#Vēl pāragri ir teikt, kā varētu izvērsties notiekošais akciju tirgū.
Pasauli šīs nedēļas laikā pārņēmuši spriedumi par akciju tirgu nākotni, kur pēc ilgāka pārtraukuma bija vērojams spējāks cenu kritums. Šādos brīžos pieaug neskaidrība un notiek zināmas panikas kulšana. Mēdz teikt, ka tendences akciju tirgū ir labs pareģis nākotnes recesijām un pirms katras ASV recesijas kopš Otrā pasaules kara ir bijusi aktuāla krasa šīs valsts akciju vērtību samazināšanās.
Tādējādi ir ekonomisti, kas norāda – akciju cenu virzības cikls prognozē arī ekonomikas ciklu. Doma iet aptuveni tā – akciju cenu kritums samazina kopējo bagātību un negatīvi ietekmē gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu pārliecību par nākotni. Tas savukārt liek tiem samazināt patēriņu un apcirpt investīcijas. Visi kļūst pesimistiskāki un galu galā – bailes no krīzes nozīmē to, ka krīze ir neizbēgama.
Bailes no krīzes var nozīmēt to, ka krīze ir neizbēgama.
Vēl pāragri ir teikt, kā varētu izvērsties notiekošais akciju tirgū. Tajā pašā laikā jāņem vērā fakts, ka tajā izaugsme pēdējo gadu laikā bijusi ļoti varena, kas kādu korekciju pat liek uztvert kā visai atsvaidzinošu parādību. ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indekss bez atkāpšanās no iepriekšējām augstienēm kaut vai tikai par 5% bija izticis vairāk nekā 400 tirdzniecības sesijas, kas bija jauns rekords. Šāda situācija vien liecināja, ka esam atkāpušies no vēsturiski ierastajām normām – drīzāk dīvaini bija tas, ka tik ilgi bija jāgaida līdz šādai korekcijai.
Ja šis būs bijis tikai īslaicīgs, straujš izpārdošanas vilnis, tad tas, visticamāk, pie noskaņojuma pasliktināšanās, paaugstināta bezdarba utt. tomēr nenovedīs. Volstrītā mēdz jokot – akciju tirgi precīzi ir paredzējuši veselas «deviņas no piecām» pēdējām recesijām. Ar to tiek domāts, ka cenu korekcijas šajā tirgū notiek krietni biežāk, nekā atnāk recesijas. Līdz ar to – vājāka akciju cenu dinamika var izrādīties tikai priekšvēstnesis dažādu nosacījumu pasliktināšanās procesam visā kopējā tautsaimniecībā vai arī tā var būt atgriešanās samērīgākā realitātē pēc mēģinājuma izlauzties no atmosfēras. Cenu kritumam pašlaik tiek meklēti dažādi iemesli. Ticamākais, šķiet, ir tas, ka daudzi grib piefiksēt peļņu no pēdējā laika kāpuma, kas audzē stresa līmeni, un šim procesam pievienojas vēl citi, kas par visu cenu mēģina nosargāt savus izskatīgos plusus. Veidojas pudeles kakla efekts, kas var turpināties, līdz kādā brīdī pie jau pievilcīgākām cenām, piemēram, lielie vaļi izlems veikt papildu pirkumus.
Pasaules ekonomikas prognozes speciālisti pārliecinošā pārsvarā turpina koriģēt uz augšu, un visas bažas, piemēram, par to pašu centrālo banku rīkošanos likmju ziņā saistītas ar to, ka ekonomika strauji kļūst spēcīgāka. Tāpat pamatīgā tempā aug uzņēmumu peļņa. ASV lielajiem uzņēmumiem tās izaugsme gada skatījumā tuvojas 15%, kas neizskatās savienojams ar ilgstošu akciju cenu kritumu un recesiju. Turklāt tiek gaidīts, ka pārskatāmā nākotnē peļņas palielināšanās tempi vēl uzņems apgriezienus, kas zināmā mērā ataino augstos akciju novērtējumus. Tādējādi, lai arī akcijas ir dārgas, lielākā daļa piekrīt, ka šis tirgus vēl nav burbuļa stadijā. Protams, ekonomikas cikliskumu neviens atcēlis nav, un recesija un krietni vēl drūmāki brīži akciju tirgū vēl pienāks. Pagaidām gan neizskatās, ka tas būtu šobrīd. Tas gan, ejot šo taciņu, neizslēdz straujākas svārstības, kas akciju tirgiem vienmēr nākušas komplektā.
