Diemžēl arī tiesas turpina iet pa Konkurences padomes (KP) iemīto taku un turpina vērsties pret to uzņēmumu, kas nepakļāvās kartelim, pret kuru šis kartelis bija vērsts.

2024. gada 25. janvārī esam saņēmuši Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta spriedumu, saskaņā ar kuru DEPO piemērotais naudas sods 3,7 milj. EUR apmērā stājas spēkā. Mēs, DEPO, esam ļoti vīlušies, ka pēc 7 gadiem, kuru laikā tiesas pārbaudīja KP lēmuma tiesiskumu, tā arī nav izdevies nonākt pie objektīva un taisnīga rezultāta pēc būtības. DEPO ieskatā tiesvedības ietvaros nav vērtēti uzņēmuma iesniegtie nepārprotamie pierādījumi, ka mēs nebijām un nevarējām būt aizliegtas vienošanās starp būvmateriālu ražotājiem un tirgotājiem par ilgstošu būvmateriālu cenu noteikšanu veikalu plauktos dalībnieks.

Pēc iepazīšanās ar saņemto spriedumu DEPO rodas pārliecība, ka tiesu sistēmas darbībā un tieši konkurences tiesību piemērošanā ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, jo šobrīd tas tiek darīts akli un jau pēc noklusējuma uzskatot katru uzņēmēju par pārkāpēju un noziedznieku. Tiesas, acīmredzot, ir pārliecinātas savās zināšanās par konkurences tiesībām tādā mērā, ka šos noteikumus var piemērot bez jebkādām konsultācijām ar Eiropas Savienības Tiesu, tas ir, neuzdodot prejudiciālos jautājumus (jautājums par Eiropas Savienības tiesību normu pareizu un atbilstošu interpretāciju, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu), kad tas ir acīmredzami jādara. Turklāt šajā gadījumā tiesas sprieduma pamatojumā tiek izmantota tiesību normu interpretācija, kas attīstījusies vairākus gadus pēc lietā iztirzātajiem notikumiem un ko šobrīd joprojām turpina attīstīt un skaidrot Eiropas Komisija.

Konkurences padome (KP) būvmateriālu tirgotājam "Depo" šā gada 21. novembrī piemērojusi naudas sodu 701 811 eiro.

Sods piespriests par to, ka mazumtirgotāju karteļa lietas izmeklēšanas gaitā uzņēmums neesot sniedzis pilnīgu informāciju par diviem e-pastiem 2007. un 2009.gadā, informē uzņēmumā.

Uzņēmums šo KP lēmumu uzskata par nepamatotu un sodu pārsūdzēs Apgabaltiesā, izmantojot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai.

Uzņēmums noraida jebkurus pārmetumus par nepatiesas vai nepilnīgas informācijas sniegšanu KP. Lēmums par soda naudas piemērošanu pieņemts vairāk nekā divus gadus pēc tam, kad "Depo" uzsāka tiesas procesu, lai atzītu KP lēmumu par to, ka uzņēmums piedalījies kartelī, par prettiesisku un nepamatotu. Tiesvedība notiek joprojām, un lēmumu par naudas sodu KP pieņēma vairākas dienas pirms kārtējās tiesas sēdes šā gada 3. decembrī. To uzņēmums uztver kā centienus ietekmēt "Depo" aizstāvības pozīciju, lieciniekus un tiesu, vājinot arī uzņēmuma tēlu un reputāciju.

Būvmateriālu tirgotāja SIA "Depo DIY" ("Depo") pērn strādāja ar 249,203 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 10% - līdz 15,56 miljoniem eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka aizvadītais gads uzņēmumam bijis veiksmīgs. Kompānija uzskata, ka "dari pats" segmentā ir nostiprinājusi līdera pozīciju. "Depo DIY" turpināja strādāt pie kompānijas tālākas komercdarbības izaugsmes, konsekventi realizējot savu stratēģiju.

Klientu plūsma un ieņēmumi visos veikalos pērn atbilda plānotajam, un uzrādīja stabili pozitīvu izaugsmes dinamiku, norādījusi "Depo DIY" vadība.

"Depo DIY" pērn turpināja pilnveidot iekšējo sistēmu un struktūru ar mērķi uzlabot klientu apkalpošanas līmeni un kompānijas konkurētspēju nākotnē, tādējādi nodrošinot "Depo DIY" turpmāku izaugsmi.

"Depo DIY" tirdzniecības apmēri 2020.gada sākumā atbilst plānotajam līmenim. Tāpēc kompānija nepretendēja uz valsts atbalstu Covid-19 kontekstā.

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīta par pamatotu Konkurences padomes (KP) konstatētā aizliegtā vienošanās starp diviem būvmateriālu ražotājiem un četriem tirgotājiem par ilgstošu būvmateriālu cenu noteikšanu, informēja tiesa.

Ar minēto iestādes lēmumu pieteicējai - SIA "Depo DIY" - uzlikts naudas sods 3 718 323 eiro apmērā.

KP iepriekš informēja, ka lietas izpētes laikā KP vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju - SIA "Depo DIY", AS "Kesko Senukai Latvia", "Kurši" un SIA "Krūza" - vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu "Knauf" un "Norgips" izplatītajai produkcijai.

KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp "Knauf" un "Norgips" un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās - mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz "Knauf" un "Norgips" preču cenu.

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 21,8 miljonu eiro apmērā jauna DEPO veikala būvniecībai Rīgā, K. Ulmaņa gatvē. Veikalu plānots atvērt gada laikā.

“Luminor banka ir mūsu ilgtermiņa sadarbības partneris nekustamā īpašuma finansēšanā. Šī sadarbība ļauj DEPO klientiem Baltijas valstīs iepirkties plašos, mūsdienīgos veikalos par zemām cenām katru dienu,” saka Viktors Baltrukovičs, DEPO finanšu direktors.

"Nemitīgi uzlabojot iekšējās sistēmas un struktūru, kā arī strādājot pie klientu apkalpošanas, pašmāju uzņēmums DEPO ir iekarojis stabilu vietu savā segmentā un nodrošinājis spēcīgus pamatus turpmākai izaugsmei. Pozitīvi, ka uzņēmums arvien vairāk iekaro arī Lietuvas un Igaunijas tirgus, turpinot paplašināties arī mūsu kaimiņvalstīs,” saka Ilze Zoltnere, Luminor bankas Korporatīvā departamenta vadītāja.'

Francijas aktīvu pārvaldīšanas kompānijas "Corum Asset Management" pārvaldīts fonds ir iegādājies būvniecības un mājsaimniecības preču veikala "Depo DIY" ēku Kauņā, informēja darījuma konsultants "Colliers Baltics".

Šis ir otrais "Corum" investīciju darījums Lietuvā un otrā "Depo DIY" veikala ēka, ko iegādājas "Corum". Pirmo "Depo DIY" veikalu fonds iegādājas agrāk šajā gadā Viļņā. "Depo DIY" 22 000 kvadrātmetru plašā veikala ēka Kauņā uzbūvēta un nodota ekspluatācijā 2019.gada jūnijā. Puses ir noslēgušas "sale-leaseback" līgumu.

Veikala ēka atrodas uz vienas no galvenajām Kauņas maģistrālēm un pie galvenās Kauņas maģistrālā pārvada, kas nodrošina virzienus un Klaipēdu, Rīgu, Viļņu un Varšavu. Veikala ēkai ir vairāk nekā 500 autostāvvietas un tam ir saņemts viens no pirmajiem "A+" klases energoefektivitātes sertifikātiem šāda tipa būvēm.

"Colliers Baltics" Investīciju nodaļas vadītāja Anžela Koļesņikova informē, ka "Depo" savu darbību Lietuvas tirgū uzsāka 2016.gada rudenī un šobrīd pārvalda piecus veikalus visās lielākajās Lietuvas pilsētās - divus Viļņā, pa vienam Klaipēdā, Paņevēžā un Kauņā - ar kopējo platību vairāk nekā 110 000 kvadrātmetru. Bez divām "Depo" veikala ēkām Lietuvā, "Corum" pieder arī rūpniecības ēka netālu no Tallinas, "Prisma" veikals Narvā un biroja ēka Rīgā.

Policija saistībā ar ugunsgrēku būvniecības preču veikalā "Depo" Rēzeknē izvērtē arī ļaunprātīgas dedzināšanas un nelaimes gadījuma versijas, informēja Valsts policijas (VP) Latgales reģiona pārvaldes pārstāve Anastasija Laizāne.

Pēc viņas paustā, policija pārbauda visus iespējamos ugunsgrēka iemeslus. Tiek atstrādāta gan ļaunprātīgas dedzināšanas, gan arī nelaimes gadījuma versija.

"Policija turpina izmeklēšanu un veic visas nepieciešamās kriminālprocesuālās darbības," apgalvoja Laizāne, plašāku informāciju par kriminālprocesu un izmeklēšanu nesniedzot.

Kā ziņots, būvniecības preču veikalā "Depo" Rēzeknē ugunsgrēks izcēlies 12.decembrī, un tas likvidēts pēc teju nedēļas. VP par ugunsgrēku sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 18.nodaļas -noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu.

SIA "Depo DIY" piederošā manta nodegušajā veikalā Rēzeknē ir apdrošināta - notiek visu negadījuma seku apzināšana un tiks veiktas zaudējumu aplēses, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāvis Matīss Rutks.

AS "SEB banka" ir palielinājusi overdraftu būvmateriālu un mājsaimniecības preču tirgotājam SIA "Depo DIY" par 10 miljoniem eiro, kopējam overdrafta apjomam sasniedzot 60 miljonus eiro, informē bankā.

Uzņēmums iegūto finansējumu plāno izmantot apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, lai vēl plašāk attīstītu "Depo" veikalu tīklu Baltijā.

Uzņēmums pēdējo trīs gadu laikā ir paplašinājis savu darbību Lietuvā, tādējādi ievērojami audzējot arī savu apgrozījumu. Tāpat līdz gada beigām uzņēmums plāno atvērt jaunu "Depo" veikalu arī Igaunijā.

"Esam gandarīti, ka mūsu vairāk nekā desmitu gadus ilgstošās sadarbības rezultātā, esam bijuši līdzās, sniedzot savu atbalstu uzņēmumam, kas vairākus gadus pēc kārtas atrodas būvniecības industrijas topa līdera pozīcijā un viennozīmīgi ir viens no biznesa veiksmes stāstiem. Uzņēmums pēdējo trīs gadu laikā ir sasniedzis iespaidīgus izaugsmes tempus, atverot piecus jaunus veikalus Lietuvā un plānojot atvērt jaunu veikalu Igaunijā, tādējādi ieliekot stabilus pamatus turpmākai izaugsmei Baltijas tirgū," komentē Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis.

Administratīvā apgabaltiesa šā gada 24.novembrī pieņēmusi spriedumu, ar kuru nolemts atcelt Konkurences padomes (KP) 2019. gada 21. novembra lēmumu par naudas soda uzlikšanu "Depo" 701 811 eiro apmērā par pilnīgas informācijas nesniegšanu tiesā.

Jau ziņots, ka 2017. gada 4. oktobrī KP sodīja SIA "Depo DIY" ar 3,7 miljonu eiro sodu par dalību mazumtirgotāju kartelī. "Depo" šim KP lēmumam kategoriski nepiekrita un pārsūdzēja KP lēmumu Administratīvajā apgabaltiesā. Šī lieta vēl aizvien ir izskatīšanas procesā.

KP trim būvmateriālu tirgotājiem piemēro 5,78 miljonu eiro sodu 

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par aizliegtu vienošanos būvmateriālu tirgotājiem SIA...

Tiesvedības procesa laikā Konkurences padome norādīja, ka lietas izmeklēšanas gaitā "Depo" neesot sniedzis tai pilnīgu informāciju, un pieņēma otru lēmumu par vēl viena naudas soda 701 811 eiro apmērā piemērošanu "Depo".

Jau ziņots, ka sods tika piespriests par to, ka mazumtirgotāju karteļa lietas izmeklēšanas gaitā uzņēmums neesot sniedzis pilnīgu informāciju par diviem e-pastiem 2007. un 2009.gadā.

Depo saņēmis 701 811 eiro naudas sodu 

Konkurences padome (KP) būvmateriālu tirgotājam "Depo" šā gada 21. novembrī piemērojusi naudas...

Arī šo lēmumu "Depo" pārsūdzēja Administratīvajā apgabaltiesā. Ar 2020. gada 24. novembra spriedumu Administratīvā apgabaltiesa apmierināja "Depo" pieteikumu un atcēla KP 2019. gada 21. novembra lēmumu.

Kā informē uzņēmums, tad tiesa norādīja, ka nav pieļaujami tiesvedības laikā administratīvajā procesā ierobežot lietas dalībnieka tiesības iesniegt pierādījumus, uzsverot, ka ne no Konkurences likuma, ne citām Latvijai saistošām tiesību normām neizriet, ka ir pieļaujams ierobežot personas tiesības uz aizstāvību un sekojoši – uz taisnīgu tiesu.

Uzņēmums norāda, ka faktiski tiesa secināja, ka "Depo" ir pilnīgi izpildījis no Konkurences likuma un Administratīvā procesa likuma izrietošo pienākumu sadarboties ar iestādi, kas veic izpēti. Tādējādi Konkurences padomes secinājumi par "Depo" it kā pieļauto pārkāpumu ir bijuši nepamatoti.

Topošajā "Avala" biznesa kvartālā Tallinā tiks būvēts pirmais Latvijas būvmateriālu un saimniecības preču tirgotāja "Depo DIY" veikals Igaunijā, informē nekustamā īpašuma kompānija "Kaamos Kinnisvara".

Uzņēmums Tallinā attīsta jaunu biznesa kvartālu, kura investīcijas tiek lēstas 76 miljonu eiro apmērā. "Depo" veikals būs viena no jaunā kvartāla sadaļām un plānotās investīcijas veikala izveidē ir aptuveni 45 miljoni eiro. Veikalu ar blakus esošu noliktavu plānots atklāt nākamvasar.

"Depo ēka ir viena no garākajām Eiropā, un tā tiks pārklāta ar atjaunojamās enerģijas risinājumiem, kas palīdz neitralizēt transportlīdzekļu izplūdes gāzu emisijas no gaisa un arī ģenerē saules enerģiju kvartālam," sacīja "Kaamos Kinnisvara" izpilddirektors Priit Uustulnd.

Topošajā kvartālā atradīsies arī Igaunijas elektroenerģijas sadales kompānijas "Elektrilevi" galvenais birojs, kā arī Tallinā lielākais saules paneļu parks 15 000 kvadrātmetru platībā. Kvartālā tiks būvēta arī biroju ēka ar daudzstāvu autostāvvietu.

Ugunsdzēsējiem izdevies lokalizēt 13 500 kvadrātmetru plašo ugunsgrēku veikalā "Depo" Rēzeknē, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Glābēji izsaukumu uz notikuma vietu saņēma sestdien plkst.2.43, bet plkst.10.38 ugunsnelaimi izdevies lokalizēt.Dienestā norādīja, ka ir piesaistīta uzņēmuma tehnika konstrukciju pārkraušanai. Tās tiek pārbaudītas ar termokamerām un norisinās atsevišķu degšanas perēkļu dzēšana.

Tāpat, lai novērstu ķīmisku vielu noplūdi, pār Rēzeknes upi uzstādītas deviņas absorbējošās bonas, informēja VUGD.

Valsts vides dienesta pārstāvji Latvijas Radio atzina, ka dienestu uztrauc dzēšanas ūdeņu nokļūšana lietus ūdeņu kanalizācijā, kura izplūst Rēzeknes upē. Sazinoties ar ūdens nodrošināšanas dienestiem un runājot ar VUGD, tiek meklēti risinājumi, ko darīt ar lielo dzēšanas ūdeņu daudzumu, kuri nonāk vidē.

Būvkompānija «Kaamos Ehitus» pie bijušā Tallinas cietuma teritorijas sākusi biznesa kvartāla būvniecību, un šajā kvartālā cita starpā pēc gada plānots atklāt Igaunijā pirmo Latvijas būvmateriālu un saimniecības preču tirgotāja «Depo DIY» veikalu.

Būvdarbi objektā sākti jūnijā.

«2020.gada vasarā būs pabeigta «Depo» ēka, bet ceturtajā ceturksnī - pirmā no trim biroju ēkām, kurā ap 6000 kvadrātmetru platībā būs izvietots [Igaunijas valstij piederošās elektroenerģijas sadales kompānijas] «Elektrilevi» galvenais birojs,» Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR stāstīja «Kaamos Ehitus» mārketinga un komunikācijas direktore Kadi Rovika.

Viņa paziņoja, ka Igaunijā pirmais «Depo» veikals tiks atklāts nākamā gada vasarā.

Spekulācijas par Latvijas būvniecības un dārza preču veikalu tīkla ieiešanu Igaunijas tirgū medijos izskanējušas jau agrāk.

Latvijā un Lietuvā «Depo» ir 11 veiklu. Pirmo veikalu Lietuvā «Depo» atklāja 2016.gadā.

Latvijas būvniecības preču tirdzniecības tīkls DEPO pārdevis nekustamo īpašumu investīciju fondam Corum sev piederošo 2018.gadā uzbūvēto veikala ēku Viļņā.

Nekustamā īpašuma investīciju fonds Corum ir jaunais īpašnieks telpām, kurās atrodas DEPO veikals Ukmerges gatvē Lietuvas galvaspilsētā, vienlaicīgi ar pārdošanas darījumu abas puses parakstīja ilgtermiņa nomas līgumu. Investoru piesaisti un darījuma procesa koordinēšanu DEPO uzticējis Colliers Baltics komandai, savukārt juridiskā kompānija Cobalt pārstāvēja investīciju fondu šajā darījumā. Darījuma summa netiek atklāta.

DEPO veikala platība Ukmerges gatvē pārsniedz 21,000 m2, ieskaitot administratīvās telpas, un tai blakus ir vairāk kā 450 autostāvvietas. DEPO veikals Ukmerges gatvē ir otrais lielākais DEPO veikals Viļņā. Vēl viens 30,800 m2 liels DEPO veikals atrodas netālu no Viļņas Garjūnu tirgus.

Pārtikas un pirmās nepieciešamības preces veikalos "DEPO" ir un būs pieejamas arī turpmāk, biznesa portālam Db.lv uzsver mazumtirgotājs. Šobrīd tas neparedz samazināt veikalu darba laiku.

"DEPO" patlaban seko līdzi valdības lēmumiem, sadarbojas ar valsts iestādēm un sadarbības partneriem, lai veiksmīgi pārvarētu radušos krīzi un maksimāli saglabātu darbavietas, norādīja uzņēmumā.

Novērots, ka veikalus šobrīd pārsvarā apmeklē tikai viens no ģimenes locekļiem, bērnus atstājot mājās, un daudzi klienti nāk uz veikalu ar jau mājās sagatavotiem iepirkumu sarakstiem, lai varētu iepirkties pēc iespējas īsākā laikā. Un kopumā - klienta plūsma samazinās.

Covid-19 uzliesmojuma laikā "DEPO" prioritāte ir nodrošināt saviem darbiniekiem drošus darba apstākļus un pircējiem drošu iepirkšanos.

Tādēļ darbiniekiem ir sagatavotas instrukcijas un novadīta instruktāža, kā pareizi ievērot higiēnas prasības, nodrošināti roku dezinfekcijas līdzekļi un vienreizējās lietošanas cimdi, tiek nodrošināta koplietošanas telpu kāpņu margu un durvju rokturu regulāra tīrīšana ar dezinfekcijas līdzekļiem, kā arī "DEPO" saviem darbiniekiem nodrošinājis tēju, medu, citronus un ingveru, lai stiprinātu veselību.

Jauns būvniecības preču lielveikals "Depo" Rēzeknē varētu atrasties citā vietā, liecina Rēzekens pašvaldības pārstāvju sniegtā informācija.

Lielveikalu "Depo" Stacijas ielā Rēzeknē pērn izpostījis ugunsgrēks. SIA "Depo DIY" solīja darīt visu iespējamo, lai atjaunotu veikalu pilsētā.

Šomēnes preses konferencē, atbildot uz plašsaziņas līdzekļu pārstāvju jautājumiem, pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (S) informēja, ka kompānija, kas iegādājusies aptuveni septiņus hektārus plašu zemesgabalu blakus lielveikalam "Maxima XX" Atbrīvošanas alejā, plāno būvēt norādītajā teritorijā veikalu "Depo". Veikala projektēšana jau esot sākta.

Priekšsēdētājs uzsvēra, ka pašvaldība visādi sekmēs būvniecību, jo pilsēta ir ieinteresēta, lai minētais veikals atsāktu savu darbu Rēzeknē.

Pašvaldībā informēja, ka izsoles rezultātā zemesgabalu Atbrīvošanas alejā 141 no pašvaldības iegādājās uzņēmums SIA "Fed Development". Īpašums tika pārdots par 913 000 eiro.

Rīgā, Jaunpils ielā atklāta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona pārvaldes (RRP) un RRP 2.daļas jaunā mājvieta – depo, kas ir pirmais šajā gadsimtā uzbūvētais ugunsdzēsēju depo Rīgā un septītais jaunuzceltais depo Latvijā.

Jaunpils ielas depo un administratīvo telpu būvniecība sākās 2016.gada decembrī, un šobrīd RRP 2.daļas ugunsdzēsēji glābēji jau dodas izsaukumos no jaunas, dienesta vajadzībām piemērotas ēkas. Depo telpās ir dežūrmaiņas, administrācijas un apmācību telpas, garāžas bloks ar novietni ugunsdzēsības automobiļiem un speciālo automobiļu apkopes zona, kā arī 30 metrus augsts tornis šļūteņu žāvēšanai.

Ēkā ir piemērota ne tikai ugunsdzēsējiem glābējiem, bet arī Rīgas reģiona pārvaldes darbam. RRP uz jauno mājvietu ir pārcēlusies no ēkas Maskavas ielā 3. Tas nozīmē, ka turpmāk Rīgas reģiona pārvaldes amatpersonas, tai skaitā, Ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības nodaļas inspektori apmeklētājus pieņems Jaunpils ielā 13.

Būvmateriālu un saimniecības preču tirgotājs SIA «Depo DIY» pārjaunojis komercķīlu, palielinot ar ķīlu nodrošināto prasījumu maksimālo summu par 10,6 miljoniem eiro - līdz 78,1 miljonam eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «SEB banka» ieķīlājis krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības, lai nodrošinātu prasījumus, kas izriet no līguma par kredītvēstuļu līnijas atvēršanu un overdrafta līguma.

Ķīlas pārjaunojums reģistrēts piektdien, 30.novembrī, un līdz ar to dzēsta iepriekš, 2017.gadā reģistrētā komercķīla, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 67,5 miljoni eiro.

«Lursoft» izziņa liecina, ka šī ir vienīgā SIA «Depo DIY» aktuālā komercķīla.

SIA «Depo DIY» reģistrēts 2004.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 7 501 006 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir SIA «DMT Pluss».

2017.gadā SIA «Depo DIY» palielināja neto apgrozījumu līdz 219,105 miljoniem eiro, bet tā peļņa pēc nodokļiem nedaudz saruka un bija 11,931 miljons eiro. SIA «Depo DIY» vidējais nodarbināto personu skaits pagājušajā gadā pieauga līdz 1604 darbiniekiem. Uzņēmuma kopējie maksājumi valsts kopbudžetā sasniedza 32,876 miljonus eiro.

Būvmateriālu un mājsaimniecības preču tirgotāja «Depo DIY» koncerns pērn strādāja ar 277,655 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 16,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa pieauga par 5,7% un bija 10,711 miljoni eiro, liecina «Firmas.lv» informācijas.

Savukārt «Depo» pērn strādāja ar 233,937 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa pieauga par 18,6% un bija 14,15 miljoni eiro.

Vadības ziņojumā sacīts, ka pērn «Depo» turpināja strādāt pie kompānijas komercdarbības attīstības, lai realizētu savu stratēģiju. Tāpat pērn tirgotājs turpināja iekšējo sistēmu un struktūru pilnveidošanu ar mērķi uzlabot klientu apkalpošanas līmeni un kompānijas konkurētspēju nākotnē.

«Depo» koncerna apgrozījums 2017.gadā veidoja 238,287 miljonus eiro, bet peļņa - 10,133 miljonus eiro. Vienlaikus 2017.gadā «Depo» strādāja ar 219,104 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,7% vairāk nekā 2016.gadā, bet peļņa saruka par 2,3% un bija 11,933 miljoni eiro.

Šodien, 4.febuārī, sasauktajā sanāksmē par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) depo ēku Akmeņu ielā 17 Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs uzdevis atbildīgajām pašvaldības institūcijām divu nedēļu laikā izvērtēt sociālā atbalsta statusa piemērošanas iespējas ēkā mītošiem iedzīvotājiem, kuri šobrīd izmanto telpas bez tiesiska pamata.

Pašvaldība VUGD depo ēku Akmeņu ielā 17 plāno līdz 1.aprīlim pārņemt savā īpašumā un Rīgas domes Īpašuma departaments telpu atbrīvošanas jautājumus ar iedzīvotājiem risinās līdz 1.jūlijam.

Nekustamais īpašums Akmeņu ielā 17, Rīgā, ir Rīgas pilsētas pašvaldībai vēsturiski piederošs īpašums un Zemesgrāmatā reģistrēts 1998. gadā. Nekustamā īpašuma sastāvā ir zemes gabals ar kopējo platību 5041 m² ar VUGD depo ēku, četrām palīgceltnēm un atsevišķām pagalma izbūvēm.

VUGD depo ēka ir būvēta apmēram 1910. gadā kā ugunsdzēsības depo ar dzīvojamajām telpām personālam. Saskaņā ar 1998. gada tehniskās inventarizācijas lietu ēkā atrodas 16 telpu grupas, kas apzīmētas kā dienesta dzīvokļi. 2002. gada tehniskās inventarizācijas lietā norādītas 15 telpu grupas ar šādu izmantošanas veidu, kā arī viesnīcas telpu grupa. Pašreizējais nekustamā īpašuma lietotājs ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas nodaļas pārvalde.

Valdības plānotās izmaiņas tirdzniecības regulējumā Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, kas paredzētu tiesības tirgot pilna sortimenta preces tikai atsevišķu veidu tirdzniecības vietām, radīs konkurences kropļojumu, uzskata būvmateriālu tirdzniecības uzņēmuma SIA "Depo DIY" ("Depo") valdes priekšsēdētājs Andris Kozlovskis.

Depo nevar atbalstīt iesniegtos priekšlikumus grozījumiem, jo tie rada konkurences kropļojumu; ir izkropļota arī tirdzniecības nozares izstrādātā “Drošas tirdzniecības koncepcija” – atsevišķas no veiktajām izmaiņām nav skaidras, samērīgas vai nav izvērtētas kompleksi ar pārējām koncepcijā ietvertajām prasībām; valdība nav viesusi skaidrību, izpildoties kādiem nosacījumiem, tiktu atcelti ierobežojumi (preču saraksts un ekskluzīvas tiesības atsevišķiem tirgotājiem), uzskaita uzņēmums

Uzņēmums atgādina, ka tirdzniecības nozare darbojas ierobežotos apstākļos jau kopš 2020.gada 6.novembra. "Neeksistē pamatoti dati un analīze par saslimstības rādītājiem un izmaiņām tieši tirdzniecības vietās atkarībā no ierobežojumiem, un tas rada šaubas par šobrīd spēkā esošo ierobežojumu samērīgumu un nepieciešamību konkrētā mērķa, tas ir, COVID-19 izplatības ierobežošanas, sasniegšanai," secina uzņēmumā.

Vecrīgā no nākamās nedēļas uz nenoteiktu laiku tiks slēgta alternatīvās un pagrīdes mūzikas koncertu vieta un bārs "Depo", liecina kluba "Depo" ieraksts sociālajā platformā "Facebook".

Kluba pārstāvji norāda, ka ēkai, kurā atrodas klubs, mainās īpašnieks un līdz ar to beidzas nomas līgums.

"Esam vienojušies ar jauno īpašnieku, ka varētu slēgt jaunu līgumu, bet, kamēr līgums nav parakstīts, kluba nākotne nav skaidra," teikts paziņojumā.

Ēka Vaļņu ielā 32, Rīgā, kurā atrodas "Depo", pieder Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai (LBAS), taču īpašums līdz 31.oktobrim LBAS jānodod Finanšu ministrijai, kas to savā personā ierakstīs zemesgrāmatā uz valsts vārda.

Klubā "Depo" pēdējais koncerts paredzēts sestdien, 26.oktobrī, pēc kura klubs uz nenoteiktu laiku tiks slēgts, līdz tiks parakstīts jauns nomas līgums.

Nekustamais īpašums Vaļņu ielā sastāv no zemes gabala 607 kvadrātmetru platībā un piecstāvu administratīvās ēkas.

Baltijas nekustamo īpašumu investīciju holdinga grupas Summus Capital sabiedrība iegādājusies uzņēmumu Rīgā, kuram piederošajā nekustamajā īpašumā ir atvērts viens no veikalu tīkla DEPO DIY veikaliem.

Šis ir jau otrais Summus Capital iegādes darījums Latvijā. 2020. gada beigās investīciju sabiedrība iegādājās arī tirdzniecības un izklaides centru Riga Plaza.

Summus Capital ir kļuvis par nekustamā īpašuma Imantā, kas atrodas Kurzemes prospektā 3b, īpašnieku, kurā uz ilgtermiņa nomas līguma pamata darbojas DEPO DIY veikals.

Jauns īpašnieks arī tirdzniecības centram Riga Plaza 

Investīciju konsultants “Zenith Family Office” ir pabeidzis “Riga Plaza” iegādi. Jaunie akcionāri...

Veikals tika uzbūvēts DEPO DIY vajadzībām un pieņemts ekspluatācijā 2021. gada jūlijā. Ēkas kopējā platība ir 19 000 m2, un tā ir būvēta kā ilgtspējīgs īpašums, ņemot vērā ietekmi uz vidi.

“Īpašums, kurā uz ilgtermiņa līguma pamata atvērts jaunākais Baltijas vadošās veikalu ķēdes DEPO DIY veikals Rīgā, labi iekļaujas mūsu dažādajā portfelī. Šim darījumam gatavojāmies jau ilgu laiku. Šajā laikā kārtējo reizi apliecinājām, ka DEPO izvēlētā stratēģija ir labs pamats ilgtermiņa nomai. Mēs arī vēlamies nākotnē palielināt DIY īpatsvaru portfeļa nomas apgrozījumā,” sacīja Summus Capital valdes loceklis Hannes Pihls.

Summus Capital OÜ ir nekustamā īpašuma ieguldījumu holdinga grupas uzņēmums, kas tika dibināts 2013. gadā, un tam pieder 11 īpašumi trijās Baltijas valstīs.

Grupai ir labi diversificēts portfelis, kura aktīvu vērtība pārsniedz 375 miljonus eiro, un kuru veido komerciāli nekustamie īpašumi mazumtirdzniecības, biroju telpu, loģistikas un medicīnas segmentos. Summus Capital ir ilgtermiņa ieguldījumu perspektīva un spēcīga īrnieku bāze ar vairāk nekā 300 īrniekiem.

Summus Capital savu darbību uzsāka Igaunijā, kur atrodas uzņēmuma galvenais birojs. Igaunijā uzņēmumam pieder Veerenni 1 un Veerenni 2 medicīnas centri, de la Gardie un Auriga iepirkšanās centri, Punane 56 multifunkcionālais biznesa komplekss un noliktavu īpašumu portfelis.

Latvijā Summus Capital pieder Riga Plaza iepirkšanās centrs. Savukārt Lietuvā uzņēmumam pieder BOD grupas augsto tehnoloģiju centrs, Nordika iepirkšanās centrs un Park Town 1 un 2 biroju ēkas.

Atklāti jaunie Priekules un Iecavas depo jeb katastrofu pārvaldības centri (KPC). Šie ir tikai divi no astoņiem jaunajiem KPC, kas atradīsies dažādās Latvijas pilsētās, informē Iekšlietu ministrija.

Atklājot šos centrus, ir sperts nozīmīgs solis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) infrastruktūras un iekšlietu nozarē strādājošo darba apstākļu uzlabošanā.

Līdzšinējo posteņu ēkas neatbilda mūsdienu ugunsdzēsības depo, drošas darba vides un sanitārajām prasībām, neskatoties uz to, ka, piemēram, Iecavas postenim ir lielākais izsaukumu skaits uz notikumiem starp visiem posteņiem Zemgales reģionā, un tas ir viens no lielākajiem arī starp visiem VUGD posteņiem. Iecavas KPC izmaksas sasniedza 1 476 699, 32 eiro bez PVN, savukārt Priekules KPC - 1 483 893, 95 bez PVN.

"Sapņa īstenošanu par atpazīstamiem, moderniem un uzturēšanā efektīviem ugunsdzēsēju depo/ katastrofu pārvaldības centriem iekšlietu nozare sāka 2018.gadā, kad iepirka tipveida energoefektīvu depo modeļu izstrādi. Jau ieraugot pirmās skices, bija skaidrs, ka to būvniecības process nebūs lēts vai vienkāršs, bet noteikti visu pūļu vērts. Tagad, stāvot šo jauno centru priekšā, ir neizsakāms gandarījums un lepnums! Gandarījums par to, ka šis attīstības vilciens ir uzsācis savu ceļu, šī ir pirmā pieturvieta, bet līdz galamērķim vēl tāls ceļš, jo jāuzbūvē un jānodod ekspluatācijā vēl vismaz 32 tipveida katastrofu pārvaldības centri visā Latvijā. Lepnums par paveikto, lepnums par visu kolēģu nesavtīgo darbu un atbildīgo pieeju! Paldies ikvienam, kurš palīdzēja tapt šiem jaunajiem, modernajiem katastrofu pārvaldības centriem" pateicās Nodrošinājuma valsts aģentūras direktore Ramona Innusa.

Latvijas Republikas Senāts ar 2023.gada 28.decembra spriedumu ir atstājis negrozītu iepriekšējās instances - Administratīvās apgabaltiesas - 2020.gada 17.februāra spriedumu, kurā secināts, ka Konkurences padomes (KP) 2017.gada lēmums attiecībā par SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" dalību būvmateriālu ražotāju un tirgotāju aizliegtā vertikālā vienošanās un aizliegtā horizontālā vienošanās jeb kartelī ir pamatots.

Ņemot vērā, ka lēmums ir nepārsūdzams un tas stājies spēkā, SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" valsts budžetā jāiemaksā piemērotais naudas sods 1 145 077 eiro apmērā.

KP 2017.gada lēmumā tika konstatēta divu būvmateriālu ražotāju un četru tirgotāju, t.sk. SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"", dalība aizliegtā vienošanās par preču tālākpārdošanas cenu noteikšanu.

KP lietas izpētes laikā vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju - SIA "DEPO DIY", AS "Kesko Senukai Latvia", SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" un SIA "Krūza" - vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu SIA "Knauf" un SIA "Norgips" izplatītajai produkcijai. KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās - mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz SIA "Knauf" un SIA "Norgips" preču cenu.