Publiskajā telpā, arī no politiķiem, nereti izskan idejas, ka samazināta PVN likme, piemēram, pārtikai vai zālēm ir lielisks instruments, lai šo produktu cenas padarītu lētākas, tādējādi īpaši palīdzot sabiedrības nabadzīgākajai daļai.
Šī ideja nav raksturīga tikai Latvijai, arī Francijā viena no dzelteno vestu prasībām ir samazināt PVN likmi pamata pārtikas precēm. Tajā pašā laikā ekonomisti vienmēr ir uzsvēruši, ka samazināta PVN likme nekādā gadījumā nav efektīvākais instruments nabadzības un nevienlīdzības mazināšanai. Vispirms jau jāsāk ar skaudro patiesību, ka produkta gala cenas samazinājums nekad nebūs proporcionāls PVN likmes samazinājumam, jo daļu no samazinātā PVN sev paturēs tirgotāji un ražotāji. To spoži savā rakstā par samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem parāda Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, kurš ar skaitļiem pierāda, ka šo produktu cenu samazinājums nav proporcionāls PVN likmes samazinājumam.
O. Krasnopjorovs arī pārliecinoši norāda, ka budžeta ieņēmumi samazinātas PVN likmes gadījumā sarūk. Tas pats attiecas uz samazinātās PVN likmes ietekmi uz zāļu cenām. Tās samazināsies, taču neproporcionāli likmei, jo daļu iegūs ražotāji un tirgotāji. Samazinātā PVN likme varētu būt efektīvs instruments, lai atbalstītu kādu konkrētu nozari, taču tam nav sakara ar nabadzības un nevienlīdzības mazināšanu. Līdz ar to, samazinot PVN likmi kādai preču grupai, vienmēr jāpārdomā, vai tiešām konkrētā nozare ir tā, kurai nepieciešams atbalsts uz valsts budžeta rēķina.
Ja runā par nabadzības un nevienlīdzības mazināšanu, tad ir politiski jāizšķiras, vai efektīvāk ir uz budžeta rēķina samazināt PVN likmi kādām precēm, no kā iegūst arī turīgie, kā arī ražotāji un tirgotāji, vai arī šos līdzekļus novirzīt mērķētos pabalstos nabadzīgākajām sabiedrības grupām. Tas pats ar zālēm – vai pazemināt PVN likmi, no kā iegūst arī cilvēki ar ļoti augstiem ienākumiem un zāļu ražotāji un tirgotāji, vai arī šos līdzekļus novirzīt mērķētiem pabalstiem veselības aprūpei trūcīgajiem iedzīvotājiem. Tas ir jautājums par budžeta līdzekļu efektīvu sadalījumu un mērķi.
Jāatceras, – PVN likmes samazināšana ir kā universāls pabalsts, no tā gūst labumu visi. Tādēļ nevar teikt, ka tas ir mērķēts atbalsts konkrētām sabiedrības grupām. Protams, samazinātās PVN likmes piemērošana ir leģitīma, tikai jābūt pilnīgai skaidrībai, kāpēc tas tiek darīts. Ja ir mērķis atbalstīt nozari, tad tas ir labs instruments, taču, ja mērķis ir palīdzēt cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, tad tas nav pats efektīvākais līdzeklis. Jebkurā gadījumā tā ir politiska izšķiršanās, tikai nevajadzētu čiekurus saukt par āboliem un otrādi.
