Interpol starptautiskajā meklēšanā izsludinātas trīs baņķierim Valerijam Belokoņam tuvu stāvošas personas. Viņus par iespējamām finanšu mahinācijām vēlas atrast Kirgizstānā, kur jau gadu tiek izmeklētas iespējami noziegumi, kas saistīti ar bijušā Kirgizstānas prezidenta ģimenes cilvēkiem, vēsta Nekā personīga.

Interpol datu bāzē atrodamas ziņas par astoņiem cilvēkiem no Latvijas, kas izsludināti starptautiskajā meklēšanā. Trīs no viņiem saistīti ar Valērija Belokoņa banku Kirgizstānā. Tie ir Anita Lase, Jevgeņijs Verbickis un Jurijs Kačnovs.

Kā teikts Interpol ziņojumos – Kirgizstānas galvaspilsētas Biškekas tiesa Lasi, Verbicki un Kačnovu vaino nelikumīgi iegūtas naudas legalizācijā, starptautiskā un organizētā noziedzībā. Ziņojumā lūgts - ja kādam ir informācija par šo cilvēku atrašanās vietu, ziņot vietējai policijai.

Prasība šos cilvēkus izdod ir mīklaina, jo Latvijā par to neviens plašāku skaidrojumu nesniedz. Tāpat arī vietējā Latvijas vēstniecība par sākto starptautisko meklēšanu nav lietas kursā.

Šā gada pirmajā pusgadā visi atvērtie ieguldījumu fondi darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un to sniegums atspoguļoja straujos aktīvu cenu kāpumus finanšu tirgos, kas bija īpaši izteikti gada pirmajā ceturksnī, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija par ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

Tā kā nozīmīgu daļu no fondu portfeļa veido ieguldījumi ASV dolāros denominētos finanšu instrumentos, tad ienesīguma kāpumu veicināja arī tas, ka pusgada laikā ASV dolāra vērtība attiecībā pret eiro pieauga par 8,6%.

Jūnija beigās atvērto obligāciju un naudas tirgus fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no 0,04% līdz 37,3%. Kaut gan obligāciju fondu aktīvi pusgada laikā uzrādīja vislielāko pieaugumu (par 35,3 miljoniem eiro jeb par 26,6%), kopumā obligāciju un naudas tirgus fondu grupā aktīvi nedaudz samazinājās, jūnija beigās sasniedzot 173,8 miljonus eiro, ko ietekmēja viena naudas tirgus fonda likvidācijas process. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā, savukārt naudas tirgus fondi – uz termiņnoguldījumiem bankās.

Šā gada otrajā ceturksnī visi Latvijā reģistrētie atvērtie ieguldījumu fondi, izņemot divus naudas tirgus fondus, uzrādīja negatīvu ienesīgumu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Negatīvais ienesīgums atspoguļo kritumu finanšu tirgos, ko galvenokārt izraisīja investoru bažas par to, ka centrālās bankas varētu mazināt ekonomikas stimulēšanas pasākumus.

30. jūnijā atvērto obligāciju un naudas tirgus fondu (12 fondi) triju mēnešu ienesīgums bija robežās no mīnus 6,6% līdz plus 0,1%, savukārt 12 mēnešu ienesīgums bija no mīnus 3,5% līdz plus 6,9% un tas bija negatīvs tikai diviem fondiem. Labāku sniegumu uzrādīja tie fondi, kuru ieguldījumu pamatvalūta nebija ASV dolārs, kas piedzīvoja vērtības kritumu attiecībā pret latu gan ceturkšņa, gan gada laikā.

Atvērto obligāciju fondu un naudas tirgus fondu kopējais ieguldījumu portfelis jūnija beigās sasniedza 141,8 miljonus latu, ceturkšņa laikā pieaugot par 10%, ko ietekmēja trīs jaunu obligāciju fondu ienākšana tirgū.

Vairums ieguldījumu fondu atguvās pēc krasā krituma iepriekšējā ceturksnī, ko ietekmēja ģeopolitiskās spriedzes saasināšanās, un visi atvērtie ieguldījumu fondi, izņemot vienu akciju fondu, 2. ceturksnī darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

30. jūnijā atvērto obligāciju un naudas tirgus fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no 0,04% līdz 7,4%. Atvērto obligāciju fondu un naudas tirgus fondu kopējie aktīvi jūnija beigās sasniedza 183,1 miljonu eiro, praktiski saglabājoties marta beigu līmenī.

Obligāciju fondi fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma (high yield) segmentā, savukārt naudas tirgus fondi – uz termiņnoguldījumiem bankās un valdības obligācijām.

Jūnija beigās atvērto jaukto fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no 1,9% līdz 4,9%. Mēneša beigās šo fondu kopējie aktīvi sasniedza 2,4 milj. eiro, ceturkšņa laikā pieaugot par 5,3%. Jauktie fondi fokusējās uz ieguldījumiem ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībās, proti, tās jūnija beigās veidoja 71% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

Pagājušajā gadā ieguldījumu fondi piedzīvojuši gan kritumus, gan lēcienus, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas eksperti.

Gada sākumā finanšu tirgos dominēja izteikti pozitīvs noskaņojums, ko lielā mērā veicināja ASV politiķu lēmums par fiskālās klints novēršanu, turpretī pirmā ceturkšņa otrajā pusē Kipras notikumi palielināja spriedzi finanšu tirgos. Arī gadā kopumā ik pa brīdim pastiprinājās un mazinājās investoru bažas saistībā ar centrālo banku ekonomikas stimulēšanas pasākumu ierobežošanu.

Pērnā gada decembra beigās atvērto obligāciju un naudas tirgus fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no mīnus 1,7% līdz plus 2,5% (11 no 14 fondiem pozitīvs), savukārt 12 mēnešu ienesīgums bija no mīnus 6,8% līdz plus 3% (pieciem fondiem negatīvs). Tāpat kā iepriekšējā ceturksnī, labāku sniegumu uzrādīja tie fondi, kuru ieguldījumu pamatvalūta nav ASV dolārs, jo tas piedzīvoja vērtības kritumu attiecībā pret latu gan ceturkšņa, gan gada laikā. Atvērto obligāciju fondu un naudas tirgus fondu kopējais ieguldījumu portfelis decembra beigās sasniedza 178 miljonus eiro, gada laikā pieaugot par 6,1%, ko galvenokārt ietekmēja triju jaunu obligāciju fondu izveide.

Kopējie atvērto ieguldījumu fondu aktīvi 2015. gadā pieauga par 3%, gada beigās sasniedzot 217,1 miljonu eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Vairums ieguldījumu fondu darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un to sniegumu lielā mērā ietekmēja fondu ieguldījumu valūta – labu sniegumu eiro izteiksmē uzrādīja tie fondi, kuru ieguldījumu valūta ir ASV dolārs, jo tā vērtība attiecībā pret eiro gada laikā būtiski pieauga.

Decembra beigās obligāciju fondu gada ienesīgums bija robežās no -1,4% līdz +39,7% (negatīvs tikai diviem fondiem). Šo fondu aktīvi gada laikā pieauga par 31%, gada beigās sasniedzot 173,8 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Jaukto fondu gada ienesīgums bija robežās no 1,2% līdz 8,6%. Šo fondu aktīvi gada laikā pieauga gandrīz 4,5 reizes, decembra beigās sasniedzot 12,7 milj. eiro. Šo pieaugumu lielā mērā ietekmēja viena jauna fonda ienākšana tirgū. Jauktie fondi galvenokārt bija ieguldījuši ieguldījumu fondu apliecībās un parāda vērtspapīros, kas gada beigās veidoja attiecīgi 62% un 38% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

Šā gada pirmajā ceturksnī ģeopolitiskās spriedzes saasināšanās ietekmēja ieguldījumu fondu – īpaši akciju fondu - darbības rezultātus, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Krievijas akciju tirgus indekss RTS ceturkšņa laikā zaudēja 15% no vērtības, savukārt Micex saruka par 9%. Marta beigās atvērto akciju fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no mīnus 19,3% līdz plus 2,9%, un pozitīvs ienesīgums bija tikai diviem fondiem no 11.

Naudas līdzekļu īpatsvars kopējos atvērto akciju fondu aktīvos pieauga no 12% 2013. gada beigās līdz 16% šā gada marta beigās, liecinot par fondu pārvaldnieku piesardzīgumu un pesimistiskāku noskaņojumu nekā iepriekšējā gada beigās. Marta beigās šo fondu kopējie aktīvi sasniedza 29,8 miljonus eiro, ceturkšņa laikā sarūkot par 4,3%.

Marta beigās atvērto obligāciju un naudas tirgus fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no mīnus 9% līdz plus 2,5% (astoņiem no 14 fondiem tas bija pozitīvs). Atvērto obligāciju fondu un naudas tirgus fondu kopējie aktīvi marta beigās sasniedza 183,1 miljonu eiro, ceturkšņa laikā pieaugot par 2,9%.

Vairums ieguldījumu fondu šā gada deviņos mēnešos darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un fondu sniegumu lielā mērā noteica to reģionālais fokuss, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

30. septembrī atvērto obligāciju un naudas tirgus fondu deviņu mēnešu ienesīgums bija robežās no mīnus 7,7% līdz plus 13,7% (negatīvs diviem fondiem, kas galvenokārt fokusējās uz ieguldījumiem Krievijā). Atvērto obligāciju fondu un naudas tirgus fondu kopējie aktīvi septembra beigās sasniedza 183,1 miljonu eiro, kopš gada sākuma pieaugot par 2,9%. Obligāciju fondi fokusējās uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma (high yield) segmentā, savukārt naudas tirgus fondi – uz termiņnoguldījumiem bankās un valdības obligācijām.

Septembra beigās atvērto jaukto fondu deviņu mēnešu ienesīgums bija robežās no 0,1% līdz 8,8%. Mēneša beigās šo fondu kopējie aktīvi sasniedza 2,5 miljonus eiro, kopš gada sākuma pieaugot par 8,1%. Jauktie fondi fokusējās uz ieguldījumiem ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībās, proti, tās septembra beigās veidoja divas trešdaļas no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

Finanšu tirgos ceturkšņa sākumā dominēja izteikti pozitīvs noskaņojums, ko lielā mērā veicināja ASV politiķu lēmums gada sākumā par fiskālās klints novēršanu, turpretī pirmā ceturkšņa otrajā pusē Kipras notikumi palielināja spriedzi finanšu tirgos. Neskatoties uz to, vairums ieguldījumu fondu gada pirmajā ceturksnī uzrādīja pozitīvu ienesīgumu. Labāk veicās tiem fondiem, kuru ieguldījumu pamatvalūta ir ASV dolārs, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) informācija.

2013. gada 31. martā vidējais triju mēnešu ienesīgums atvērtajiem obligāciju un naudas tirgus fondiem (13 fondi) bija 1,6% (tikai vienam fondam no 13 ienesīgumas bija negatīvs), savukārt vidējais 12 mēnešu ienesīgums bija 6,8% un tas bija pozitīvs visiem fondiem.

Labāku sniegumu uzrādīja tie fondi, kuru ieguldījumu pamatvalūta ir ASV dolārs, kas gada laikā piedzīvoja vērtības pieaugumu attiecībā pret latu. Atvērto obligāciju fondu un naudas tirgus fondu kopējais ieguldījumu portfelis marta beigās sasniedza 128,9 milj. latu.

Šie fondi līdzekļus galvenokārt ieguldīja Latvijā – marta beigās Latvijā ieguldīto līdzekļu apmērs sasniedza 72,6 milj. latu jeb 56,3% no to kopējā ieguldījumu portfeļa, t.sk. lielāko daļu, t.i., 53,2 milj. latu, veidoja naudas līdzekļi (prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm un termiņnoguldījumi kredītiestādēs). 8,6% no šo fondu portfelī turētajiem finanšu instrumentiem bija izvietoti pārējās Eiropas Savienības valstīs (izņemot Latviju) un 24,8% – NVS valstīs (t.sk. Krievijā – 16.7%, galvenokārt regulētā tirgū tirgotos komercsabiedrību parāda vērtspapīros).

Ieguldījumu fondiem 2016. gada deviņos mēnešos ļoti atšķirīgs ienesīgums dalījumā pēc ieguldījumu politikas un reģionālā fokusa, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

FKTK ir apkopojusi ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu darbības rezultātus 2016. gada deviņos mēnešos. Ieguldījumu fondu sniegums 2016. gada deviņos mēnešos bija izteikti atšķirīgs dalījumā pēc fondu ieguldījumu politikas kā arī pēc to reģionālā fokusa. Visi obligāciju fondi, izņemot vienu, 2016. gada deviņos mēnešos darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, savukārt lielākā daļa akciju fondu ar negatīvu ienesīgumu. Līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī īpaši augsts ienesīgums bija tiem fondiem, kas 2014. gadā bija lielākie zaudētāji saistībā ar rubļa vērtības kritumu vai ieguldījumiem Krievijā.

Septembra beigās obligāciju fondu deviņu mēnešu ienesīgums bija robežās no -2% līdz 24.3%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 1.2% un septembra beigās sasniedza 172 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Rīgas radio un televīzijas tornī 28. un 29. septembrī, 97 metru augstumā, notiks Open Data Hackathon 2018 jeb atvērto datu programmatūras izstrādes maratons.

24 stundu radošā programmēšanas un izstrādes hakatona mērķis ir radīt inovatīvas tīmekļa vai mobilās lietotnes, kas balstītas uz atvērto datu izmantošanu un pielietošanu četros virzienos - transports, kultūra, reģioni un tūrisms.

Atvērtie dati ir brīvi pieejama informācija, ko ikviens ir tiesīgs izmantot, lai veicinātu atvērtu tehnoloģiju izmantošanu visā pasaulē un dotu sociālo, ekonomisko labumu plašākai sabiedrībai. Atvērto datu mērķis ir palīdzēt veidot datu apmaiņu ne tikai tos publicējot, bet arī atverot, kas nozīmē, ka datu kopas ir automātiski nolasāmas un izmantojamas analīzē un programmatūras izstrādē. Pasaulē atvērtie dati ir atzīti kā viens no galvenajiem inovāciju virzītājiem mūsdienu digitālajā sabiedrībā.

Vairums ieguldījumu fondu iepriekšējā gadā darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un to sniegumu lielā mērā ietekmēja fondu ieguldījumu valūta, proti, labāku sniegumu eiro izteiksmē uzrādīja tie fondi, kuru ieguldījumu valūta ir Krievijas rublis vai ASV dolārs, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Decembra beigās obligāciju fondu gada ienesīgums bija robežās no 0,4% līdz +38,6%. Šo fondu aktīvi gada laikā pieauga par 3.8%, gada beigās sasniedzot 180.4 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Jaukto fondu gada ienesīgums bija robežās no -0,5% līdz 7,2%. Šo fondu aktīvi gada laikā pieauga par 3.9%, decembra beigās sasniedzot 13,2 milj. eiro. Jauktie fondi galvenokārt bija ieguldījuši ieguldījumu fondu apliecībās un parāda vērtspapīros, kas gada beigās veidoja attiecīgi 57% un 43% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums septembra beigās gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada septembra beigās bija no -17,33% līdz 3,17%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums bija no -1,56% līdz 5,63%. Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -10,15% līdz 0,46%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -4,88% līdz 1,54%.

No deviņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, negatīvs ienesīgums bija sešiem plāniem, tostarp lielāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Gauja", kura ienesīgums bija -17,33%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītie pensiju plāni "SEB Eiropas plāns" un "SEB aktīvais plāns", kuru ienesīgums bija attiecīgi -1,87% un -0,78%.

Pirmajā pusgadā īpaši labu sniegumu uzrādījuši tie konservativas stratēģijas ieguldījumu fondi, kuru pamatvalūta ir ASV dolārs, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Pirmajā pusgadā ieguldījumu pārvaldes sabiedrības nopelnījušas 2,03 milj. latu, kas ir par 8,5% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Sabiedrību aktīvi ceturkšņa laikā būtiski nemainījās (+0,6%), bet gada laikā pieauga par 10,2% un jūnija beigās sasniedza 21,4 miljonus latu.

Otrajā ceturksnī ieguldījumu fondi ar konservatīvu ieguldījumu politiku pārsvarā demonstrēja labu sniegumu, turpretī akciju fondi piedzīvoja ievērojamu ieguldījumu apliecību vērtības kritumu, ko galvenokārt ietekmēja lejupslīde Krievijas akciju tirgū, skaidro FKTK.

Vidējais triju mēnešu ienesīgums 30. jūnijā atvērtajiem obligāciju un naudas tirgus fondiem (14 fondi) bija 2,4%. Pozitīvu ienesīgumu uzrādīja gandrīz visi šie fondi, izņemot divus. Šie fondi otrā ceturkšņa laikā piedzīvoja nozīmīgu vērtības pieaugumu attiecībā pret latu. Savukārt vidējais 12 mēnešu ienesīgums atvērtajiem obligāciju un naudas tirgus fondiem bija 6,6%.

Ārzonas kompānijas dibināšana vidēji izmaksā no 3000 līdz 5000 eiro (no 2108 līdz 3514 latiem), pastāstīja Lowtaxcompany aģents, kurš vēlējās savu vārdu nepubliskot.

Vienlaikus viņš minēja, ka cenas var būt arī augstākas un ir atkarīgas no tā, cik liels ir uzņēmums, kāda ir tā specifika un kādas naudas summas ārzonās apgrozīsies. Ofšora izveides izmaksas ietekmē arī izvēlētā valsts.

Aģents, kurš nodarbojas ar ofšora kompāniju dibināšanu, saka, ka Latvijā šīs tirgus ir salīdzinoši neliels un par lielākajiem tirgiem uzskatāma Krievija un Ukraina.

Latvijā ofšorus pārsvarā izvēloties veidot, piemēram, metālapstrādes nozares uzņēmumi, kā arī dažādi finanšu konsultanti. Lielākoties ārzonu kompānijas dibinot to uzņēmumu īpašnieki, kuru ienākumos nozīmīgu daļu veido eksports un darījumi ārpus Eiropas Savienības (ES).

Vēl nebijis notikums: pirmo reizi Latvijā notiks Atvērto durvju dienas maratons, kad vienā dienā un laikā vairāki jaunie projekti Rīgā un Pierīgā vērs vaļā durvis potenciālajiem īpašumu pircējiem. Atvērto durvju dienas maratons, ko sadarbībā ar projektu attīstītājiem organizē vadošais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls City24.lv, norisināsies sestdien, 25.novembrī no plkst. 11.00 līdz 16.00.

Jauno projektu Atvērto durvju dienas maratons ir unikāla iespēja vienā dienā apskatīt vairākus jaunos projektus un uzzināt par dzīvošanas priekšrocībām tajos, lai atrastu un izvēlētos tieši savām prasībām, iespējām un vēlmēm piemērotāko jauno mājokli.

Kopumā Atvērto durvju dienas maratonā piedalās 16 jaunie projekti: Quadrus (Centrs, Rīga), Sun Terraces (Dzintari, Jūrmala), Skanstes Parks (Centrs, Rīga), Prūšu 4 (Ķengarags, Rīga), Midtown Apartments (Centrs, Rīga), Zirņusala (Salaspils), Garden Apartments (Mežaparks, Rīga), Rīgas 51 (Dzintari, Jūrmala), Alfreda Apartments (Centrs, Rīga), Jasmine Garden (Bulduri, Jūrmala), Brīvības 161 (Centrs, Rīga), Doles mājas (Ķengarags, Rīga), Riverstone Residence (Ķīpsala, Rīga), Liepziedi (Mīlgrāvis, Rīga), 2 Ezeri (Baltezers), Brīvdabas nams (Berģi), kā arī var uzzināt plašāku informāciju par vairākiem projektiem celtniecības stadijā.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts vērsies Valsts kontrolē ar lūgumu izvērtēt Rīgas domes un tās kapitālsabiedrības SIA Rīgas ūdens rīcību, ieguldot Aqua Riga pamatkapitālā vismaz 100 tūkstošus latu, informē Ekonomikas ministrija.

Ministrs aicinājis Valsts kontroli pārbaudīt uzņēmumu saistībā ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka Rīgas domes plāni izveidot pašai savu dzeramā ūdens ražotnes uzņēmumu Aqua Riga ir iesaldēti, jo izveidots jaunā uzņēmuma administratīvais aparāts, sākot iekārtu iegādi un mārketinga rīku izstrādi, bet pēc pāris mēnešiem dome paziņojusi par projekta apturēšanu.

Jāuzsver, ka Ekonomikas ministrija uz šāda jauna uzņēmuma dibināšanas prettiesiskumu norādīja vēl pirms Rīgas dome pieņēma lēmumu. Iebildumus par šādu Rīgas domes rīcību bija izteikusi arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas norādīja, ka Aqua Riga dibināšana neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām un pieprasīja Rīgas domei atcelt lēmumu par SIA Rīgas ūdens jauna meitasuzņēmuma dibināšanu dzeramā ūdens fasēšanai un tirdzniecībai.

Pērn obligāciju un naudas tirgus fondu vidējais gada ienesīgums sasniedzis 8,4%, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati.

Labāku sniegumu uzrādījuši tie obligāciju un naudas tirgus fondi, kuru ieguldījumu pamatvalūta ir eiro, jo ASV dolārs gada laikā piedzīvoja nelielu vērtības kritumu attiecībā pret latu. Šo fondu kopējais ieguldījumu portfelis decembra beigās sasniedza 117,9 miljonus latu. Atvērtie obligāciju fondi un naudas tirgus fondi līdzekļus galvenokārt ieguldīja Latvijā – decembra beigās Latvijā ieguldīto līdzekļu apmērs sasniedza 68,9 milj. latu jeb 58,5% no to kopējā ieguldījumu portfeļa. 10,6% no šo fondu portfelī turētajiem finanšu instrumentiem bija izvietoti pārējās Eiropas Savienības valstīs un 22,5% – NVS valstīs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izveidojusi Latvijas Atvērto datu portālu (https://data.gov.lv) — vienotu platformu, kas nodrošinās centralizētu piekļuvi valsts pārvaldes atvērtajiem datiem, informē ministrijā.

Atvērtie dati ir publiska informācija, kas tiek nodota sabiedrībai tādā tehniskā veidā, lai to varētu lejupielādēt, apstrādāt un izmantot, piemēram, jaunu pētījumu un pakalpojumu izveidē.

Atvērto datu pieeju var attiecināt uz visu informāciju, kuru valsts iestāde publicē, piemēram, publiskiem reģistriem un valsts informācijas sistēmu publiskajām daļām – pētījumiem, statistiku, tabulām. Atvērtos datus iestādes publicē pēc savas iniciatīvas, kas uzskatāma par labu praksi un labas pārvaldības piemēru.

Latvijas Atvērto datu portāls ir izveidots, izmantojot atvērtā koda tehnoloģijas un CKAN atvērto datu kataloga platformu.

Par portālā publicētajiem datiem ir atbildīgi datu publicētāji. VARAM sniedz metodiska rakstura atbalstu publicētājiem, kā arī veido portāla satura daļas. Portāla tehnisko darbību nodrošina Valsts reģionālās attīstības aģentūra.

Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) pasniegusi apbalvojumus par ieguldījumu atvērtu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādē, izmantošanā un popularizēšanā. Balvas saņēma Rīgas dome, Alberta koledža un Toms Ceļmillers.

LATA apbalvojumi pasniegti trīs kategorijās: atvērtākā iestāde, izcilākais atvērto tehnoloģiju risinājums biznesā un būtiskākais ieguldījums atvērto tehnoloģiju popularizēšanā.

Kā atvērtākā iestāde balvu saņēma Rīgas dome par pilotprojektu, kas ietver atvērto datu vietnes opendata.riga.lv izveidi un atvērto datu kopu publicēšanu, tajā skaitā tiešsaistes režīmā.

Nominācijā Atvērto tehnoloģiju risinājums biznesā balvu saņēma SIA Alberta koledža par atvērtiem risinājumiem izglītības procesā. Alberta koledža izmanto atvērtā pirmkoda programmatūru mācību videi Moodle, lietojot atvērtos risinājumus nodrošina mācībspēku un studentu komunikāciju reālajā laikā, kā arī veicina informācijas apmaiņu un mobilitāti.

21. septembrī no plkst.11:00 līdz plkst.16:00 norisināsies līdz šim lielu interesi un atsaucību guvušais Atvērto durvju dienas maratons. Atvērto durvju diena ir lieliska iespēja visiem, kam šobrīd aktuāla mājokļa iegāde - pasākuma ietvaros būs iespēja apmeklēt 22 jaunos projektus Rīgas centrā, Teikā, Pārdaugavā, Mārupē, Piņķos, Ādažos un Jūrmalā.

Maratona dalībnieki: Club Central Residence II (Centrs), CENTRUS (Centrs), Bibliotēkas Nams (Centrs), Lāčplēša 13 (Centrs), Kr.Barona 30 (Centrs), Ernesta Birznieka - Upīša 10 (Centrs), Blaumaņa 34 (Centrs), Krišjāņa Valdemāra 69 (Centrs), Park Alley II (Centrs), Aleksandra Čaka 36 (Centrs), Jaunā Teika (Teika), Hausmaņa terases (Purvciems), River Breeze Residence (Klīversala), Filozofu Rezidence (Pārdaugava), Kuldīgas 32 (Āgenskalns), IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS (Pleskodāle - Šampēteris), Bišumuiža (Bišumuiža), Bieriņu Rezidences (Mārupe), Zelta Rasa III (Mārupe), Saliena (Piņķi), Ciemats Dailas (Ādaži), Summer House (Jūrmala).

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra S&P Global pārapstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā «A-» līmenī, saglabājot pozitīvu nākotnes novērtējuma (outlook).

S&P Global veiktais izvērtējums ir ārpuskārtas kredītreitinga novērtējums, kas ir saistīts ar ASV Valsts departamenta publicēto paziņojumu par «ABLV Bank» un sekojošajiem Eiropas Centrālās Bankas un FKTK noteiktajiem ierobežojumiem bankas darbībai, informē Valsts kase.

Savā izvērtējumā S&P Global norāda, ka tiešais fiskālais risks Latvijas valstij saistībā ar ABLV ir ierobežots un nebūtisks attiecībā pret Latvijas valsts finanšu spēju.

S&P Global norāda, ka šī brīža situācija Latvijas finanšu sektorā neradīs negatīvu ietekmi uz pārējo Latvijas banku sektoru - finanšu institūcijām, kas apkalpo rezidentu klientus.

S&P Global atzīmē, ka, lai arī esošā situācija var radīt ietekmi uz Latvijā strādājošām nerezidentu bankām, tam būtu ierobežota ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, kas neradītu riskus Latvijas finanšu stabilitātei.

Ļoti labi, ka ir bijusi virzība startup likuma radīšanā, bet problēma ir tāda, ka ar šo režīmu iespējams tiks finansēti tikai 0 – 5 uzņēmumi gadā, un tas sanāk valsts līdzekļu izšķērdēšana lietās, kas nestrādā. Man patīk jau izskanējušais viedoklis, ka šis ir sākums, pamatu ielikšana.

Ārzemēs reģistrētu fondu investīcijas pie mums notiek ļoti reti (0-3 gadā) un ļoti iespējams pielāgojot visus uzņēmumu un riska kapitāla investoru filtrus varam nonākt pie 0, kas būs izgāšanās. Varbūt beigās būs kāds viens vienīgs uzņēmums, kurš kvalificēsies šai programmai, sauksim to par Latviešu Vienradzi.

Ārzemju investori pārsvarā pieprasa uzņēmumu pārreģistrāciju uz ārzemēm, kas nozīmē, ka šo programmu visdrīzākais nevarēs pielietot, jo IP tiks pārcelts uz ārzemēm visos šajos gadījumos. Tātad likumam primāri jārupējas lai Latvijā darbojošies fondi varētu izmanto šo likumu.

Kopā Latvijā līdz šim darbojās 4 riska kapitāla fondi (FlyCap, Imprimatur, ZG Capital, Expansion) un 2 Private Equity fondi (BaltCap, Livonia), bet no šiem visaktīvāk investējuši IT un citu nozaru startupos ir tikai 2 fondi, FlyCap un Imprimatur. Šobrīd trim riska kapitāla fondiem ir beigušies investīciju periodi, kas nozīmē, ka viņi vairs nevar investēt un ceturtajam nauda palikusi tikai pāris investīcijām un investīciju periods beigies 2017. gada vidū.

IT uzņēmums Atea Global Services un nekustamo īpašumu attīstītājs Vastint Latvia šī gada septembrī parakstījis līgumu, kas paredz, ka Atea Global Services turpmāk nomās visas Antonijas ielā 17 pieejamās biroja platības Magdelēnas kvartālā, tādejādi kļūstot par šī brīža lielāko kvartāla biroju nomnieku.

Plānots, ka jaunā ēka tiks nodota ekspluatācijā nākamā gada sākumā, lai jau nākamajā pavasarī, pēc telpu izbūves, vairāk nekā 550 Atea Global Services darbinieki pārvāktos uz jauno biroju klusajā centrā.

Šis kļūst ne tikai par līdz šim lielāko biroja nomas darījumu Vastint Latvia vēsturē, bet arī par šī gada lielāko biroja nomas darījumu Latvijā.

Magdelēnas kvartālā pašlaik tiek būvētas divas biroja ēkas Antonijas ielā 17 un 21, kur ēku pirmajos stāvos ir paredzētas telpas arī restorāniem un veikaliem. Pirms sešiem gadiem šajā kvartālā tika pabeigta kvartāla pirmā kārta ar 116 dzīvokļiem un komerctelpām pirmajā stāvā pret gājēju pasāžu.

Romāns Astahovs, Vastint Latvia rīkotājdirektors, komentējot sadarbību ar Atea Global Services, norāda: “Parakstot šo nomas līgumu, Magdelēniešu skaits uzreiz palielinājās apmēram 3 reizes – mirklis, ko esam ilgi gaidījuši, un kas notiks pat ātrāk nekā esam plānojuši.”

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju