Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Jaunie elektroenerģijas sadales tarifi paaugstinās lielo ražojošo, energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju, kuri elektrību izmanto efektīvi, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē sacīja sadales operatora AS "Sadales tīkls" valdes locekle Kristīne Sarkane.

Saskaņā ar "Sadales tīkla" sniegto informāciju ražojošiem uzņēmumiem, ar pieslēgumu vidsprieguma līnijai, 500 kilovatu (kW) pieslēguma jaudu un elektrības patēriņu 70 000 kilovatstundas (kWh), sadales tarifs no 1.jūlija samazināsies par 4%, salīdzinot ar esošo tarifu.

Uzņēmumam ar pieslēgumu zemsprieguma kopnēm, 400 ampēru jaudu un elektrības patēriņu 5000 kWh mēnesī, tarifs augs par 6%, bet nelieliem uzņēmumiem ar trīs fāžu, 40 ampēru pieslēgumu zemsprieguma līnijai, elektrības patēriņu 600 kWh mēnesī, tarifs augs par 2%.

Tāpat Sarkane informēja, ka lielākajai patērētāju grupai - dzīvokļiem ar patēriņu līdz 100 kWh mēnesī un vienas fāzes pieslēgumu sadales tarifs pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro. Šī ir lielākā patērētāju grupa ar 576 000 pieslēgumu.

Decembrī un šī gada janvārī visvairāk par sava mājokļa apkuri Rīgā maksājuši pirmskara, 316. un 318. sērijas ēkās dzīvojošie, maksai par viena kvadrātmetra dzīvojamo telpu apsildīšanu sasniedzot 3 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, liecina ēku pārvaldnieka “Selectum Home” apkopotie dati.

Tomēr, neskatoties uz apkures rēķinu pieaugumu, iedzīvotāji ar situāciju sadzīvo un pārcelties uz mazāku un ekonomiski izdevīgāku mājokli negrasās, secināts mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” veiktajā pētījumā*.

Saskaņā ar “Selectum Home” apkopoto informāciju visvairāk par sava mājokļa apsildīšanu šīs apkures sezonas aukstākajos mēnešos Rīgā maksājuši pirmskara, kā arī 316. un 318. sērijas ēkās dzīvojošie.

Pirmskara ēkās decembrī un šī gada janvārī viena kvadrātmetra apsildīšana izmaksāja attiecīgi 3,267 eiro un 2,809 eiro bez PVN, savukārt Hruščova laika projektos (316. un 318. sērija) – 3,105 eiro un 2,779 eiro bez PVN. Citu sēriju daudzdzīvokļu ēkās apkures izmaksas par viena dzīvojamo telpu kvadrātmetra apsildīšanu decembrī un janvārī bijušas robežās no 2,25 līdz 2,7 eiro bez PVN. Vismazāk par apkuri maksājuši jauno projektu iemītnieki, decembrī un janvārī apkures izmaksām par kvadrātmetru svārstoties no 1,22 līdz 1,43 eiro bez PVN (projektos, kas būvēti no 2000. līdz 2008. gadam) un no 0,84 līdz 0,89 eiro bez PVN (projektos, kas būvēti pēc 2008. gada).

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izvērtējusi un apstiprinājusi AS “Latvenergo” ražotnēm TEC-1 un TEC-2 saražotās siltumenerģijas pilnos tarifus, kas stāsies spēkā š.g. 1.oktobrī.

Tarifu projekti iesniegti saistībā ar kurināmā (dabasgāzes) cenas pieaugumu, emisiju kvotu izmaksu pieaugumu, saražotās enerģijas apjoma samazinājumu par gandrīz uz pusi, kā arī pagājušā apkures sezonā uzkrātajām neparedzētajām izmaksām.

Ievērojot, ka 88% no saražotās siltumenerģijas tarifa izmaksām veido dabasgāze, kā arī to, ka dabasgāzes izmaksas ir salīdzinoši mainīgas, AS “Latvenergo” lūdzis noteikt TEC-1 un TEC-2 tarifu piemērošanas kārtību, kurā, tāpat kā līdz šim, tarifi noteikti atbilstoši dažādām dabasgāzes cenām. Apstiprinātajā SPRK lēmumā dabasgāzes tarifi noteikti cenu intervālā no 10 EUR/MWh līdz 225 EUR/MWh.

“Turpinoties karam Ukrainā, Eiropā dabasgāzes cenas sasniegušas iepriekš nepieredzētu līmeni šobrīd biržā cenas atsevišķās dienās pārsniedz pat 300 EUR/MWh. Līdz ar to AS “Latvenergo” prognozēto vidējo apkures sezonas cenu 140 EUR/MWh vērtējam kā salīdzinoši veiksmīgu dabasgāzes sagādes rezultātu. Vienlaikus arī rīdziniekiem šis pieaugums būs ar jūtamu ietekmi tamdēļ, šajā ziemā, jo īpaši liela loma būs gan energoefektivitātes pasākumiem, gan atbalsta pasākumiem,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola, norādot, ka līdz ar izmaiņām AS “Latvenergo” TEC-1 un TEC-2 tarifos, tarifu pārskatīs arī AS “Rīgas siltums”.

Privātais namu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmums Latvijā “Civinity Mājas” ir uzsācis apkures sezonu un prognozē, ka šī sezona iedzīvotājiem būs smaga un parādnieku skaits, visticamāk, pieaugs.

Siltumenerģijas padeve ir jau pieslēgta pirmajām mājām , kā arī pārējās mājas ir tehniski sagatavotas siltumenerģijas padevei tikko iedzīvotāji par to lems, vai iestājoties vēsākiem laikapstākļiem.

Uzņēmums akcentē, ka, salīdzinot ar pagājušā gada apkures sezonas sākumu, šajā sezonā (uzsākot apkures sezonu) siltumenerģijas tarifs Rīgā ir pieaudzis par 49%. Tāpat siltumenerģijas piegādātājs "Rīgas Siltums" regulatoram ir iesniedzis jauno tarifu – 170.59 eur par vienu megavatstundu, kas ir 198% pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada apkures sezonas uzsākšanu.

Jau šobrīd ir skaidri redzams, ka gaidāmā apkures sezona Rīgā būs vismaz divas reizes dārgāka kā pagājušā un tas ir ņemot vērā gaidāmo valsts atbalstu. Ja tāda nebūtu, tad izmaksas būtu gandrīz trīs reizes lielākas. Ja skatāmies arī ārpus Rīgas robežām, tad sadārdzinājums būs pat 5 reizes lielāks. Piemēram, Mārupē siltuma tarifs ir 320 eiro par megavatstundu.

Energoresursu, jo īpaši biomasas, iepirkumos pēdējo gadu laikā ir notikušas būtiskas pārmaiņas; ja agrāk sevi par ieguvējiem varēja uzskatīt tie, kuri vienā darījumā iegādājās nepieciešamo resursu visai apkures sezonai, tad tagad ilgāka termiņa piegādēs iegādājas tikai daļu, bet pārējo — pērk īstermiņa tirgū.

To intervijā žurnālam “Dienas Bizness” stāsta starptautiskās biokurināmās biržas “Baltpool” tirdzniecības vadītājs Vaidots Jonutis (Vaidotas Jonutis). Viņš norāda, ka pašlaik iepirkumiem tiek pievērsta ļoti būtiska nozīme, jo ikvienai stratēģijas kļūdai ir ļoti augsta cena, kas jāsamaksā siltumenerģijas patērētājiem.

Kādas pārmaiņas pēdējos gados piedzīvojuši biomasas, tās produktu – iepirkumi Baltijā?

Tie laiki, kad iepirkumu veicējs bija kāds cilvēks ar juridisko izglītību, kurš izsludināja vienu iepirkumu, kurā iepirka visai apkures sezonai nepieciešamo resursu, ir beigušies. Šodien ar iepirkumiem lielākoties nodarbojas savas jomas profesionāļi, kuriem ir labs analītiskais dienests, kurš seko ne tikai konkrētā energoresursu tirgus situācijai ne tikai kādā atsevišķā valsts teritorijā, bet visās valstīs - Baltijas, Skandināvijas un Eiropas līmenī. Vienlaikus šim dienestam ir ne tikai pagātnes darījumu dati un analīze par to, kas un kā notika tirgū, bet arī cik vien iespējams prognozēt par tuvāko perspektīvu. Faktiski nosacīti padomju laiki iepirkumos, kad konkrēto resursu iegādājās tikai no viena piegādātāja, ir beigušies. Savulaik, protams, nebija konkurences, nebija piedāvājumu un arī iepirkumu procedūra nebija vērsta uz konkurenci, bet gan tās fokuss bija vairāk vērsts uz iepirkuma formalizēšanu.

Siltumenerģijas tarifi šā gada jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada maiju, bija augstāki teju visās Latvijas lielākajās pilsētās; rudenī siltums, visticamāk, maksās vēl dārgāk. Turklāt lielai daļai siltumuzņēmumu, kas siltumu ražo, izmantojot dabasgāzi, vēl aizvien nav skaidrs, kādā veidā šis resurss ziemā tiks nodrošināts.

Salīdzinot ar 2021.gada maiju, 2022. gada apkures sezonas noslēgumā 43% regulēto komersantu siltumenerģijas tarifs pieauga, 54% - nemainījās, bet 3% - samazinājās, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) sniegtā informācija. No tiem komersantiem, kuriem tarifs mainījies, aptuveni trešdaļai tarifu pieaugums nav pārsniedzis 30%, bet desmitajai daļai tarifs vairāk nekā dubultojies.

Lielākie tarifu pieaugumi, noslēdzoties 2022.gada apkures sezonai maija beigās, bija vērojami Olainē, Rēzeknē, Ozolniekos, kā arī Brankas, Ānes un Mārupes ciemā. Siltumenerģijas tarifi pieauguši arī septiņās no deviņām lielajām pilsētām, nemainīgs tarifs pagaidām saglabājies tikai Ventspilī un Liepājā.

Nākamajā apkures sezonā Latvijas valsts iedzīvotājiem kompensēs pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma, otrdien, izskatot Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, vienojās valdība.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai un cietajam kurināmajam kopā 2022.gadā cenas Latvijā varētu pieaugt par aptuveni 39%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 3,8 procentpunktiem, savukārt degvielas cenu kāpums kopumā 2022.gadā varētu būt 40%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmētu par 2,7 procentpunktiem.

LM skaidro, ka tām mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju, piemēram, lieto siltumsūkņus, valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro par kilovatstundu, bet ne vairāk kā 0,10 eiro par kilovatstundu (kWh). Jebkurai mājsaimniecībai pirmās 500 kilovatstundu būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja tarifam, bet tiks kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni.

Kopumā nākamajā apkures sezonā apmēram 60% siltumenerģijas komersantu tarifs būs robežās no 80 līdz 130 eiro par megavatstundu (MWh), pauda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji.

SPRK norāda, ka, kopumā vērtējot, nākamajā apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, siltumenerģijas tarifi Latvijā būs zemāki. Vienlaikus jāņem vērā, ka iepriekšējā apkures sezonā bija noteikti divi tarifa sliekšņi (68 eiro par MWh un 150 eiro par MWh), virs kuriem mājsaimniecībām tika piemērots valsts atbalsts, kā rezultātā bija mājsaimniecības, kurām tarifs nebija jāmaksā pilnā apmērā.

Šobrīd SPRK redz, ka aptuveni trešā daļa no SPRK regulējamiem siltuma uzņēmumiem kopš janvāra ir pārskatījuši tarifus un tos izdevies samazināt zem 150 eiro par MWh. Apmēram 60% komersantu tarifi ir robežās no 80 līdz 130 eiro par MWh, kas ir būtiski zemāk nekā iepriekšējā apkures sezonā, arī būtiskās atšķirības starp komersantu tarifiem ir sarukušas.

Dabasgāzes tarifs mājsaimniecībām no nākamā gada varētu kāpt nesamērīgi strauji, tāpēc valdībai noteikti būs jāvērtē tarifa maiņa, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Viņa uzsvēra, ka dabasgāzes tirgū saistītajiem lietotājiem jeb mājsaimniecībām tarifs tiek pārskatīts reizi pusgadā, tādējādi esošais tarifs būs spēkā līdz šā gada beigām, taču tas neatbilst tam, par cik gāze tiks iegādāta, lai to nodrošinātu iedzīvotājiem. Attiecīgi zaudējumus, kas saistīti ar gāzes piegādi šajā periodā, piegādātājs iekļaus tarifā nākamajā periodā.

"Pēc likuma, šo tarifa starpību vai varētu teikt šos zaudējumus, ir jāieliek nākamajā tarifā. Mēs redzam, ka tas būtu liels risks šim tarifam nesamērīgi kāpt. Faktiski tad šis regulētais tirgus, kas domāts, lai pasargātu mājsaimniecības, varētu kļūt nekonkurētspējīgs salīdzinājumā ar citiem piedāvājumiem pavasarī. Tāpēc šī tarifa maiņa ir noteikti jāvērtē valdībā, bet tas būs jau rudens jautājums, nevis šobrīd," sacīja Indriksone.

Rēķini nākamajā apkures sezonā diemžēl būs ļoti lieli, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" brīdināja AS "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

AS “Latvenergo” šobrīd regulatoram ir iesniegusi tarifu, kas ir noteicošais Rīgā par siltumapgādi no termoelektrostacijām. “Tarifs, kas ir iesniegts regulatorā, kas stāsies spēkā no 1. septembra, – tās cenas ir ļoti, ļoti dramatiskas. Kāda cena būs “Latvenergo” dabasgāzei, to mēs nezinām. Bet katrā ziņā tarifa griesti tur ir ļoti, ļoti augsti,” teica N.Talcis.

Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītājs Gatis Silovs raidījumā prognozēja, ka pašreizējā gāzes cena, visticamāk, saglabāsies arī nākamajā ziemas sezonā, tomēr viņš uzsvēra, ka gāzes cenu prognozēt ir teju neiespējami Ukrainā notiekošā kara dēļ.

“Rīgas siltuma” vadītājs gan akcentēja, ka uzņēmums šogad plāno būvēt divas katlumājas un virzīties prom no gāzes apkures, pārejot uz šķeldas apkuri, tomēr tas ir ilgs process. Kopumā pilsētā ap 32% no izmantotās siltumenerģijas tiek ražots ar atjaunojamiem resursiem.

Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās pat ar divkāršu izmaksu kāpumu par apkuri nākamajā apkures sezonā, šodien preses konferencē informēja AS "Rīgas siltums" valdes locekle Birute Krūze.

Šādos apstākļos uzņēmums cer uz valsts lēmumiem, kas nākamajā apkures sezonā iedzīvotājiem mazinātu izmaksu slogu.

Kā piemēru viņa minēja 50 kvadrātmetrus lielu dzīvokli. Ja tā iemītniekiem aizvadītajā sezonā par apkuri bija jāmaksā 70 eiro, tad pie dabasgāzes cenas 100 eiro par megavatstundu (MWh), dzīvokļa apkures izmaksas būšot ap 145 eiro.

Krūze informēja, ka "Rīgas siltums" iesniedzis pieteikumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, kas paredz pašreizējo siltuma tarifu 74,08 eiro par vienu MWh no augusta paaugstināt līdz 85,99 eiro par MWh.

Savukārt prognozes liecina, ka, sākoties jaunajai apkures sezonai, tarifs varētu palielināties līdz 155 eiro par MWh.

Vienas no energoneefektīvākajām ir 316. un 318. sērijas, jeb Hruščova laika apbūves nami, kā arī pirmskara periodā celtās daudzdzīvokļu ēkas, secināts ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotajā informācijā* par pagājušās apkures sezonas siltumenerģijas izmaksām dzīvojamam fondam Rīgā.

Salīdzinot ar jaunajiem projektiem, kas celti laika posmā no 2009. līdz 2022. gadam, iedzīvotāji par apkuri minētajās padomju laika un pirmskara ēkās maksājuši vidēji trīs reizes vairāk.

AS “Rīgas siltums” situmenerģijas tarifs līdz šim pārliecinoši augstāko lēcienu piedzīvoja šī gada 2. oktobrī, kad pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas iepriekš apstiprinātā tarifu projekta maksa par megavatstundu pieauga gandrīz divas reizes, sasniedzot 170,59 eiro bez PVN.

Ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotie dati par 2021.–2022. gada apkures sezonu liecina, ka par viena mājokļa kvadrātmetra apsildīšanu iedzīvotāji mēnesī šķīrušies vidēji no 1,38 eiro bez PVN.

Skanstes rajonā topošajā biroju ēku projektā "Elemental Skanste" apkurei un dzesēšanai tiks izmantoti energopāļi, informē attīstītāja "Kapitel" pārstāvji.

Pāļos iebūvētie ģeotermālie siltumsūkņi spēs saražot līdz pat 72% no ēkai nepieciešamās siltumenerģijas, tādējādi samazinot apkures izmaksas līdz pat 45%, kas efektīvi samazinās ikmēneša rēķinu par enerģiju par 35 centiem par kvadrātmetru.

Energopāļi ir zemes siltumsūkņa tehnoloģijas veids, kas ļauj ietaupīt enerģiju ēku apkurei un dzesēšanai. Klimata temperatūras svārstības ietekmē tikai augšējo 1,5 metru augsnes slāni. Zem šī dziļuma augsne saglabā nemainīgu temperatūru, kas parasti ir aptuveni +12 grādu. Slēgtās zemes siltuma cilpas izmanto šo temperatūru, lai uzsildītu aukstu ūdeni vai atdzesētu karstu ūdeni, sūknējot šķidru šķīdumu pa cauruļvadiem. Tādējādi, šķidrumam cirkulējot pa pāļiem, tas dabiski atdziest vai uzsilst atkarībā no gadalaika.

Pašlaik lielāko satraukumu par gāzes iepirkumiem ir pauduši siltumapgādes uzņēmumi un pašvaldības, intervijā sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), piebilstot, ka Ekonomikas ministrija mudina pieņemt sāpīgus lēmumus un vismaz daļu gāzes iepirkt jau tagad, lai ir droša rezerve.

"Viņiem šī situācija ir jauna un atšķirīga no iepriekšējiem gadiem. Parasti tika izsludināts iepirkums, tad viņi gaidīja pieteikumus un uz visu apkures sezonu noslēdza vienu piegādes līgumu. Tagad šī sistēma vairs īsti nestrādā," atzina ministre.

Viņa stāstīja, ka sanāksmē pirms Jāņiem, kurā piedalījās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK), Latvijas Pašvaldību savienības, siltumapgādes uzņēmumu un pašvaldību pārstāvji, pausts, ka pašlaik pamatā tiek piedāvāti divi scenāriji. Pirmajā piegādātāji piedāvā slēgt vienošanos par mainīgo cenu, un "ceriet, ka [gāze] būs". Otrajā gadījumā ir iespēja slēgt līgumus par garantētu piegādi un fiksētu cenu ar piegādātājiem, kuriem gāze faktiski jau ir Inčukalna gāzes krātuvē. Taču šādi līgumi ir par augstāku cenu un visbiežāk ar priekšapmaksu.

AS "Rīgas siltums" (RS) no 2.oktobra plāno dubultot siltuma tarifu galvaspilsētā, liecina uzņēmuma pieteiktās tarifu izmaiņas.

Siltumenerģijas gala tarifu plānots palielināt no esošajiem 85,45 līdz 170,59 eiro par MWh bez pievienotās vērtības nodokļa. Tarifa ietvaros būtiskākais kāpums plānots siltumenerģijas ražošanas komponentei - par 118%. No 2023.gada 15.augusta gala tarifā plānots nebūtisks samazinājums - par 51 centu.

"Spēkā esošā siltumenerģijas tarifa pieaugums ir saistīts ar dabasgāzes un pirktās siltumenerģijas cenu kāpumu," tarifa izmaiņas pamato RS.

Kā ziņots, 1.septembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) paziņoja, ka ir apstiprinājusi jaunus siltumenerģijas tarifus AS "Latvenergo" ražotnēm TEC-1 un TEC-2, kas būs vairākkārt lielāki par esošajiem. Šiem tarifiem ir būtiska ietekme uz RS siltuma tarifu.

Valdība šodien atbalstīja grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, iekļaujot tajā papildu atbalsta pasākumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem gaidāmajā ziemas sezonā.

Tostarp paredzēts, ka visām mājsaimniecībām pirmās 100 patērētās kilovatstundas (kWh) tiks nodrošinātas par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 160 eiro par megavatstundu (MWh). Par elektroenerģijas patēriņu virs 100 kWh mājsaimniecība maksās atbilstoši elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteiktajai cenai. Ja mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas patēriņš pārsniegs 500 kWh mēnesī, tad papildus mājsaimniecības lietotājs saņems arī to atbalstu, kas pienākas, izmantojot elektroenerģiju apkurē. Atbalsts mājsaimniecībām tiks piešķirts automātiski, kompensāciju pārskaitot elektroenerģijas tirgotājiem. Atbalsta sniegšanai kopā vajadzīgi 67 miljoni eiro.

Ekonomikas ministrija (EM) rosinās uzņēmumiem kompensēt 50% elektroenerģijas cenas virs 160 eiro par megavatstundu (MWh), informē EM pārstāvji.

Ņemot vērā straujo energoresursu sadārdzinājumu, kas rada risku par iedzīvotāju iespēju apmaksāt apkures rēķinus, kā arī apdraud Latvijas tautsaimniecībai būtisko eksportējošo uzņēmumu pastāvēšanu, EM ir sagatavojusi energoresursu cenu mazinošos papildu pasākumus šai apkures sezonai.

Tostarp EM piedāvā atbalsta pasākumus visiem uzņēmumiem, neatkarīgi no tā lieluma un darbības veida, paredzot elektroenerģijas cenas slieksni 160 eiro apmērā par MWh. Šajā gadījuma valsts kompensētu 50% no cenas, kas pārsniedz noteikto slieksni. Atbalstu plānots piemērot no 2022.gada 1.oktobra.

Daudzi Latvijas uzņēmumi ir starp "būt vai nebūt" 

Elektroenerģijas izmaksu pieaugums uzņēmumiem ir tik liels, ka bez valsts atbalsta izmaksu...

Lai sniegtu papildu atbalstu mājsaimniecībām, EM piedāvā diferencēt centralizētās siltumapgādes atbalstu. Centralizētās siltumapgādes tarifs virknē pašvaldību šajā pārsniegs 150 eiro par MWh, tāpēc EM piedāvā līdz 150 eiro par MWh saglabāt jau apstiprināto atbalstu, kur valsts kompensēs 50% no cenas, kas pārsniedz 68 eiro par MWh. Savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh, piedāvāts kompensēt 90%.

Otrs EM virzītais atbalsta pasākums mājsaimniecībām būs vienota dabasgāzes cenas sliekšņa noteikšana. Patlaban regulētais dabasgāzes tarifs ir 107,34 eiro par MWh, bet tirgus cena pārsniedz šo slieksni. EM priekšlikums paredz noteikt dabasgāzes cenas griestus 107,34 eiro apmērā par MWh, un valsts kompensētu tirgotājiem to summu, kas pārsniedz šo slieksni.

Trešais EM virzītais atbalsta pasākums būs elektroenerģijas cenas pieauguma kompensēšana mājsaimniecībām. Vidēji mājsaimniecība Latvijā patērē 150 kilovatstundu (kWh) mēnesī, taču lielākā daļa mājsaimniecību tērē ap 100 kWh. Līdz ar to EM rosinās noteikt visām mājsaimniecībām pirmās 100 kWh par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 180 eiro par MWh, un valsts kompensēs atlikušo starpību ar reālo cenu.

Šos priekšlikumus ekonomikas ministre iesniegs izskatīšanai Ministru kabineta sēdē otrdien, 27.septembrī.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) pirmdien Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem, kā arī papildus uzaicinātajiem pārstāvjiem no augstskolām un institūtiem, ledus hallēm, kā arī Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas, Latvijas Peldēšanas federācijas, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas, Ārvalstu investoru padomes un citiem, pārrunāja EM sagatavotos papildu pasākumus energoresursu cenu pieauguma ietekmes mazināšanai.

Uzņēmēju organizāciju pārstāvji uzsvēra, ka valsts atbalsts būs izšķiroši svarīgs šajā rudenī un ziemā, ļaujot uzņēmējiem domāt par biznesu un darba algu konkurētspējas nodrošināšanu. Siltumuzņēmumu asociācijas pārstāvji vienlaikus uzsvēra arī papildu atbalsta pasākumu mājsaimniecībām nepieciešamību tajās pašvaldībās, kurās jau šobrīd apstiprinātie siltumenerģijas tarifi būtiski pārsniedz vidējo līmeni valstī.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite norāda, ka LDDK pilnībā atbalsta EM piedāvājumu elektroenerģijas sliekšņa maksimālā līmeņa noteikšanai un kompensācijas mehānismu energoresursu cenu pieauguma sadārdzinājuma atbalstam. "Tas ne vien ļaus uzņēmējiem "vieglāk pārziemot", bet arī veicinās energoresursu taupīšanu," viņš min.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis atzīmē, ka bez mājsaimniecībām un energoietilpīgiem uzņēmumiem svarīgs ir arī horizontāls atbalsts visiem uzņēmējiem.

Valdība jau šobrīd ir apstiprinājusi atbalsta mehānismus iedzīvotājiem energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājumam šajā apkures sezonā, tostarp nolemts atcelt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK), no 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim juridiskām personām pilnībā kompensēt elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksu jeb sistēmas operatoru sadales un pārvades tarifa izmaksas, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, izņemot valsts un pašvaldību iestādes un tās juridiskajās personas, kurām tiek piemērots mājsaimniecību tarifs.

Tāpat uzņēmējiem apstiprināta atbalsta programma energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, kompensējot energoresursu cenu pieaugumu granta veidā par periodu no 2022.gada 1.februāra līdz 2022.gada 31.decembrim. Atbalsta apmērs paredzēts līdz 30% no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām, kopā nepārsniedzot divus miljonus eiro vienam komersantam.

Tautsaimniecības padome ir EM, LTRK, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, LDDK izveidota konsultatīva institūcija, kas savā darbā, lai sekmētu profesionālu, ar uzņēmējdarbības politiku saistīto jautājumu risināšanu, piesaista nozaru asociācijas un neatkarīgos ekspertus. Tās darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, kā arī veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības principu ieviešanu valstī un sekmēt tās procesu un sabiedrības līdzdalību tajā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vēsta, ka Rīgā no 1. jūnija par 22,4% pieaugs kopējais ūdensapgādes un kanalizācijas tarifs, sasniedzot 2,35 eiro par kubikmetru pašreizējo 1,92 eiro vietā.

Gaidāma arī ārkārtīgi būtiska apkures izmaksu sadārdzināšanās.

“Tarifs, kas ir iesniegts regulatorā un kas stāsies spēkā no 1. septembra, tā cenas ir ļoti, ļoti dramatiskas. Kāda cena būs Latvenergo dabasgāzei, to mēs nezinām. Bet katrā ziņā tarifa griesti tur ir ļoti, ļoti augsti,” Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā brīdinājis AS Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

“Ja gāze maksās 100 eiro, tad siltuma tarifs nostāsies no 100 līdz 150 eiro [par megavatstundu] līmenī. Ja tarifs ir tādā līmenī, tad vienistabas dzīvoklis par janvāri varētu maksāt aptuveni 250 eiro par siltumu,” turpat paudis Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir vienādās domās par to, ka valstij jāsniedz mērķēts atbalsts iedzīvotājiem, pēc abu savstarpējās tikšanās pavēstīja Valsts kancelejā.

Amatpersonas bija vienisprātis, ka atbalsts jāsniedz tiem, kam tas visvairāk nepieciešams.

Valsts kanceleja informē, ka tuvākajā laikā valdība skatīs Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto piedāvājumu mērķēta atbalsta sniegšanai iedzīvotājiem, ko plānots īstenot no septembra.

Atbalsts visiem bez izņēmuma vēl vairāk palielinās plaisu starp bagātajiem un nabagiem 

Atbalsts visiem bez izņēmuma saistībā ar straujo energoresursu cenu kāpumu vēl vairāk...

Kariņš un Kazāks trešdien tikušies, lai pārrunātu tautsaimniecības aktualitātes, Krievijas īstenotā kara Ukrainā izraisīto energoresursu cenu pieaugumu un tā ietekmi uz inflāciju, atbalsta pasākumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Kā ziņots, LM iesniegtais informatīvā ziņojuma projekts paredz, ka nākamajā apkures sezonā iedzīvotājiem varētu kompensēt pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma.

LM aplēses liecina, ka dabasgāzes cena mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā varētu būt apmēram 140 eiro par megavatstundu. Attiecīgi paredzēts, ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī ir no 221 kilovatstundas (21 kubikmetra) līdz 5269 kilovatstundām (500 kubikmetriem), tad valsts kompensēs 50% no izmaksu pieauguma - 35 eiro par megavatstundu.

Savukārt, ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī pārsniedz 5269 kilovatstundas (500 kubikmetrus), valsts kompensēs 75% no pirmajai grupai noteiktā atbalsta, proti, 75% no 35 eiro par megavatstundu jeb 26 eiro par megavatstundu.

LM prognozē, ka vidējais siltumenerģijas tarifs mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā varētu būtu 150 eiro par megavatstundu robežās. Līdz ar to kompensācijas apmērs siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai varētu tikt noteikts 50% apmērā no starpības starp nākamās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un iepriekšējā apkure sezonā noteikto siltumenerģijas tarifa mediānu, kura ir 68 eiro par megavatstundu.

Tāpat LM rosina noteikt elektroenerģijas cenu griestus, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu daļēji kompensētas izmaksas par elektroenerģiju. Tie attiecīgi būtu nosakāmi 0,16 eiro par kilovatstundu, bet maksimālais kompensācijas apmērs tiktu noteikts 0,10 eiro par kilovatstundu.

Paredzēts, ka atbalsta instruments tiks iedarbināts tikai tajā gadījumā, ja elektroenerģijas cena konkrētajā mēnesī pārsniegs 0,16 eiro par kilovatstundu. Attiecīgi pirmās 100 kilovatstundas tiktu kompensētas 100% apmērā, nākamās 100 kilovatstundas - 50% apmērā, bet katras turpmākās 100 kilovatstundas - 25% apmērā.

Tādējādi vienai mājsaimniecībai maksimālais kompensācijas apjoms nepārsniegtu 35 eiro, ja patēriņš ir līdz vienai megavatstundai.

Tāpat LM paredz jauna atbalsta veida ieviešanu - automātiska rēķina par energoresursa lietošanu samazināšana zemu ienākumu mājsaimniecībām, kuru vienas personas ienākumi nepārsniedz 743 eiro un pārējo mājsaimniecībā esošo personu ienākumi ir līdz 520 eiro.

Paredzēts, ka atbalsts tiks piešķirts, balstoties uz valsts reģistros un valsts informācijas sistēmās esošo informāciju par vienā mājoklī dzīvojošajām personām un to ienākumiem līdz noteiktam ienākumu slieksnim.

Kā otrs jaunais atbalsta veids tiek piedāvāta uz mājsaimniecību pašdeklarēšanās principu balstīta atbalsta maksājuma veikšana mājsaimniecībām ar augstāku ienākumu slieksni nekā sociālās palīdzības ietvaros.

Savukārt, lai palīdzētu sabiedrības mazaizsargātajām grupām nomaksāt komunālos un citus rēķinus nākamajā apkures sezonā, LM piedāvā uzlabot mājokļa pabalstu, lai tam varētu kvalificēties plašāks cilvēku loks. Tiek piedāvāts arī vienreizējs pabalsts personām ar invaliditāti, senioriem un citi atbalsta veidi.

Kopējās izmaksas piedāvātajiem atbalsta pasākumiem varētu būt no 450 līdz 468 miljoniem eiro, izriet no ziņojuma projekta.

Jau rakstīts, ka Ministru prezidents bija uzdevis LM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izstrādāt un iesniegt izskatīšanai valdības 14.jūnija sēdē piedāvājumu par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu.

Premjers šādu rezolūciju izstrādājis, ņemot vērā, ka viņš "līdz šim nav saņēmis piedāvājumu pabalstu sistēmas uzlabošanai". Valdībā iesniegtajam piedāvājumam būtu nepieciešams ļaut finansiāli mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām saņemt atbalstu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai.

Premjera skatījumā, sistēma būtu jāievieš līdz 1.septembrim.

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu no 2024.gada 1.janvāra gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 22,4% - no 22,9503 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 28,0907 eiro par MWh bez PVN.

Vienlaikus lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 35,9% - līdz 12,1219 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 8,5%% - līdz 9,2978 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 5,9% - līdz 6,1972 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 2,9% - līdz 4,0262 eiro par MWh.

Ja savu tarifu nemainīs "Latvenergo", tad Rīgas centralizētās siltumapgādes uzņēmuma AS "Rīgas siltums" (RS) mērķis ir noturēt savu tarifu esošajā līmenī vismaz līdz gada beigām, intervijā sacīja RS valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons.

Viņš atzina, ka pagājušajā apkures sezonā RS pirmo reizi nācās iepirkt gāzi par teju 100 miljoniem eiro, to uzreiz apmaksājot.

"Lai nekad šādā situācijā vairs neatgrieztos, mēs jau pašlaik nākamajai apkures sezonai esam iegādājušies dabasgāzi, kas ir trīs reizes lētāka nekā iepriekšējās sezonas laikā. Turklāt ar pēcapmaksu, kas nozīmē, ka maksājam tikai tad, kad tā ir patērēta," stāstīja Pētersons.

Tāpat uzņēmums izlēmis atteikties no fiksētiem līgumiem par šķeldas iegādi savām katlumājām un pašlaik to iegādājas Lietuvā "BaltPool" un Latvijā "BioEx" biržā. Tas ir ļāvis diversificēt šķeldas piegādes, un, pat ja ar kādu piegādātāju kaut kas notiek, ir viegli izvēlēties citus.

Pēdējā gada laikā pakalpojumu tarifi lielākā vai mazākā mērā pieauguši teju visās regulējamajās nozarēs, ar augstām cenām, visticamāk, sabiedrībai nāksies sadzīvot arī turpmāk, norāda Alda Ozola, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāja.

Krievijas karš Ukrainā izraisījis būtisku energoresursu cenu pieaugumu, kā rezultātā palielinājies gan kopējais produktu un pakalpojumu cenu līmenis valstī, gan arī regulējamo nozaru pakalpojumu tarifi, pauž A.Ozola. Viņa stāsta, ka elektroenerģijas, dabasgāzes, biomasas un citu resursu sadārdzināšanās sevišķi ietekmējusi siltumenerģijas un ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus, kā ietekmē šajā apkures sezonā par siltumu dārgāk nāksies maksāt lielākajā daļā Latvijas pašvaldību. Visgrūtāk siltuma rēķinus varētu būt samaksāt to pašvaldību, kuras kā kurināmo izmanto dabasgāzi, iedzīvotājiem, spriež A.Ozola.

Fragments no intervijas

Ja kādreiz SPRK ziņoja arī par kāda tarifa samazināšanos, tad pēdējā laikā šķiet, ka visas regulējamās nozares tarifus tikai audzē. Vai tā tiešām ir?

AS Sadales tīkli izstrādātais jaunais tarifu sadārdzinājuma projekts būtiski palielinās izdevumus visām Latvijas mājsaimniecībām, bet īpaši tas ir vērsts pret energoefektīvām mājsaimniecībām, kurām elektroenerģijas pieslēguma un piegādes izmaksas palielināsies līdz pat 7 reizēm.

Bez ievērojamām valsts subsīdijām mājsaimniecībām vairs nebūs izdevīgi kļūt “zaļākām”, ieguldīt un uzstādīt saules paneļus elektroenerģijas ražošanai, mainīt apkures veidu un izmantot elektrotransportu. Plānotās izmaiņas būs jauns šķērslis arī valstij svarīgo zaļās enerģijas lielo projektu attīstībai, jo uzkraus kārtējās papildu izmaksas, kas kavēs lētākas elektroenerģijas ražošanu. Tarifu projektā paredzētā maksa elektroenerģijas ražotājiem palielinās par 570%. Tāpēc AS Sadales tīklu jauno tarifu projektu varam uzskatīt par būtisku atkāpšanos no valsts līdz šim veidotās politikas CO2 mazināšanas jomā.

Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums 

Reaģējot uz izskanējušo informāciju par jaunā sadales tarifa projekta ietekmi uz saules...

Jauno tarifu mērķis ir palielināt AS Sadales tīkls ieņēmumus, tajā skaitā uz zaļās enerģijas ražošanas rēķina. Un šis ir brīdis, kad valstiskā līmenī ir jāizvēlas – vai nu visi strādājam, lai kāpinātu atsevišķu valsts uzņēmumu peļņu, vai arī turpinām uzsākto ceļu energoneatkarības un energoefektivitātes virzienā, tiecoties sasniegt ES līmenī noteiktos Zaļā kursa mērķus CO2 mazināšanas jomā. Lietuvā un Igaunijā šādus “drakoniskus” tarifus zaļajiem projektiem neviens neplāno uzlikt, un tas nozīmē, ka Latvija sistēmiski turpinās palielināt savu atpalicību no abām kaimiņvalstīm zaļās enerģētikas jomā.

Šobrīd Lietuvā par elektroenerģijas ražošanu un nodošanu tīklā atsevišķa maksa nav jāmaksā, savukārt Igaunijā šī maksa ir gandrīz uz pusi mazāka. Piemēram, ja pašlaik Latvijā elektroenerģijas ražotāju tarifs – gada maksa par 1MW ir 2480 EUR, tad šobrīd tiek plānots pieaugums par 570% jeb 16600 EUR par katru MW. Vidēja lieluma saules parkam (5MW) plānotā gada maksa ir teju 100 000 EUR, nemaz nerunājot par grandiozām jaudas rezervācijas maksām, pieslēguma izmaksām u.c. jauninājumiem no ST puses. Līdzīgas izmaiņas piedzīvos arī mājsaimniecības.

Līdz šim Latvijas politika bija vērsta uz to, lai atbalstītu mājsaimniecību pāriešanu uz energoefektīvākiem un lētākas enerģijas risinājumiem, kā arī aizstātu ierastos apkures veidus ar “zaļākiem” risinājumiem. Atbilstoši visā valstī pēdējos gados pieauga to mājsaimniecību skaits, kas ir aprīkotas ar saules paneļiem, saules kolektoriem un siltumsūkņiem.

Paļaujoties uz šo valsts energoefektivitātes politiku un valsts atbalsta pieejamību, iedzīvotāji un uzņēmumi pēdējos gados veica nozīmīgus ieguldījumus savos mājokļos un uzņēmumos. Iedzīvotāji un uzņēmumi rekordlielos apmēros aizņēmās un investēja, lai pēc iespējas ātrāk efektivizētu savus mājokļus. Savukārt AS Sadales tīkls jauno tarifu projektu varam uzskatīt par mēģinājumu sagraut visu to, kas valstiskā līmenī pēdējo gadu laikā ir paveikts Latvijā energoefektivitātes un energoneatkarības jomā. Jaunie AS Sadales tīkla tarifi primāri sodīs visas tās mājsaimniecības, kas pēdējos gados ieguldīja energoefektivitātē un zaļās enerģijas risinājumos. Plānotā rēķinu samazinājuma vietā tieši viņiem izmaksas nevis samazināsies, bet gluži pretēji pieaugs.

Ar būtiskāko cenas pieaugumu tiks sodītas mājsaimniecības, kas izmantoja valsts atbalstu mikroģeneratoru, saules paneļu vai vēja ģeneratoru uzstādīšanai. Programma paredzēja, ka uzstādīto saules paneļu un vēja ģeneratoru maksimālā atļautā ražošanas jauda nedrīkst pārsniegt 50% no pieslēguma maksimālās atļautās slodzes. Lai mājsaimniecības varētu saražot sev nepieciešamo elektroenerģiju un pēc iespējas vairāk uzkrātu vēlākai izmantošanai (NETO norēķinu sistēma), tām bija nepieciešams palielināt atļauto pieslēguma jaudu. Tagad tieši šīs mājsaimniecības sagaida visaugstākais tarifu pieaugums. Faktiski Sadales tīkls sadārdzina mikroģeneratoru īpašniekiem iespēju izmantot pašu saražoto enerģiju, kas iepriekš tika uzkrāta kopējā tīklā, un piespiedīs pāriet no NETO sistēmas uz līgumu ar elektroenerģijas tirgotāju par saražotās elektroenerģijas iegādi. Arī šajā gadījumā neatrisināts paliek jautājums par ienākuma nodokļu piemērošanu mazajiem elektroenerģijas ražotājiem.

Protams, zaļās enerģijas ražotāji, kuri tikai nodod elektroenerģiju tīklā un kuru pašu patēriņš ir niecīgs, kā arī lietotāji ar saules paneļiem nav izdevīgi AS Sadales tīkls, jo samazina uzņēmuma ieņēmumus. Mājsaimniecības un uzņēmumu spēja pašiem nodrošināt lielāko daļu nepieciešamās elektroenerģijas ir būtiski ietekmējusi AS Sadales tīkls finanšu rādītājus. Tāpēc arī jaunajā tarifu plānā lielākais izmaksu pieaugums ir novērojams tieši fiksētajām jaudas komponentēm, kas veicina valsts uzņēmuma tūlītēju peļņas palielinājumu neatkarīgi no lietotāju patēriņiem.

Mājsaimniecības, kuras uzstāda mikroģeneratorus, plāno izveidot elektroauto uzlādes staciju un domā par apkures maiņas risinājumiem, tipiskā pieslēguma jaudas izvēle ir vismaz trīs fāžu 32A pieslēgums. Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka tieši šajā pozīcijā tiek plānots vislielākais tarifu pieaugums uz fiksēto komponenti vien līdz pat 350% apmērā. Piedāvātais tarifu projekts paredz divus variantus – vai nu lielu maksu par jaudas uzturēšanu un mazāku cenu par pārvadi, vai arī pretēji – dārgāku pārvadi un lētāku jaudas uzturēšanu. Pie tam, jaunajā tarifu projektā vairs nav paredzēts lētāks tarifs elektroenerģijas piegādei naktī.

AS Sadales tīkls tarifiem ir būtiska nozīme gan esošo, gan jaunu enerģijas ražošanas projektu īstenošanā, lai panāktu gan Latvijas energoneatkarību, gan videi draudzīgāku un lētāku elektroenerģiju. Mākslīgi sadārdzinot zaļās enerģijas ražošanas izmaksas, kārtējo reizi tiek likti šķēršļi Latvijas energoneatkarībai un tādu elektroenerģijas projektu attīstībai, kas iedzīvotājiem ilgtermiņā varētu nodrošināt lētāku elektrību.