Juvelierizstrādājumu ražotāja un tirgotāja AS "Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca" gatavojas pārtraukt akciju kotēšanu biržā "Nasdaq Riga", teikts uzņēmuma paziņojumā biržai.

Lai lemtu par šo jautājumu, šā gada 6.oktobrī plkst.10 sasaukta "Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcas" ārkārtas akcionāru sapulce, kas notiks Rīgā, Terēzes ielā 1.

Akcionāru sapulces darba kārtībā ir viens jautājums - par "Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcas" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

Gadījumā, ja izsludinātajā sapulcē tiks pieņemts lēmums izslēgt "Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcas" akcijas no regulētā tirgus, saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma prasībām, akcionāriem, kuri būs balsojuši "par" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus būs jāizsaka pārējiem akcionāriem obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums.

Pēc "Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcas" valdes aprēķiniem šajā gadījumā vienas "Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcas" akcijas atpirkšanas cena būs ne mazāka kā 0,2665 eiro par vienu akciju.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) AS "Rīgas Juvelierizstrādājumu rūpnīca" akcionāriem Aleftīnai Struļēvičai, Vladimiram Cadovičam, Marijai Ančevskai, Valentinam Istominam un SIA "Namejs 1" piemērojusi soda naudu 20 000 eiro apmērā par Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) pārkāpumu un vienojusies ar akcionāriem par obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu līdz 21.10.2020. (obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekta iesniegšanas termiņš).

FKTK veiktajā pārbaudē konstatēja, ka Aleftīna Struļēviča, Vladimirs Cadovičs, Marija Ančevska, Valentins Istomins un SIA "Namejs 1" rīkojas saskaņoti attiecībā uz AS "Rīgas Juvelierizstrādājumu rūpnīca" pārvaldi un personām kopā pieder vairāk kā 30% balsstiesīgo akciju, un tādējādi minētās personas nav izpildījušas FITL 66. pantā noteikto pienākumu izteikt pārējiem AS "Rīgas Juvelierizstrādājumu rūpnīca" akcionāriem adresētu obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Ņemot vērā FKTK konstatēto pārkāpumu, FKTK vienojās ar Aleftīnu Struļēviču, Vladimiru Cadoviču, Mariju Ančevsku, Valentinu Istominu un SIA "Namejs 1" par administratīvā līguma noslēgšanu, paredzot akcionāriem soda naudu 20 000 eiro apmērā.

Pagājušajā gadā AS Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca apgrozījums palielinājies par 9% līdz 404,6 tūkstošiem latu, liecina uzņēmuma gada pārskats NASDAQ OMX Riga.

Savukārt peļņa, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugusi par 72% līdz 76,7 tūkstošiem latu.

Uzņēmuma vadība, runājot par nākotnes plāniem, stāsta, ka kompānija plāno piesaistīt partnerus no Eiropas Savienības valstīm un Krievijas jaunu juvelierizstrādājumu modeļu izgatavošanai, kā arī izveidot krietni lielākas sadarbības iespējas ar vairumtirgotājiem Latvijā.

Jauna preču noieta tirgus apgūšanai nepieciešami ievērojami ieguldījumi, kurus sabiedrība bez

papildus līdzekļu piesaistīšanas pašreiz nav spējīga veikt, taču līdzšinējās vadības pūles atrast investorus ar savu tirgus nišu pagaidām nav devušas rezultātus.

AS Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca neto apgrozījums šā gada pirmajā pusgadā sasniedzis 520,3 tūkstošus eiro, kas ir par 18% vairāk nekā pirms gada, liecina kompānijas pārskats Nasdaq Riga.

Uzņēmums aizvien strādājis ar zaudējumiem – 5677 eiro apmērā, taču gada laikā tie samazinājušies.

Sabiedrība šogad turpinās veikt vietējā un ārējā tirgus izpēti juvelierizstrādājumu realizācijas palielināšanai. 2016. gadā tiek plānots turpināt korporatīvo pasūtījumu meklēšanas darbu. Sabiedrība plāno attīstīt sadarbību ar partneriem no Eiropas Savienības un citām valstīm jaunu juvelierizstrādājumu modeļu izgatavošanā, uzsver uzņēmums.

Pagājušajā gadā AS Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca neto apgrozījums sasniedzis 768,2 tūkstošus eiro, kas ir par 22,3% mazāk nekā iepriekšējā gadā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Kompānijas zaudējumi pērn bija 22 tūkstoši eiro, kas ir mazāki nekā 2017.gadā, kad tie sasniedza 85,3 tūkstošus eiro.

Šajā gadā sabiedrība plāno attīstīt ilglaicīgas, starptautiskās tirdzniecības attiecības ar jauniem Eiropas un citu valstu juvelierizstrādājumu ražotājiem ar mērķi palielināt piedāvāto preču klāstu, norāda uzņēmums.

2019.gadā tiek plānots palielināt uzņēmuma vairumtirdzniecības apgrozījumu, ka arī uzņēmuma daļu Latvijas juvelierizstrādājumu vairumtirdzniecības tirgū.

2019. gadā tiek plānots turpināt meklēt korporatīvos pasūtījumus un piedalīties valsts iepirkumos.

Sabiedrība plāno ieviest un modernizēt jaunu noliktavas un klientu attiecību pārvaldes sistēmu, kas sniegs iespēju atvieglot noliktavas uzturēšanas un uzskaites darbu, attīstīs esošo un potenciālo klientu apkalpošanu.

Ja rotai ir klasiska kompozīcija, tā būs modē arī pēc simt gadiem. Tā uzskata Laura Selecka, SIA Sofia Riga īpašniece un rotu dizainere. Vislabāk viņai patiktu izgatavot rotas vienā eksemplārā, taču rotu māksliniece ir nonākusi pie atziņas, ka ar individuālajiem pasūtījumiem un mākslas darbiem vien izdzīvot nevarēs.

«Man gribējās taisīt cilvēkam pieejamākas rotas. Ja izgatavo rotu vienā eksemplārā, tai ir augsta pašizmaksa. Ja to pārdod galerijai, uzcenojums ir milzīgs, un rezultātā cilvēkam ar tikpat lieliem ienākumiem kā man tā cenas ziņā ir nepieejama,» skaidro viņa. Tāpēc Laura pievērsusies rotu kolekciju veidošanai.

Pirmā kolekcija, kas radīta ar zīmolu Sofia Riga, ir no sudraba un porcelāna. Jau studējot Latvijas Mākslas akadēmijā viņai bija mēģinājumi savienot porcelānu ar metālu.

«Porcelāns ir ļoti skaists, iedvesmojošs un īpašs materiāls. Taču cilvēkiem pret to ir aizspriedumi, piemēram, ka tas saplīsīs. Vai tad mēs rotas metam zemē, vai ar smalkām kurpēm brienam pa dubļiem? Katrai lietai ir sava vieta un pieeja. Mēs nevelkam briljantus, ejot uz tirgu, un arī ar porcelāna rotām lambadu nedejojam,» viņa teic. Ja porcelāna rotu cena būtu zemāka, iespējams, cilvēki tās pirktu drošāk.

Pērn AS Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca peļņa sasniegusi 46,3 tūkstošus eiro, kas ir divreiz mazāk nekā iepriekšējā gadā, liecina uzņēmuma gada pārskats.

Savukārt apgrozījums palielinājies par 57% līdz 907,2 tūkstošiem eiro.

Kā skaidro uzņēmuma pārstāvji, neskatoties uz zelta izstrādājumu ierobežoto realizācijas tirgu Latvijā, sabiedrība pērno gadu noslēgusi ar peļņu. Tiesa gan, pērn nebija vērojams būtisks iedzīvotāju pirktspējas pieaugums.

Pagājušajā gadā uzņēmums ir spējis savlaicīgi norēķināties ar darbiniekiem, kā arī likumā noteiktajos termiņos ir nomaksājis visus nodokļus, un aizņēmumi pērn nav ņemti.

Jūrmalas viesnīcā Baltic Beach Hotel atklāta «tirdzniecības galerija», kurā atrodami divdesmit tirgotāji, informē viesnīcas pārstāvji.

Tādējādi viesnīcā tiek tirgoti vietējo un pasaulē zināmu zīmolu apģērbi, apavi, aksesuāri, suvenīri, juvelierizstrādājumi, mākslas darbi, sadzīves un interjera lietas. Baltic Beach Hotel galerijā atrodamas šādas tirdzniecības vietas jeb saloni - Koshakova, Paola Frani, LaSka Lingery, Deha, Everele, Mondo, Dekadence Lounge, Fashion Optika, Stile Vero, Zepter, Rīgas Juvelierizstrādājumu rūpnīca un citi.

Kā norāda uzņēmuma pārstāvji, tirdzniecības galerija atklāta, sākoties aktīvajai tūrisma sezinai, savukārt vairāki saloni darbojas viesnīcā jau vairākus gadus.