Čaulas kompānijas Latvijas bankās ir iznīdētas, intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Arī kopējais riskanto klientu īpatsvars Latvijas bankās ir mazinājies.

Vienlaikus finanšu ministre pauda, ka tam nav būtiskas ietekmes uz Latvijas tautsaimniecību. Kā savu viedokli skaidroja Reizniece-Ozola, Latvijas bankām riskanto ārvalstu klientu apkalpošana bijis kā «vienas dienas sakari», proti, nauda tikpat kā nav palikusi Latvijā tautsaimniecības kreditēšanai.

Kā ziņots, 9.maijā stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas uzliek pienākumu tirgus dalībniekiem Latvijā 60 dienu laikā pārtraukt sadarbību ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm - nav faktiskas saimnieciskās darbības un ekonomiskās vērtības, nav prasības sagatavot finanšu pārskatus. Minētie grozījumi stājās spēkā 9.maijā, tas nozīmē, ka 60 dienu termiņš šo likuma prasību izpildei ir 7.jūlijs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) otrdien, 3.jūlijā ziņoja, ka kopš šā gada marta/aprīļa riskanto čaulas veidojumu skaits Latvijas banku klientu bāzē ir dinamiski sarucis, un tādu čaulas veidojumu, ar kuriem jāpārtrauc sadarbība, īpatsvars Latvijas banku noguldījumos ir ap 0,5% no kopējā noguldījumu apjoma.

Kopējais noguldījumu apjoms šā gada jūnijā bija 17,5 miljardi eiro, tādejādi čaulas veidojumu, ar kuriem jāpārtrauc sadarbība, noguldījumu apjoms Latvijas bankās jūlija sākumā bija aptuveni 87 miljoni eiro.

Kopējais noguldījumu apjoms Latvijas bankās 2017.gadā bija 20,3 miljardi eiro, bet 2015.gadā - 23,3 miljardi eiro. Ārvalstu noguldījumu apjoms šā gada jūnijā bija pieci miljardi eiro, bet 2017.gadā tas bija 8,1 miljards eiro.