Pērn par 145 % pieaugusi fizisko personu reģistrēto komercķīlu maksimālo prasījumu kopsumma, kamēr juridiskajām personām šī summa augusi tikai par 5.7 %.
To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem komercķīlu pieteikumiem. «Lai arī pērn turpināja pieaugt pret komercķīlu izsniegto kredītu apjoms, taču tā tempi ir ievērojami mazinājušies līdz 5.7 % - no vairāk nekā 50% (2006.g. - 55,1%, 2005.g. - 60%, 2003.g.- 73,2%) iepriekšējos gados,» skaidro SIA pārstāvis Ainars Brūvelis. Viņš aplūkojot komercķīlu ņēmēju (kreditoru) struktūru, secina, ka izmaiņas nav skārušas visus komercķīlu ņēmējus vienādi - ja juridisko personu izsniegto kredītu pret komercķīlu pieauguma apjoms ir ievērojami mazinājies, tad fizisko personu - pieaudzis par 145,4% (no 26.7 milj. Ls 2006. g. līdz 65.7 milj. Ls - 2007. g.). Kopā 2007. gadā reģistrēta 27 071 komercķīla, kas ir par 20.4 % vairāk nekā 2006. gadā. Kopējā maksimālo prasījumu summa pērn sasniedza 14.45 miljardus Ls. 2008. gada janvārī spēkā bija komercķīlas par kopējo maksimālo prasījumu summu - 26,8 miljardiem Ls. Jāņem vērā: personas reģistrētā komercķīlas maksimālā prasījuma summa nenozīmē, ka persona ir aizņēmusies tik lielu summu, skaidro A. Brūvelis.
Redzamā daļa
«Komercķīlu reģistrācija nozīmē to, ka šīs fiziskās personas - kredītu izsniedzēji - ir publiskojuši savu īpašumu apjomu, tādēļ šis apjoma pieaugums, iespējams, liecina tikai par nelielu daļu «legālo un reģistrēto kredītu», par kuriem jānomaksā nodokļi utt., bet, iespējams, šis fizisko personu izsniegto kredītu apjoma pieaugums ir ievērojami lielāks, taču nekur nav reģistrēts,» pieļauj A. Brūvelis. Viņš norāda: lai arī fizisko personu ņemto komercķīlu maksimālo prasījumu kopsumma veido tikai 0,45% no visu gadā pret komercķīlu izsniegto kredītu apjoma, tendence ir vērtējama negatīvi, jo vidējā vienas fiziskās personas izsniegto kredītu maksimālā prasījumu summa ir visai liela (0,479 milj. Ls). «Fizisko personu spēja izvērtēt debitora drošumu nav salīdzināma ar kredītiestāžu iespējām, tādēļ pat šādi legāli reģistrētas komercķīlas var būt riskantas (ja vien ķīla nav sniegta sev piederošam uzņēmumam), nerunājot jau par nekur nereģistrētām kredītsaistībām, kas vienādi apdraud gan kredītu ņēmējus, gan devējus, atšķirībā no kredītiestādēm, likumos neregulēto attiecību dēļ,» skaidro A. Brūvelis. Komercķīlu devēju - fizisko personu skaits pērn pieaudzis par 23% (19.291 persona), savukārt juridisko personu skaits tikai par 14.4% (7780). Kā komercķīla tiek reģistrētas automašīnas, traktortehnika, uzņēmumu kapitāldaļas utt.
Cīņa ar vējdzirnavām
Viens no galvenajiem iemesliem šīm izmaiņām, pēc A. Brūveļa domām, varētu būt valdības pieņemtie noteikumi inflācijas apkarošanai. «Diemžēl tie skāra tikai kredītiestādes, nevis visus kredītu izsniedzējus, līdz ar to daļa cilvēku, kas vēlējās saņemt kredītus, bet nespēja sagādāt Valsts ieņēmumu dienesta izziņas par regulāro ienākumu legalitāti, kuriem bija zems kredītreitings, salīdzinot ar paaugstinātajām banku prasībām, iespējams, arvien biežāk izvēlējās par saviem kreditoriem privātpersonas, kuras šie ierobežojumi neskāra,» secina A. Brūvelis. Viņaprāt, lai samazinātu riskus kreditēšanas jomā, iespējams, būtu jānosaka obligāta prasība publiskot visus, arī fizisko personu izsniegtos, vai personu ārvalstīs paņemtos kredītus, ja tie pārsniedz zināmu apjomu, jo informācijas nepilnība šajā jomā var novest pie personu maksātnespējas, bet kredītiestādes - pie nevajadzīgiem zaudējumiem.
Komercķīlas dotas, lai īstenotu dažādus iecerētos biznesa attīstības projektus
Lielākās komercķīlas pēc maksimālās prasījumu summas devis Aivars Balodis un Ainārs Škapars - katram pa 76.24 milj. Ls.
Bet no juridiskajām personām - Consolis Oy AB - 820.29 milj. Ls. To rāda SIA Lursoft dati pēc LR Uzņēmumu reģistra informācijas. Aprēķinos tiek summētas visu aktīvo (nedzēsto, nepārjaunoto) komercķīlu aktu maksimālās prasījumu summas. Tāpat netiek analizēts, vai tās attiecas uz vienu vai dažādiem ķīlas priekšmetiem, metodiku atklāj SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis.
Vērienīgi projekti
A. Balodis un A. Škapars komercķīlas ir devuši saistībā ar vērienīgā Panorama Plaza projekta īstenošanu. SIA Bio-Venta valdes priekšsēdētājs un 7 % daļu īpašnieks Ģirts Fišers 39.1 milj. Ls lielo komercķīlas maksimālo prasījumu summu skaidro galvenokārt ar būvizmaksu kāpumu topošajai biodīzeļa ražotnei Ventspilī Bio-Venta. «Pērn nācās palielināt kredītsaistības, pārkreditējāmies Nordea bankā, tur arī noformējām komercķīlu,» skaidroja Ģ. Fišers. Kredīts esot noformēts uz septiņiem gadiem, komercķīlas vērtība gan esot lielāka nekā kredīts, jo banka summā ieskaita gan kredītprocentus, gan dažādus riskus, skaidroja komercķīlas devējs. Precīzu kredīta summu viņš atturējās nosaukt. Kredīta ņemšana esot attaisnota, jo mērķis sasniegts - februāra beigās jauno biodīzeļa rūpnīcu oficiāli nodos ekspluatācijā.
Ditton projekti
Komercķīlas ar lielu maksimālo prasījumu summu pērn devuši arī Vladislavs Drīksne un Eduards Zavadskis, bet parādnieks abos gadījumos pēc Leta datiem (02.07.2007) bijis SIA Dittonnams. Abi uzņēmēji saistīti ar Ditton grupas uzņēmumiem, no kuriem lielākie un pazīstamākie ir SIA Dittonbūve, a/s Dittonpievadķēžurūpnīca, SIA Ditton nams. Lieli plāni tiek saistīti ar Biznesa parka izveidošanu, ar ko nodarbojas SIA DittonBiznesaparks, tirdzniecības centra Kraujas parks būvi, augstceltņu projektu Skyline, un Daugavpils tirdzniecības centra Ditton nams un tirgus rekonstrukciju. Raksta tapšanas brīdī ar uzņēmējiem sazināties neizdevās. Db jau rakstīja (07.09.2007.) par SIA Dittonnams plāniem paplašināt tirdzniecības centru Ditton nams Daugavpilī, izveidojot tajā atpūtas kompleksu, kurā būtu kinoteātris ar trim zālēm, restorāni un izstāžu zāle. Investīcijas projekta realizācijā tika paredzētas 20 milj. Ls, rēķinoties, ka projekts tiktu pabeigts jau 2007. gada beigās vai šī gada sākumā. Pašreizējās izmaksas varētu būt lielākas. SIA Dittonnams projektu vadītājs Māris Kursītis informēja, ka šobrīd projekts ir izskatīts pilsētbūvniecības komisijā un perspektīvā ir atbalstīta tirdzniecības centra un tirgus rekonstrukcijas koncepcija, bet kā pirmais tiks realizēts kino izveides projekts, kas pēc optimistiskām prognozēm varētu būt gatavs šī gada nogalē. Savukārt visi t/c Dittonnams paplašināšanas darbi varētu tikt pabeigti 2009. gadā vai vēlāk. Konkrētas investīcijas netiek nosauktas.
Lieliem — lielas ķīlas
Lielākās ķīlas devējs Latvijā pērn bija Somijas koncerns Consolis Oy Ab, kurš devis 820.59 milj. Ls vērtu ķīlu. Pagājušā gada sākumā Consolis grupai nomainījās investors, par to kļuva Francijas uzņēmums LBO, tādēļ arī bijis nepieciešams pārķīlāt visas daļas, skaidroja SIA Consolis Latvija finanšu un administrācijas direktors Eduards Toms. Taču tas attiecas uz visu Consolis grupu, nevis tikai uz Latvijas uzņēmumu. Otrais lielākais ķīlas devējs bija kompānija SIA EECF Bella FinCo, kurai reģistrēta 580.1 milj.Ls vērta ķīla. Uzņēmums ķīlu devis London Branch Deutsche Bank AG bankai, liecina Tieslietu ministrijas (TM) mājaslapā publicētā informācija. TM mājaslapā arī teikts, ka London Branch Deutsche Bank AG ņēmusi vēl 553.6 milj. Ls ķīlu, kas reģistrēta Latvijā. Šī ir trešā lielākā ķīla pērn un tās devējs ir kompānija Bite Finance International B.V.(BFI). Bite grupas finanšu direktors Martins Amtofts-Kristensens (Martin Amtoft-Christensen) Db stāstīja, ka BFI ir SIA Bite Latvija mātes uzņēmums, kas 2007.gada pavasarī izlaida obligācijas. Lai nodrošinātu šīs obligācijas, BFI izmantoja Bite grupas uzņēmumu aktīvus. Starp šiem ieķīlātiem aktīviem ir arī Bite Latvija aktīvi un Bite Latvija akcijas.
Ieķīlā gāzi
Ceturto lielāko ķīlu pērn - 331.75 milj.Ls - devusi kompānija SIA UniCredit Leasing. Piektajā vietā ierindojās gāzes kompānija SIA Itera Latvija, dodot ķīlu par 300.87 milj. Ls. SIA Itera Latvija prezidents Juris Savickis pastāstīja, ka kompānijai ķīlas ir ierasta lieta un parasti bankās tiek ieķīlāta gāze. J. Savickis gan nenorādīja, ar kurām bankām sadarbojas. Vēl vieni no lielākajiem ķīlas devējiem pērn bijušas kompānijas SIA Hipolīzings ar 200 milj. Ls ķīlu, kā arī a/s RI-OS, kura devusi ķīlu 186.95 milj.Ls apmērā. a/s RI-OS valdes priekšsēdētājs Vladimirs Bļinovs sacīja, ka SIA RI-OS ir a/s Viesnīca Latvija akciju turētājs, tāpēc kompānija dod ķīlas, lai iegūtu līdzekļus viesnīcas attīstībai. V.Bļinovs arī teica, ka īpašumus ieķīlā DnB Nord bankā.