Radošā apvienība Rīgas Kinostudija vēršas tiesā, apstrīdot ierēdņu patvaļu valsts finansējuma sadalē.
SIA Radošā apvienība Rīgas Kinostudija vērsusies ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, pieprasot kā nelikumīgus atcelt valsts aģentūras Nacionālais kino centrs lēmumus saistībā ar 2008. gada filmu nozares projektu konkursam iesniegto projektu atbalstīšanu vai noraidīšanu, Db.lv informē SIA Radošā apvienība Rīgas Kinostudija valdes loceklis Vents Horsts.
„Nacionālā kino centra rīkotā konkursa norise ir spilgts amatpersonu neierobežotas patvaļas piemērs. Valsts budžeta līdzekļi tika brīvi pārdalīti pretēji konkursa nolikumā noteiktajam naudas sadalījumam,” tiesai iesniegto sūdzību pamato SIA Radošā apvienība RīgasKinostudija valdes loceklis V. Horsts.
Rīkojot filmu projektu konkursu, Nacionālais kino centrs bija apstiprinājis konkursa nolikumu, kurā bija precīzi noteikts, kā dažādu žanru filmām tiks sadalīts valsts sniegtais atbalsts 2.11 miljonu latu apmērā. No šīs summas Ls 1 247 500 bija paredzēti spēlfilmām, Ls 457 500 – animācijas filmām, Ls 405 000 – dokumentālajām filmām. Taču pēc konkursa noslēguma izrādījās, ka jau tā norises laikā Nacionālā kino centra amatpersonas patvaļīgi un nelikumīgi, pārkāpjot Ministru kabineta noteikumus, pēc saviem ieskatiem mainījušas konkursa nolikumu un kinomākslai paredzētā valsts atbalsta finansējuma sadalījumu. Turklāt konkursa dalībnieki par šādu lēmumu netika informēti. SIA Radošā apvienība Rīgas Kinostudija, kas bija lūgusi piešķirt 15.4 tūkstošus latu dokumentālās filmas Padoties aizliegts! projektam, saņēma atteikumu ar argumentāciju – „ierobežotā finansējuma dēļ šī gada valsts budžeta līdzekļu sadales konkursā nav bijis iespējams atbalstīt visus iesniegtos projektus”. Taču tieši no dokumentālo filmu projektiem paredzētā finansējuma Nacionālā kino centra ierēdņi konkursa gaitā, nelikumīgi mainot nolikumu, Ls 90 340 bija pārcēluši spēlfilmu projektiem.
Šis nelikumīgais lēmums ir ticis pārsūdzēts Kultūras ministrijā, taču tā ir paudusi uzskatu – neesot cēloniskas sakarības starp patvarīgo finansējuma būtisku samazinājumu dokumentālo filmu projektiem un faktu, ka konkrēti dokumentālo filmu projekti lūgto valsts atbalstu nav saņēmuši, Nacionālā kino centra ierēdņiem kā iemeslu minot tieši ierobežoto finansējumu. „Šādā situācijā mums atlika tikai vērsties ar sūdzību tiesā, jo šī nav pirmā reize, kad Nacionālais kino centrs atklāti demonstrē savu noraidošo attieksmi pret pienākumu ievērot normatīvos aktus,” saka V. Horsts. „Nacionālais kino centrs neuzskata par vajadzīgu izstrādāt precīzus un caurspīdīgus projektu vērtēšanas kritērijus, kas izslēgtu šaubas par projektu vērtēšanas kvalitāti un objektivitāti. Šajā gadījumā ir runa par daudzos gados nostiprinājušos sistēmu – valsts budžeta nauda joprojām tiek dalīta pēc pašu ieskatiem.”