikā tiek atzīmēta arī negatīvā tēla sastāvdaļa, kas pavada ražotāju kopš tārpu atklāšanas tā produktā. Lai arī šis ir unikāls un vienreizējs gadījums, tā aura tomēr pavada ne vien ražotāju, bet arī konkrētus tā zīmolus. Produkts tiek novērtēts kā klasiska un konservatīva vērtība, tajā pat laikā norādot, ka tam trūkst atpazīstamības bērnu un jauniešu vidū, ka ir tā potenciālā mērķauditorija.

Kā pietiekami neattīstīts un ar neizmantotu potenciālu tiek minēts Rīgas piena kombināta ražotais saldējums Pols. Eksperti domā, ka tam ir nepietiekama reklāma, produkts slikti tiek izvietots veikalos, ražotājs nelepojas ar savu bērnu un nav novērots, ka tas tiek aktīvi un mērķtiecīgi mārketēts. Vairums ekspertu nevarēja nosaukt, kas ir šī produkta ražotājs.

Vēl pie populārākajiem vēsturiskajiem zīmoliem tika minēts degvīns Stolichnaya, kuram arī kā negatīvs faktors jāmin ražotāju strīdi par preču zīmes izmantošanu, Krievijas siers, kurš ir ļoti populārs stabilās identitātes un garšas dēļ, biezpiena sieriņš Kārums, kas, pateicoties sortimenta trikiem un praktiski nemainīgai kvalitātei kļuvis par leģendu, kausētais siers Dzintars, kuram tiek atzīmēta veiksmīga sortimenta un iepakojuma politika, cepumi Selga, kas var kalpot kā labs piemērs iespējām, ko var panākt ar brendingu, Rīgas salmiņi un torte Cielaviņa.

Pētījumā produktu zīmolus izvērtēja Latvijā atzīti akadēmiskās vides mārketinga speciālisti Dr. Miervaldis Mozers, LU SZF Komunikācijas studiju nodaļas docents, Andris Pētersons, Sabiedrisko attiecību fakultātes dekāns, Biznesa augstskola Turība, Aigars Plotkāns, Vidzemes augstskola, Iveta Upīte, Biznesa augstskola Turība, Kārlis Apkalns, uzņēmējdarbības vadības un mārketinga speciālists, Margarita Dunska, LU EVF asoc.profesore, Rolands Tjarve, LU SZF Komunikācijas studiju nodaļas lektors un Anda Rožukalne, mediju eksperte.

Zīmoli tika izvērtēti pēc šādiem kritērijiem:

Produkta atpazīstamība mūsdienās

Produkta ražotāja atpazīstamība un zīmola un ražotāja asociatīvā saistība

Eksperti tika lūgti arī komentēt galvenos trūkumus un priekšrocības, ko uzņēmumi pieļāvuši savā darbībā, tādējādi kavējot vai pastiprinot produkta identificēšanu ar uzņēmumu un otrādi.

Aptauju 2007.gada oktobrī veica A.W. Olsen & Partners pētījumu nodaļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pēc Balzama liels pieprasījums Krievijas tūristu vidū

Sandra Dieziņa, 23.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma sezonā Rīgas Melnā balzama pārdošanas apjomi a/s Latvijas balzams (LB) veikalos Vecrīgā pieauguši par 30%- 40%.

Visvairāk šo tradīcijām bagāto dzērienu iecienījuši tieši tūristi no Krievijas, informē a/s Latvijas balzama zīmolu direktors Valters Kaže. A/s Latvijas balzams aprēķini liecina, ka pieaugot tūristu plūsmai, palielinās arī Rīgas Melnais balzams pārdošanas apjomi, kas īpaši labi redzams LB veikalos Vecrīgā un Jūrmalā. Piemēram, jauno izpildītāju konkursa Jaunais Vilnis un tā viesu no kaimiņzemes lielā skaita iespaidā Rīgas Melnā balzama pārdošanas apjomi Jūrmalas un Vecrīgas veikalos ik gadu jūlijā pat pārsniedz gadu mijas pārdošanas apjomus.

To, ka Latvijas vizītkarte numur viens ir tieši Rīgas Melnais balzams, apliecina arī Krievijas tūrisma industrijas apvienības autobusu komisijas savu ceļotāju vidū veiktā un starptautiskajā tūrisma izstādē Balttour 2012 prezentētā aptauja. Rīgas Melnā balzama eksporta pārdošanas apjomi pastāvīgi pieaug, pret pagājušo gadu +30%, šogad jau sasniedzot 30% no kopējā pārdošanas apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Melnā balzama vēsture un tradīcijas veido produkta pievienoto vērtību, akcentē a/s Latvijas balzams Mārketinga direktore Inese Eglīte.

Db.lv jau vēstīja, ka kompānijas A.W.Olsen & Partners veiktā mārketinga ekspertu un vadošo akadēmisko spēku aptauja liecina, ka "uzņēmumi, kuru ražošanā joprojām ir produkti, kuriem bija laba atpazīstamība un augsts novērtējums padomju gados, ne vienmēr pilnvērtīgi ekspluatē zīmola vēsturiski sniegtās iespējas".

Projektu darba grupa atlasīja desmit zīmolus, kas tirgū ir vairāk nekā 17 gadus. Ekspertiem tika dota iespēja novērtēt šos zīmolus, kā arī sarakstu papildināt ar viņuprāt līdzvērtīgiem populāriem zīmoliem. Anketēšanas rezultātā par atpazīstamāko tika atzīts Rīgas melnais balzams. Augstu atpazīstamību izpelnījās Krievijā iecienītais Latvijas zīmols Rīgas šprotes eļļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju apmierināti ar savu mājokli

Lelde Petrāne, 24.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse (59%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā ir apmierināti ar savu mājokli, noskaidrots nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet un pētījumu kompānijas TNS aptaujā.

Aptaujātajiem, kuri vienā mājoklī dzīvo 16 gadus un ilgāk, novērots salīdzinoši lielākais ar savu mājokli apmierināto īpatsvars. Aptaujas rezultāti rāda, ka neapmierinātība ar esošo mājokli un vēlme to mainīt salīdzinoši biežāk novērojama starp aptaujātajiem, kuri vienā dzīves vietā dzīvo divus līdz četrus gadus (33%). Vismazāk apmierinātie ar savu mājokli ir iedzīvotāji, kuri dzīvo īrētā dzīvoklī (61%).

«Aptuveni trešdaļa aptaujāto nav apmierināti ar savu esošo mājokli, bet šobrīd nevar atļauties labāku. Salīdzinoši biežāk tie ir cilvēki, kuri dzīvo īrētā dzīvoklī,» norāda pētījumu kompānijas TNS klientu vadītājs Intars Āboms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runā krieviski. Vācijā dzīvo jau vismaz divdesmit gadu. Atsaukdamies aicinājumam repatriēties, astoņdesmito gadu beigās vai deviņdesmito gadu sākumā turp pārcēlies no bijušās Padomju Savienības kā Pievolgas vāciešu pēctecis vai ebrejs – tāds ir vidējā Latvijas pārtikas preču pircēja portrets Vācijā, raksta laikraksts Latvijas Avīze.

Laimas konfektes, Rīgas melno balzamu, Rīgas šprotes un citus Latvijas ražojumus viņš iegādājas tā dēvētajos Austrumu preču jeb krievu veikalos. Ja jāizvēlas starp Krievijas un Baltijas ražojumiem, viņš bieži dod priekšroku pēdējiem, jo jau kopš gadu desmitiem ielāgojis, ka «Baltijā viss ir mazliet labāk nekā Krievijā», skaidro laikraksts.

«Krievu veikali» ir gandrīz vienīgās tirdzniecības vietas Vācijā, kurās iegādājamas Latvijas pārtikas preces, jo iekļūt lielajās vācu tirdzniecības ķēdēs Latvijas ražotāji nespēj nepietiekamās jaudas un stingro nosacījumu dēļ. Tādēļ kopējos pārtikas eksporta rādītājos pārtikas galaprodukti uz Vāciju ieņem vien simbolisku vietu – lielākā daļa eksporta produkcijas ir starpprodukti Vācijas ražotāju vajadzībām. Tomēr Latvijas uzņēmumiem ir svarīgs arī šāds – kaut simbolisks – eksports. Kad uzkrāta dažu gadu pieredze, ražojot produkciju «krievu veikaliem», ir vieglāk mēģināt ar to uzrunāt arī citus mazumtirdzniecības tīklus. Tiesa gan, tas nebūs paveicams ar Latvijas preču zīmi, jo vidusmēra vācietis veikala pārtikas grozu nepiepilda, eksperimentējot ar svešiem produktiem, lai cik garšīgi un kvalitatīvi tie būtu – viņš lūkojas pēc tā, ko jau pazīst, secinājis izdevums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas Melnais balzams ar upeņu garšu iekaro eksporta tirgu

Jānis Rancāns, 23.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Melnā balzama un Rīgas Melnā balzama ar upeņu garšu kopējie pārdošanas apjomi vietējā un eksporta tirgos pērn auguši par 19%, sasniedzot vairāk nekā 12 miljonus litru, informē Latvijas balzams.

Veiksmīgs aizvadītais gads bijis Rīgas Melnajam balzamam ar upeņu garšu, kura realizācijas rādītāji eksporta tirgū pērn auguši vairāk nekā uz pusi jeb par 61%, bet vietējā tirgū – par 52%.

Rīgas Melnā balzama realizācijas apjomi Latvijā saglabājot augošu tendenci. Saskaņā ar produkta vairumtirgotāja SPI Distribution Latvija datiem, pērn šā produkta pārdošana vietējā tirgū augusi par 14%, salīdzinot ar 2011. gadu.

Līdzīga tendence novērojama arī eksporta tirgos, kur pieprasījums pēc Rīgas Melnā balzama pērn pieaudzis par 9%.

Pērn eksportam saražota katra ceturtā balzama pudele jeb 24% no kopējā ražošanas apjoma. Rīgas Melnais balzams pērn bija pārdošanā 22 eksporta tirgos, tajā skaitā arī beznodokļu zonā (Duty Free), kopējam eksporta apjomam sasniedzot 283 743 litrus. Pērn ticis uzsākts arī Rīgas Melnā balzama eksports uz Horvātiju un Gruziju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1938. gadā ražotā Rīgas Melnā Balzama pudele ar numuru 88 jau vairākās paaudzēs tiek nodota mantojumā Lietuvas diplomāta Joza Brediķa ģimenē.

Brediķu ģimenes tradīcija ir nodot senā dzēriena speciālizlaiduma pudeli ģimenes vecākajam bērnam, un šobrīd tā atrodas pie mantinieces Vācijā. Uz krūkas norādīts par Grand Prix balvu Parīzē 1937. gadā.

Līdz stāsta uzticēšanai Dienas Biznesam ģimenei nebija skaidrs, kurā gadā pudele ražota, vien bija zināms, ka tas noticis pirms Otrā pasaules kara.

A/S Latvijas balzams skaidro, ka Lietuvas vēstniekam dāvinātā un vēlāk ģimenē pārmantotā balzama krūka ir ražota 1938. gadā rīdzinieka Alberta Volfšmita fabrikā – Volfšmita Rauga fabrika, degvīna dedzinātava, spirta rektifikācijas un destilācijas akciju sabiedrība, secina uzņēmumā.

Latvijas balzama arhīvā atrodama ļoti līdzīga, teju ekvivalenta balzama krūka no 1938. gada, vienīgais – tā marķēta ar pašmāju akcīzes nodokļa marku. Vēstniekam dāvinātā krūka bijusi eksporta tirgum paredzēta, tādēļ informācija uz etiķetes lasāma angļu valodā, apskatot Brediķu ģimenes foto, skaidro Latvijas balzams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas balzams rada jaunu produktu, lai ieietu Amerikas tirgū

Lelde Petrāne, 03.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Viena no lielākajām ambīcijām ir ieiet Amerikas tirgū,» stāstot par A/S Latvijas balzams jauno produktu, uzsver uzņēmuma pārstāvis Māris Kalniņš.

Papildinot Rīgas Melnā Balzama dzērienu līniju, A/S Latvijas balzams sācis ražot jaunu – ķiršu balzama versiju. Tādējādi uzņēmums plāno kāpināt dzēriena pārdošanas apjomus kā pašmāju, tā arī eksporta tirgos, tai skaitā tuvākajos gados būtiski augt ASV un Lielbritānijā.

Jaunā – ķiršu – garša esot izvēlēta, ņemot vērā Upeņu balzama veiksmes stāstu un arī balstoties uz jaunākajām patēriņa tendencēm pasaulē - patērētāji dod priekšroku saldākām dzērienu garšām un mazākam alkohola daudzumam. Taču atšķirībā no upenes, kas ir zināma Eiropā, ķirsis ir pazīstams globāli – tā garšu sapratīs gan šeit Latvijā, gan aiz okeāna, spriež uzņēmumā. Balzams patlaban ir pieejams 35 pasaules tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā pirmā runu debatēs teica Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība). Viņa uzsvēra valsts principu numur 1: Latvijas pilsoņu kopīgā īpašuma neaizskaramību. Prezidenta rīkojums Nr.2 par Saeimas atlaišanu «ir rīkojums par valsts principa Nr.1 apdraudējumu. Latvijas pilsoņu kopīgais īpašums ir neaizskarams, un katrs, kas to aizskars, tiks sodīts,» skaidroja S. Āboltiņa.

Savukārt Saeimas lēmums liegt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās esot simboliska tiesiskuma apturēšana Latvijā, jo «mēs apturējām valsts galvenā tiesiskuma sarga – ģenerālprokurora – lūgumu». Tālāk sekojošais Valsts prezidenta solis bijis simbolisks, jo tāda Saeima, kas nenodrošina pilsoņu kopīgā īpašuma drošību, ir jāatlaiž. «Un vēsturisks tas ir tāpēc, ka skaudri liek padomāt par pašu valsts pastāvēšanas jēgu: vai bez principa Nr.1 var pastāvēt Latvijas pilsoņu kopīgās intereses? Ja tādu principu nav, tad tādu valsti neviens nevar mīlēt un tādai valstij arī visdrīzāk nav nākotnes,» secināja S. Āboltiņa, aicinot balsot par V. Zatleru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot Rīgas Melnā balzama 260 gadu jubileju, šonedēļ uzsākta īpašās svētku sērijas ar zeltīto jubilejas etiķeti pildīšana. Rīgas Melnā balzama 260. jubilejas sēriju, kas tiks ražota ierobežotā skaitā, rotā jaunās dizaineres Madaras Matisones izveidotā etiķete.

Jubilejas sērija būs pieejama visos tirdzniecības tīklos Latvijā par tādu pašu cenu, kā oriģinālās balzama pudeles. Daļa no produkcijas tiks eksportēta arī uz ārvalstīm.

Jubilejas Rīgas Melnā balzama iepakojums būs pieejams Latvijas tirdzniecības tīklos 0,5l pudelēs, tās maksās tikpat, cik iepakojums ar oriģinālo etiķeti. Svētku sērija tiks izlaista ierobežotā skaitā; tiks apdrukātas 100 tūkst. pudeles.

Šogad Rīgas Melnajam balzamam aprit 260 gadu jubileja, kam par godu tika rīkots jubilejas etiķetes dizaina konkurss, tajā aicinot piedalīties dizaina jomas pārstāvjus - gan pieredzējušus profesionāļus, gan uzlecošas zvaigznes. Konkursam tika iesniegti 50 kvalitatīvi etiķetes dizaina varianti. Vērtējot iesniegtās etiķetes, kā galvenie kritēriji tika izvirzīti - oriģinalitāte, etiķetes estētika, novitāte un radošums, kā arī rūpnieciskās ražošanas iespējas un dizaina atbilstība zīmola koncepcijai. Saņemot augstāko sabiedrības un žūrijas vērtējumu, konkursā uzvarēja jaunā dizainere Madara Matisone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas balzams (LB) ceturto gadu nosvinējusi Rīgas Melnā balzama receptūras radītāja Abrahama Kunces dzimšanas dienu, sveicot kolektīva radošākos un inovatīvākos kolēģus ar tā saukto Kunces balvu. Par to, kas saņems radošā kolēģa balvu – lemj paši darbinieki, no sava vidus izvirzot pretendentus un balsojot par uzvarētājiem.

Šogad A.Kunces balvai tika izvirzīti 12 uzņēmuma darbinieki, no kuriem balsojuma rezultātā par radošākajiem 2014.gadā tika atzīta Aija Zablocka, uzņēmuma stipro alkoholisko dzērienu galvenā tehnoloģe, kuras ikdiena saistīta ar jaunu receptūru radīšanu, un Guntars Betlers, noliktavu loģistikas vadītājs, kura pārraudzībā ir kravu plūsmu apkalpošana.

Godinot izgudrotāja un arī sava veida alķīmiķa Kunces piemiņu, šajā dienā LB darbinieki tērpjas mistiķus un radošos garus raksturojošos violetos un purpura toņu tērpos.

18.gadsimta Rīgas aptiekārs Abrahams Kunce ir pazīstams kā receptes autors Rīgas Melnajam balzamam. Vadoties no pirmajām atrastajām dokumentārajām liecībām, Rīgas Melnā balzama pirmsākumi meklējami 1752. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas balzams sper stratēģiski pārdomātu soli - sāk ražot džinu

Laura Mazbērziņa, 05.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvijas balzams» laidis klajā Latvijā destilēto džinu «Cross Keys Gin», kura sastāvā ir kumelītes un liepziedi. Ražošanas uzsākšanai nepieciešamo investīciju apmēru uzņēmums neatklāj.

«Šonedēļ uzsākam jaunā dzēriena ražošanu un drīz nodosim to izplatīšanai Baltijā, Lielbritānijā, Krievijā, Austrālijā, Itālijā un citur. Vairāki mūsu sadarbības partneri ārvalstīs izrādījuši interesi par Latvijā ražoto džinu,» stāsta Māris Kalniņš, globālais zīmolu direktors.

Džina kategorija ir viena no retajām stiprā alkohola kategorijām, kas pēdējo gadu laikā ir pieredzējusi pozitīvu dinamiku, katru gadu premium džina segmentam pieaugot par 7 – 9%. «Mūsu lēmums startēt šajā kategorijā ir stratēģiski pārdomāts,» saka M. Kalniņš.

«Cross Keys Gin» tiek pildīts «Rīgas Melnā Balzama» māla krūkās, kuras ietekmē džina nobriešanas procesu.

AS «Latvijas balzams» ir alkoholisko dzērienu ražotājs. Uzņēmums ir viens no Latvijas vadošajiem eksportētājiem – tā produkcija pieejama vairāk nekā 30 pasaules valstīs un katru gadu tiek apgūti arvien jauni eksporta tirgi. Tāpat «Latvijas balzams» ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Operas soliste Inese Galante dzied visā pasaulē, taču par sava festivāla Summertime norises vietu izvēlējusies Latviju – arī šogad no 8. augusta Dubultu baznīcā un Dzintaru koncertzālē Inese kopā ar Innu Davidovu un Hermaņa Brauna fondu aicinājusi dažādu valstu māksliniekus. Šādu personību aicinājumam mūziķi atsaucas.

Inese, ierodoties Latvijā, joprojām saka pie mums, mēs, it kā Diseldorfā nodzīvotie gadi nebūtu mainījuši viņas identitātes sajūtu. Viņa patiešām ir savējā, un viņas sirds gan priecājas, gan sāp par to, kas notiek mūsu valstī ar mūsu tautu.

Latvija viņai par to pateicas ar sirsnību skatienos uz ielas, ar ziediem pēc izpārdotās zālēs dziedātiem koncertiem un operizrādēm. Inese Galante ir vienīgā māksliniece, kura Latvijā patronē apjomīgu mūzikas festivālu, un viņas vārds afišā nozīmē piedāvātās mākslas kvalitātes garantu.

picturegallery.96627a35-8e9b-468b-87cc-b07059c72e97

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas domes 79.sēde

, 07.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

11.09.2007.

Plkst.14.00

Darba Kārtība:

1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā

2. Par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu peldbaseinu izmantošanas maksas noteikšanu

3. Par pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanu Rīgā, Pārslas ielā 16

4. Par izmaiņām Rīgas bāriņtiesas sastāvā un grozījumiem Rīgas domes 13.09.2005. lēmumā Nr.387 "Par Rīgas bāriņtiesas sastāvu"

5. Grozījumi Rīgas domes 21.02.2006. saistošajos noteikumos Nr.40 ''Par pašvaldības palīdzību audžuģimenei ''

6. Grozījumi Rīgas domes 25.10.2005. saistošajos noteikumos Nr.26 "Par svētku pabalstu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Amatpersonu kukuļošanā teorija nekādi netiek līdzi praksei

Dienas Bizness, 01.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošs paliek nedrošs. Šķiet, no šādas loģikas vadījušies Saeimas deputāti, lemjot, ka likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli» vajag skaidri un gaiši noteikt, ka izdevumi, kas radušies, dodot kukuļus valsts amatpersonām vai uzpērkot privātpersonas, ir pieskaitāmi pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību.

Protams, likums jau tagad aizliedz, aprēķinot budžetā maksājamo uzņēmuma ienākuma nodokli, atskaitīt izdevumus, kas nav tieši saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību.

Tādēļ formāli vajadzība likumā nepārprotami noteikt, ka kukuļi uzskatāmi par šādiem ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem, saistīta ar Latvijas vēlmi kļūt par ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, tas ir, OECD dalībvalsti. Šīs organizācijas rekomendācijas jau vairāk nekā desmit gadu nosaka, ka dalībvalstīm ir jāaizliedz atskaitīt «ārvalstu amatpersonām maksātos kukuļus no ar nodokļiem apliekamā ienākuma». Tiktāl sausā teorija. Prakse, kā zināms, ir pavisam cita lieta. Nav šaubu, ka arī globālā tirgus spēlētāji, kuru «sēdekļi» atrodas OECD dalībvalstīs, savas produkcijas noietu mēdz veicināt, piekukuļojot amatpersonas, no kurām atkarīgs kompānijai labvēlīgs lēmums. Vēsture, protams, klusē par to, vai un kā, piemēram, autobūves gigants Daimler bija atradis veidu, kā samazināt nodokļu maksājumus par daudzmiljonu izdevumiem, kas koncernam radās, ar meitaskompāniju starpniecību dodot kukuļus amatpersonām Latvijā un citviet. Šis ir tikai viens piemērs tam, ka kompānijas «piederība» valstij, kura ir ekonomiski attīstīto OECD valstu klubiņā, nebūt negarantē to, ka kompānija savā biznesa praksē principiāli atsakās no kukuļošanas. Praksē ne tikai Latvijas, bet nereti arī citu, tostarp biznesa ētikas latiņu it kā augstu turošu valstu uzņēmēji kukuļus naudas un dārgu dāvanu veidolā uzskata par efektīvāko vai pat vienīgo veidu, lai pārliecinātu potenciālos pasūtītājus par sava produkta vai pakalpojuma priekšrocībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas lielākais alkoholisko dzērienu ražotājs AS Latvijas balzams pērn strādājis ar 103.6 miljonu Ls apgrozījumu, kas ir par 1.4 % mazāks nekā gadu iepriekš, liecina uzņēmuma neauditētie dati.

Tostarp apgrozījums Latvijā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir krities par 12% un bija 60.7 miljoni. emBalzamam/em apgrozījums sarūk, eksports būtiski pieaugSavukārt pērn ievērojami – par 19 % pērn pieaudzis eksports, sasniedzot 42.85 miljonus Ls. Produkcijas realizācija uz ES dalībvalstīm pieaugusi par 15%, tai skaitā uz Lietuvu par 22%. Uzņēmuma produkcija pašlaik tiek eksportēta uz gandrīz 30 pasaules valstīm.

"Ņemot vērā PVN un akcīzes nodokļu lēcienu Latvijā, varam prognozēt, ka 2009. gadā turpināsies uzņēmuma produkcijas realizācijas apjomu lejupslīde vietējā tirgū. Tieši tāpēc eksporta tirgu tālāka apgūšana un attīstīšana kļūs vēl nozīmīgāka."

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LEC: Latvijā iesīkstējusi «melno brigāžu» tradīcija

, 03.02.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir iesīkstējusi un pārāk ilgi aizkavējusies «melno brigāžu» tradīcija, norāda SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) valdes priekšsēdētājs Andris Asars-Asarovskis.

Situācija ir kritiska, jo, pieļaujot «melno brigāžu» piedalīšanos valsts un pašvaldību iepirkumos, tiek gremdēti godīgie un likuma paklausīgie uzņēmēji.

Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem, 40% no nereģistrētiem nodarbinātajiem pērn atklāti būvniecībā un šajā sektorā saglabājas augstākā nelegālā nodarbinātība. Nelegālā nodarbinātība un nodokļu nemaksātāji ir diskusiju objekti jau ilgus gadus, taču ekonomikas augšupejas laikā šiem jautājumiem netika pievērsta pienācīga uzmanība un jau tad valsts zaudēja nodokļu ienākumus, kas tai pienācās. Pārāk ilgi «melnajām brigādēm» ir brīvas rokas pat startējot valsts un pašvaldību iepirkumos.

«Pēdējais brīdis cīņā ar «melnajām brigādēm» jau sen ir nokavēts, tomēr šobrīd ir kritisks moments nopietnai un aktīvai rīcībai, lai nenogremdētu uzņēmumus, kas strādājot pilda valsts kasi ar nodokļu ieņēmumiem. Pašlaik lielāko īpatsvaru būvniecības tirgū veido tieši valsts un pašvaldību pasūtījumi, līdz ar to kontroles mehānismu ieviešana nodokļu nomaksai šajos iepirkumos šobrīd būtu loģisks solis. Ir vitāli svarīgi, lai nauda atgrieztos valsts makā nodokļu veidā,» norāda SIA Latvijas Energoceltnieks valdes priekšsēdētājs Andris Asars-Asarovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nodokļu izvairīšanās tendences, jeb Latvija – viena no trim bagātākajām valstīm ES!

Jānis Taukačs, SORAINEN partneris un Nodokļu prakses grupas vadītājs Baltijas valstīs un Baltkrievijā, 06.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc kārtējā Latvijas lauku ciemata apmeklējuma, sirds atkal sažņaudzās redzot, kā Marijas tante rūpīgi plāno savu budžetu, lai pietiktu gan iztikai, gan zālēm.

Tajā pat laikā zinu, ka Finanšu ministrija, valdība un parlaments ar neizprotamu vienaldzību noskatās (vai drīzāk tieši otrādi – piever acis) uz to, ka Latvijai liela daļa nodokļu aizpeld secen tikai tādēļ, ka valstī ir ārkārtīgi liberāla attieksme pret pelēkiem nodokļu plānošanas paņēmieniem. Ar gandarījumu konstatēju, ka pie līdzīgiem secinājumiem nonācis arī prezidents Zatlera kungs, kas savā uzrunā, ierosinot Saeimas atlaišanu, izsaka pārmetumus par peļņas uzkrāšanos oligarhu ofšoru kontos. Prieks, ka šo problēmu beidzot pamanījušas arī Ekonomikas un Finanšu ministrijas, kuru priekšlikumus jau 31.maijā atbalstīja MK1.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dimplomāti šodien tiksies, lai vienotos, pret kurām ietekmīgām Krievijas amatpersonām klāt jau izveidotajam «melnajam sarakstam» tiks vērstas sankcijas, vēsta BBC.

ES, kā arī pasaules lielākās industriāli attīstītās valstis jeb G7 grupa (Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Japāna, Apvienotā Karaliste un ASV ) grasās paplašināt pret Krieviju vērstās sankcijas, apsūdzot Krieviju situācijas destabilizēšanā Ukrainā.

Konkrētiem cilvēkiem tiks piemēroti ceļošanas aizliegumi un tiks iesaldēti aktīvi.

«Jo vairāk cilvēku parādīsies sarakstā, jo vairāk tas kodīs Krievijas ekonomikai,» tā pavēstīja Lielbritānijas ārlietu ministrs. Tāpat arī Baltais nams pauda, ka pievienos vairāk vārdu «melnajam sarakstam» pirmdien, un tie būs cilvēki, kas pietuvināti Vladimiram Putinam un nozīmīgām kompānijām. Sankcijas izpaudīsies, nosakot arī jaunus ierobežojumus augstāko tehnoloģiju eksportam, vēstīja Reuters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Papildināta ar FOTO - Sekojot idejai: Tic kaltētu mēslu biznesam un turpina to

Anda Asare, 02.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Gavi Store joprojām ražo un izplata kaltētu govs mēslu pulveri gavi, ko pievieno ūdenim, ar ko mazgā grīdu

Aizspriedumi šajā biznesā ne vien traucē, bet arī palīdz nodrošināt publicitāti.

Iepriekš gavi pulveri ražoja un izplatīja Alīnas Gržibovskas uzņēmums SIA Domi. Tas nebija kompānijas vienīgais darbības virziens, tā nodarbojās arī ar dzīvnieku pieskatīšanu. «Man diezgan veiksmīgi attīstījās dzīvnieku pieskatīšanas bizness, bet trūka laika, lai pilnvērtīgi pievērstu uzmanību gavi. Turklāt jārēķinās, ka dzīvnieku pieskatīšana ir lokāls bizness. Lai gan klientu loks katru gadu paplašinājās un bija patīkami vērot tā attīstību, man bija jārēķinās ar objektīvo realitāti. Mans vīrs dzīvo ārzemēs – ja dzīvošu pa divām valstīm, nevarēšu nodarboties ar dzīvnieku pieskatīšanu,» stāsta Alīna. Tāpēc viņa šo biznesu pārdeva un kopš pagājušā gada 1. oktobra vairs nav šī uzņēmuma īpašniece. Attīstīt savu kompāniju no nulles un pēc četriem gadiem to pārdot – tā viņai bijusi ļoti interesanta pieredze. Pērn jūlijā Alīna ievietoja sludinājumu par uzņēmuma pārdošanu bizon.lv, septembra sākumā bija pārrunas ar pircēju un oktobrī uzņēmumam jau bija cits īpašnieks. Darījuma summa neesot bijusi liela, bet pārdošanas scenārijs bijis izdevīgāks nekā uzņēmuma slēgšana, un Alīna vēlējusies, lai iesāktais bizness turpinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) nolēmis atkāpties no amata, teikts viņa šodien izplatītajā paziņojumā.

Šo lēmumu izraisīja nesaskaņas un šķelšanās koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā norāda Staķis, kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020.gadā viņš esot strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses.

Viens no galvenajiem principiem viņam esot bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Šo principu viņš esot ievērojis, nododot izvērtēšanai informāciju par naudas izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kā arī laikus par to informējot par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas domes amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Modes dizainere izveido savu smaržu līniju Cinnamons atelier

Vēsma Lēvalde, 21.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes dizainere Antra Hanna Pujēna Francijā radījusi savu parfīma līniju ar Latvijas zīmolu Cinnamons atelier.

Pirmā smaržu «iziešana tautās» bija Latvijas modes festivāla Riga Fashion Mood Ventspils sesijā. Parfīmu kolekcijā iekļauti 12 aromāti sievietēm un četri aromāti vīriešiem.

Kopš maija vidus Cinnamons atelier parfīms atradis vietu Latvijas modes veikalā Taste Latvia, kā arī Galerijā Rīga. Šī līnija tapusi sadarbībā ar franču parfimēriem. «Mērķis ir radīt savu smaržu autorkolekciju, taču tam man vēl jāpamācās,» atklāj zīmola radītāja Antra Hanna Pujēna.

Izjūt tēlu smaržās

Antras mājas ir gan Rīgā, gan saulainajā Dienvidfrancijā, no kurienes ir viņas dzīvesbiedrs Marsels. Tur netrūkst ziedu un smaržu, tāpēc līdz domai par parfīma līnijas izstrādi viņa nonākusi gluži dabiski. «Esmu diezgan sensitīva būtne. Nevaru, piemēram, apģērbu vai apavus nopirkt internetā– man vajag visu pataustīt, sajust, apdomāt, kā tas iet kopā ar manu būtību, ar manu formu galu galā. Kad skatos ļoti labu filmu vai lasu labu grāmatu, tad bieži ir tā, ka jūtu – tā man sāk smaržot. Un tad es saprotu, ka izlasītais vai redzētais mani ir dziļi aizkustinājis,» stāsta dizainere. Smarža, viņa uzsver, ir viena no maņām, kas māk- sliniekiem ir ārkārtīgi svarīga. «Sākumā man likās, ka būtiskākais ir krāsa, krāsu kombinācija, tad seko kompozīcija, forma, un rodas dizains. Tā es veidoju savas tērpu kolekcijas. Taču arī garša, tauste un smarža ir ļoti lielas baudas, tās visas ir svarīgas, un ne tikai sievietēm,» apgalvo māksliniece. Francijā izstādē viņa iepazinusies ar vairākiem parfimēriem no smaržu dzimtenes Grasas Francijā, ieinteresējusies par šīs industrijas «virtuvi».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmuma SIA "Rasa Botanicals" ražotie augu ekstrakti ir izejvielas citām kompānijām pārtikas, kosmētikas un arī sadzīves tīrīšanas līdzekļu ražošanā.

Augu ekstrakti izmantojami pārtikas rūpniecībā, piemēram, auksto tēju, limonāžu un dzeramā ūdens ražošanā. Tos izmanto ekoloģisku sadzīves tīrīšanas līdzekļu sastāvā, kā arī kosmētikas ražošanā.

"Iespējas ir plašas. Sadarbībā ar citiem uzņēmumiem, kas plāno izmantot mūsu izejvielas inovatīvos produktos, izstrādē šobrīd ir vairāki jauni produkti. Man ir gandarījums redzot, ka sadarbībā ir izdevies radīt tirgū esošus produktus," saka Zane Grigale–Soročina, SIA "Rasa Botanicals" īpašniece. Uzņēmums ražo arī četrus gatavos produktus – eliksīru matu augšanas veicināšanai, nātru un smiltsērkšķu ogu enerģijas dzēriena koncentrātu, kliņģerīšu un smiltsērkšķu ogu enerģijas dzēriena koncentrātu un roku dezinfekcijas līdzekli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Pārdošanā laidīs skūšanās krēmu ar bekona aromātu

Lelde Petrāne, 30.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikas kompānija vīriešu dzimuma klientus centīsies piesaistīt ar jaunu produktu - skūšanās krēmu, kas smaržo pēc bekona, vēsta metro.co.uk.

Brokastu maltītes smarža parasti plūst no virtuves, bet kompānija J&D’s Foods uzskata, ka par bekonu vajadzētu priecāties arī skujoties.

Jaunais produkts tiek raksturots kā «augstākās klases un luksusa». ASV uzņēmums to iesaka izmantot, piemēram, pirms tikšanās ar savu potenciālo dvēseles radinieci.

Džastins Esčs, dīvainā skūšanās līdzekļa izgudrotājs, apgalvo, ka bekona smarža ir visspēcīgākā. Viņš sacījis: «Nav nekā spēcīgāka par bekona smaržu, nekas. Bekons ir smaržu čempions. Brokastis ir svarīgākā dienas maltīte, un bekons ir labākā brokastu daļa.»

Komentāri

Pievienot komentāru