Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi 15 pasaules lielāko banku reitingus, tādējādi atspoguļojot kapitāla trūkuma riskus, ar kuriem tās saskaras, vēsta Reuters.

Aģentūra par vienu pakāpi samazinājusi reitingus vienai no Eiropas lielākajām bankām HSBC, kā arī bankām Bank of America, Royal Bank of Scotland un Societe Generale.

Savukārt par divām pakāpēm reitingi «griezti» tādiem finanšu gigantiem kā – Barclays, BNP Paribas, Royal Bank of Canada, Citigroup, Goldman Sachs Group, JPMorgan Chase, Credit Agricole, Morgan Stanley, UBS un Deutsche Bank.

Par trijām pakāpēm Moody’s samazinājusi Credit Suisse reitingu (no Aa1 līdz A1), tādējādi pārsteidzot analītiķus.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi eirozonas glābšanas fondu kredītreitingus. Aģentūra līdz Aa1 samazinājusi gan Eiropas stabilitātes mehānismam (ESM), gan Eiropas finanšu stabilitātes mehānismam (EFSF), kurš savu darbu pārtrauks nākamgad, piešķirtos reitingus.

Moody’s arī pieļāvusi, ka abiem fondiem piešķirtie kredītreitingi varētu tikt samazināti vēl vairāk, vēsta Euobserver. Abos fondos Francija, kuras reitingu Moody’s nesen samazināja, ir otrs lielākais maksātājs.

«ESM un EFSF kredītriski ir cieši saistīti ar to tuvākajiem atbalstītājiem,» skaidrojot saistību starp Francijas un eirozonas glābšanas fondu kredītreitingu samazināšanu, norādīja Moody’s.

Tikmēr fondu vadītājs Klauss Rēglings norādījis, ka viņam ir grūti saprast Moody’s lēmumu. «Mēs nepiekrītam reitingu aģentūras pieejai, kas nav ņēmusi vērā ESM spēcīgo institucionālo tīklu, politisko apņēmību un kapitāla struktūru,» sacīja K. Rēglings. Moody’s rīcība arī nekādā veidā neietekmēs eirozonas fondu spējas izsniegt parādzīmes un aizņemties naudu.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service ir paaugstinājusi bankas Citadele ilgtermiņa reitingu no B2 uz B1, turklāt paaugstinājusi arī bankas nākotnes prognozi no stabilas uz pozitīvu, informē bankas pārstāvji.

Tādējādi bankas Citadele reitings šobrīd ir B1/Not Prime/E+ Positive.

Bankas Citadele reitinga pārskatīšanu Moody’s skaidro ar bankas finanšu rezultātu un pelnītspējas paaugstināšanos, kā arī kredītportfeļa kvalitātes uzlabošanos un privāto investoru ienākšanu bankas akcionāru sastāvā, kā rezultātā banka var veidot spēcīgāku kapitāla bāzi. Līdztekus Moody’s ir noteicis Citadelei kontraģenta reitingu Ba3(cr)/NP(cr).

«Fakts, ka viena no vadošajām reitingu aģentūrām pasaulē ir paaugstinājusi Citadeles reitingu, ir apliecinājums tam, ka Citadele attīstās pareizajā virzienā un akcionāru maiņa ir nākusi par labu bankas attīstības iespējām,» saka bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi 13 Itālijas bankām, kā arī vairākām kompānijām un pašvaldībām piešķirtos reitingus.

Moody’s reitingu samazinājums tostarp skāris divas Itālijas lielākās bankas – Intesa SanPaolo un Unicredit, kurām piešķirtie reitingi samazināti no A3 līdz Baa2, turklāt tiem noteikta negatīva nākotnes perspektīva.

Reitingu aģentūra samazinājusi Itālijas elektroenerģijas operatoru un gāzes kompānijas, kā arī 23 pašvaldību, tostarp Milānas un Neapoles reitingus.

Db.lv jau vēstīja, ka aizvadītajā nedēļā Moody’s par divām atzīmēm samazinājusi Itālijai piešķirto kredītreitingu, uzsverot Grieķijas iespējamo aiziešanas no eirozonas un Spānijas banku problēmu ietekmi uz Romu.

Itālijas reitingu Moody’s samazinājusi no A3 līdz Baa2, kā arī brīdinājusi par iespējamu reitingu tālāku «apcirpšanu», norādot, ka valsts, iespējams, piedzīvos straujāku aizņemšanās izmaksu kāpumu un zaudēs piekļuvi starptautiskajiem tirgiem.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Moody's", izvērtējot Latvijai noteiktā kredītreitinga piemērotību, secinājusi, ka tas atbilst esošajam "A3" līmenim ar stabilu nākotnes novērtējumu.

Kredītreitingu aģentūra izvērtējusi reitingu piemērotību, ņemot vērā pamata metodoloģiju un notikumu attīstību. "Moody's" paziņojumā uzsver, ka ar pārskatu netiek mainīts reitings, kā arī tas neliecina par iespējamām kredītreitinga izmaiņām tuvākajā laikā.

Pēc "Moody's" minētā, Latvijas kredītreitingu "A3" līmenī atbalsta spēcīgās publiskās finanses un stabilās institūcijas. Tas atspēko grūtības, ko rada valsts atrašanās ārējo satricinājumu, arī ģeopolitisko risku ietekmē.

Latvijas reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023.gadā saruka par 0,3%, un "Moody's" sagaida 1,7% IKP pieaugumu šogad un 2,7% ekonomikas izaugsmi nākamgad. Aģentūras eksperti vērtē, ka vietējo pieprasījumu veicinās reālās algas līmeņa atkopšanās, kamēr neto eksports iegūs no ārējā pieprasījuma atkopšanās.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi Spānijai piešķirto reitingu no A3 līdz Baa3, kas ir tikai vienu pakāpi virs tā sauktā «miskastes reitinga». Tāpat aģentūra pavēstījusi, ka tuvāko trīs mēnešu laikā Spānijas reitingu varētu turpināt samazināt.

Savu lēmumu Moody’s skaidro ar Spānijas vēršanos pēc finanšu palīdzības bankām, kas palielinās valsts parādu kalnus. Tāpat reitingu aģentūra uzsver, ka Spānijas valdībai ir ierobežota pieeja finanšu tirgiem, bet valsts ekonomika ir vāja.

Moody’s lēmums par Madrides reitinga turpmāku samazināšanu būšot atkarīgs no Spānijas banku audita rezultātiem, kā arī Grieķijas izraisītā riska un plašākas informācijas par finanšu palīdzības piešķiršanu valsts bankām, skaidro aģentūra.

Tāpat aģentūra samazinājusi Kipras reitingu no Ba1 līdz Ba3. Arī šīs Vidusjūras valsts kredītreitings, iespējams, vēlāk varētu tikt samazināts atkārtoti. Kipras reitinga samazināšanu Moody’s skaidro ar risku, kuru šai valstij sagādā Grieķijas iespējamā izstāšanās no eirozonas.

Latvijas valdības spēcīgā rīcība reformu īstenošanā, lai mazinātu makroekonomikas nelīdzsvarotību un konsolidētu publiskās finanses, atbalsta tai noteikto kredītreitingu A3 līmenī, starptautiskā reitingu aģentūra Moody's paziņoja savā ikgadējā pārskatā.

Latvijas straujā ekonomikas atkopšanās un valdības veiktie fiskālās konsolidācijas centieni ir palīdzējuši valstij pārsniegt savus fiskālos mērķus, pārskatā citēts Moody's viceprezidenta asistenta, analītiķa un ziņojuma autora Evana Volmana teiktais.

Latvija ir noteikti parādījusi, ka spēj konsolidēt savas publiskās finanses, un tiek prognozēts, ka 2016./2017.gadā tās fiskālais deficīts saglabāsies ap 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), sacījis Volmans.

Tomēr Moody's secināja, ka deficīta rādītāja tālāks uzlabojums ir ierobežots, jo uz Latvijas budžetu pieaug spiediens, ko rada sociālo un aizsardzības izdevumu palielinājums. Neskatoties uz to, aģentūra sagaida, ka Latvijas fiskālā politika arī turpmāk būs saprātīga un parādu slogs atbildīs citu valstu ar A reitingu vidējam sniegumam.

Kredītreitingu aģentūra Moody’s trešdien samazinājusi piecu Portugāles banku kredītreitingus, prognozējot, ka banku aktīvu kvalitāte un rentablitāte pasliktināsies, samazinot valsts ekonomiskās perspektīvas, raksta Financial Times.

Moody's samazināja Caixa Geral de Depositos, Banco Comercial Portugues, Banco Espirito Santo, Banco BPI, un Banco Santander Totta reitingus.

Četru banku reitings samazināts līdz tam pašam līmenim, kāds piešķirts Portugāles suverēnajam parādam – Ba3. Šis novērtējums atrodas ir tikai vienu iedaļu virs «ļoti spekulatīva» līmeņa.

Portugāle prognozē, ka pieņemto taupības pasākumu ietekmē tās ekonomika šogad piedzīvos lejupslīdi 3,3% apmērā. «Jostas savilkšana» seko 78 miljardu eiro glābšanas pasākumiem, par kuriem valsts vienojās ar Eiropas Savienību un Starptautisko Valūtas fondu.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi 28 Spānijas bankām piešķirtos kredītreitingus. Aģentūra norāda, ka banku reitingu samazināšanu ietekmējusi iepriekš veiktā Madrides kredītreitinga pazemināšana.

Reitingi tostarp samazināti Spānijas lielākajām bankām - Banco Santander's, Bankia, Banco Bilbao Vizcaya Argentaria u.c.

Iepriekš Moody’s samazināja Spānijai piešķirto kredītreitingu no A3 līdz Baa3, kas ir tikai vienu pakāpi virs tā sauktā «miskastes reitinga». Tāpat aģentūra pavēstījusi, ka tuvāko trīs mēnešu laikā Spānijas reitingu varētu turpināt samazināt.

Savu lēmumu Moody’s skaidroja ar Spānijas vēršanos pēc finanšu palīdzības bankām, kas palielinās valsts parādu kalnus. Tāpat reitingu aģentūra uzsver, ka Spānijas valdībai ir ierobežota pieeja finanšu tirgiem, bet valsts ekonomika ir vāja.

Kā iemeslu minot aplēses par valdības parāda sloga palielināšanos, starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi Kipras obligāciju kredītreitingu par trīs atzīmēm, informē Aljazeera.

Kipras kredītreitings samazināts no B3 līdz Caa3 atzīmei, un šādu lēmumu Moody’s lielā mērā pieņēma, paredzot, ka nākotnē Kipras bankas prasīs arvien lielāku valdības atbalstu. Tajā pašā laikā reitingu aģentūras pārstāvji norādīja, ka nākotnē iespējams atkārtots kredītreitinga samazinājums valstij, kas cenšas ar starptautisku aizdevēju atbalstu glābt savas bankas, kas piedzīvo milzīgus zaudējumus.

Moody's norāda - ievērojami palielinājusies iespējamība, ka valsts nespēs pildīt savas saistības vai arī prasīs norakstīt tās parādu. Tomēr Moody's uzskata, ka tas nenotiks šogad. Kipras banku rekapitalizācijai būtu nepieciešami aptuveni desmit miljardi eiro, kas ir vairāk nekā 50% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), aplēsis Moody’s. Tādējādi Kipras parāda apjoms 2013. gadā varētu veidot 150% no valsts IKP, kas būtu viens no augstākajiem apjomiem Moody’s reitingu sarakstos.

Trīs reitingu aģentūras no Ķīnas, Krievijas un ASV, izlēmušas kopīgi mest izaicinājuma cimdu esošajai globālo reitingu sistēmai, kurā patlaban dominē trīs ASV milži – Fitch, Moody’s un Standard & Poor’s (S&P).

Ķīnas Dagong Global Credit Ratings Co., ASV Egan-Jones Ratings un Krievijas RusRating kopīgi veidos jaunu reitingu aģentūru Universal Credit Rating Group. Jaunā aģentūra atradīsies Honkongā un tiks izveidota nākamo sešu mēnešu laikā. Patlaban nav vēl īsti izlemts investīciju apmērs, bet paredzēts, ka visām trim dalībniecēm tajā būs vienādas daļas.

Dagong vadītājs Guans Jianžongs (Guan Jianzhong) preses konferencē norādīja, ka interesi par jaunās institūcijas izteikušas daudzas citas pasaules kompānijas, tomēr Universal Credit Rating Group nekādā gadījumā nedrīkstēs darboties neviena no trijām lielajām aģentūrām. Tas esot saistīts ar atšķirīgām pozīcijām un izpratni, atsaucoties uz G. Jianžonga teikto, vēsta AFP.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service varētu samazināt parāda reitingus vairākām lielām starptautiskām bankām, jo aģentūra pārbauda, vai ASV valdība krīzes laikā mazāk iesaistītos, lai nodrošinātu, ka kreditori saņem savu naudu, raksta Bloomberg.

Reitingu aģentūra varētu samazināt kredītreitingu bankām Goldman Sachs un JPMorgan Chase&Co, kā arī Morgan Stanley un Wells Fargo&Co, paziņojis Moody’s. Patlaban tiek izskatītas arī Citigroup un Bank of America reitinga izmaiņas, taču to virziens patlaban nav skaidrs, tāpat par reitinga izmaiņām Moody’s spriež attiecībā uz Bank of New York Mellon Corp un State Street Corp.

Moody’s un Standard&Poor’s ir paziņojuši, ka reitingu samazināšana varētu būt nepieciešama, jo valdībai ir jauni instrumenti, kā ietekmēt bankas tā vietā, lai tās glābtu ar nodokļu maksātāju naudu. Šie plāni var iekļaut likšanu parādzīmju turētājiem uzņemties zaudējumus uz sevi vai konvertēt akcijas pamatkapitālā. Šāda politika var ietekmēt reitingu arī banku meitaskompānijām, kas pieņem depozītus.

Ukrainai jācīnās ar smagu parādu nastu – valsts ekonomika atgriezusies XX gadsimta 90.gadu sākumā un balansē uz maksātnerspējas robežas, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Nesen Eiropas Savienības (ES) Padome apstiprināja Eiropas Komisijas priekšlikumu par 1,8 miljardu eiro piešķiršanu Ukrainai kā starptautisku makroekonomisko palīdzību. Savukārt iepriekš – marta otrajā pusē – starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service pazemināja Ukrainas ilgtermiņa valsts parāda reitingu no Caa3 līdz Ca, turklāt ar negatīvu nākotnes prognozi.

Reitingu Ca aģentūra Moody’s piešķir tām parādsaistībām, kuras ir tuvas maksātnespējai. Zemāks ir tikai vērtējums C, kas nozīmē maksātnespējas iestāšanos. Jāpiebilst, ka Moody’s bija pēdējā no tā dēvētā lielā trijnieka aģentūrām, kura pazemināja Ukrainas valsts obligāciju ārvalstu valūtā reitingu. 7. februārī Fitch pazemināja to no B- līdz CCC jeb «ārkārtīgi spekulatīvam» līmenim, bet 20. februārī Standard & Poor’s – no CCC+ līdz CCC ar negatīvu prognozi, lēmumu skaidrojot ar politiskajām problēmām un Kijevas iespēju apkalpot parādus pasliktināšanos.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi reitingus 16 nozīmīgām Spānijas bankām, savu lēmumu pamatojot ar valsts ekonomikas kritumu, kā arī ar ierobežotām Madrides spējām atbalstīt bankas.

«Gada pirmajā ceturksnī Spānijas ekonomika piedzīvojusi recesiju un Moody’s neuzskata, ka situācija gada laikā uzlabosies,» norādīja aģentūra. Tāpat Moody’s norāda uz krīzi Spānijas nekustamo īpašumu jomā, kā arī uz augsto bezdarba līmeni.

Reitingu samazināšana skārusi arī Spānijas lielākās bankas – Banco Santander un Banco Bilbao Vizacya Argentaria. Banku reitingi samazināti par trīs pakāpēm. Aģentūras lēmums saasinājis bažas par Spānijas banku nozari.

Aizvadītajā nedēļā Spānija bija spiesta daļēji nacionalizēt valsts ceturto lielāko banku Bankia. Tas izraisījis Spānijas noguldītāju satraukumu, kas sākuši no Bankia izņemt savus noguldījumus, vēsta Bloomberg Businessweek. Līdzīgi rīkojušies grieķi, kas no valsts bankām nedēļas sākumā izņēma gandrīz miljardu eiro.

Piektdien starptautiskā reitingu aģentūra Moody's Investors Service, Inc. (Moody’s) paaugstināja Latvijas kredītreitingu no Baa1 uz A3, nosakot stabilu kredītreitinga nākotnes prognozi (Stable Outlook).

Reitinga palielinājums uz A3 investoriem signalizē, ka ieguldījumu veikšana Latvijā ir ar vēl augstāku drošības pakāpi, un apliecina Latvijas pozīciju nostiprināšanu A reitinga grupā. Tas ir nozīmīgs Latvijas sasniegums, jo pēdējā laikā mēs esam stiprinājuši valsts ekonomiskās un fiskālās pozīcijas. Valdība iepriekšējos gados ir izlēmīgi rīkojusies, reaģējot uz krīzes situācijām, un stiprinājusi valsts fiskālo disciplīnu. Tāpat šo panākumu pamatā ir intensīvais darbs pie nodokļu iekasēšanas pilnveidošanas, skaidro finanšu ministrs Jānis Reirs.

Moody’s kredītreitinga paaugstinājumu pamato ar ilgtspējīgām valsts finansēm un risku samazināšanos banku sektorā.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch piektdien paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu. Valsts kredītreitings ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB+ uz A-. Nākotnes prognozes (outlook) vērtējums ir noteikts stabils, informēja Finanšu ministrija.

«Šis ir trešais Latvijas kredītreitinga paaugstinājums pēdējā mēneša laikā, kas ir augsts novērtējums mūsu valsts un visas sabiedrības panāktajam. Fitch savu lēmumu pamato ar Latvijas pozitīvo ekonomikas izaugsmi, labiem valsts finanšu rādītājiem un panākumiem publisko finanšu sakārtošanā,» paziņojumā norādīja finanšu ministrs Andris Vilks.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Fitch prognozē 3,6% apmērā 2014. gadā un 3,8% apmērā 2015. gadā. Reitingu aģentūra Latvijas budžeta deficītu arī turpmāk paredz gana zemā līmenī - vidēji 0,9% no IKP līdz 2016. gada beigām.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) pazeminājusi Grieķijai piešķirto reitingu no CC līdz «selektīvai maksātnespējai». Tādējādi šī valsts kļuvusi par pirmo eirozonas dalībnieci, kurai piešķirts šāds reitings.

S&P «ir samazinājusi [Grieķijas] CC ilgtermiņa un C īstermiņa kredītreitingus līdz SD (selektīva maksātnespēja),» norādīja reitingu aģentūra, vēsta AFP.

Aģentūra skaidro, ka reitings samazināts ņemot vērā Grieķijas vienošanos ar parāda vērtspapīru īpašniekiem par tā norakstīšanu. S&P norādīja, ka, Grieķijas parāda restrukturizācijas procesam beidzoties, aģentūra pārskatīs valsts reitingu no jauna un, iespējams, to paaugstinās līdz CCC. Tiek prognozēts, ka līdzīgi rīkosies arī citas reitingu aģentūras, ieskaitot Moody’s Investors Service un Fitch Ratings.

Grieķijas valdība norāda, ka šāds solis bija gaidīts un tas neietekmēs banku nozari. «Šim reitingam nav nekādas ietekmes uz Grieķijas banku sistēmu,» uzsvēra valsts finanšu ministrija.

Naftas cenas pasaules tirgū šogad saglabāsies zemas, taču tās nesniegs atbalstu globālās ekonomikas izaugsmei, ņemot vērā eirozonas, Ķīnas, Japānas un Krievijas nedienu negatīvo ietekmi uz ekonomisko aktivitāti, prognozē starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s.

«Zemām naftas cenām vajadzētu sniegt ievērojamu stimulu pasaules ekonomikas izaugsmei, taču vairāki faktori kompensēs ieguvumus no lētākas enerģijas,» norāda Moody’s.

Aģentūra prognozē, ka eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 1%, reģistrējot gandrīz identisku izaugsmi kā pērn, bet 2016.gadā tā palielināsies par 1,3%.

«Eirozonā naftas cenu kritums tiek piedzīvots nelabvēlīgā ekonomikas vidē, kurā ir augsts bezdarbs, zemas vai negatīvas procentu likmes un politiskā neskaidrība atsevišķās valstīs,» teikts Moody’s ziņojumā.

Moody’s saglabāja nemainīgu iepriekš izteikto prognozi, ka G20 valstu ekonomikas izaugsme šogad un nākamgad veidos nedaudz zem 3%, kas ir gandrīz tikpat, cik pērn.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s mainījusi Eiropas Savienībai (ES) piešķirtā AAA reitinga perspektīvu no stabilas uz negatīvu un brīdinājusi, ka tas var tikt samazināts.

Aģentūra norāda, ka šāds solis atspoguļo iepriekš notikušo reitingu perspektīvas samazināšanu valstīm, kas veic lielākās iemaksas ES budžetā, vēsta BBC. Iepriekš Moody’s noteica negatīvu perspektīvu Vācijas, Francijas, Nīderlandes un Lielbritānijas reitingiem. Moody’s skaidroja, ka minētās valstis ir pakļautas eirozonas parādu krīzes ietekmei.

Starptautiskā reitingu aģentūra skaidro, ka gadījumā, ja minētās ES dalībvalstis atkāpsies no saviem pienākumiem, tas atstās negatīvu ietekmi uz visas savienības maksātspēju.

Vācija, Francija, Nīderlande un Lielbritānija kopā veic iemaksas, kas līdzvērtīgas 45% no ES budžeta ieņēmumiem. Moody’s brīdināja, ka šo valstu reitinga samazināšana būs pamatīgs sitiens pa kopējo ES reitingu.

Kipras starptautiskais aizdevums, kura ietvaros ar nodevu paredzēts aplikt noguldījumus, ietekmēs Eiropas bankām piešķirtos kredītreitingus, brīdinājusi starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Moody’s uzsver, ka starptautiskais aizdevums Kiprai ir samazinājis tūlītējus draudus valsts ekonomikai un atspoguļo eirozonas politiķu vēlmi izvairīties no valsts maksātnespējas. Tomēr tas arī rada briesmas, kas citās parādu skartajās eirozonas valstīs, no bankām varētu sākt aizplūst kapitāls, norādīja reitingu aģentūra.

Janvārī Moody’s samazināja Kipras reitingu par trīs pakāpēm – no B3 līdz Caa3, par iemeslu nosaucot pieaugošās valdības parādsaistības. Aģentūra arī norādīja, ka Kipras parādsaistību pieaugums, visticamāk, nebūs ilgtspējīgs un tāpēc valsti, iespējams, var piemeklēt maksātnespējas iestāšanās.

Banku sektora riski ar kuriem saskaras Latvija ir principiāli citādāki nekā tie, kas pastāvēja Kiprā pirms šī valsts saņēma starptautisko aizdevumu, uzskata kredītreitingu aģentūra Fitch.

Nesenie notikumi Kiprā, kas sekoja pēc tam, kad noguldījumiem, kas lielāki par 100 tūkstošiem eiro tika piemērota nodeva, pievērsuši uzmanību Latvijai, kuras banku sektorā arī ir liels nerezidentu naudas apjoms, uzsver Fitch.

Aģentūra norāda, ka nerezidentu noguldījumi varētu padarīt bankas neaizsargātas negaidītā kapitāla aizplūšanas brīdī. Latvijā nerezidentu noguldījumi sasniedz 49% no visiem noguldījumiem, kas ir augstāks rādītājs nekā bija Kiprā (37%). Tomēr tajā pašā laikā tie veido tikai 40% no iekšzemes kopprodukta, turpretī Kiprā šī attiecība bija 140% apmērā.

Latvijā ir augstākā kredītu un noguldījumu attiecība Eiropas jauno valstu vidū – pērn tā bijusi 196% apmērā (salīdzinājumam – Kiprā 123%), taču Latvijas banku sektors ir daudz mazāks nekā Kipras un valsts ekonomika ir mazāk atkarīga no finanšu sektora. Latvijā finanšu sektors veido 3,5% no IKP, kamēr Kiprā tas ir 9% apmērā.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s līdz investīcijām nepiemērotiem (junk) samazinājusi pieciem Spānijas reģioniem piešķirtos reitingus. Šādu lēmumu aģentūra skaidrojusi ar reģionu slikto finanšu stāvokli un lielajām parādsaistībām.

Trijiem Spānijas reģioniem – Katalonijai, Kastīlijai-Lamančai un Mursijai piešķirtais reitings samazināts līdz Ba3, Andalūzijas kredītreitings samazināts līdz Ba2, bet Estremaduras reģiona reitingu Moody’s samazinājusi līdz Ba1.

Moody’s skaidro, ka visiem pieciem Spānijas reģioniem ir ierobežotas naudas rezerves un pārlieku liela atkarība no īstermiņa kredītlīnijām. Savukārt Katalonijai, Andalūzijai un Mursijai drīzumā jāatmaksā ievērojamas parādsaistības.

Db.lv jau vēstīja, ka aizvadītajā nedēļā Moody’s samazināja Spānijai piešķirto kredītreitingu līdz Baa3, atstājot to tikai vienu pakāpi virs «miskastes» statusa.

Latvijas valsts energokompāniju Latvenergo un Igaunijas Eesti Energia apdraud riski saistībā ar patlaban notiekošo integrāciju Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū, atzīst starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s.

Ziņojumā, kurā Moody’s salīdzina abus uzņēmumus un norāda uz draudošajiem riskiem, teikts, ka Eesti Energia un Latvenergo aizvien vairāk ietekmē enerģijas cenas Ziemeļvalstīs.

Pieaugot Baltijas valstu integrācijai Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū, ko nosaka jaunu starpsavienojumu izmantošana, elektroenerģijas cenas Baltijas reģionā kritušās un turpinās kristies, norāda Moody‘s.

Ziemeļvalstīs tiek veikta zemu izmaksu un zemu oglekļa dioksīda izmešu hidroelektroenerģijas ražošana. Vēsturiski enerģijas tirgi Baltijas valstīs nav tikuši pilnībā integrēti Ziemeļvalstu tirgū, ņemot vērā ierobežoto starpsavienojumu. Pēdējos gados pārrobežu ražotspēja starp Baltijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgiem ir palielinājusies, tādējādi samazinot enerģijas cenas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, vēsta aģentūra.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra «Moody's» pirmdien publiskojusi komentāru saistībā ar situāciju Latvijas banku sistēmā pēc Eiropas Savienības (ES) Vienotās noregulējuma valdes paziņojuma par plānoto «ABLV Bank» likvidēšanu, norādot, ka augsta līmeņa pārkāpumi rada satricinājumu Latvijas banku sistēmai un negatīvi ietekmē to kredītreitingus.

«Šis ir jaunākais pavērsiens notikumu ķēdē, kas rada negatīvu ietekmi Latvijas banku starptautiskajai reputācijai un Latvijas varasiestāžu pūliņiem reklamēt valsti kā finanšu centru,» norāda «Moody's» analītiķis Niklass Bohmans.

Viņš arī atzīmē, ka apmēram 30% no banku sistēmas saistībām veido starptautisko nerezidentu depozīti, kas ir būtiski vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs, tādējādi padarot Latvijas banku sistēmu vārīgu pret negatīvu ārējo uztveri.

«Moody's» ziņojumā teikts, ka Latvijas banku sistēmu galvenokārt veido divas banku grupas. Viena tiek finansēta ar iekšzemes noguldījumiem un to Ziemeļvalstu mātesuzņēmumiem, kas galvenokārt izsniedz aizdevumus iekšzemes kredītņēmējiem. Savukārt otru grupu galvenokārt finansē nerezidentu noguldījumi un tām ir ierobežota aizdevumu izsniegšana iekšzemē.

No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.