Ekonomikas ministra un ministru prezidenta biedra Arvila Ašeradena izvēle šķirties no valdības amatiem, lai it kā dotos saturēt partijas Vienotība Saeimas frakciju, ir pārsteigums.
Un arī nekas vairāk. Tas tāpēc, ka, mainoties aktieru uzvārdiem, izrādes sižets paliek, kāds uzrakstīts. Varētu likties, ka tam nav izšķirošas nozīmes, ekonomikas ministrs ir Jānītis vai Pēterītis. Tomēr tam, kurš vai kura nokļūs Ekonomikas ministra krēslā, neskatoties uz to, kā viņu sauks, būs jāspēj risināt tie paši smagie jautājumi, kurus līdz galam nenoveda Ašeradens, un galvgalī ir LMT un Lattelecom apvienošanas risinājuma rašana, Liepājas metalurga bēdu stāsta turpinājums, izaicinājumi enerģētikā. Protams, Ašeradens nav ievārījis Metalurga ķīseli, un viņam arī nav jāatbild par iepriekšējo ministru grēkiem, bet, no otras puses, jājautā, cik potenciālo Metalurga investoru vicepremjers Ašeradens ir apmeklējis vienā vai otrā Eiropas galā? Iespējams, Ekonomikas ministrijas dienaskārtībā drīz būs arī politiski supersensitīvi priekšlikumi par kontrolētu darbaspēka ievešanu kā reakcija uz darba devēju satraukumu par no dienas uz dienu briestošo darbaspēka iztrūkumu Latvijā. Tā nebūs populāra tēma vēlētāju vidū, kas priekšvēlēšanu periodā varētu arī kaitēt Vienotībai. Tādēļ pliķi par to, iespējams, nopelnīs kāds cits partijas biedrs, nevis partijas vadītājs. Lai vai kā, ekonomikas tempi līdz ar Ašeradena nolēkšanu nepalielināsies. Un tikpat droši var teikt, ka šī iemesla dēļ arī nesamazināsies. Investori uz Latviju nedzīsies nedz ātrāk, nedz lēnāk. Uzņēmēju dzīve īpaši nemainīsies un Ašeradena pārvietošanās no izpildvaras uz lēmējvaru uz tautsaimniecību neatstās ietekmi. Protams, ar noteikumu, ja viņa darba turpinātāja kompetences līmenis būs amatam atbilstošs.
Nav šaubu, ka jaunajam ekonomikas ministram priekšā stāvošie jautājumi ir smagi, kamēr Ašeradena aiziešanas motīvs nepārliecina. Partijas priekšsēdētāja morālā atbildība saturēt Vienotības frakciju Saeimā? Nosargāt balsojumu par 2018. gada valsts budžeta apstiprināšanu? Var jau būt, tomēr tās ir tikai spekulācijas. Un tomēr – kādai vajadzētu būt kārtīga tauta kalpa prioritātei – partijas ādas glābšanai vai valdības stabilitātei? Atkal atgriežoties pie izklāstītās domas par to, ka ekonomikas ministra amata aizpildītāja uzvārdam šoreiz nav tik būtiskas nozīmes, jāatzīst, ka tikai ar uzvārdu partijas reitingus var viegli noslīcināt, bet, iespējams, ne tik viegli izvilkt no purva.
Ašeradena pēctecim būs jāapauj tās pašas kurpes, kas ar saviem smagajiem jautājumiem nešaubīgi kādam uzberzīs tulznas. Acīmredzot, Ašeradena pēdas sagaidāmajām tulznām izrādījās pārāk smalkas. Vai Ašeradena izrautais robs valdībā liecina par valdības drupšanu? Jādomā, ka tomēr ne. Tikai atbildīgus lēmumus pieņems kāds cits. Kāds, kurš nav vienas irstošas partijas seja un tāpēc var atļauties nodarboties ar smagiem un sabiedrības acīs ne vienmēr saprastiem lēmumiem.