Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu vadītājs Anrijs Matīss turpinās vadīt uzņēmumu, lai arī vēl šodien tika pieļāvis iespēju to pamest, ja negūs skaidru atbalstu viņa rosinātajām izmaiņām, - par to viņš paziņoja pēc vairāk nekā stundu ilgas tikšanās ar Rīgas mēru un «Rīgas satiksmes» akciju turētāju Nilu Ušakovu (S).

Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka šodien ar Matīsu izrunājis daudzus jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma funkcionēšanu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē un patlaban neesot iemeslu runāt par to, ka uzņēmumam draudētu nestabilitātes problēmas.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Matīss darot «ārkārtīgi grūtu darbu» un daudzas lietas neuztvert emocionāli nemaz neesot iespējams.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc sarunas ar medijiem abi ar Matīsu turpinās strādāt pie uzņēmuma šī gada budžeta veidošanas. «Rīt, »Rīgas satiksmes« akcionāru sanāksmē lemsim par uzņēmuma budžetu, skatot to kontekstā arī ar pašvaldības budžetu, kuru iecerēts pieņemt 27.martā,» sacīja Ušakovs.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Pagaidu budžets nozīmē visa iesāktā finansēšanu pērnā gada līmenī ar šīs Saeimas korekcijām, bet netiek skarti nodokļu ieņēmumu apmēri, kuriem, pēc visām prognozēm, 2019. gadā jāaug

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka apstiprināta budžeta iztrūkums nav traģēdija, šādam gadījumam ir paredzēta noteikta kārtība. Līdzīga kārtība tehniskā budžeta gadījumā, kāda ir Latvijā, ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ko īsti nozīmē tehniskais budžets un ar ko tas atšķiras no īstā – Saeimā akceptētā?

Tehniskais budžets ir iespēja – mehānisms – nodrošināt valsts funkcionēšanu bez Saeimā apstiprināta budžeta likuma. Tas dod pilvaras finanšu ministrei veikt konkrētus valsts naudas maksājumus – izdevumus. Ir noteikti limiti – ierobežojumi – attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, kuri ir noteikti tieši tādā pašā apmērā, kādi tie bija 2018. gadā. Vienlaikus jaunā Saeima veica grozījumus un paredzēja, ka pašreizējā tehniskā – pagaidu – budžeta izdevumi ir atbilstoši Latvijas apstiprinātajam vidējā termiņa 2018.–2020. gada budžeta ietvaram, turklāt ir atļauti visi izdevumi, kas saistīti ar ES struktūrfondu programmu apguvi, par to realizāciju pienākošajām atlīdzībām, ir papildu līdzekļi algām, pensijām un pabalstiem, kā arī nauda pašvaldībām, to funkciju nodrošināšanai un arī Satversmes tiesas lēmumu izpildei attiecībā par tiesnešu un prokuroru algām, kā arī mediķu virsstundu darba apmaksai. Minēto iemeslu dēļ faktiski var uzskatīt, ka pērnais gads turpinās šogad. Savukārt īstajā – Saeimas akceptētajā – 2019. gada valsts budžetā būs ietvertas jaunās valdības izveidotāju iniciatīvas. Protams, šo jauno iniciatīvu rezultātā lielākoties ir gan ieguvēji, gan arī zaudētāji, taču tas ir politiskās vienošanās rezultāts. Vienlaikus, veidojot jauno 2019. gada budžetu, jārēķinās, ka daļa līdzekļu, kas ir budžeta 2018. gada bāzē, būs jau iztērēti. Protams, 2018. gada budžetā bija arī tādi pasākumi, kuri vairs netika finansēti 2019. gadā.

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Nākamās nedēļas sākumā Briselē sagaidāms galalēmums par izmaiņām zvejas kvotās, kas Latvijas zvejniekiem nozīmēs teju miljonu Ls mazākus ieņēmumus nākamgad.

Kā Db pastāstīja Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits, visām zivju sugām, izņemot Austrumbaltijas mencu, nākamgad būs vērojams kvotu samazinājums. ES lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē iesniegtais Padomes Regulas projekts paredz, ka brētliņām samazinājums ir 15 %, Rietumbaltijas mencai un lasim – katram pa 15 %, reņģēm Baltijas jūrā – 6.6 % un reņģēm Rīgas jūras līcī – 3.3 %. Izņēmums ir Austrumbaltijas menca, kam paredzēts 15 % nozvejas kvotu pieaugums.

Šo izmaiņu rezultātā, ņemot vērā šodienas izmaksas un produkcijas cenas, paredzams, ka zvejnieku neiegūtie ienākumi nākamgad būs aptuveni 850 tūkstoši Ls, kas no kopēiem ienākumiem 12 – 13 milj. Ls veido būtisku daļu. I. Voits aplēsis, ka tas nozīmē vēl vismaz piecu līdz sešu zvejniecības uzņēmumu jeb katra desmitā bankrotu. Patlaban Latvijā 58 firmas nodarbojas ar zvejniecību un līdz gada beigām varētu slēgt vēl piecas firmas, kas savus kuģus pieteikušas uz sagriešanu.

Lai arī valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības par 2020.gada budžetu, tomēr piektdien notikušajā sanāksmē puses atbalstīja budžeta virzīšanu izskatīšanai Saeimā.

Piektdien valdības un sociālo partneru veidojošajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tika skatīts 2020.gada budžets. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valde jau ceturtdien atzina, ka tā neatbalsta 2020.gada budžetu, uzskatot, ka tajā valdība nav ieklausījusies sociālajos partneros, kā arī valdība ignorējusi likumus, kas paredz finansējuma pieaugumu veselības aprūpei un izglītībai.

Tiesa, NTSP sēdē arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns gan piebilda, ka viņa vadītā organizācija nav pret 2020.gada budžetu, bet gan LBAS iestājas par uzlabojumiem budžetā, kurus organizācija cer panākt, kamēr 2020.gada budžets tiks skatīts Saeimas komisijās. «Mūsu mērķis nav valdības krīze. Tomēr ceram, ka budžets tiks pieņemts ar nelieliem uzlabojumiem, ietverot to, kas minēts valdības deklarācijā,» piebilda LBAS vadītājs.

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

No 1995. gada līdz šodienai – 2022. gada septembrim, Latvijas eksporta importa bilance nemainīgi bijusi negatīva un summāri veido 64,2 miljardus eiro.

Līdz 2021. gada beigām šis skaitlis bija 60,5 miljardi, bet šā gada astoņos mēnešos Latvija ir pārspējusi visas iespējamās negatīvās gaidas, gandrīz četri miljardi mīnusos, kas ir vismaz divas reizes vairāk nekā jebkad iepriekš.

Tirdzniecības bilance kā valstisks mīnuss

Lai arī kā nesamudžinātu stāstus par makroekonomiku, par iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un valsts budžeta veidošanos, nav iespējams noslēpt vienkāršu patiesību, Latvija visu laiku ieved preces un pakalpojumus par lielāku summu nekā izved. Proti, valstī ik gadu veidojas labumu deficīts naudas izteiksmē, kas ir jāaizpilda ar citām metodēm nekā preču un pakalpojumu ražošana. Jo lielāka summa gadā aizplūst no valsts, jo vairāk naudas līdzekļu jāieved, izmantojot šīs citas metodes, citādi mēs nonāktu situācijā, kad rindai preču cenas pieaugtu tik lielas, ka vairums tās nespētu iegādāties. Visticamāk, pienāktu kritisks brīdis, kad vajadzētu runāt arī par valsts maksātnespēju.

Šonedēļ apstiprinātais 2009. gada valsts budžeta projekts ar plānoto deficītu 1,85 % apmērā no IKP jau iesniegts Saeimā, uz kuru tagad pārcelsies visas diskusijas par nepieciešamību tomēr atrast līdzekļus kaut nelielam algu palielinājumam sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, samazināt budžeta deficītu un tamlīdzīgi.

Nenoliedzami, valsts aparāta tēriņu samazināšana ir apsveicama lieta, taču pašreiz sabiedriskā sektora iepirkumi ir būtisks iekšzemes patēriņu veicinošs faktors. Laikā, kad privātais patēriņš samērā strauji krītas, Latvijas uzņēmējiem ir svarīgi, lai sabiedriskā sektora iepirkumi nekristos pārlieku ātri. Uzņēmējiem samaksātā nauda taču ļauj nodrošināt darba vietas un liela daļa no tās atgriežas valsts un pašvaldību budžetos dažādu nodokļu veidā. Pašlaik arī nebūtu vēlams, lai tiktu samazināta nākamā gada budžetā ES projektu līdzfinansēšanai atvēlētā summa, kas ir 926.9 milj. Ls. Protams, samazinot šo summu par aptuveni trešdaļu, 2009. gada valsts budžets būtu sabalansēts. Iespējams, ka Saeimas deputāti jutīs vilinājumu daļu no šiem līdzekļiem novirzīt algu palielināšanai. Taču tajā brīdī būtu jāatceras, ka, piemēram, Igaunijā būs bezdeficīta budžets, taču tas nav atturējis starptautiskās kredītreitingu aģentūras no Igaunijas kredītreitinga samazināšanas.

Talsu pilsētas dome apstiprinājusi 2009.gada pašvaldības budžetu, kas bez dotācijām ir par piekto daļu mazāks nekā 2008.gada budžets.

Šogad budžets plānots 5 251 104 latu apmērā, db informēja Talsu domē.

2009. gada budžets ir par 56 % mazāks nekā 2008. gada Talsu pašvaldības budžets. Tomēr 2008. gadā lielu daļu pašvaldības budžeta veidoja valsts mērķdotācijas dažādu objektu celtniecībai, infrastruktūras sakārtošanai un citiem mērķiem. Rēķinot bez dotācijām, 2009. gada budžets ir par 20.6 % mazāks nekā budžets 2008. gadā.

Budžeta ieņēmumu daļā visvairāk samazināti ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa - par gandrīz 20%. Krietni samazinājies valsts finansējums pašvaldībai. Liels zaudējums pašvaldības budžetam ir tas, ka valsts vairs nepiešķir līdzekļus pirmsskolas izglītības iestāžu (PII) pedagogu algu paaugstinājumam, un tagad šie līdzekļi bija jāatrod pašvaldības budžetā.

Valdība ārkārtas sēdē ir panākusi vienošanos par naudas sadali nākamā gada budžeta prioritārajiem pasākumiem.

Lai gan valsts budžets 2020. gadam vēl jāapstiprina Saeimai, tomēr valdības panākto vienošanos var dēvēt kā nozīmīgu uzvaru un apliecinājumu tam, ka budžets, visticamāk, nebūs par iemeslu valdības krišanai. Budžeta fiskālās telpas apmērs nākamgad būs 192,4 miljoni eiro. Lielākie papildu izdevumi līdztekus bāzes finansējumam ir mediķu algām, pedagogu algām, kā arī kultūras, tieslietu un iekšlietu sistēmas darbinieku atalgojumam. Tāpat tiks palielināts ar nodokli neapliekamais minimums līdz 300 eiro mēnesī.

Tajā pašā laikā ministru pieprasījumi nākamā gada budžetam pārsniedza 900 miljonus eiro, kas nozīmē, ka panāktā vienošanās ir sāpīgs kompromiss. Visapdalītākie gluži pamatoti jūtas mediķi, jo nākamgad netiks pildīts likums par 20% ikgadēju atalgojuma pieaugumu. Neapmierinātas ir arī pašvaldības, kas uzskata, ka valsts budžeta līdzekļu pieaugums ir noticis uz to rēķina. Jāatgādina, ka nākamā gada budžetā lielu robu radīja gan neveiksmīgā nodokļu reforma, gan Rīgas satiksmes izdevumu iekļaušana kopējā valdības deficītā. Labā ziņa gan ir tā, ka nākamgad netiks mainīti nodokļi. Tomēr tūlīt pēc 2020. gada budžeta pieņemšanas sāksies darbs pie nodokļu sistēmas pārskatīšanas, lai izmaiņas varētu stāties spēkā 2021. gadā, tādējādi dodot laiku uzņēmējiem tām sagatavoties.

Valdošās koalīcijas piedāvātās nodokļu izmaiņas, kuras izskatās pēc politiskas vienošanās, noteikti neveicinās straujāku Latvijas ekonomikas izaugsmi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pēc viņa teiktā, valdība vienlaikus apgalvo, ka grib veicināt uzņēmējdarbību, bet tajā pašā laikā "uzkrāmē" uzņēmējdarbībai papildu nodokļus. "Nu vai tad tā mēs varam veicināt uzņēmējdarbību?" retoriski vaicāja Endziņš.

LTRK vadītājs arī norādīja uz valdības deklarācijā iepriekš pausto apņemšanos veicināt pāreju uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, taču tagad valdošā koalīcija tieši šādiem uzņēmumiem gribot palielināt nodokļu slogu, un tas Endziņam šķiet neloģiski.

Uzņēmēju organizāciju arī neapmierinot valdības vēlme samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmi, jo tas būtu tikai īstermiņa ieguvums, bet ilgtermiņā tas negatīvi atspēlētos uz pensijām.

Ieilgstot valdības veidošanas procesam un attiecīgi aizkavējoties 2019.gada valsts budžeta izstrādei un apstiprināšanai, šis gads tiks sākts ar tā dēvēto «pagaidu budžetu».

«Pagaidu budžeta» principi ietverti Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa 12.decembrī izsludinātajos grozījumos likumā par budžeta un finanšu vadību. «Pagaidu budžets» būs spēkā līdz brīdim, kad tiks apstiprināts 2019.gada budžets.

Minētie likuma grozījumi arī paredz 8,3 miljonu eiro novirzīšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.

Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka ar «pagaidu budžetu» tiks nodrošināta valsts funkciju un saistību izpilde, kā arī sākto budžeta politiku un pasākumu turpināšana nemainīgā līmenī, līdz stāsies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums. «Tas risina līdzekļu nodrošināšanu sabiedrības grupām, kas pie līdzšinējā regulējuma nevarētu saņemt tiem pēc normatīvajiem aktiem pienākošos naudu,» piebilda FM.

«Es jau vizualizēju 1. oktobri, kad pie galda sēž Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji. Pirmais jautājums – kur ir uz mērķi balstīts budžets? Ja vēl šodien mērķi nav gatavi, kā budžets var būt uz mērķi balstīts?»

Tā intervijā Latvijas Radio norāda Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende.

Valsts budžets jāveido, vairāk iesaistot sabiedrību un vadoties no konkrētiem mērķiem, Viņa uzsver, ka budžets nav politiķu mērķis ko sasniegt, bet gan līdzeklis, ar ko sasniegt mērķus. Tāpat speciāliste kritizēja nodokļu ieviešanas politiku valstī, atgādinot, ka nodokļi ir svarīga uzņēmējdarbības un iedzīvotāju dzīves sastāvdaļa. Tāpēc ir nepieciešama nodokļu modelēšana – ilgtermiņā jāanalizē, kā katra nodokļa izmaiņas attieksies uz iedzīvotāju un uzņēmumu dzīvi pēc 2 vai 3 gadiem.

Labklājības ministrijas (LM) iepazīstinājusi ar pētnieku izstrādāto Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžetu (MRI budžets).

“Esam ieguvuši Latvijas sabiedrības šī brīža uzskatu par pieņemamu dzīves līmeni, kas tālākās politikas veidošanai būs noderīga analītiska vērtība,” ir pārliecināts labklājības ministrs Gatis Eglītis.

MRI budžets ir veidots no divām daļām - pārtikas groza un nepārtikas izdevumu kategorijām un ir aprēķināts dažādiem mājsaimniecību tipiem atkarībā no to dzīvesvietas. Tas nozīmē, ka MRI budžets katram mājsaimniecību tipam ir atšķirīgs un viens vidējais rādītājs nav noteikts, jo šī summa neatspoguļotu vairuma Latvijas mājsaimniecību vajadzības.

Summas dažādiem mājsaimniecību tipiem dažādās dzīvesvietās var atšķirties vairāk nekā par 150 eiro mēnesī.

Komersanti spiesti tranzīta procedūrai veltīt trīsreiz vairāk laika; muitnieki ar Finanšu policiju strīdēties nevēlas

Brīdī, kad astoņos mēnešos valsts budžeta ieņēmumi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) plāna atpaliek par 47,64 miljoniem eiro un, saskaņā ar Fiskālās disciplīnas padomes pausto, līdz gada beigām valsts budžeta deficīts var sasniegt 370 miljonus eiro plānoto 250 miljonu vietā, VID bez jebkādām aplēsēm pieņēmis lēmumu, kas budžeta robu tikai palielinās. Tādu viedokli DB pauž vairāki tranzīta nozarē iesaistītie, šoreiz nevēloties, ka tiek minēti vārdā. VID radīto situāciju viņi raksturo kā «absurdu kārtību», «murgu», «atgriešanos 90. gadu sākumā papīru laikmetā» un «ņirgāšanos par cilvēkiem», jo «pāršaušana pār strīpu» un «pilnīgs bardaks» būtu maigi teikts.

Strauja un ekonomiski nepamatota akcīzes nodokļa celšana alkoholam iecirtusi pamatīgu robu Igaunijas budžetā. Tā kā Latvijā grādīgie dzērieni maksā lētāk, igauņi pirkt alkoholu regulāri dodas uz Latvijas veikaliem.

Latvijas Alkohola nozares asociācijas aplēses liecina, ka 2017. gadā Latvijas budžets no igauņu alkohola iegādes braucieniem uz Latviju ieguvis vismaz 40 miljonus eiro. Igaunijas piemērs pierādījis, ka nepārdomāta akcīzes nodokļa celšana nav priekšnosacījums lielākiem nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā – tieši pretēji: pircēji meklē lētākas alkohola iegādes iespējas kaimiņvalstīs, un pieaug nelegālā alkohola tirgus.

Pagājušajā gadā Igaunijas budžets ieņēma par 50 miljoniem eiro mazāk nekā plānots un ieņēmumi no alkohola tirdzniecības samazinājās par apmēram 30 miljoniem eiro.

Turpmāko trīs gadu laikā strauju akcīzes nodokļa celšanu plāno arī Latvija – šajā gadā nodoklis tiek celts par 15%, nākamajā gadā par 10% un 2020.gadā – vēl par 10%. Nodokļu celšana plānota, neskatoties uz to, ka jau vidēji šobrīd grādīgo alkoholisko dzērienu akcīzes nodoklis un PVN kopumā veido vairāk nekā 70% no dzēriena cenas veikalos, dažreiz pat tuvu 90% no dzērienu cenas (skatīt pievienoto infografiku).

Sviesta deficītam Zviedrijā turpinoties jau otro mēnesi, piensaimniecības nozare joprojām cīnās, lai apmierinātu pieprasījumu, un plaukti lielveikalos vēl aizvien ir tukši, vēsta thelocal.se.

Sviesta deficīts esot saistīts ar ēdiena gatavošanas tendencēm, diētām un to, ka jaunieši «pagriež muguru» piensaimniecībai.

«Vienlaicīgi vērojamas divas acīmredzamas tendences. No vienas puses pieprasījums pēc sviesta un krējuma pieaug, no otras puses ražošana pēdējo gadu laikā sarūk,» stāstījis Klaess Henriksons (Claes Henriksson) no Zviedrijas piena giganta Arla.

Zviedrijas TV šefpavāre Leila Lindholma, kura savos kulinārijas padomos ieteikusi izmantot sviestu, ir viena no tām, kuru Zviedrijas plašsaziņas līdzekļi vaino šī produkta trūkumā.

«Tas ir ļoti glaimojoši, ka viņiem jādomā, ka man ir tik liela ietekme uz Zviedrijas sabiedrību, bet es uzskatu - tas ir mazliet pārspīlēti,» komentējot šo viedokli, sacījusi pati šefpavāre. Pēc viņas domām, ir vairāki iemesli, kādēļ zviedri izvēlas pilntauku produktus, nevis «vieglākus».

„Rīgas domes Mārketinga nodaļas budžets jāoptimizē par 50%”, uzskata Rīga domes priekšsēdētāja vietnieks Almers Ludviks (LPP/LC). Mārketinga nodaļas budžets šogad, sastāda 719 584 latus, savukārt 2009. gadā mārketinga nodaļa plāno tērēt 669 580 latus, kas ir par 7% jeb 50 000 latiem mazāk.

Ludviks: Mārketinga nodaļas budžets jāoptimizēSekojot A. Ludvika jūlijā parakstītajam rīkojumam par budžeta optimizāciju, Ārlietu pārvalde, kuras ietvaros darbojas arī Mārketinga nodaļa, iesniedza savu redzējumu par tēriņu samazinājumu. Vicemērs norāda, ka Mārketinga nodaļas priekšlikums budžeta optimizācijai 7% jeb 50 000 latu apmērā šī brīža apstākļos nav apmierinošs, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

„Mārketingam, protams, ir nozīmīga loma jebkura uzņēmuma vai organizācijas komunikācijā un attīstībā, taču ekonomisko grūtību apstākļos, ja vien mārketings nav organizācijas pamatdarbība, tas vērtējams kā papildus izdevumi jeb ekstra, ko nākas ierobežot,” norāda A. Ludviks.

Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Par likuma pieņemšanu nobalsoja 52 deputāti, pret - 37.

Darbu ar valsts budžeta paketi Seima sāka 15.oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk - 15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Tāpat šogad tika saīsināts debašu runas ilgums divas reizes. Līdzšinējo piecu un divu minūšu vietā debatējot pirmo un otro reizi, deputātu runas laiks bija attiecīgi divas un viena minūte.

Uz galīgo lasījumu šajā likumā tika saņemti 232 priekšlikumi. Virkne no tiem bija saistīti ar tā saucamajām koalīcijas "deputātu kvotām", kuras ļoti asi kritizēja opozīcija. Kopumā kvotās tika sadalīti teju divi miljoni eiro vairākām organizācijām, biedrībām, reliģiskajām draudzēm un pašvaldībām.

Pēdējos gados par regulāru kļuvusi prakse, ka Satiksmes ministrija (SM) prasa Ministru kabinetam (MK) piešķirt dotācijas pasažieru pārvadājumiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kaut gan nepieciešamie tēriņi bijuši pat ļoti viegli paredzami. Iemesls tam pavisam vienkāršs – MK regulāri veido tādu valsts budžetu, kurā miljonos mērāmais gaidāmais iztrūkums jau ir paredzēts, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Finanšu ministrija (FM) ir parādā DB atbildi uz jautājumu, kāpēc pēdējos gados ir pieļāvusi valsts budžetā apzinātu robu vairāk nekā 10 milj. eiro apmērā.

Šodien SM ir paredzējusi prasīt valdībai apaļus 10 milj. eiro VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām. Gan 2015. gadam, gan 2016. gadam apakšprogrammā «Maksa par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu» paredzēti 23,87 milj. eiro, kuri izmaksājami PV par publiskās dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu atbilstoši valsts pasūtījuma līguma ietvaram, norādīts SM informatīvajā ziņojumā. Taču PV iesniegtajā prognozē 2016. gadam izdevumi par infrastruktūras lietošanu tika lēsti 35,7 milj. eiro apmērā.

Nekustamā īpašuma iegāde ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem cilvēka dzīvē. Bieži vien tā pamatā ir ne tikai pragmatiska nepieciešamība pēc jumta virs galvas vai vietas savu uzņēmējdarbības ieceru īstenošanai, bet arī emocionāla vēlme piepildīt kādu svarīgu mērķi dzīvē.

Diemžēl likuma robu dēļ darījumi ar nekustamo īpašumu ir kļuvuši par ērtu veidu, kā krāpniekiem uz godprātīgu iedzīvotāju rēķina vairot savu turību. Redzot, kā iedzīvotāji reaģē uz straujo energoresursu sadārdzinājumu, kas daudziem liek mainīt vai pat pārdot, piemēram, lielus, energoneefektīvus mājokļus, jau šobrīd ir skaidrs, ka tirgus aktivitātes pieaugums liks sarosīties arī krāpniekiem.

Zaudēt īpašumu cilvēkam nozīmē zaudēt pamatu zem kājām. Bieži tā tiek zaudēta arī uzticība valstij, jo cietušā ieskatā valsts nav izveidojusi mehānismu savu iedzīvotāju īpašuma tiesību aizsardzībai. Vairāku gadu garumā notāri ir centušies pievērst lēmumu pieņēmēju uzmanību tam, cik neaizsargāti ir iedzīvotāji, neraugoties uz dažādiem likumiem. Tomēr līdz šim būtiskas izmaiņas, lai novērstu likumu nepilnības, ko tik prasmīgi izmanto krāpnieki, nav sekojušas.

Pelēko ekonomiku audzē uzņēmēju neuzticēšanās valdībai un tās īstenotajai uzņēmējdarbības atbalsta politikai. Tā liecina Ventspils Augstskolas (VeA) veiktie pētījumi, salīdzinot uzņēmēju apmierinātību ar valdības īstenoto uzņēmējdarbības atbalsta politiku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Tiesa gan, pētījums ataino situāciju 2011. gadā, neņemot vērā šogad pieņemtos lēmums, piemēram, par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu no 22% līdz 21% un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu.

Uzņēmēji uzsver, ka viņi, politiķi un ierēdņi, dzīvo katrs savā informatīvajā telpā, un trūkst prasmes būt sadarbības partneriem. Finanšu ministrs Andris Vilks DB stāsta, ka ar dažādām organizācijām tiekas gandrīz katru nedēļu un dialogs uzlabojas.

Atbilstoši VeA pētījumam, kurā aptaujāti 500 – 600 uzņēmēji katrā no Baltijas valstīm, vismazāk apmierināti ar valdības atbalstu, nodokļu politiku un biznesa likumdošanu ir Latvijas uzņēmēji. Vairākos rādītājos rezultāti ir līdzīgi kaimiņiem Lietuvā, bet Igaunijas biznesmeņi ar valsts politiku ir visvairāk apmierinātie.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme lūgs pārtraukt ar SIA Rīgas karte noslēgto līgumu par Rīgas maksas autostāvvietu uzlabojumiem, darbību un uzturēšanu, vienlaikus norādot uz pienākumu piemērot publisko iepirkumu regulējumu.

Tā liecina LETA rīcībā esošais IUB atzinums kādai amatpersonai.

IUB tika lūgts izvērtēt Rīgas satiksmes rīcības neatbilstību Publisko iepirkumu likuma prasībām, nododot visus Rīgas satiksmes autostāvvietu ieņēmumu pārvaldības jautājumus Rīgas kartei, nerīkojot iepirkumu likumā noteiktā kārtībā.

No amatpersonas vēstules IUB konstatēja, ka SIA CityCredit jeb Mobilly jau 2004.gadā uzvarēja iepirkumā par īsziņas norēķinu sistēmas izveidošanu un uzturēšanu Rīgas satiksmes autostāvvietās uz pieciem gadiem. 2010.gadā Rīgas satiksme izsludināja jaunu iepirkumu, tomēr tas tika pārtraukts, un CityCredit ar Rīgas satiksmi noslēdza vienošanos, ka iepriekš noslēgtais līgums ir spēkā līdz jaunas iepirkuma procedūras rezultātiem. Esošais līgums esot spēkā līdz šā gada jūnijam.