Izstādē Riga Food šogad pieteikušies 217 Latvijas uzņēmumi. Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs un biedrība Mārketinga padome sola segt daļu no ekspozīcijas laukuma nomas maksas mazajiem un vidējiem pārtikas uzņēmumiem vai apvienībām.

Šāds lēmums pieņemts, lai atbalstītu vietējos ražotājus jaunu tirgu meklējumos. Dalību no Latvijas pieteikuši ražotāji, zemnieku saimniecības, bioloģiskās saimniecības, izglītības iestādes, zinātniskās institūcijas un asociācijas, kas izstādē prezentēs jaunākos ražojumus un zinātniskos sasniegumus, piedalīsies konkursos un biznesa veicinošos pasākumos, kā arī meklēs jaunus sadarbības partnerus un klientus. Pavisam šogad izstādē gaida vairāk nekā 500 uzņēmumu no 34 valstīm. Izstādē būs 17 valstu kopstendi, kurā varēs novērtēt un degustēt dažādu valstu nacionālos gardumus. Pērn izstāde pulcēja 528 uzņēmumus no 36 valstīm. Izstādē notiks pavāru, konditoru, bārmeņu, kā arī galda servēšanas konkursi, noteiks gada labāko Latvijas pavāru un Baltijas konditoru. Jau 14. reizi notiks izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkurss, kurā noskaidros labāko Holandes sieru, skābo krējumu un medu, kā arī vērtēs graudu maizes kvalitāti. Paredzēti arī semināri pārtikas nozares profesionāļiem un uzņēmējiem par pārtikas tehnoloģijām un inovācijām pārtikas nozarē, ko organizē Latvijas Lauksaimniecības universitāte ar EEN-Latvija līdzdalību, biedrība Mārketinga padome, Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts sadarbībā ar piena pārstrādes uzņēmumu Elpa, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un EK Europe Direct, Nordic Sugar u.c. Pirmo reizi notiks kontaktbirža. Reģistrēšanās kontaktbiržai notiek jau šobrīd mājas lapā www.rigafood.lv

#Medus kūka, Napoleons, Olu biskvīta kūka, ruletītes, Vecrīgas, pīrādziņi un cepumi – sortiments ir gana plašs.

Alūksnes novada z/s Saltupji saimniece Anda Cekule cep lauku tortes un plāno paplašināties

Saimniecība atrodas apmēram 16 km aiz Alūksnes, un Saltupjos nokļūstam laikā, kad Ziemeļlatvijai pāri brāžas sniegputenis un ceļš līdz mājai jau teju ir aizputināts. Kūku un konditorejas izstrādājumu cepšana nav vienīgais saimnieku Andas un Raivja Cekulu rūpals. Viņi audzē gaļas lopus, kas labi iederas paugurainajā Vidzemes ainavā.

Kūku cepšanai ziemeriete Anda Cekule aktīvāk pievērsās pirms aptuveni pieciem gadiem, kad ieguva mājražotājas statusu. Aroda noslēpumus apguvusi jau no savas vecmāmiņas, kas labi pārzināja konditorejas izstrādājumu gatavošanas smalkumus. Saimniece pēc profesijas ir pavārs– konditors. Pamudinājumu cept tortes un piedalīties konkursos Anda Cekule saņēmusi arī no Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistiem. «Tajā laikā bija gan savi dārzeņi, gan gaļas lopi, bet mums teica, ka vajag iet tautās arī ar kūkām,» atceras Raivis Cekuls. Uzrakstījuši projektu Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmā, guvuši atbalstu, iegādājušies ledusskapi, mikserus un uzlabojuši virtuvi, kur top konditorejas izstrādājumi. Tagad jau abi spriež, ka telpas kļuvušas par mazu, jo izcepto kūku daudzums ar katru gadu pieaug. Izņēmums gan bijis pagājušais gads, taču šogad paredzēts paplašināt gan sortimentu, gan palielināt apjomus. Saimnieks Raivis Cekuls atklāj, ka ir gan šoferis, gan ekspeditors vienā personā, jo Andas izcepto piegādā klientiem.

Ieguldot 50 tūkstošus Ls, Vecrīgā atvērta Kaspara Dilana konditoreja, kas specializēsies franču konditorejas izstrādājumu gatavošanā.

Konditors Kaspars Dilans apguvis savu mākslu no franču kolēģiem, strādājot Portman Radisson SAS Hotel Londonā un tagad gatavs jauniem izaicinājumiem.

Atkarībā no darbības rezultātiem, uzņēmums plāno atvērt arī konditoreju Jūrmalā, kā arī šobrīd jau raugās kaimiņvalstu un Polijas virzienā. Lai arī pēdējā laikā Rīgas centrā jaunas beķerejas ver durvis viena pēc otras, K. Dilanu tas nebaida, jo konditoreju niša joprojām nav piepildīta.

Db jau iepriekš ziņoja, ka jau atvērta Junge.lv, Barona beķereja un citas.

Francūzis Bruno Šaperons (Bruno Chaperon), kuram Jelgavā pieder restorāns «La tour de Marie», ir paplašinājis savu biznesu Latvijā, atverot divas «Café Gourmand» konditorejas Rīgā.

Lai gan sākotnēji viņš savu biznesu vadīja, galvenokārt dzīvojot Francijā, tagad pārcēlies uz Latviju pilnībā.

Pārceļoties uz Latviju, francūzis sapratis, ka darbības mērogi jāpaplašina. Šā gada maijā viņam radusies doma, ka jāatver konditoreja un jau jūlija sākumā šī iecere īstenota, atklājot pirmo «Café Gourmand». «Dzīvē viss mainās. No dzīves jāņem tikai labais un jāiet uz priekšu, jādara jaunas lietas,» apņēmīgi saka B. Šaperons.

Sākumā bija plānots, ka tiks atvērta viena konditoreja, taču sanākušas divas - Vienības gatvē un Brīvības ielā. Sākotnēji konditoreja Pārdaugavā tika veidota stratēģiski, jo B. Šaperonam bija svarīgi ērti izbraukāt starp Rīgu un Jelgavu, nestāvot sastrēgumos.

Pavisam nesen Latvijas Restorānu biedrība publiskajā telpā iezīmēja satraucošu informāciju, norādot, ka virkne restorānu pērn ir apturējuši savu darbību, un izsakot bažas, ka tas varētu būt nozares beigu sākums. Uzsākot savu biznesu, vienmēr pastāv risks, taču galvenais, lai nauda paliek Latvijā. Tieši tāpēc galvenā Valtera restorāna ideja ir tikai tādu produktu izmantošana, kas nāk no Latvijas laukiem.

Vide, kur gūt prieku un smelties enerģiju

Uzsākot savu biznesu, risks pastāv vienmēr, it sevišķi, atklājot jaunu restorānu - nekad nevar zināt, kāda būs cilvēku atsaucība. Pēc pavāra/konditora profesijas apgūšanas, jau 22 gadus esmu strādājis šajā arodā. Sākotnēji vēlējos būt tieši konditors, jo tas šķita daudz saistošāk un interesantāk. Deviņdesmito gadu vidū pavāra darbs nebija tik aizraujošs – gulašs, rosoļniks, kotletes, kamēr konditori gatavoja un cepa dažādas kūkas, eklērus un citus brīnumus, kas noteikti izklausījās daudz labāk par pavāra gatavotajiem ēdieniem. Esmu strādājis par pavāru vairākos restorānos, izmēģināju veiksmi arī ārzemēs, taču dzīvē pienāca brīdis, kad vēlējos kaut ko savu. Nevēlējos būt liels uzņēmējs, bet gribēju radīt darba vidi, kurā būtu patīkami strādāt, rast prieku ik dienas, lai varētu darīt to, ko patiešām vēlos. Tāda bija galvenā motivācija sava restorāna izveidē. Vēlējos darīt to, ko uzskatu par pareizu, dzīvojot saskaņā ar saviem principiem.

Konditorejas 21 October īpašniece Aleksandra Nozdračeva gatavo tikai to, kam konkrētajā dienā ir iedvesma, un paziņo par piedāvājumu sociālajā tīklā Instagram – kurš vēlas, tas brauc pakaļ, un pārsvarā salonā līdz vakaram nekas pāri nav palicis

Viņa uzskata, ka konditoreja ir kā juvelierizstrādājumi, tāpēc arī pareizi pagatavoti eklēri ar īstu vaniļu vai franču cepumi macaron nebūt nav lēti.

Fragments no intervijas, kas publicēta 2. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir jūsu vērtējums par konditorejām Rīgā?

Ja godīgi, es pavisam reti iznāku no savas laboratorijas. Tāpēc es nevaru atbildēt. Bija Belétage Lāčplēša ielā, bet nesen to slēdza, jo grūti atrast darbiniekus. Neviens negrib veltīt tik daudz laika un strādāt tā, kā vajag, – kā strādā cilvēki konditorejās Francijā. Negrib mācīties, negrib saprast.

Reģionālās darba mobilitātes pasākumā Darbs Latvijā kopš projekta sākuma līdz aprīļa beigām kopumā iesaistījušies 266 nodarbinātie, no tiem 84 strādājošie programmā iesaistījās šogad, informē Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvji.

2014.gadā reģionālās darba mobilitātes pasākumā NVA plāno iesaistīt 300 nodarbināto, šim nolūkam paredzētais finansējums – 119,5 tūkstoši eiro.

Saņemot NVA atbalstu, cilvēki iegūst iespēju strādāt attālāk no savas dzīves vietas, darba dēļ nepametot savas mājas un ģimenes. Viņi strādā tādās profesijās kā pārdevējs, palīgstrādnieks, šuvējs, pavārs, traktora vai automobiļa vadītājs, operators, konditors, elektriķis, programmētājs. Visvairāk mobilitātes pabalstu saņēmēju ir Latgalē - 72 un Vidzemē - 48, bet vismazāk Kurzemē - 23.

Mobilitātes programmas dalībniekiem darba attiecību pirmo četru mēnešu laikā NVA kompensē transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumus. 92% pasākuma dalībnieku izmantoja iespēju saņemt transporta izdevumu kompensāciju un tikai 8% - īres izdevumu atlīdzību. Svarīgi, ka 92% nodarbināto, pabeidzot dalību pasākumā un vairs nesaņemot NVA finansiālo atbalstu, turpina darba attiecības pie tiem darba devējiem, ar kuriem tika nodibinātas darba tiesiskās attiecības pirms iesaistes pasākumā.

Jūnija sākumā Aizputē darbu sākusi ceptuve-kafejnīca Beķereja-SS, vēsta reģionālais medijs ReKurZeme. Ceptuves saimnieks esot aizputnieks Sandris Štāls.

Jaunietis izmācījies finansista ekonomista profesiju, gardumu cepšana un pārdošana, pēc puiša domām, ar minēto arodu ir ciešā saistībā.

«Pats būdams vietējais, secināju, ka Aizputē mūsu pašu vietējiem nav iespēja iegādāties svaigi ceptas bulciņas, kūciņas, maizītes. Izlēmu pamēģināt,» ReKurZemei stāstījis S. Štāls.

«Mūsu konkurenti ir Top! veikals, kur arī var nopirkt bulciņas. Lai arī esam sākuši darbu salīdzinoši nesen, pie mums jau veikti nelieli, bet vairāki pasūtījumi,» stāstījis kafejnīcas saimnieks.

Kopš Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) pērn pavasarī uzsāka piedāvāt reģionālās mobilitātes programmu, šo iespēju ir izmantojuši 350 strādājošie, to skaitā 168 cilvēki ar reģionālās mobilitātes programmas atbalstu darbu atradušu šī gada 9 mēnešos. Tāpat kā pērn, arī šogad visvairāk reģionālās darba mobilitātes programmas dalībnieku ir Latgalē - 60, informē Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Iveta Kancēna.

Latgalei seko Vidzeme - 46, Kurzeme - 27, Zemgale - 21 un Rīgas reģions, kur pasākumā šogad ir iesaistījušies 14 cilvēki.

Arī šogad vairums pasākuma dalībnieku (93%) izmantoja iespēju saņemt tieši transporta izdevumu kompensāciju un tikai 7% - īres izdevumu atlīdzību. Maksimālā summa, ko nodarbinātais kompensācijā var saņemt četru mēnešu laikā ir 398,40 euro.

I. Kancēna informē, ka pašreiz mobilitātes programmas dalībnieki strādā visdažādākajās nozarēs, pārstāvētas tādas profesijas kā, piemēram, šuvējs, pavārs, konditors, celtnieks, būvnieks, projekta vadītājs, kokapstrādes iekārtu operators, auto vadītājs, agronoms, viesmīlis, elektriķis, elektromontieris, administrators, zivju apstrādātājs, sagādnieks, teksta maketētājs, mehāniķis un citas. Ieguvēji ir ne tikai darba meklētāji, bet arī darba devēji, jo savam uzņēmumam nepieciešamos speciālistus var piesaistīt no attālākām pilsētām vai novadiem. Jāatzīmē, ka 85% nodarbināto pēc mobilitātes pabalsta saņemšanas beigām turpina strādāt pie tiem pašiem darba devējiem.

Sāku kā deviņdesmito gadu viduča pavārs-konditors – tā par sevi saka Valtera restorāna dibinātājs Valters Zirdziņš. Tajā laikā konditoreja likās skaistāka, dižāka, jo kulinārija vairāk asociējās ar padomju laika virtuvi. Lūzuma punkts bija ap 2000.gadu, kad es aizbraucu uz Vāciju, un man bija iespēja mācīties un strādāt tieši restorānā.

Pirms sava restorāna atvēršanas es dzīvoju un strādāju Valmierā, biju pavārs Dikļu pilī. Zinu, ka daudziem pavāriem ir sapnis par savu restorānu, un man bieži likās, ka es to nekad neizdarīšu. Vienmēr pietrūka kāds cilvēks, draugi, kas pamudina.

Domājot par savu restorānu, man bija blociņš ar pierakstiem. Tajā viena lappuse bija ar restorāna nosaukumiem, bija maziņi knifiņi, zīmēti trauki, dēlīši. Zināju, ka negribu lielu restorānu, kantainu, taisnstūra telpu. Telpām jābūt interesantām, mājīgām, ar māju sajūtu.

Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki savus sapņus nepiepilda, ir bažas – par kādu naudu es to izdarīšu? Daudzi saka – man jau tā nauda dzīvē neinteresē. Bet tomēr, lai uztaisītu restorānu, vajag kaut kādus līdzekļus. Pat ja tev ir māja, ir arī dakšas jānopērk, pannas un katli. Tas droši vien bija viens no iemesliem, kāpēc arī es kādu laiku to nedarīju, baidījos darīt vai nezināju, kā to izdarīt.