Rīgas iedzīvotājiem ar vidējiem ienākumiem salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju ir vislabākās iespējas iegādāties sērijveida dzīvokli mikrorajonos, liecina jaunākie SEB Mājokļa pieejamības indeksa aprēķini.
Gada otrajā ceturksnī rīdzinieki varēja iegādāties 49,6 m², Tallinas iedzīvotāji – 41,8 m², bet Viļņas – 38,4 m², savukārt jaunajos projektos rīdzinieki var atļauties vismazākās platības – vien 22,7 m².
Salīdzinājumā ar 2014. gada pirmo ceturksni, Mājokļa pieejamības indeksa vērtība sērijveida dzīvokļiem guļamrajonos samazinājās Rīgā par 1,2 m², Viļņā - par 1,5 m², bet Igaunijā, pateicoties sezonālajam ceturkšņa vidējās algas kāpumam, kas tradicionāli vērojams 2.ceturksnī, palielinājās par 0,4 m².
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis skaidro, ka gada griezumā sērijveida dzīvokļu segmentā SEB Mājokļu pieejamības indekss pēdējo 12 mēnešu laikā ir sarucis visās trijās Baltijas valstīs. Rīgā samazinājums ir bijis minimāls - tikai 0,1 m², Viļņā – 1,2 m², bet visbūtiskākais sarukums vērojams Tallinā – 5,5 m². Tas skaidrojams ar to, ka reālo ienākumu kāpums nespēja kompensēt nekustamā īpašuma cenu pieaugumu un vidējās kredītu procentu likmes palielināšanos, uzsver eksperts.
Atšķirīga dinamika uzrādās jauno mājokļu pieejamībā. Jaunajos projektos lielākās platības dzīvokli iespējams iegādāties Tallinas iedzīvotājiem. Ņemot vērā četru faktoru – īpašuma cenu, darba samaksas, procentu likmju un patēriņa cenu – ietekmi, 2014. gada otrajā ceturksnī Tallinā mājokļu pieejamības indeksa vērtība jaunajos projektos bija 34,9 m², Viļņā – 27,1 m², savukārt Rīgā – tikai 22,7 m².
E. Rudzītis uzsver, ka Tallinā jauno projektu un sērijveida dzīvokļu cenu atšķirība ir vismazākā, savukārt ienākumu līmenis ir augstāks nekā Rīgā vai Viļņā, līdz ar to Igaunijas galvaspilsētas iedzīvotājiem ar vidējiem ienākumiem ir labākas iespējas iegādāties dzīvokli jaunajā projektā nekā vidējās algas saņēmējiem Rīgā vai Viļņā.