Radot simbiozi starp biogāzes ražošanu un mikroaļģu audzēšanu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki attīsta nākotnes tehnoloģiju biogāzes un inovatīvu materiālu ražošanai izmantojamu izejvielu ieguvei.

Mikroaļģēm ir liels potenciāls enerģētikā un augstas pievienotās vērtības produktu izgatavošanā pārtikas rūpniecībā, tekstilrūpniecībā, lauksaimniecībā, akvakultūrā un medicīnā. Ar aļģu biomasu varētu arī aizstāt fosilas izejvielas, piemēram, plastmasas izgatavošanā. Šobrīd pasaulē tiek aktīvi pētīta to izmantošana, Eiropā aļgu audzēšana ir plaši attīstīta Francijā, kur izveidoti lieli aļģu audzēšanas lauki. Mūsu platuma grādos mainīgo klimatisko apstākļu, temperatūras svārstību un sezonalitātes dēļ šis virziens nav attīstīts, lai gan mikroaļģes uzskatāmas par nozīmīgu nākotnes resursu.

Mikroaļģes ir samērā mazprasīgas, kas labvēlīgos apstākļos strauji vairojas. To augšanai nepieciešams siltums, gaisma, barības vielas un CO2. Meklējot risinājumus, kā vērīgās mikroaļģes audzēt Ziemeļvalstīs, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki projektā SMARB (“Integrēta CO2 biofiltra un mikroaļģu biomasas ražošanas tehnoloģija biogāzes stacijām, izmantojot inovatīvu saliktu modulāru atvērtu riņķplūsmas baseinu pieeju”, Nr.lzp-2018/1-0232) izveidojuši inovatīvu hibrīdu mikroaļģu kultivēšanas sistēmu, apvienojot tajā īpašības, kādas ir gan atklātiem audzēšanas baseiniem, gan slēgtiem fotobioreaktoriem.

Ķīnas Dzeltenās jūras piekrastē pamatīgi savairojušās aļģes, pārklājot pludmales un varasiestādēm liekot mobilizēt dienestus to savākšanai, bet iedzīvotājiem sagādājot nebeidzamu jautrību.

Enteromorpha prolifera aļģu savairošanās ir lielākā, kāda jebkad novērota Ķīnas vēsturē. Aļģes pārklājušas 28,9 tūkstošu kvadrātkilometru lielu platību. Nopietnākā situācija novērota Cindao pilsētā, kur varasiestādes izmanto buldozerus, lai attīrītu pludmales. Pilsētai izdevies no piekrastes aizvākt jau vairāk nekā astoņus tūkstošus tonnu aļģu.

Speciālisti skaidro, ka fenomenu izraisa barības vielu, galvenokārt fosfora pārpilnība ūdenī, tomēr iemesli, kas aļģēm Dzeltenajā jūrā kopš 2007. gada liek masveidā savairoties, joprojām ir neatklāti. Ķīnas zinātnieki pieļauj, ka tās varētu būt klimata izmaiņu sekas.

Šobrīd ir piemēroti apstākļi, lai Liepājas pludmalē vāktu jūras aļģes, kas lielā daudzumā izskalotas garā joslā. Aļģes ir sausas, vieglas, smaržīgas, piekļuvi neapgrūtina vējš, lietus vai smilšu sanesumi, novērojis sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Tiem liepājniekiem un tuvāko novadu iedzīvotājiem, kuriem ir interese par jūras mēslu izmantošanu savu dārzu un citu zaļo teritoriju mēslošanai un kuri vēlas pludmalē iebraukt ar auto, ir jāinteresējas Komunālajā pārvaldē, lai noslēgtu bezatlīdzības līgumu par jūras mantas vākšanu.

Aļģes (galvenokārt brūnaļģes un sārtaļģes) ikvienam interesentam ir iespējams vākt pludmales teritorijā, pirms tam ar pašvaldības uzņēmumu noslēdzot bezatlīdzības līgumu, kas dod tiesības ar tehniku iebraukt pludmalē. Ja ar automašīnu nav paredzēts iebraukt pludmalē, tad nav nepieciešamas nekādas atļaujas, un persona jūras mēslus var vākt jebkurā laikā bez saskaņošanas. Jūras mēslu vākšana ir bez maksas.

Aizkrauklē, Daugavas kreisajā krastā pie mazdārziņu kooperatīva sūknētavas, lielā daudzumā krastā izskalotas zilaļģes. Šo aļģu koncentrācija augusta otrajā pusē parasti pieaug, taču nu tās krastu klāj ievērojamā kārtā, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Par zilgani zaļo vielu, kas pārklājusi krastu un arī spēkstacijas ūdenskrātuves betonētās nogāzes, Staburagam pastāstījusi aizkraukliete Tatjana Bērziņa. Viņa bijusi nesaprašanā, kas radījis zilgazaļos nosēdumus uz akmeņiem, smiltīm un betona un vai tie nav indīgi.

Madonas reģionālās vides pārvaldē Staburags uzzinājis, ka vējš upes krastā sadzinis ievērojamu daudzumu zilaļģu. Ūdenslīmeņa svārstību dēļ tās noklājušas krastu. Inspektori iesaka atturēties no peldēšanās šādā ūdenī, īpaši jāizvairās no ūdens norīšanas.

Zilaļģes jeb ciānbaktērijas ir mikroskopiski vienšūnas augi, kas var radīt nopietnas veselības problēmas gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Šīs aļģes producē spēcīgus toksīnus, kas var saindēt vai pat nogalināt ūdens iemītniekus. Nopietni var saindēties arī dzīvnieki un pat cilvēki, ja iedzer šādu ūdeni vai peldas tajā.

Zemkopības ministrija (ZM) nodevusi saskaņošanai noteikumu projektu, kurā definēti konkrētie lauksaimniecības un lopbarības produkti, kurus turpmāk būs aizliegts ievest Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Paredzēts, ka Latvijā būs aizliegts importēt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes zirņus, kviešus, kviešu un rudzu maisījumu, rudzus, miežus, auzas, kukurūzu, rīsus, graudu sorgo, griķus, sāri, miežabrāļus, kā arī citus graudaugu produktus.

Tāpat būs aizliegts importēt sojas pupas, zemesriekstus, kopru, linsēklas, rapšu vai ripšu sēklas, saulespuķu sēklas, citu eļļas augu sēklas un augļus, kā arī eļļas augu sēklu vai augļu, izņemot sinepju, miltus un rupja maluma miltus.

Būs aizliegts importēt arī Krievija un Baltkrievijas izcelsmes sēklas, augļus un sporas sējai, Apiņu rogas, augus vai augu daļas, ko izmanto galvenokārt parfimērijā, farmācijā vai insekticīdu un fungicīdu pagatavošanai un tamlīdzīgiem mērķiem, Ceratoniju pākstis, jūras aļģes un citādas aļģes, cukurbietes un cukurniedres, augļu kauliņus un kodolus, kā arī citus galvenokārt pārtikā lietojamus augu produktus.

Valdība šodien apstiprinājusi importa aizliegumam pakļauto Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības preču sarakstu.

Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie noteikumi par ievešanai Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem paredz, ka aizliegums attieksies uz kartupeļiem, tomātiem, dažāda veida sīpoliem, ķiplokiem, kāpostaugiem, dārza salātiem, burkāniem, galda rāceņiem un kāļiem, galda bietēm, auzu saknēm, sakņu selerijām, redīsiem un tamlīdzīgiem sakņu dārzeņiem, gurķiem un kornišoniem, pākšu dārzeņiem un uz citiem svaigiem dārzeņiem.

Tāpat Latvijā nevarēs importēt no Krievijas un Baltkrievijas nākušus riekstus, banānus, dateles, vīģes, ananāsus, avokado, citrusaugļus, melones, bumbierus, cidonijas, aprikozes, ķiršus, persikus, plūmes, mellenes. Aizliegums attiecas arī uz saldētiem, konservētiem un žāvētiem riekstu un augļu produktiem.

Jūras atjaunojamie energoresursi, pārtika no sālsūdens un saldūdens resursiem, ilgtspējīgs piekrastes un jūras tūrisms un citi faktori, kas veido zilo bioekonomiku, palīdz Vidzemes reģionam transformēties un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kādas iespējas jau tiek izmantotas un kas vēl gaida potenciālos ieguldītājus?

Lai gan līdz šim zilā bioekonomika Vidzemē tiek saistīta galvenokārt ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, nozarē ienāk inovācijas, darbojas arī novatoriski uzņēmumi. Zilajai bioekonomikai kā jaunai pieejai nozarē šajā Latvijas reģionā saredz lielu potenciālu, kas aptver krietni plašākas jomas par tradicionālo zivsaimniecību un zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē un reģiona iekšējos ūdeņos.

“Zilā bioekonomika ietver visu, kas ir saistīts ar ūdeņiem: sākot no enerģijas ražošanas (ar vēja ģeneratoriem, no viļņiem, no aļģu biomasas) un ūdenstilpju resursu izmantošanas, visbeidzot ar tūrismu pie ūdens. Ja ūdenstilpēs iegūto biomasu apvieno ar biotehnoloģijām, rodas inovācijas: zināšanu ietilpīgā zilā bioekonomika. Šai nozarei svarīgs ir pārtikas sektors, jo zilā biomasa var nākt palīgā risināt globālo pārtikas iztrūkumu, un tas ir līdz šim neizmantots potenciāls,” atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zināšanu ietilpīgas bioekonomikas vadošā eksperte un vadības grupas koordinatore Inese Skapste.

Līdzīgi kā daudzi citi valstu paviljoni arī Vācija ir pieskaņojusies Astana Expo 2017 izstādes vadmotīvam un piedāvā iepazīt nākotni caur «zaļās» un atjaunojamās enerģijas prizmu. Paviljons ir sadalīts vairākās izstāžu zālēs, kur tiek stāstīts par pieciem dabas enerģijas ieguves avotiem.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ CITAS ZIŅAS NO ASTANA EXPO 2017

Pirmajā zālē apmeklētāji tiek iepazīstināti ar Vācijas paviljona koncepciju, kas apvieno piecus enerģijas ieguves pamatelementus – saules, ūdens, vēja, zemes un biomasas. Lai par katru no šiem enerģijas ieguves veidiem uzzinātu vairāk, apmeklētājiem ir jāseko piecām dažādu krāsu līnijām, kas simbolizē katru no elementiem.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Paviljona nākamajā zālē apmeklētāji jau krietni detalizētāk var uzzināt, ar kādām mūsdienu tehnoloģijām ir iespējams apgūt iepriekš uzskaitīto elementu enerģiju. Pirmais eksponāts ir veltīts Kazahstānas vēja parkam, kurš 2015. gadā tika nodots lietošanā un šobrīd ražo elektroenerģiju no vēja plūsmas.

Divu gadu laikā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki ideju par vērtīgās tropu mikroaļģes spirulīnas audzēšanu vēsajā klimatā pārvērtuši gatavā produktā, kas jau pieejams tirdzniecībā.

«2018. gada janvārī ar ideju startējām RTU biznesa pirmsinkubatora «RTU IdeaLAB» atlasē, bet tikko piegādājām veikalam pirmo svaigas spirulīnas partiju,» stāsta Agnese Stunda-Zujeva, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece un uzņēmuma «SpirulinaNord» līdzdibinātāja.

Idejas attīstībai «SpirulinaNord» komanda izmantojusi vairāku Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) atbalsta instrumentus, ko Latvijas zinātniekiem, studentiem un uzņēmumiem piedāvā RTU Dizaina fabrika. Attīstībai piesaistīts arī finansējums no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmām un jauno uzņēmēju granta programmas «(ie)dvesma», ko organizē SEB bankas un vairākas Pierīgas pašvaldības. Kopumā piesaistīti 39 tūkstoši eiro, kas ļāvuši attīstīt tehnoloģiju, uzbūvēt reaktoru, izremontēt un aprīkot telpas, sākt ražošanu, stāsta A. Stunda-Zujeva.

Lai paaugstinātu vēsturisko ēku energoefektivitāti, nenodarot pāri to arhitektoniskajai un kultūrvēsturiskajai vērtībai, starptautiskā projektā zinātnieki rada interneta rīku, kas palīdz izvēlēties piemērotāko siltumizolācijas materiālu.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir vienīgā Austrumeiropas universitāte, kas piedalījās rīka izveidē.

Ēkas veido ap 40% no enerģijas patēriņa Eiropā. Energoefektivitātes prasības jaunajām mājām pieaug, taču statistika rāda, ka esošās ēkas tiks ekspluatētas vēl ilgi. Tādēļ Eiropas Komisija mudina attīstīt siltumizolācijas sistēmas šo ēku energoefektivitātes palielināšanai. Sarežģījumus rada ēkas, kas būvētas līdz 1945. gadam, Eiropā tās veido ap 30% apbūves. Šos namus lielākoties nedrīkst vai nav ieteicams siltināt no ārpuses arhitektoniskās vai kultūrvēsturiskās vērtības dēļ, uzsver RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore Andra Blumberga.

Latvijas jaunuzņēmums Aerones piesaistījis 9 miljonus dolāru sēklas kapitāla, lai attīstītu robotizētus pakalpojumus vēja enerģijas operatoriem visā pasaulē.

Investīciju mērķis - būt inovāciju celmlauzim vēja enerģijas nozarē un gada laikā desmitkāršot apgrozījumu.

Aerones ir pasaules līderis vēja turbīnu lāpstiņu inspekciju un apkopes robotikas jomā un jau sadarbojas ar deviņiem no desmit pasaulē lielākajiem vēja enerģijas uzņēmumiem. To vidū ir Siemens Gamesa, Enel, GE un Vestas. Šobrīd Aerones apkalpo vairāk nekā 3000 vēja turbīnu 17 valstīs Eiropā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.

Aerones pakalpojumi ir automatizēti, izmantojot augsti specializētu aparatūru un IT risinājumus, kas nodrošina ātrāku, drošāku un efektīvāku darbu. Izmantojot patentētu robotu komplektu, Aerones veic turbīnu inspekcijas un apkopi līdz pat sešām reizēm ātrāk un līdz pat 40% rentablāk nekā ar augstkāpēju manuālu darbu.

Pasaules Dabas fonds (PDF), sadarbojoties ar Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas vides un izglītības speciālistiem, ir izveidojis unikālu un inovatīvu rīku – Baltijas jūras kalkulatoru – kas ērti un saprotami ļauj izmērīt dzīvesveida ietekmi uz Baltijas jūru. Kalkulators palīdz izprast mājsaimniecību ietekmi uz Baltijas jūras aizaugšanu, kā arī sniedz padomus, kas ļauj šo ietekmi mazināt.

Viena no būtiskākajām Baltijas jūras ekoloģiskajām problēmām ir eitrofikācija jeb pastiprināta aizaugšana ar ūdensaugiem. Šis process bija novērojams arī šovasar. Tās rezultātā plašus jūras apgabalus smacē ziedošās aļģes, kas samazina ūdens caurredzamību un iznīcina sugas.

«Baltijas jūrā ik gadu nonāk liels apjoms vielu, kas izraisa jūras aizaugšanu. Šādi tiek ne vien apdraudēts Baltijas jūras ekoloģiskais stāvoklis, bet arī mazināta reģiona labklājība. Jautājumu jārisina prasmīgāk plānojot jūras izmantošanu, kā arī apzinoties un nepieciešamības gadījumā mainot savu ietekmi uz Baltijas jūru,» norāda PDF Baltijas jūras programmas vadītājs Ingus Purgalis. Jaunizveidotais Baltijas jūras eitrofikācijas kalkulators, kas tapis pateicoties programmas NORDPLUS Horizontal atbalstam, ļaus ikvienam iedzīvotājam praktiski aprēķināt un padziļināti izprast to, kā tādas ikdienišķas lietas kā pārtikas, mājokļa vai transporta izvēle ietekmē Baltijas jūras veselību.