Rīgas Doms ir viens no galvenajiem Latvijas un Rīgas simboliem, taču tas atkal tiek apdraudēts. Rīgas Domu apdraud cilvēku radīts vides piesārņojums, informēja Rīgas Doma atjaunošanas vadītājs Ronalds Lūsis.
Viņš stāsta par to, kas apdraud Domu:
"SĀLS
Tuvojoties ziemai tiek gādāti sāls krājumi, kuri tiks kaisīti uz Vecrīgas ielām. Šī sāls iesūcas Vecrīgas namu sienās un tās saārda. Process nav momentāns, bet neatgriezenisks. Rīgas Doma unikālās vēstures liecības ir apdraudētas, tiek zaudēti viduslaiku tēlniecības darbi, orģinālā virsmu apdare un akmens apstrādes pēdas. Sāls iedarbības rezultātā radītie vēsturiskās substances zudumi Rīgas Domā un tās kapitulzālē jau mērāmi kilogramos, šeit būtu jau lieki runāt tikai par vizuāliem un estētiskiem defektiem.
Veicot gruntsūdens līmeņa monitoringu Rīgas Domā un tā tuvākajā apkārtnē, tika konstatēts, ka hlorīdu jonu koncentrācija palielinās vairāk nekā 20 reižu un pavasarī, kad kūst sniegs, sasniedz 1364 mg/l, kas veicina gruntsūdens agresīvo īpašību palielināšanos attiecībā pret celtniecībā izmantotajiem būvmateriāliem. Uz Rīgas Doma iekšsienām nātrija hlorīda daudzumus atsevišķās zonās sasniedz līdz puskilogramam uz kvadrātmetra. Sāls negatīvā iedarbība uz būvmateriālu ir ļoti daudzpusīga, tā radītais kristalizācijas spiediens, kas var sasniegt 55 N/mm2, ievērojami pārsniedz vēsturiskajās konstrukcijās izmantoto būvmateriālu izturības robežas vai arī atkarībā no gaisa mitruma var piesaistīt ūdeni, tādējādi palielinot ūdens daudzumu materiālā, kas nelabvēlīgi ietekmē tā turpmāko saglabātības stāvokli.
Pasaules un Latvijas pieredze akmens materiālu sabrukšanas izpētē un restaurācijā ir viennozīmīgi parādījusi, ka pirmkārt ir nepieciešams novērst vai samazināt kaitīgo faktoru ietekmi, jo neskatoties uz dārgajiem, laikietilpīgajiem un sarežģītajiem restaurācijas darbiem, pieminekļa autentiskumu nav iespējams atjaunot.
Sāli ielu kaisīšanā var aizstāt Vecrīgā pārņemot pieredzi no kaimiņvalstīm, kurās izvairās no sāls kaisīšanas šādu kultūrvēsturisko centru apkaimē, aizstājot to ar oļiem vai granti. Tas galu galā arī ekonomiski būtu izdevīgāk nekā pēc tam ieguldīt finanses, lai saglābtu to, ko vēl var.
TROKSNIS
Trokšņa piesārņojums Doma laukumā nav tikai nepatika ausij, kad ir kāds skaļāks pasākums. Lietojot skaņu pastiprinošo aparatūru tiek radītas vibrācijas, kuras iedarbojas uz Doma vitrāžu logiem. Vitrāžu stikli ir iestiprināti svinā un tā pie attiecīgiem decibeliem diezgan viegli izkustināmi.
Kopš 2007. gada sākuma veicot vitrāžu saglabātības stāvokļa apsekošanu, vitrāžas ir konstatēti tādi bojājumi, kā dekoratīvā stiklojuma elementu izslīdēšana no stiprinājumiem un saplaisāšana. Šādi Rīgas Domu apdraud trokšņa piesārņojums. Tiesa, no likumu un noteikumu viedokļa, šis jautājums ir risināts – Valstī pastāv likumdošanas normas par trokšņu robežlīmeņiem un Doma gadījumā pat speciāli Doma baznīcas un klostera ansambļa aizsardzības noteikumi, kas nosaka pieļaujamos trokšņa līmeņus publisku pasākumu rīkošanai Doma baznīcas un klostera ansambļa aizsardzības zonā. Tomēr trokšņa izraisītas kaitīgās vibrācijas Rīgas Doma vitrāžu stiklojumā ir novērojamas, gandrīz katra lielāka pasākuma norises laikā, kas ir jau noveduši pie vairākiem bojājumiem.
Rīgas Doma akustikas īpatnību dēļ viss, kas notiek Doma laukumā, ir dzirdams baznīcā. Troksnis ne tikai fiziski ietekmē vitrāžu stāvokli, bet arī dievkalpojumu un koncertu norisi. Sevišķi lielas problēmas ir vasarā, kad apkārt esošajās vasaras kafejnīcās nekontrolēti atskaņo mūziku.
NAFTAS PRODUKTI
Veicot gruntsūdens pārbaudes ir atklājies vēl viens Rīgas Doma apdraudējums. Saskaņā ar laboratorijas testēšanas rezultātiem gruntsūdens ir piesārņots ar naftas produktiem – dīzeļdegvielu. Šīs dīzeļdegvielas vecums ir 19 ± 2 gadi. Piesārņojuma epicentrs izvietojas altāra zonā, kur arī konstatēta stipra piesārņojuma koncentrācija, kas saskaņā ar pastāvošo vides likumdošanu uzliek par pienākumu veikt gruntsūdens sanāciju.
Pašreiz tiek pabeigta izpēte un ar secinājumiem par šo piesārņojuma veida izplatību Rīgas Domā un tā tuvākajā apkārtnē sabiedrība tiks iepazīstināta tuvākā laikā.
Rīgas Doms ir allaž bijusi Rīgas sirds. Te pie Doma ir kurināti barikāžu ugunskuri un barikāžu dienās Doms bijis patvērums tiem, kas modri iestājās par Latviju un tās neatkarību. Tagad Domam ir vajadzīgas ne tikai cilvēku grupas, bet visas sabiedrības rūpes un atbalsts."