Pareizāk būtu jāsaka – kārtējo reformu gadu studijā!
Šķiet, reforma ir kļuvusi par jebkuras nozares dabisko stāvokli. Iespējams, to pieprasa sabiedrība, lai spētu labāk vizualizēt valsts politiskās pārvaldes darbu, vai izmaiņu bīdīšana lieliski piestāv politiskajai retorikai. Tomēr skaidrs ir viens, ka no vārda «reforma» daudziem jau uzmetas pumpas, tāpat kā savulaik bija līdz beidzamajam nolietojies vārds «krīze». Jo katra reforma, gluži tāpat kā katra krīze, nes līdzi pārmaiņas, bet pārmaiņas nozīmē neziņu. Tā ir nepatīkama sajūta un var kļūt pat ļoti nepatīkama, ja runa ir par neziņas gaisotni uzņēmējdarbības vidē. No vienas puses – ekonomikai ir labi laiki, jo tā aug, bet saņemtās mācības liek būt piesardzīgiem un rozā brilles, vērtējot makroekonomiskos procesus, turpmāk vairs neizmantot. Drīzāk uz deguna jāmauc brilles ar nakts redzamību un vēl jāapbruņojas ar radariem un detektoriem, jo izlauzties cauri reformu džungļiem, jādomā, nebūs tik viegli. No viena reformu gada pārejot pie nākamā, sabiedrība un arī biznesa sabiedrība it kā notrulinās. Tas ir kā strādāt lopkautuvē vai skatīties bojevikus – pie asinīm pēc laika pierod un slikta dūša arī vairs nemetas.
Uz vienu no gada nozīmīgākajām biznesa konferencēm Rīgā – mūsu laikraksta organizētajām Biznesa prognozēm 2018 - pagājušajā nedēļā bijām uzaicinājuši visu to ministriju pārstāvjus, kas ir lielākās reformatores. Iespējams, mums noderētu arī speciāla Reformu ministrija ar pārmaiņu ministru, kas varētu vienos grožos saturēt visus reformu procesus, kas šūmējas kā krāsainu dārzeņu zupa katliņā. Šāds priekšlikums taču varētu visai labi iederēties kādā no valsts pārvaldes reformēšanas plāniem, par ko turpināt bezgalīgi diskutēt. Kamēr šāda iniciatīva vēl ir tikai uz avīžpapīra, minētās konferences dalībniekiem bija iespēja uzklausīt Ekonomikas, Finanšu, Veselības, Izglītības un zinātnes ministrijas, lai saprastu, kādus rezultātus no nogurdinošajām reformām sagaida ministrijas pašas, ko no tām varētu sagaidīt sabiedrība un, galvenais, vai šie mērķi sakrīt. Pēc konferences jāatzīst, ka ministrijas nākotni redz rožaināku, nekā tā izskan uzņēmēju vērtējumos. Liekot priekšā šābrīža pozitīvos ekonomikas datus, ministrijas tiecas būvēt gaisa pilis. Tā kā ministrijas vada politiķi, tas droši vien ir likumsakarīgi, un tautai ir jāpieņem, ka šāda plaisa pastāvēs. Protams, visas reformas kā pietekas beigās satek vienā lielā realitātes upē, ar ko jārēķinās kā uzņēmējam, tā darba ņēmējam, skolēnam un pacientam. Tāpat kā šogad Latvijā ir daudz nokrišņu un upes bieži un spēcīgi pārplūst, arī reformas ir pārplūdinājušas šo valsti, tāpēc varbūt mēs tās varētu saukt vienkārši par politiķu un valsts pārvaldnieku ikdienas darbu, lai neskan tik iestudēti?
